Armands Kalninš, Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Valsts civildienests patlaban

un tā attīstība

Nozīmīgākās problēmas valsts civildienestā Latvijā, pēc SIGMA un citu ekspertu domām, ir:

*problemātiska civildienesta un ierēdņu statusa piemērošana;

*motivācijas un karjeras attīstības izredžu trūkums;

*neskaidra vadības līgumu vide, to piemērošana (dažas nostādnes atšķiras no citu valstu prakses);

*darba samaksas sistēmas stagnācija;

*nesabalansēti faktiskie ierobežojumi un privilēģijas.

Tāpēc būtu nepieciešams ieviest mūsdienīgākās civildienesta attīstības tendences — kompetences deleģēšanu struktūrvienību un iestāžu vadītājiem, pievēršot īpašu uzmanību vadošo valsts pārvaldes darbinieku korpusa attīstībai, elastīgas, "izvērstas" darba samaksas sistēmas ieviešanu, darba un tā rezultātu novērtējuma sistēmas ieviešanu, vadības līgumu sistēmas izmaiņas darba kvalitātes novērtēšanas nolūkos.

Salīdzinājumā ar 1995.gadu, kad valstī ierēdņu kandidātu skaits sasniedza gandrīz 12 tūkstošus, pašreiz ierēdņu kandidātu statusu ir saglabājuši tikai nedaudz vairāk nekā 8 tūkstoši amatpersonu. Kopš 1995.gada kopējais ierēdņu kandidātu skaits ir samazinājies par 30%. Kopš 1994.gada ierēdņa kandidāta kvalifikācijas eksāmenus ir nokārtojuši un ierēdņa kandidāta statusu ieguvuši vairāk nekā 17,3 tūkstoši ierēdņu kandidātu, bet no civildienesta izstājušies 9,1 tūkstotis, no tiem individuāli atbrīvoti 4,5 tūkstoši, pārējie — izslēdzot iestādes no civildienesta. Biežā personāla mainība apgrūtina pēctecības un stabilitātes nodrošināšanu valsts pārvaldē.

Daudzas valsts pārvaldes iestādes, kas agrāk bija valsts civildienestā, ir izstājušās no tā. Tagad Latvijā ir 281 civiliestāde, taču valsts pārvaldes funkcijas veic 360 valsts institūcijas.

Kopumā nodarbināto ierēdņu kandidātu skaits valsts institūcijās sasniedz 18% no faktisko darbinieku skaita, bet valsts civiliestādēs nodarbināto ierēdņu kandidātu skaits ir 46% no faktisko darbinieku skaita. Valsts civildienests "noveco" (1996.gadā ierēdņu kandidātu vidējais vecums bija 39 gadi, bet 1999.gada sākumā — 41 gads). Tikai divām trešdaļām ierēdņu kandidātu ir augstākā izglītība.

Ierēdņu atalgojums ir mainīts vienu reizi — 1997.gada sākumā, kad aptuveni par pieciem procentiem tika paaugstinātas ierēdņu kandidātu algas, kuras joprojām nevar konkurēt ar atalgojumu privātajā sektorā, kā arī daudzās pašvaldībās un ir pamats nespējai piesaistīt valsts sektorā nepieciešamos kvalificētos speciālistus.

