Par Baltijas valstu ciešāku sadarbību reģionālajā attīstībā

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns 11.septembrī Igaunijas pilsētā Veru, tiekoties ar Lietuvas un Igaunijas ministriem, vienojās arī turpmāk sadarboties reģionālās attīstības un pašvaldību jautājumos.

Par reģionālo attīstību atbildīgie Lietuvas un Igaunijas ministri atzinīgi novērtēja līdz šim Latvijā paveikto, īstenojot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Kā akcentēja ministri, Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kura sekmīgi pabeigusi reformu.

Igaunijas reģionālo lietu ministrs Sīms Kīslers informēja, ka Igaunijā diskusijas par reformu norisinās jau desmit gadus un līdz šim piedāvāti vairāki varianti, bet konkrēts lēmums par vietējo pašvaldību apvienošanu vēl nav pieņemts. Savukārt Lietuvā reģionālā reforma vēl joprojām turpinās, reorganizējot rajonu administrācijas.

Baltijas valstu ministri bija vienisprātis, ka šā brīža ekonomiskā lejupslīde, kad samazinās valsts budžets un līdz ar to finansiāls atbalsts pašvaldībām, tai skaitā investīcijas un mērķdotācijas, būtiski ietekmē pašvaldību un reģionu attīstību.

Kā uzsvēra ministrs E.Zalāns, lielākajiem novadiem samazināta budžeta apstākļos ir vieglāk nodrošināt pašvaldību funkcijas, sniegt sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem un piesaistīt struktūrfondus. “Īstenotās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir vieglāk veikt izglītības reformu, pārveidojot skolas lielākajos novados par skolu filiālēm vai nodrošinot transportu skolēnu pārvadājumiem,” akcentēja ministrs.

Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Savienības struktūrfondu apguves progresu, īstenotajiem projektiem un iespējām vienkāršot fondu administrēšanu.

Lietuvas un Igaunijas ministri izrādīja lielu interesi par pilsētvides programmas īstenošanas gaitu un sekmīgi īstenotajiem projektiem Latvijā.

Kā uzsvēra E.Zalāns: “ES fondu līdzfinansējums ir galvenais investīciju avots pašvaldībām. Pilsētvides programmā 16 pilsētām ir pieejami kopumā 209,2 miljoni latu, lai attīstītu būtiskus infrastruktūras objektus. Pilsētvides programma pagaidām ir vienīgā, kur pašvaldības, balstoties uz attīstības programmām, pašas var noteikt prioritārās jomas Eiropas līdzekļu ieguldīšanai.”

Tāpat tika apspriesti jau sekmīgi īstenotie pārrobežu sadarbības projekti starp Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Baltijas valstu par reģionālo attīstību atbildīgo ministru sadarbība notiek jau kopš 1995.gada, pārrunājot aktuālos jautājumus, daloties pieredzē un vienojoties par visām Baltijas valstīm svarīgiem reģionālās attīstības principiem Eiropas Savienības kontekstā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa