Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Pirmais raksts šajā numurā veltīts tiesnešu tiesību tiesiskuma priekšnoteikumiem, tiesu varas un politiskās varas attiecībām, varas dalīšanas principa īstenošanai kontekstā ar tiesas tiesībām identificēt tiesību normas un tiesnešu tiesību kontroles mehānismiem.

Savukārt Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, Latvijas Universitātes profesors, Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Augstākās tiesas senators, tagad arī “Jurista Vārda” zinātniski konsultatīvās padomes loceklis, šonedēļ ir “Nedēļas jurists”.

• Ginta Sniedzīte. Tiesnešu tiesību konstitucionālais pamats (I)  

Tiesnešu tiesību pieļaujamība demokrātiskā tiesiskā sistēmā ir viens no pamatjautājumiem, pētot tiesnešu tiesību institūtu romāņu ģermāņu tiesību sistēmā. Tiesiskuma jautājums ir ne tikai tiesnešu tiesību jaunrades, bet arī jaunradīto tiesnešu tiesību piemērošanas jautājums. Demokrātiska sistēma prasa tādu lēmumu pieņemšanu, kas harmonizē likuma tekstu un tā izstrādes materiālus (patstāvīgos tiesību avotus un palīgavotus), no vienas puses, ar morālajām tiesībām un vērtībām, to skaitā brīvību un vienlīdzību, no otras puses.

Demokrātiskā sistēmā lēmumiem ir jābūt pamatotiem tik skaidri, cik vien iespējams. Turklāt demokrātiska sistēma neuzliek par pienākumu strikti, bez ierunām sekot likumu tekstam un tā izstrādes materiāliem.

Tādējādi metodoloģiski un funkcionāli veikta tiesību normu jaunrade nav pretrunā ar demokrātijas pamatprincipiem, tā vistiešākajā veidā izriet no demokrātijas prasībām. Tomēr, tā kā viens no demokrātiskas sistēmas principiem ir varas dalīšana un ar tiesnešu tiesību institūtu tiek saistīta zināmas daļas likumdošanas varas piedēvēšana tiesu varai, tad tiesnešu tiesību leģitimitātes pamatošanā visbūtiskākā loma piešķirama tieši tiesnešu tiesību pieļaujamībai no varas dalīšanas principa viedokļa.

• Kristīne Strada-Rozenberga, Ārija Meikališa. Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās (IV) 

KPL 30.nodaļa nodēvēta “Kriminālprocesa uzsākšana un izbeigšana”. Tajā pašā laikā šajā nodaļā ietvertas ne tikai normas, kas attiecas uz kriminālprocesa uzsākšanu un izbeigšanu, bet arī normas, kas attiecas uz citiem, vispārīgiem (uz visu procesu attiecināmiem) jautājumiem, piemēram, procesa apturēšana, atjaunošana, kriminālprocesa reģistrs, izlīgums u.tml. Līdz ar to izsakāms priekšlikums par KPL 30.nodaļas nosaukuma maiņu.

KPL 30.nodaļā veiktas vairākas izmaiņas, kas skar lielu daļu no šajā nodaļā reglamentētajiem jautājumiem. Tā, KPL 372.pants, kas veltīts kriminālprocesa uzsākšanas kārtībai, papildināts ar jaunu daļu šādā redakcijā: “(6.1) Ja kriminālprocess uzsākts par noziedzīgu nodarījumu, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, procesa virzītājs par to paziņo Valsts ieņēmumu dienestam.”

Neiebilstot pret jauniekļautajā normā ietverto ideju pēc būtības, atļausimies apšaubīt šo grozījumu nepieciešamību. Domājams, ka šīs izmaiņas nepamatoti nodala tikai vienu tiesisko jautājumu loku, kuru risināšanai var būt svarīga kriminālprocesa norise un rezultāti. Nenoliedzot, ka Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu aprēķināšanā varētu būt svarīga nozīme faktam par uzsāktu kriminālprocesu (piemēram, attaisnojuma dokumentu viltošana u.c.), jānorāda, ka arī citām institūcijām informācija par kriminālprocesu tikpat lielā mērā varētu būt svarīga un noderīga. Piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai jautājumos, kas saistīti ar pensiju un pabalstu aprēķināšanu, dažādām valstiskām institūcijām jautājumos, kas saistīti ar sertifikāciju, licencēšanu u.tml.

“Jurista Vārda” redakcija