Par aizsardzības rūpniecības perspektīvām Baltijas valstīs

10. un 11.septembrī Latvijas Kara muzejā norisinājās Aizsardzības ministrijas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtu organizēta starptautiska zinātniska konference “Aizsardzības rūpniecības un saistīto nozaru attīstības perspektīvas Baltijas valstīs”.

10.septembrī konferences atklāšanā aizsardzības ministrs Imants Lieģis un ekonomikas ministrs Artis Kampars pateicās visiem klātesošajiem par lielo ieinteresētību šajā Baltijai tik svarīgajā konferencē, kā arī uzsvēra tās nozīmīgumu valsts ekonomikas atveseļošanā, kurā savu redzamu ieguldījumu varētu dot arī militārās rūpniecības iespējas.

Aizsardzības ministrs I.Lieģis konferences atklāšanas runā norādīja: “Latvijas Aizsardzības ministrijas durvis vienmēr ir atvērtas jaunām idejām un inovācijām. Esmu patiesi gandarīts par Latvijas uzņēmēju pieaugošo interesi savus produktus un pakalpojumus piedāvāt starptautiskajai militārās rūpniecības nozarei. Mums ir lieliski paraugi, kā Latvijas uzņēmumi ir veiksmīgi uzvarējuši NATO Uzturēšanas un apgādes aģentūras rīkotos iepirkumu konkursos, kas, piemēram, radījuši 200 jaunas darba vietas saistībā ar Nacionālo bruņoto spēku bāzes “Lielvārde” attīstību. Tāpēc es aicinu Latvijas uzņēmējus arī turpmāk aktīvi piedalīties Eiropas Savienības un NATO organizētajos iepirkumu konkursos.”

Ekonomikas ministrs A.Kampars norādīja, ka šī konference ir nozīmīgs solis diskusiju veidošanā, pieredzes un zināšanu apmaiņā attiecībā uz Baltijas valstu iespējām aizsardzības nozari integrēt savu valstu ekonomikā.

Konferences pirmajā dienā priekšlasījumi un diskusijas tika veltītas vairākām nozīmīgām tēmām – militārā sektora integrācijai valsts ekonomikā, bruņoto spēku attīstības perspektīvām, ar militāro nozari saistītiem iepirkumiem, civili militārajai sadarbībai zinātniskās pētniecības jomā un citām. Lielu interesi klātesošajos izraisīja Latvijas Ekonomikas institūta veiktais zinātniskais pētījums “Militārās rūpniecības attīstības iespējas Latvijā”, kurā analizētas Latvijas rūpniecības un pētniecības sektoru pašreizējās un potenciālās iespējas apgādāt ar produktiem un pakalpojumiem Latvijas, Eiropas Savienības un NATO valstu bruņotos spēkus.

11.septembrī, konferences otrajā dienā, galvenā uzmanība tika veltīta militārās un civilās sadarbības jomai zinātniskās izpētes sektorā. Ventspils universitātes asociētais profesors, fizikas doktors Juris Žagars savā prezentācijā iepazīstināja ar Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra izstrādāto pirmo Latvijas satelīta projektu “Venta 1”. Satelīts ir ļoti mazs, taču efektīvs gan iespēju, gan izmaksu ziņā, un ir daļa no starptautiska sadarbības projekta, kura ietvaros Itālijā un Vācijā tiek izstrādāti vēl trīs satelīti. Savukārt Rīgas Tehniskā universitāte konferencē piedalījās ar vairākiem projektiem: “Aizsardzības modeļu izveide, izmantojot V-Devs karkasu”, “Militāro transportlīdzekļu salona personalizēta fizioloģiskā mikroklimata kontroles iekārta”, “Zivs tipa reaktīvais dzinējs” u.c.

Zinātniskās konferences nobeigumā tika uzsvērti gan negatīvie, gan pozitīvie aspekti, kas skar Baltijas valstu pilnvērtīgas integrācijas iespējas starptautiskajā militārās ražošanas un tehnoloģiju tirgū. Pirmkārt, par nopietnāko problēmu Baltijā uzskatāma militārās industrijas neesamība tās tradicionālajā izpratnē. Otrkārt, būs nepieciešams laiks, lai panāktu Baltijas valstu pilnvērtīgu uzņemšanu un rēķināšanos ar tām starptautiskajā militārās industrijas tīklā.

Kā pozitīvie aspekti tika minēti ievērojamie uzlabojumi Baltijas valstu zinātnes integrācijā kopējā starptautiskajā militārās izpētes industrijā. Lai arī uz kopējā fona Baltijas valstu piedāvātie pētījumi starptautiskajā militārās zinātnes industrijā procentuāli ir ļoti nelieli, taču to skaits ir pieaugošs. Par kopīgo tendenču uzlabošanos liecina vairāki starptautiskie līgumi par dažāda veida pasūtījumu izpildi.

NATO pārstāvji uzsvēra ne vien turpmākas valsts politikas veidošanas svarīgo nozīmi militārās rūpniecības attīstīšanā un piedāvājumu veicināšanā, bet galvenokārt tās stratēģiski pareizu plānošanu, kam ir primāra nozīme, lai tik mazu valstu vēlmes un idejas tiktu starptautiski sadzirdētas.

Konferences dalībnieki šo konferenci atzina par ļoti nozīmīgu, jo tā ir pirmais nozīmīgais solis valstiskas politikas veidošanā militārās rūpniecības un zinātnes industrijas attīstībā un praktiskā realizācijā, kas nestu ievērojamus uzlabojumus Latvijas valsts ekonomiskajai augšupejai. Atzinīgi tika novērtēta arī Latvijas Ekonomikas ministrijas un Aizsardzības ministrijas sadarbība, risinot šos nopietnos jautājumus.

Konferencē piedalījās Baltijas valstu un ārvalstu zinātnieki, starptautiskie eksperti no NATO Uzturēšanas un apgādes aģentūras, NATO Pētījumu un tehnoloģijas organizācijas, Eiropas Aizsardzības aģentūras, dažādu nozaru Baltijas valstu uzņēmēji, Baltijas valstu aizsardzības ministriju un bruņoto spēku pārstāvji. Kopā aptuveni 100 dalībnieku no Igaunijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Krievijas un Zviedrijas.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments