Par valsts pārvaldes strukturālās reformas gaitu*

 

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis:

 

Informatīvais ziņojums ir sagatavots, lai izpildītu Ministru kabineta 2009.gada 22.jūlija rīkojuma Nr.483 “Par Pasākumu plānu valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai” (turpmāk – Plāns) 2.punktā uzdoto. Ievērojot 2009.gada valsts budžeta grozījumos noteikto valsts budžeta samazinājumu, ir veikti papildu pasākumi valsts pārvaldes iestāžu un nodarbināto skaita samazināšanai, kas tieši nav tikuši paredzēti plānā, bet ir vērsti uz plāna mērķu sasniegšanu.

Ministru prezidents ar 2009.gada 24.augusta rezolūciju Nr.111-1/136 ir lūdzis finanšu ministru, ekonomikas ministru, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru, tieslietu ministru un Valsts kancelejas direktori sniegt informāciju par Plānā noteikto uzdevumu izpildi. Informācija par Plāna izpildes gaitu ir sniegta 1.pielikumā, informatīvajā ziņojumā iekļaujot pārskatu par galvenajiem sasniegtajiem rezultātiem, problēmām un turpmāko rīcību to risināšanai. Pārskats par Ministru kabineta 2009.gada 24.aprīļa sēdes protokola Nr.26 1.§ un 4.§ doto uzdevumu izpildi ir sniegta 2.pielikumā.

 

1. Strukturālo reformu definīcija

Plāna mērķis ir maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, kas strādā visas sabiedrības labā.

Plānā paredzētie pasākumi ir vērsti uz strukturālo reformu īstenošanu valsts pārvaldē, nodrošinot Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā paredzēto mērķu un rezultātu sasniegšanu. Neskatoties uz kopumā pozitīvu atbalstu Plānā paredzētajiem mērķiem un pasākumiem, gan sabiedriskās apspriešanas gaitā, gan pēc Plāna apstiprināšanas pastāv neskaidrība attiecībā uz to, kuri no paredzētajiem pasākumiem ir uzskatāmi par strukturālām reformām valsts pārvaldē un kuri ne. Piemēram, atkārtoti tiek izteikts viedoklis par to, ka ievērojamie valsts pārvaldes izdevumu, nodarbināto skaita un institūciju samazinājumi, kas ir īstenoti ekonomiskās krīzes apstākļos, nav uzskatāmi par strukturālām reformām, lai gan tie ir tieši vērsti uz pārvaldes darbības efektivitātes paaugstināšanu. Ievērojot minēto, ir svarīgi panākt kopīgu izpratni par strukturālo reformu jēdziena saturu un kritērijiem, kas ļautu novērtēt, vai veiktie pārkārtojumi atbilst kopējiem attīstības mērķiem un vai tie ir uzskatāmi par strukturālām reformām.

Pēc diskusijām ar sociālajiem partneriem un Reformu vadības grupas dalībniekiem tiek piedāvāts definēt strukturālo reformu jēdzienu:

Strukturālās reformas ir savstarpēji saskaņotas, plānveidīgas, finansiāli, sociāli un politiski izvērtētas, kā arī ar ieinteresētajām pusēm un sabiedrību izdiskutētas izmaiņas noteiktās valsts politikas jomās, kas ir vērstas uz to, lai kāpinātu valsts konkurētspēju un nodrošinātu valsts attīstības mērķu sekmīgāku sasniegšanu.

Tādējādi strukturālas reformas vienlaikus ietver attīstības vīzijas un mērķu pārskatīšanu, to sasniegšanas veidu pārskatīšanu, kā arī izpildstruktūras (institucionālās struktūras) un darbības veida (procesu) pārskatīšanu.

Uz strukturālajām reformām ir attiecināmi vispārējie valsts politikas veidošanas kritēriji. Tām ir jābūt:

• ar skaidri definētiem mērķiem un prioritātēm;

• savstarpēji saskaņotām (tās nedrīkst būt pretrunīgas);

• plānveidīgām;

• finansiāli, sociāli un politiski izvērtētām;

• ar valdības partneriem izdiskutētām;

• atklātām, sabiedrībai saprotamām.

 

2. Svarīgākās valdības iniciatīvas valsts pārvaldes strukturālo reformu ieviešanā

2.1. Ministriju padotības iestāžu skaita optimizācija

Izpildot Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokollēmuma (prot.Nr.41 38.§) “Priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā” 12.punktā dotos uzdevumus, Ministru kabinets šā gada 14.jūlija sēdē (prot.Nr.48 52.§) apstiprināja informatīvo ziņojumu “Par Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas priekšlikumiem ministriju centrālajos aparātos nodarbināto skaita samazinājumam un valsts aģentūru skaita samazinājumam”, kurā iekļauta informācija par valsts aģentūru skaita samazināšanu par 50% salīdzinājumā ar 2009.gada sākumu. Uzsākot padotības iestāžu sistēmas izvērtēšanu, ir rastas papildu optimizācijas iespējas un aģentūru skaits ir samazināts no 76 aģentūrām (2009.gada sākumā) līdz 25 valsts aģentūrām (līdz gada beigām), kas nodrošina 67% samazinājumu.

2.2. Nodarbināto skaita samazināšana

Izpildot Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokollēmuma (prot.Nr.41 38.§) “Priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā” 12.punktā dotos uzdevumus, ir veikta nodarbināto skaita samazināšana ministriju centrālajos aparātos vidēji par 30%. Šobrīd amata vietu skaits salīdzinājumā ar 2008.gada 1.jūliju ir samazināts par 29,41%. Sākot ar 2010.gada 1.janvāri, kad atbilstoši ministriju pieņemtajiem lēmumiem būs īstenotas visas ministriju iecerētās reformas, nodarbināto skaita samazinājums centrālajos aparātos pārsniegs 30%. Kopējais nodarbināto skaita samazinājums budžeta iestādēs salīdzinājumā ar 2008.gadu 2009.gada jūlijā bija 11,7%.

2.3. Atalgojuma samazināšana valsts tiešās pārvaldes iestādēs

Šā gada 30.jūnijā valdība pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju”, samazinot algu grupu augšējās robežas par 20%. Līdz ar to ir veikts pirmais pasākums algu grupu intervāla samazināšanai, kas ir pamatnosacījums darba samaksas diferenču izlīdzināšanai starp tiešās pārvaldes iestādēm un nodrošina virzību uz “caurspīdīgāku” un taisnīgāku atalgojuma sistēmu. Salīdzinājumā ar 2008.gada vidējo rādītāju vidējā darba samaksa valsts budžeta iestādēs 2009.gada jūlijā ir samazinājusies no Ls 585 līdz Ls 517 jeb par 12%. Kopējais valsts budžeta izdevumu samazinājums atlīdzībai salīdzinājumā ar 2008.gadu ir 296,7 miljoni latu.

Vienlaikus jāatzīmē, ka atalgojumu statistika valsts budžeta iestādēs var uzrādīt vidējās darba samaksas palielinājumu, kas ir saistīts ar nodarbināto skaita samazinājumu, jo, atlaižot darbiniekus, tiek izmaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu. Bez tam atlaisto darbinieku skaitā vairumā gadījumu ir darbinieki ar zemāku kvalifikāciju, rezultātā vidējais darba samaksas līmenis gan iestādē, gan noteiktā amatu saimē var paaugstināties.

2.4. Vienotas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmas izstrāde

Finanšu ministrija atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” pārejas noteikumu 3.punktam ir izstrādājusi likumprojektu “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu “ (turpmāk – likumprojekts). Likumprojekts ir izsludināts 11.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē. Šobrīd likumprojekts tiek precizēts atbilstoši institūciju izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem. Likumprojektu plānots iesniegt Valsts kancelejā līdz 2009.gada 15.oktobrim.

Likumprojekts “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu” izstrādāts, lai samazinātu dažādo atalgojuma sistēmu skaitu valsts sektorā un noteiktu vienotus principus darba samaksai, nodrošinot tās caurskatāmību un vienkāršošanu. Likums attiecas uz tiešās pārvaldes iestādēm, Ministru kabinetu, Valsts prezidenta kanceleju, Saeimu, Valsts kontroli, Centrālo zemes komisiju, Centrālo vēlēšanu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesām, pastarpinātās pārvaldes iestādēm un atvasinātām publiskām personām (pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, valsts augstskolām un to izveidotām iestādēm, zinātniskiem institūtiem un to izveidotām iestādēm, plānošanas reģioniem), publiskiem nodibinājumiem, Nacionālo radio un televīzijas padomi, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Likums attiecas arī uz valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, privāto kapitālsabiedrību, kurās simt procentu kapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju kopā pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām, valdes un padomes locekļiem, ostu valdes locekļiem un ostu pārvaldniekiem.

Likumprojekts nosaka darba samaksas – mēnešalgas, piemaksu un prēmiju – izmaksāšanas nosacījumus, kā arī paredz vienotus kritērijus sociālo garantiju – pabalstu, kompensāciju un apdrošināšanas – nodrošināšanai.

2.5. Ministriju iekšējās struktūras optimizācija

Veicot ministriju centrālo aparātu optimizāciju, ir būtiski samazināts vadītāju un vadītāju vietnieku skaits, veidojot lielākas struktūrvienības (labās prakses piemēri – Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija). Tomēr atsevišķās ministrijās ir saglabājusies struktūras sadrumstalotība. Turpinot optimizācijas pasākumus, iespējams, ir jānosaka unificēta ministriju iekšējā struktūra, atgriežoties arī pie iepriekš noraidītās idejas par darbinieku skaita normēšanu.

2.6. Funkciju auditi

Lai nodrošinātu padziļinātu valsts pārvaldes funkciju izvērtēšanu, Valsts kancelejā Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra instrukcijā Nr.3 “Kārtība, kādā plāno un veic valsts pārvaldes funkciju auditu un ievieš funkciju audita ieteikumus” noteiktajā kārtībā un atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam plānam ir sagatavoti funkciju audita grupu ziņojumi šādās jomās:

• funkciju audits Valsts ieņēmumu dienestā un funkcionāli saistītās iestādēs, ziņojums apstiprināts Funkciju audita komisijā un izskatīts Ministru kabineta sēdē;

• funkciju audits Valsts arhīvu ģenerāldirekcijā un funkcionāli saistītās iestādēs, ziņojums apstiprināts Funkciju audita komisijā;

• funkciju audits Valsts tiesu ekspertīžu birojā un funkcionāli saistītās iestādēs, ziņojums apstiprināts Funkciju audita komisijā;

• funkciju audits valsts akciju sabiedrībā “Ceļu satiksmes drošības direkcija” un funkcionāli saistītās iestādēs”, ziņojums apstiprināts Funkciju audita komisijā.

Ievērojot līdzšinējo pieredzi, Funkciju audita komisijā ir apstiprināti līdz 2009.gada 31.decembrim veicamie auditi, lai:

• izvērtētu valsts tiešās pārvaldes un, ja nepieciešams, arī pašvaldību iestāžu īstenotās kontroles, uzraudzības, pārbaudes, sertifikācijas un akreditācijas funkcijas komersantu un izglītības iestāžu uzraudzības jomā, palielinot Latvijas ekonomikas salīdzinošo konkurētspēju un samazinot administratīvos šķēršļus un barjeras, kas traucē uzņēmējdarbības attīstību;

• izvērtētu valsts pārvaldes iestāžu vestos reģistrus un uzturētās informācijas sistēmas, palielinot sistēmu sadarbspēju, lai atvieglotu informācijas apriti un samazinātu informācijas sistēmu uzturēšanas izdevumus;

• izvērtētu valsts pārvaldes institūcijās īstenotās atbalsta (administratīvās) funkcijas (personāla uzskaite, grāmatvedība, finanšu pārvalde, transporta pakalpojumi un cita saimnieciskā darbība), izvērtējot iespējamo centralizāciju un nodošanu privātajam sektoram jomās, kurās to pieļauj nacionālās drošības un valsts aizsardzības intereses, veicot valsts ekonomiskā izdevīguma aprēķinu.

2.7. Valsts funkciju inventarizācija un izvērtēšana 2010.gada valsts budžeta izstrādes ietvaros

Valsts kanceleja sadarbībā ar ministrijām ir veikusi visu šobrīd īstenoto valsts funkciju inventarizāciju (1005 funkcijas) un izveidojusi funkciju analīzes un novērtēšanas informācijas sistēmu. Šobrīd novērtējumu jau ir veikuši visi sociālie un valdības partneri, kā arī Finanšu ministrija.

Funkciju novērtēšanā šobrīd tiek iesaistīta arī sabiedrība. Valsts kancelejas mājaslapā ir atvērta tīmekļa vietne – valsts pārvaldes reformu dienasgrāmata “Piedalies reformā! Ieliec ministrijai atzīmi” (piedaliesreforma.blogspot.com), kurā ikviens iedzīvotājs var balsojuma veidā izteikt viedokli par to, kuras funkcijas valstij būtu vai nebūtu jāfinansē.

Iedzīvotāji funkciju novērtējumu var veikt pēc identiskiem aprakstiem, iepazīstoties ar funkcijas būtību, pakalpojuma saņēmējiem, cilvēku skaitu, kas nodarbināti funkcijas veikšanai, finansējuma apjomu, kā arī ministriju definētajiem riskiem – kas, viņuprāt, notiktu, ja funkciju samazinātu vai likvidētu pilnībā.

2.8. Administratīvā sloga mazināšana valsts pārvaldē

Valsts pārvaldes iestādes, apzinoties nepieciešamību samazināt administratīvo slogu gan valsts pārvaldē, gan attiecībā uz privātpersonām, ir veikušas izvērtējumu un īstenojušas daudzus pasākumus, lai atvieglotu nosacījumus dažādu pakalpojumu sniegšanā.

Lai samazinātu administratīvo slogu komersantiem, ir veikti grozījumi vairākos normatīvajos aktos, piemēram, atvieglota atskaitīšanās kārtība par akcīzes nodokļa piemērošanu, samazināts iesniedzamo dokumentu apjoms dažādu atļauju un sertifikātu iegūšanai, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienestam, vienas pieturas aģentūras principa piemērošana gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanai, vienkāršotas tehniskās prasības kases aparātu reģistrācijai. Lai veicinātu uzņēmējdarbību, tiek plānots ieviest jaunu komercsabiedrību kategoriju – mikrouzņēmumus, apstiprinot mikrouzņēmumu atbalsta programmu. Tāpat ir vienkāršota atskaitīšanās procedūra ES fondu apguves jomā.

Funkciju optimizācijas nolūkos ir notikusi vairāku valsts pārvaldes iestāžu veikto pārbaužu savienošana, piemēram, izglītības kvalitātes kontroles jomā, kā arī atteikšanās no nelietderīgām pārbaudēm, atsevišķas no tām veicot izlases kārtībā, balstoties uz aizdomu pamata, piemēram, pārbaudot svaigpiena aprites prasību ievērošanu. Vienlaikus būtiski ir samazināts kontroļu biežums, piemēram, Pārtikas un veterinārais dienests inspekciju skaitu ir samazinājis par 30%. Valsts darba inspekcija, samazinot apsekojumu skaitu, secina, ka tas ļauj veikt pārbaudes kvalitatīvāk, vairāk uzmanības pievēršot ne tikai dokumentu pārbaudēm, bet arī praktiskajai situācijai uzņēmumos.

Valsts pārvaldes iestādes ir veikušas ne tikai attiecīgu normatīvo aktu grozīšanu, bet arī izmantojušas citas inovatīvas metodes administratīvā sloga mazināšanai – izstrādāts vienas pieturas aģentūru ieviešanas modelis pašvaldībās, veikti pasākumi informācijas aprites veicināšanai elektroniskā formā, piemēram, informācijas aprite valsts pārvaldē, elektroniskā pieteikšanās platību maksājumiem, elektroniskā dzīvesvietas deklarēšana. Tāpat valsts pārvaldes ietvaros tiek strādāts pie dažādu datubāzu savietošanas un datu ticamības nodrošināšanas.

2.9. Atbalsta funkciju centralizācija, panākot līdzekļu ekonomiju

Veicot ministriju padotības iestāžu sistēmas optimizāciju un samazinot valsts aģentūru skaitu, tiek veikta atbalsta funkciju centralizācija augstākajās iestādēs vai dienestu centrālajās iestādēs.

Viens no atbalsta funkciju centralizācijas pozitīvajiem piemēriem ir iniciatīva Valsts zemes dienestā (VZD) – 2008.gada beigās četru mēnešu laikā no astoņām reģionālajām nodaļām centrālajā aparātā tika konsolidētas finanšu vadības un grāmatvedības, personāla vadības, IT un iepirkumu veikšanas funkcijas. Centralizācijas process ietvēra tādas darbības kā iestādes iekšējo normatīvu sakārtošana, personāla pārkārtošana, jauno funkciju un atbildību sadale.

Kā liecina VZD pieredze, tūlītēji kvalitatīvie ieguvumi no atbalsta funkciju centralizācijas izpaužas kā vienkāršota iekšējā dokumentu aprite un vizēšana, vienkāršota budžeta izpildes uzraudzība, datu kvalitāte un klientu apkalpošanas uzlabošanās, operatīvi pieejama vienota informācija par darbiniekiem un klientiem, kā arī efektīva IT resursu izmantošana un apkalpošana. Šos ieguvumus papildina arī finansiāls ietaupījums – atbalsta funkciju veikšanā iesaistīto darbinieku skaits samazināts par 34% (no 160 līdz 105), un, atlīdzības izdevumiem pieskaitot arī citas izmaksas, kopējā līdzekļu ekonomija ir apmēram 20% no sākotnējām atbalsta funkciju izmaksām. Nākotnē sagaidāms, ka centralizācija nodrošinās arī samazinājumu iestādes slēgto iepirkumu līgumcenās, galvenokārt pateicoties lielākiem iegāžu apjomiem un mērķtiecīgākai iepirkumu plānošanai.

Šobrīd ir apkopota vispārējā informācija par atbalsta funkciju īstenošanai nepieciešamajiem finanšu un cilvēkresursiem no 132 tiešās pārvaldes iestādēm. Iestāžu aprēķini liecina, ka tādu atbalsta funkciju nodrošināšana kā personāla vadība, grāmatvedība un finanšu vadība, IT pakalpojumi, komunikācija un sabiedriskās attiecības, iepirkumi, transportlīdzekļu vadīšana, saimnieciskie pakalpojumi, lietvedība, iekšējais audits un kvalitātes vadība kopā izmaksā apmēram 55 miljonus latu gadā (ieskaitot izmaksas atlīdzībai, darba vietu uzturēšanai un citas izmaksas, kas saistās ar funkcijas nodrošināšanu un attīstību). Funkciju nodrošināšanā iesaistīti vairāk nekā 7500 darbinieku (apmēram 7350, mērot slodzēs), tas ir, apmēram 23%–24% no kopējiem cilvēkresursiem šajās iestādēs. Jāpiebilst, ka dati atspoguļo situāciju 2009.gada augusta beigās, un pašlaik gandrīz visos resoros notiek iestāžu optimizācijas procesi un (iespēju robežās) arī funkciju centralizācija, līdz ar to šīs tendences ir mainīgas.

 

3. Valsts pārvaldes optimizācijas galvenās problēmas

3.1. Apgrūtināts lēmumu pieņemšanas process, resoriska pieeja funkciju izvērtēšanai un padotības iestāžu optimizācijai

Bieži vien par valsts pārvaldes optimizācijas priekšlikumiem ir grūti panākt lēmumu pieņemšanu, jo katrā sektorā darbojas lobiji, interešu grupas un gandrīz katrai valsts institūcijai ir savi sadarbības partneri un klienti, kas aizstāv tās funkciju un pastāvēšanas nepieciešamību. Ja šobrīd ir samērā veiksmīgi veikta optimizācija vienas ministrijas padotības iestāžu sistēmā, tad daudz grūtāk ir panākt tādu iestāžu un funkciju pārskatīšanu, kurās iesaistītas vairākas ministrijas.

3.2. Formālisms institucionālo pārmaiņu priekšlikumos

Sliktā prakse ir priekšlikumi par formālu iestāžu juridiskā statusa maiņu, piemēram, no aģentūras uz valsts tiešās pārvaldes iestādi, nepanākot nekādu līdzekļu ietaupījumu vai citādus uzlabojumus.

3.3. Paralēlas plānošanas un atskaitīšanās iniciatīvas

Krīzes apstākļos institūcijām pastāv tendence ražot arvien jaunus krīzes pārvarēšanas plānus, kas ne vienmēr ir racionāli pamatoti. Resursi tiek tērēti nevis nepieciešamo reformu ieviešanai, bet gan arvien jaunu papīru sacerēšanai un kompilācijai.

3.4. Apgrūtināts reformu procesa monitorings un analīze – informācijas salīdzināmība

Notiekot straujām izmaiņām pārvaldes struktūrā, informācija bieži vien kļūst nesalīdzināma pat dažu mēnešu ietvaros, jo mainās iestādes, budžeta programmas, amatpersonu amati un pienākumi.

3.5. Nepietiekama reformu procesa komunikācija

Krīzes komunikācijas vadībai ir tikusi pievērsta nepietiekama uzmanība. Saspringtais lēmumu pieņemšanas un pārkārtojumu ieviešanas temps ir radījis tādu situāciju, ka lēmumi ir nepietiekami izskaidroti sabiedrībai, un tas rada papildu sociālo spriedzi, kā arī padziļina sabiedrības neuzticību publiskajām institūcijām.

3.6. Nedisciplinētība valdības uzdevumu izpildē un reformu īstenošanā

Atsevišķos gadījumos iestāžu vadītāju rīcība attiecībā uz darba samaksas samazināšanas pasākumiem liecina par zemu pārvaldes kultūru un neizpratni par kopējo valsts ekonomisko situāciju, piemēram, pēc prēmiju izmaksu aizlieguma 2008.gada beigās atsevišķi vadītāji meklēja iespējas, kā apiet valdības lēmumu, izmaksājot prēmijas no citām budžeta pozīcijām vai veicot citus materiālās stimulēšanas pasākumus. Šādas rīcības gadījumi ir izmeklējami un atbilstoši sodāmi.

 

4. Turpmākā rīcība. Valsts pārvaldes attīstība vidējā termiņā

Ekonomiskās krīzes apstākļi nosaka saspringtus pārmaiņu ieviešanas tempus, koncentrējoties uz īstermiņa pasākumiem un tūlītēji ieviešamām izmaiņām. Attīstības vadlīnijas ir noteiktas Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēs 2008.–2013.gadam “Labāka pārvaldība: pārvaldes kvalitāte un efektivitāte” (atbalstītas ar Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija rīkojumu Nr.305). Tomēr vienlaikus ir nepieciešams skaidrs nākotnes redzējums valsts pārvaldes attīstībai, kas sasniedzams vidējā termiņā, secīgi izejot visus reformu un pārkārtojumu posmus. Minētais valsts pārvaldes modelis ietver šādus galvenos uzstādījumus:

4.1. Institucionālā struktūra

1) ministriju centrālo aparātu samazināšana, nosakot vienotus principus struktūrvienībām un minimālajam darbinieku skaitam pa galvenajiem funkciju blokiem – politikas veidošana, atbalsts, juridiskā analīze, ieviešanas kontrole, iekšējais audits;

2) politikas veidošanas funkciju centralizācija un pakalpojumu sniegšanas funkciju decentralizācija reģionālajā un vietējā līmenī;

3) kompetentas centralizētas reformu vadības un koordinācijas funkcijas stiprināšana valdības centrā;

4) atkārtota padotības iestāžu, publisko aģentūru un valsts kapitālsabiedrību izvērtēšana, nosakot, ka pamatā vienai nozares politikai ir viena ieviešanas institūcija padotības institūciju līmenī. Izņēmumi ir īpaši pamatojami. Institūciju statuss (iestāde, aģentūra, kapitālsabiedrība) ir nosakāms pēc Ministru kabineta apstiprinātiem kritērijiem.

4.2. Valsts funkciju inventarizācija, samazināšana, optimizācija

• Funkciju analīze. Ir pabeidzama 2010.gada budžeta veidošanas ietvaros uzsāktā valsts funkciju izvērtēšana, rezultātā piedāvājot optimizētu funkciju gala sarakstu ar skaidru uzstādījumu par šādām funkciju kategorijām:

– saglabājamās valsts funkcijas;

– samazinātā apjomā īstenojamās funkcijas;

– privātajam sektoram deleģējamās valsts funkcijas;

– pārtraucamās valsts funkcijas.

Pēc funkciju inventarizācijas pabeigšanas ir koriģējams pārvaldes institucionālais modelis, nosakot, kādā pārvaldes līmenī tiek nodrošināta konkrēto funkciju īstenošana, t.sk. pakalpojumu sniegšana.

• Atbalsta funkciju centralizācija. Ir jāturpina uzsāktais atbalsta funkciju centralizācijas process, izmantojot labo praksi un panākot plašākas optimizācijas iespējas, veidojot atbalsta funkciju servisa centrus, tai skaitā reģionos. Paralēli izvērtējama iespēja nodot atbalsta funkciju nodrošināšanu ārpakalpojumā.

• Pārvaldes procedūru vienkāršošana un e-pakalpojumu attīstība. Viens no svarīgākajiem izmaksu samazināšanas un funkciju optimizācijas instrumentiem ir IKT izmantošana pārvaldes procesu nodrošināšanā un pakalpojumu sniegšanā. Ir jāturpina pilnveidot elektroniskās dokumentu aprites sistēma, elektroniska informācijas apmaiņa starp iestādēm, IT sistēmu savietošana.

Vienlaikus ir veicama pārvaldes iekšējo procedūru vienkāršošana, samazinot plānošanas iniciatīvu skaitu un sniedzamo pārskatu slogu, veicot tālāku regulāri vācamās informācijas standartizāciju.

4.3. Valsts pārvaldes cilvēkresursu vadība

• Valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšana. Valsts sektora izdevumu samazināšana ir viens no svarīgākajiem strukturālo reformu uzdevumiem, kas ir tieši saistīts ar valsts veicamo funkciju apjomu un valsts sektorā nodarbināto skaitu. Vidējā termiņā ir nepieciešams panākt starptautiski salīdzināmu līmeni attiecībā uz valsts pārvaldē (gan valsts tiešajā, gan pastarpinātajā) nodarbināto skaitu īpatsvaru no kopējā iedzīvotāju skaita. (Rādītājs atspoguļo vispārējās valdības sektorā nodarbināto skaita attiecību pret kopējo iedzīvotāju skaitu vidēji gadā. Saskaņā ar Institucionālo sektoru klasifikāciju ar valsts sektorā nodarbināto skaitu tiek saprasti vispārējās valdības sektorā (S.13) nodarbinātie (darbinieku skaits ar darba laika uzskaiti pamatdarbā). Latvijā kārtība, kādā tiek noteikta vienību piederība konkrētam sektoram vai apakšsektoram, kā arī pati nacionālajām vajadzībām adaptētā klasifikācija ir noteikta ar Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.810 “Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju”.)

• Valsts civildienesta attīstība – disciplīna, politiskā neitralitāte, kompetence. Neskatoties uz nepieciešamību būtiski samazināt valsts izdevumus un valsts pārvaldē nodarbināto skaitu, vienlaikus nav pieļaujama valsts pārvaldē strādājošo kompetences un profesionalitātes pazemināšanās. Valsts civildienests ir jāpaplašina, veidojot vienotus nodarbinātības nosacījumus pārvaldē strādājošajiem, vienkāršojot un modernizējot personālvadības procedūras. Vienlaikus ir būtiski jāpastiprina pārvaldē strādājošo disciplinētība un atbildība par normatīvajos aktos un valdības lēmumos noteikto uzdevumu izpildi, vēršoties pret katru gadījumu, kad tiek konstatēta valsts interesēm un valdības un pārvaldes uzdevumiem pretēja rīcība. Ir nostiprināma ierēdniecības politiskā neitralitāte, ieviešot profesionālas atlases un novērtēšanas procedūras vismaz iestāžu vadītāju līmenī un nodrošinot vienotu cilvēkresursu vadību.

 

Informācija par pasākumu plāna valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai izpildes gaitu

Nr. p.k.	Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai	Pasākumu izpildes termiņš	Uzdevuma izpildes gaita
1.1.	Izstrādāt grozījumus Publisko aģentūru likumā un Likumā par budžetu un finanšu vadību, mainot publisko aģentūru finansēšanas modeli	15.09.2009.	Lai risinātu Ministru kabineta 26.05.2009. protokollēmumā “Par valsts aģentūru tiesiskā regulējuma un finansēšanas modeļa pilnveidošanu” doto uzdevumu, Finanšu ministrija ar 27.06.2009. rīkojumu Nr.387 izveidoja darba grupu. Šajā periodā ir notikušas trīs darba grupas sanāksmes (3.jūlijā, 28.jūlijā, 27.augustā). Ir sagatavoti grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, kuri izskatīti un apspriesti darba grupas sanāksmēs. Jaunais Publisko aģentūru likumprojekts paredz jaunus aģentūru veidus: apvienotās valsts un pašvaldību; valsts iestāžu un jauktās – valsts un pašvaldību aģentūras. Būtiski mainīta valsts aģentūru finansēšanas kārtība, paredzot, ka tās tiek finansētas tikai no ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem. Darba grupā ir atšķirīgs viedoklis par dotācijas piešķiršanas nepieciešamību šādām aģentūrām atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai. Pārejas normas paredz pārskatīt esošo aģentūru statusus un reformas kontekstā lemt par to tālāko darbību vienā vai otrā statusā, veicot funkciju izvērtējumu un pakalpojumu sniegšanas apjomus, u.c. jautājumus
1.2.	Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, lai noteiktu vadlīnijas valsts pārvaldes iestāžu iekšējās struktūras veidošanai, to lielumam (tostarp struktūrvienību optimālo lielumu) un iestādes amatu sarakstu saskaņošanas kārtību atbilstoši grozījumos Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam deleģējumam	01.10.2009.	Pašlaik Valsts kancelejā notiek darbs pie normatīvā akta projekta, konsultējoties ar nozares ministrijām un nozares profesionāļiem. Projekta izstrādes beigu posmā tiks organizēta sanāksme ar nozaru ministrijām, izvērtējot to priekšlikumus un iebildumus
1.3.	Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes veic informācijas apmaiņu pakalpojumu sniegšanai	01.09.2009.	Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu (izsludināts 2009.gada 27.augusta VSS 1.28.p. VSS-1276) “Kārtība, kādā iestādes sadarbojoties veic informācijas apmaiņu elektroniskā veidā, kā arī nodrošina un apliecina šādas informācijas patiesumu”
1.4.	Sagatavot informatīvu ziņojumu MK par esošajiem valsts kapitālsabiedrību meitasuzņēmumiem un to saglabāšanas lietderību	01.10.2009.	Saskaņā ar dotā uzdevuma nosacījumiem līdz 01.09.2009. Ekonomikas ministrija plāno saņemt informāciju no ministrijām par nozares kapitālsabiedrību meitasuzņēmumiem un to lietderību, lai gūtu nepārprotamu priekšstatu par dotā uzdevuma būtību
1.5.	Sagatavot grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”	Atbilstoši Saeimas darba kārtībai	Ministru kabineta šī gada 26.maija sēdē izskatīts un atbalstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts, kas paredz, ka lēmumu par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu citā kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome, bet līdzdalības iegūšanai citās sabiedrībās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības valdei nepieciešama iepriekšēja piekrišana attiecīgi no Ministru kabineta vai pašvaldības domes. Papildus šiem ierobežojumiem tika noteikti ierobežojumi kapitālsabiedrības valdes locekļu atlīdzībai un prasības kvalifikācijai
1.6.	Izstrādāt jaunu likumu par publisko personu komercdarbību	01.12.2009.	Uzdevuma izpilde uzsākta. Ar Ministru prezidenta š.g. 9.jūlija rīkojumu Nr.299 “Par darba grupu publisku personu dibinātu kapitālsabiedrību darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanai” ir izveidota darba grupa, kurā ir pārstāvji no valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi”, Aizsardzības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga””, Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta, Veselības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Labklājības ministrijas un Kultūras ministrijas
1.7.	Īstenot funkciju auditus atbilstoši MK apstiprinātajam funkciju audita plānam 2009.gada 1. un 2.pusgadam	15.12.2009.	Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.marta rīkojumam Nr.147 “Funkciju audita plāns 2009.gada pirmajam pusgadam” funkciju auditi 2009.gada pirmajā pusgadā tika īstenoti Valsts ieņēmumu dienestā un funkcionāli saistītās iestādēs, Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijā un funkcionāli saistītās iestādēs, Valsts tiesu ekspertīžu birojā un funkcionāli saistītās iestādēs, valsts akciju sabiedrībā “Ceļu satiksmes un drošības direkcija” un funkcionāli saistītās iestādēs. Audita rezultātā sagatavotie funkciju audita ziņojumi ir izskatīti Funkciju audita komisijā 2009.gada 6.maijā un 2009.gada 26.jūnijā
1.8.	Izstrādāt modeli par atbalsta (administratīvo) funkciju centralizācijas vai nodošanas privātajam sektoram iespējām, ekonomisko izdevīgumu un šādas rīcības tiesiskajiem aspektiem	01.05.2010.	Uzdevuma izpildi ir sākusi Valsts kanceleja, nosūtīta MP rezolūcija nepieciešamo datu apkopošanai, notiek saņemto datu kļūdu labošana un apkopošana. Līdztekus tiek organizētas tikšanās un konsultācijas ar privātā sektora pārstāvjiem gan par analīzes metodiku, gan iespējamo sadarbību pakalpojumu nodrošināšanā nākotnē. Analīzi, kas nepieciešama konceptuālo lēmumu pieņemšanai, plānots sagatavot līdz 2010.gada budžeta paketes izskatīšanai Ministru kabinetā. 2010.gada sākumā plānots turpināt darbu pie funkciju padziļinātas izpētes, piesaistot ESSF līdzekļus no jaunās aktivitātes “Atbalsts strukturālo reformu veikšanai”. Turklāt Finanšu ministrijā ir izveidota darba grupa centralizētas finanšu grāmatvedības uzskaites ieviešanai Finanšu ministrijā un tās padotības iestādēs (2009.gada 15.jūlija Finanšu ministrijas rīkojums Nr.475). Saskaņā ar darba plānu šobrīd noris darbs, lai izstrādātu vienotu nozares grāmatvedības politiku, vienotu nozares kontu plānu, kvalitātes dokumentus ar grāmatojuma shēmām un papildus dimensijām, kā arī tiek izstrādāta nepieciešamās programmatūras prasību specifikācija. Uzsākt centralizētu finanšu grāmatvedības uzskaiti Finanšu ministrijā plānots 2010.gada 2.janvārī. Uz Finanšu ministrijas un tās iestāžu bāzes izveidotais centralizētais finanšu grāmatvedības uzskaites modelis, izvērtējot tā darbību pusgada periodā, pēc Finanšu ministrijas ieskatiem varētu tikt virzīts kā bāzes modelis vienotai valsts centralizētai finanšu grāmatvedības uzskaitei
1.9.	Izstrādāt plānu valsts pārvaldes iestāžu optimālam un finansiāli izdevīgam izvietojumam valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos	01.07.2010.	Finanšu ministrija ir uzdevusi valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” izstrādāt darba plānu uzdevuma izpildei. Valsts akciju sabiedrība ir izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā plānu, kurā paredzēts: 1) līdz 01.03.2010. apkopot un izanalizēt informāciju par valsts tiešās pārvaldes iestāžu atrašanās vietu, nekustamo īpašumu, kuros tās izvietotas, piederību, tehnisko stāvokli, piemērotību noteikto funkciju izpildei, izmaksām par telpu lietošanu, iznomātiem valsts nekustamajiem īpašumiem un valsts vajadzībām nomātiem nekustamajiem īpašumiem un izstrādāt plānu valsts pārvaldes iestāžu optimālam un finansiāli izdevīgam izvietojumam valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos; 2) līdz 01.07.2010. saskaņot un iesniegt Ministru kabinetā plānu valsts pārvaldes iestāžu optimālam un finansiāli izdevīgam izvietojumam valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos
2.1.	Sagatavot likumprojektu “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu”	01.07.2009.	Finanšu ministrija atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” pārejas noteikumu 3.punktam ir izstrādājusi likumprojektu “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu” (turpmāk – likumprojekts). Likumprojekts tika izvērtēts starpministriju 2009.gada 28.maija sanāksmē, lai to varētu precizēt, un izsludināts valsts sekretāru 2009.gada 11.jūlija sanāksmē. Šobrīd likumprojekts tiek precizēts atbilstoši institūciju izteiktajiem iebildumiem. Saskaņošanas gaitā konstatēti vairāki problēmjautājumi, kuru risināšanai nepieciešamas padziļinātas diskusijas. 2009.gada 22.jūlijā notika starpinstitūciju sanāksme ar augstskolu un zinātnisko institūtu pārstāvjiem, lai risinātu šo institūciju iekļaušanu vienotajā atlīdzības sistēmā, ņemot vērā, ka valsts budžeta dotācija sastāda nelielu daļu no finansējuma, kas tiek novirzīts darba samaksai. Likumprojektu plānots iesniegt Valsts kancelejā līdz 2009.gada 15.oktobrim
2.2.	Izstrādāt koncepciju par valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanu, tostarp attiecinot šo sistēmu arī uz pašvaldību līmeni, kā arī amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm	15.09.2009.	Valsts kanceleja ir pabeigusi koncepcijas projekta izstrādi un laikposmā no 14.septembra līdz 18.septembrim plāno to izsūtīt viedokļa sniegšanai nozaru personālvadības speciālistiem
2.3.	Izstrādāt grozījumus Valsts civildienesta likumā un atbilstošajos MK noteikumos, atceļot pavisam atlikušos pabalstus – kompensācija ceļa izdevumiem, mācību maksas daļas kompensācija, kā arī samazinot komandējumu dienas naudu normas	01.09.2009.	Likumprojekts ir izstrādāts un tiek virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā vienlaikus ar grozījumiem saistībā ar valsts civildienesta politisko neitralitāti, ko ierosinājis Valsts prezidents. Likumprojekts ir izskatīts un atbalstīts koalīcijas partiju Sadarbības padomes sēdē un to plānots izskatīt Ministru kabineta sēdē 2009.gada 15.septembrī. Notiek aktīvs darbs normatīvo aktu grozījumu izstrādē, lai samazinātu komandējumu dienas naudu normas. Noteikumu projektu paredzēts iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2009.gada oktobra sākumā
2.4.	Iekļaut izstrādājamajos MK noteikumos par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darbības novērtēšanu īpašu sadaļu par iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu	30.09.2009.	Valsts kanceleja ir sākusi normatīvā akta sagatavošanu, apzinot nepieciešamās kompetences. Notiek konsultācijas ar personālvadības ekspertiem par jaunu novērtēšanas metožu izmantošanu iestāžu vadītāju darbības novērtēšanā
3.1.	Pilnveidot tiesību aktu projektu anotāciju sistēmu, sagatavojot jaunu MK instrukciju “Normatīvā akta projekta anotācijas aizpildīšanas kārtība”, iekļaujot tajā “jauna sloga radīšanas testa pārbaudi un pastāvošā samazināšanu”	01.09.2009.	Metode jeb “testa pārbaude” regulējuma radītā administratīvā sloga novērtēšanai tiks iekļauta MK instrukcijā “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība”. Instrukcijas projekta izstrādes stadija – saskaņošana ar pārējām pārvaldes institūcijām. Termiņa kavējums skaidrojams ar nepieciešamību sabalansēt jaunu metožu iekļaušanu regulējuma sākotnējās ietekmes novērtējumā ar pārvaldes iestāžu kapacitāti un tām radīto administratīvo slogu, izpildot papildu prasības tiesību aktu izstrādes procesā
3.2.	Sagatavot metodiskos norādījumus par ES tiesību normas pārņemošu tiesību aktu pārskatīšanu	01.08.2009.	Tieslietu ministrijas speciālisti ir izstrādājuši Eiropas Savienības tiesību ieviešanas rokasgrāmatu, kas ir ievietota Tieslietu ministrijas mājaslapā un ir brīvi pieejama visiem interesentiem. Rokasgrāmatas mērķauditorija ir valsts pārvaldes iestādes, kā arī citas Eiropas Savienības (ES) tiesību ieviešanā iesaistītās institūcijas, tajā skaitā arī privātpersonas, kas iesaistītas valsts pārvaldes kompetencē esošo jautājumu izpildē. Rokasgrāmatā ir apkopoti galvenie ES tiesību darbības pamatprincipi un svarīgākās Latvijas tiesību sistēmas juridiskās tehnikas prasības, kas jāievēro, lai pilnībā nodrošinātu Latvijai saistošo ES tiesību ieviešanu nacionālajā tiesību sistēmā. Savukārt attiecībā uz jauno tiesību aktu projektos un spēkā esošo tiesību aktu grozījumu projektos iekļaujamām normām, kuras var nepārsniegt Eiropas Savienības normatīvo aktu minimālās prasības un nepieciešamību vispusīgi izvērtēt jauna regulējuma vai spēkā esošā regulējuma grozījumu atbilstību administratīvā sloga mazināšanai, lietderībai un patiesai nepieciešamībai, jautājuma regulējums ir ietverts Ministru kabineta 2009.gada 31.marta sēdes protokolā (prot. Nr.22 21.§) (skat. 21.§ 4. un 5.punktu). Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka uzdevuma izvirzītais mērķis – samazināt iespējamo, pārāk lielo nacionālajā līmenī radīto virsnastu un vienkāršot nacionālās administratīvās procedūras – ir sasniegts un uzdevums izpildīts
3.3.	Sagatavot valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācijas plānu, lai nodrošinātu izmaksu efektīvu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanas mehānismu reģionos un novados	01.10.2009.	Ministru kabineta 2009.gada 18.augusta sēdē izskatīts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu pārvaldes pakalpojumu pieejamībā (MK prot. Nr.53 64.§), un jautājums tika atlikts. Pašlaik informatīvais ziņojums tiek gatavots atkārtotai elektroniskai saskaņošanai ar visām ministrijām. Kopumā visas ministrijas atbalsta visaptveroša vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu pārvaldes pakalpojumu pieejamībā. Informatīvo ziņojumu Ministru kabinetā atkārtoti plānots izskatīt 2009.g. 8.septembrī. Finanšu ministrija informē, ka 2008.gadā tika sākta Valsts kases reģionālo norēķinu centru reorganizācija un ar 2009.gada 1.augustu likvidēti reģionālie norēķinu centri, Norēķinu centru koordinācijas departaments un izveidots Klientu apkalpošanas un pakalpojumu attīstības departaments, pārņemot klientu apkalpošanas funkciju, kā arī lai nodrošinātu Valsts kases sniegto pakalpojumu attīstību un jaunu pakalpojumu ieviešanu. Finanšu ministrija informē, ka Valsts ieņēmumu dienesta optimizācijas koncepcijas ietvaros veiktas iekšējās strukturālās izmaiņas 2008.gada beigās un 2009.gada sākumā, kad tika centralizēta atbalsta funkcijas uzdevumu izpilde – finanšu, personāla un materiāltehnisko resursu vadība. 2009.gada pavasarī tika ierosinātas izmaiņas likumā par Valsts ieņēmumu dienestu, kuras paredz reģionālo iestāžu likvidēšanu. Izmaiņas nodrošinās ātrāku informācijas apriti un pamatuzdevumu izpildi. Saeima 12.06.2009. pieņēma šos grozījumus (grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, spēkā no 01.07.2009.), tādējādi atbalstot VID uzsākto optimizācijas projektu
3.4.	Izstrādāt plānu un atbilstošus normatīvo aktu grozījumus, kas novērstu administratīvo slogu struktūrfondu administrēšanā Pasākums paredz izstrādāt un īstenot pasākumus, kas maksimāli iespējamā veidā mazinātu slogu uz struktūrfondu projektu sagatavotājiem un īstenotājiem, kā arī paātrinātu kopējo struktūrfondu apguvi. Piedāvātie risinājumi ir jāsamēro ar risku nesaņemt investēto līdzekļu atmaksu no ES, kā arī tie nedrīkst radīt nesamērīgu korupcijas risku	01.10.2009.	07.07.2009. iesniegts ziņojums Ministru kabinetā “Par priekšlikumiem Eiropas Savienības fondu apguves vienkāršošanai un Eiropas Savienības fondu vadības nodrošināšanā iesaistīto  institūciju darbības pārskatīšanu”, kurš sastāvēja no divām daļām: (1) ES fondu ieviešanas sistēmas vienkāršošana; (2) Finanšu ministrijas priekšlikumi Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju optimizācijai. 11.08.2009. Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem Eiropas Savienības fondu apguves vienkāršošanai” tikai ar ieviešanas sistēmas vienkāršošanas sadaļu, savukārt Finanšu ministrijas priekšlikumus par institūciju optimizāciju tika lemts skatīt kontekstā ar kopējo valsts pārvaldes reorganizāciju. Papildus informējam, ka apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā ir ietverts plāns ES fondu administrēšanas vienkāršošanai, kā arī normatīvo aktu grozījumi tiek veikti saskaņā ar iepriekš minēto plānu, ņemot vērā ar ES fondu vadībā iesaistīto institūciju saskaņotu ES fondu ieviešanas jomu prioritāro secību.
3.5.	Izstrādāt informatīvo ziņojumu par administratīvā procesa paātrināšanu tiesā	01.09.2009.	Līdz 2009.gada 1.septembrim Tieslietu ministrija informatīvo ziņojumu plāno iesniegt Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabinetā
3.6.	MK noteikumu izstrāde kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas vai pilnveidošanas valsts pārvaldē nodrošināšanai, kā arī metodisko ieteikumu izstrāde	01.05.2010.	Pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegto informāciju par tiešās valsts pārvaldes iestādēm, kas ievieš kvalitātes vadības sistēmas, veikta to iestāžu aptauja, kas ievieš ISO standartu. Aptaujas ietvaros apzināts iestāžu viedoklis par ISO standarta ieviešanas ietekmi uz institūcijas darbības kvalitāti, no standarta izrietošajām aktivitātēm, kas rada papildu administratīvo slogu, kā arī tiem standarta elementiem, kuri būtu izmantojami arī citās valsts pārvaldes institūcijās. Septembrī plānota diskusija CAF modeļa ieviesējiem, apzinot šī modeļa priekšrocības un trūkumus, kā arī ieviešanas iespējas. Līdztekus tiek gatavots MK noteikumu projekts, kurā tiek integrētas dažādu modeļu stiprās puses, nosakot pēc iespējas mazāk papildu aktivitātes, kas veicamas kvalitātes nodrošināšanai
3.7.	Iestāžu vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrāde, sasaiste ar vidēja termiņa budžetu, rezultatīvo rādītāju sistēmu, kā arī nozaru vidēja termiņa prioritāšu noteikšana	01.05.2010.	Uzdevuma izpilde ir saistīta ar Attīstības plānošanas un ietekmes izvērtēšanas noteikumu (izskatīti VSS 2009.gada 4.jūnijā), kā arī Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas regulējuma apstiprināšanu Ministru kabinetā (noteikumi pieņemti MK sēdē 2009.gada 1.septembrī), kas dotu skaidru ietvaru iestāžu vidēja termiņa darbības stratēģijas vietai dokumentu sistēmā un prasībām attiecībā uz to saturu. Pēc Attīstības plānošanas un ietekmes izvērtēšanas noteikumu apstiprināšanas tiks aktualizēta instrukcija institūciju darbības stratēģiju izstrādei, ņemot vērā izmaiņas ekonomiskajā situācijā un plānošanas dokumentos. Līdztekus regulējuma izstrādei Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas vadībā norit darbs pie ministriju rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas (hierarhijas, satura un kvalitātes) uzlabošanas, kas kalpos par pamatu stratēģiju struktūrai
4.1.	Sagatavot MK rīkojumu par noteiktu izdevumu veidu (elektronisko sakaru pakalpojumi, degviela, autoparka uzturēšana, apmācības, sabiedriskās attiecības, sponsorēšana) turpmāku samazināšanu papildus jau izstrādātajiem 2009.gada budžeta grozījumiem	01.07.2009.	Pasākuma izpilde ir sākta. Ministru prezidents ir nosūtījis pieprasījumu iesniegt informāciju par automašīnu skaitu resoros, kā arī ir pieprasīta informācija par atbalsta funkciju izmaksām. Pēc iesniegtās informācijas analīzes pabeigšanas tiks izstrādāti turpmākie priekšlikumi noteiktu izdevumu samazināšanai, kā arī tiks organizēta darba grupa ar Finanšu ministrijas līdzdalību, lai valsts budžeta 2010.gadam kontekstā izstrādātu priekšlikumus noteiktu izdevumu turpmākai samazināšanai
4.2.	Izstrādāt grozījumus 2007.gada 6.marta MK noteikumos Nr.171 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”, nosakot kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes publicē informāciju par noslēgtajiem līgumiem un to īstenošanas progresu, kā arī izlietotajiem līdzekļiem, ciktāl to pieļauj nacionālās drošības un valsts aizsardzības intereses vai normatīvie akti, kas regulē klasificētās informācijas apriti	01.11.2009.	2009.gada 14.augustā notika darba grupas sanāksme, kurā saskaņā ar RAPLM 15.07.2009. vēstuli Nr.13.1-11e/4939 “Par dalību darba grupā” piedalījās FM un VK deleģētie pārstāvji. Pamatojoties uz darba grupā izteiktajiem viedokļiem, izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas pēc saskaņošanas RAPLM tiks gatavots izsludināšanai VSS septembra otrajā pusē. Valsts kase veic apmēram 10 milj. izdevumu transakciju gadā, t.i., aptuveni 40 000 transakciju dienā, un gan tehnisku, gan veiktspējas, gan drošības apsvērumu dēļ nebūtu pieļaujama tieša integrācija mājaslapai ar vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmu. Tādēļ tika projektēts atbilstošs risinājums ar specializētu datubāzi, uz kuru tiks replicēti nepieciešamie dati ar atbilstošu datu atlases, apstrādes, summēšanas un attēlošanas rīku. Notiek informatīvā ziņojuma projekta “Par informācijas par valsts pārvaldes iestāžu veiktajām transakcijām pieejamību Valsts kases mājaslapā” starpministriju saskaņošana. Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā paredzēts Valsts kasei nodrošināt informatīvajā ziņojumā ietvertā uzdevuma izpildi tai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. Finanšu ministrija plāno informatīvo ziņojumu iesniegt Ministru kabinetā līdz 2009.gada 15.septembrim
4.3.	Izstrādāt pasākumu plānu iekšējā audita sistēmas pilnveidošanai, kā arī plāna īstenošanai nepieciešamos grozījumus Iekšējā audita likumā un tam pakārtotajos MK noteikumos	01.10.2009.	Šobrīd tiek apkopoti Iekšējo auditoru institūta, Iekšējā audita padomes un valsts pārvaldes auditoru priekšlikumi. Vienlaikus informējam, ka 2009.gada 19.augustā Saeimā ir iesniegts Iekšējā audita likumprojekts