Problemātisks ir pārejas posms no spēkā esošā likuma uz atbilstoši civildienesta attīstības koncepcijai sagatavojamo likumprojektu. Piemēram, finansiālu, organizatorisku iemeslu un atšķirīgās juridiskās interpretācijas dēļ problēmas valsts civildienesta likuma īstenošanā rada likuma 15. panta izpilde — persona var iegūt ierēdņa statusu tikai tad, ja tā pēc kandidāta eksāmena nokārtošanas ne mazāk kā trīs, bet ne ilgāk kā 5 gadus ir pildījusi ierēdņa amata pienākumus kā ierēdņa kandidāts un nokārtojusi ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu. Vienlaikus par prioritāru uzdevumu uzskatāma nepieciešamība uzsākt ierēdņu kandidātu eksamināciju un amata kategoriju piešķiršanu 1999.gada pirmajā pusē. Minēto iemeslu dēļ nepieciešami MK noteikumi par ierēdņu amata kategoriju piešķiršanu un jaunu darba samaksas sistēmu valsts pārvaldē. Nav izpildīts civildienesta likuma uzdevums — civildienesta ieviešana Iekšlietu ministrijā, tās nozaru pārvaldes sistēmā (ierobežoti ieviests Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē) un pašvaldībās (kuru bija iecerēts paveikt līdz 1996.gada 31.decembrim).

Jauns posms valsts civildienesta attīstībā ir saistāms ar normatīvo aktu bāzes maiņu — jaunā likuma sagatavošanu un pieņemšanu, paredzot atsevišķus civildienesta korpusus — vadošos un specializētos, iecelšanu amatā uz 5 gadiem, civildienesta centrālo vadību un koordinēšanu uzdodot par civildienesta vadību atbildīgai iestādei. Par aktuālu uzdevumu uzskatāma civildienesta prestiža atjaunošana, veidojot uzticamu, profesionālu un stabilu civildienestu, tādējādi panākot konsekventāku atgriešanos pie Latvijas civildienesta izveides sākumā formulētajiem principiem.

Civildienesta vadības attīstības perspektīvas saistāmas ar:

* decentralizācijas un centralizācijas tendenču saskaņošanu;

*nepieciešamību panākt lielāku efektivitāti un darbības rezultativitāti, konsekventi īstenojot pilnvaru deleģēšanu iestādēm un amatpersonām, paredzot kompetences un pilnvarojuma noteikšanu amata aprakstos un attiecīgajos normatīvajos dokumentos;

*vienādiem nosacījumiem un attieksmēm personāla attīstības, atalgojuma, karjeras vienotības ziņā. Situācijā, kad pieaug valsts pārvaldē veicamo uzdevumu apjoms un sarežģītība, bet nepietiekami pieaug to izpildei vajadzīgais finansējums un citi resursi, būtu īpaši jāpievēršas vadošo ierēdņu korpusam.

Pārvaldes darbības raksturojums

Valsts civildienesta pārvalde (VCP) nodibināta saskaņā ar 1993.gada 7.decembra Ministru kabineta lēmuma Nr.63 "Par Valsts civildienesta pārvaldes un Valsts administrācijas skolas dibināšanu" 1.punktu. VCP atbilstoši likuma "Par valsts civildienestu" 4.panta otrajai daļai ir patstāvīga valsts pārvaldes iestāde valsts civildienesta politikas īstenošanas jomā. VCP mērķis saskaņā ar Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcijas, kas apstiprināta MK 1995.gada 28.martā, 3.pielikumu ir — nodrošināt, lai valsts pārvaldes funkcijas īstenotu profesionāli sagatavotas valsts amatpersonas — ierēdņi, tādējādi nodrošinot valsts funkciju un politisko lēmumu efektīvu izpildi.

VCP galvenās funkcijas atbilstoši normatīvajiem aktiem:

*normatīvo aktu projektu izstrādāšana valsts civildienesta jomā;

*civildienesta tiesību normu ievērošanas kontrole valsts pārvaldes iestādēs;

*disciplinārlietu ierosināšana un izskatīšana pēc pārvaldes un citu tiesību subjektu iniciatīvas;

*ierēdņu vienotās uzskaites sistēmas uzturēšana, pilnveidošana un aktualizēšana;

*ierēdņu amatu pretendentu atbilstības un kvalifikācijas izvērtēšana, iestājoties vai atrodoties valsts civildienestā;

*personālvadības attīstība valsts pārvaldes iestādēs;

*valsts pārvaldes iestāžu un sabiedrības informēšana par jautājumiem, kas saistīti ar valsts civildienestu.