 

Informācija par Ministru kabineta 2009.gada 24.aprīļa sēdes protokollēmumā doto uzdevumu izpildi

I. Valsts pārvaldes strukturālās reformas jomā doto uzdevumu izpilde

Nr. p.k.	Uzdevums	Izpildes gaita un rezultāti
1.	Finanšu ministrijai sagatavot, pievienot Tieslietu ministrijas atzinumu un divu nedēļu laikā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par finanšu ministra pilnvaru paplašināšanu attiecībā uz valsts budžeta jautājumiem un ministru pilnvaru paplašināšanu attiecībā uz nozares budžeta jautājumiem.	Ministru kabinetā tika izskatīts Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, kas nosaka finanšu ministram papildu pilnvaras piemērot konta lietošanas ierobežojumus, ja trīs mēnešu periodā valsts budžeta nodokļu un nenodokļu faktiskie ieņēmumi attiecībā pret attiecīgajā periodā plānotajiem ieņēmumiem samazinās vairāk nekā par 0,2% no gadskārtējā budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta, vai arī ja ministram ir iesniegts Valsts kases ziņojums par resursu nepietiekamību saistību izpildes nodrošināšanai. Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 28.maijā un ir spēkā no 10.jūnija, tādējādi uzdevums ir izpildīts.
2.	Ekonomikas ministrijai steidzami sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāldaļām un kapitālsabiedrībām”” izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību meitas sabiedrību dibināšanas ierobežošanu un tādu pašu uzraudzības principu piemērošanu tām kā mātes kapitālsabiedrībām.	Ministru kabineta šā gada 26.maija sēdē izskatīts un atbalstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts, kas paredz, ka lēmumu par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu citā kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome, bet līdzdalības iegūšanai citās sabiedrības valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības valdei nepieciešama iepriekšēja piekrišana attiecīgi no Ministru kabineta vai pašvaldības domes. Papildus šiem ierobežojumiem tika noteikti ierobežojumi kapitālsabiedrības valdes locekļu atlīdzībai un prasības kvalifikācijai. Saskaņā ar Pasākumu plānā valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizācijai doto uzdevumu līdz 2009.gada septembrim tiek ievākta un apkopota informācija no ministrijām par nozares kapitālsabiedrību meitas uzņēmumiem un to lietderību. Līdz 2009.gada 1.decembrim plānots izstrādāt jaunu likumu par publisko personu komercdarbību. Izvērtējot iepriekš minētos pasākumus, secināms, ka protokollēmumā dotais uzdevums ir izpildīts, taču publisko personu komercdarbības jautājuma sakārtošana plašākā mērogā turpinās.
3.	Ar valsts pārvaldes strukturālo reformu saistītus jautājumus iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lietu.	Ar valsts pārvaldes strukturālo reformu saistīti tiesību akti tiek iesniegti Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lietas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas operatīvāku dokumentu saskaņošanas un virzības procesu. Reformu veikšana turpinās.
4.	Tieslietu ministrijai sagatavot informatīvu ziņojumu par sākotnēji Latvijas Republikas Satversmes 81.pantā paredzētajām Ministru kabineta tiesībām noteiktos gadījumos izdot noteikumus ar likuma spēku, par šī panta piemērošanas praksi, ieguvumiem un risku. Ziņojumu līdz 2009.gada 14.maijam iesniegt Ministru prezidentam diskusijai par minētās normas atjaunošanas lietderību valdību veidojošo koalīcijas partiju sadarbības padomē.	Šā gada 20.maijā Tieslietu ministrija ir iesniegusi Ministru prezidentam ziņojumu “Par iepriekš Latvijas Republikas Satversmē noteiktā 81.panta piemērošanas praksi” (“81. Laikā starp Saeimas sesijām ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesa likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus, tie nevar attiekties uz amnestiju, valsts nodokļiem, muitām un aizņēmumiem, un tie zaudē spēku, ja nav vēlākais trīs dienas pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimai.”). Ziņojumā teikts, ka sākotnējais normas mērķis bijis “paātrināt jaunizveidotas valsts likumdošanas procesu” un “nodrošināt nepieciešamo lēmumu pieņemšanu likumdošanas ceļā arī tādos apstākļos, kad Saeimas un Latvijas pilsoņu kopuma iespējas īstenot likumdošanas tiesības ir kavētas vai būtiski apgrūtinātas”. Tieslietu ministrija secinājusi, ka faktiski nepastāv lietderība atjaunot Satversmē tādu vai līdzīgu regulējumu, kāds bija ietverts Satversmes 81.pantā, jo: 1. vairs nepastāv leģitīmais mērķis, kādam šis regulējums sākotnēji Satversmē tika iekļauts; 2. šobrīd nav saskatāms jauns leģitīms mērķis, kādēļ šādu regulējumu būtu jāatjauno; 3. faktiskās situācijas, kad Ministru kabinets varētu izmantot tiesības izdot noteikumus ar likuma spēku, ir minimālas, jo šādai tiesībai ir jānosaka stingri ierobežojumi; 4. pastāv risks, ka Ministru kabinets var kļūdīties nepieciešamībā izdot noteikumus ar likuma spēku un Saeima var tos vēlāk “nepārapstiprināt” vai arī Satversmes tiesa tos var atcelt; 5. ja noteikumi ar likuma spēku zaudē spēku, tiek pārkāpta tiesiskā paļāvībā un pastāv risks zaudējumu atlīdzībai aizskartajām personām. Balstoties uz šo ziņojumu, ir notikusi partiju sadarbības padomes diskusija, un uzdevums uzskatāms par izpildītu.
5.	Atbalstīt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra E.Zalāna izteikto priekšlikumu par to, ka valsts pārvaldes strukturālās reformas veicamas plašākā – publiskās pārvaldes – kontekstā, ietverot tajā arī pašvaldības un izvērtējot iespēju daļu valsts pārvaldes funkciju nodot ne tikai privātajam sektoram un nevalstiskajām organizācijām, bet arī pašvaldībām. Pieņemt zināšanai, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija gatavo attiecīgus priekšlikumus, lai konsolidētu valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus reģionos saistībā ar apriņķu izveides likumprojekta sagatavošanu.	Ministru kabineta 2009.gada 18.augusta sēdē izskatīts RAPLM sagatavotais informatīvais ziņojums par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu pārvaldes pakalpojumu pieejamībā (MK prot.Nr.53 64.§) (jautājums tika atlikts). Šobrīd informatīvais ziņojums ir nodots atkārtotai elektroniskai saskaņošanai ar visām ministrijām. Kopumā ministrijas atbalsta visaptveroša vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu pārvaldes pakalpojumu pieejamībā, bet Valsts kanceleja ir lūgusi valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizāciju skatīt kā prioritāru jautājumu un neatlikt līdz 2009.gada decembra beigām. Uzdevuma izpilde turpinās.
6.	Atzīt par nepieciešamu lūgt Saeimu paātrināt likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” un likumprojekta “Publiskās un privātās partnerības likums” virzību un pieņemt tos galīgajā lasījumā šīs pavasara sesijas laikā. Valsts kancelejai noformēt un sagatavot attiecīgu Ministru prezidenta vēstuli parakstīšanai un nosūtīšanai Saeimai.	Uzdevums ir izpildīts, Publiskās un privātās partnerības likums Saeimā pieņemts 2009.gada 18.jūnijā, un tas stāsies spēkā šī gada 1.oktobrī. Finanšu ministrija uzsākusi darbu pie izrietošo Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādes – Iepirkumu uzraudzības biroja funkciju paplašināšanas un koncesijas procedūras paziņošanas kārtības noteikšanas.

 

II. Ministriju priekšlikumi un viedoklis par Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas ziņojumiem neatliekamo strukturālo reformu, ekonomikas veicināšanas un sociālās drošības pasākumu īstenošanai

2009.gada 24.aprīlī Valsts prezidents Valdis Zatlers sasauca ārkārtas Ministru kabineta sēdi, lai izskatītu ar Latvijas ekonomisko situāciju saistītus jautājumus – valsts pārvaldē, izglītības un veselības sektorā jau veiktās un nākotnē plānotās reformas, kā arī Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) priekšlikumus par neatliekamo strukturālo reformu, ekonomikas veicināšanas un sociālās drošības pasākumu īstenošanu.  Kopumā valsts pārvaldē ir akceptēti SAK ziņojumos izteiktie priekšlikumi un lielā daļā gadījumu to īstenošana jau ir uzsākta vai tos plānots uzsākt tuvākajā laikā.

Kā galvenās iniciatīvas, kas apstiprinātas Ministru kabinetā un kurās ietverti SAK ziņojumā izvirzīto mērķu sasniegšanai nepieciešamie pasākumi, var minēt Ekonomikas ministrijas izstrādāto Informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai vidēja termiņa periodā (akceptēts Ministru kabinetā 2009.gada 4.augustā), Finanšu ministrijas izstrādāto Sociālās drošības tīkla stratēģiju (atbalstīta Ministru kabinetā 2009.gada 8.septembrī), kā arī Valsts kancelejas izstrādāto Pasākumu plānu valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai (atbalstīts Ministru kabinetā 2009.gada 17.jūnijā). Visos šajos dokumentos izvirzītos mērķus, prioritātes un rezultātus plānots apkopot un integrēt vienā dokumentā – Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2009.–2013.gadam (LSAP), kuru plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2009.gada 13.oktobra sēdē. LSAP projektā ir noteikts šāds mērķis: nodrošināt Latvijas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanu vidējā termiņā, recesijas periodā saglabājot valsts nodrošināto pakalpojumu klāstu un sociālo drošību. Mērķa sasniegšanai izvirzītas trīs prioritātes (atbalstītas ar Ministru kabineta š.g. 7.jūlija sēdes protokollēmumu “Par Latvijas stratēģiskās attīstības plānu 2009.–2013.gadam (prot. Nr.47 48.§)): ekonomikas izaugsmes veicināšana, sociālās drošības stiprināšana un publiskās pārvaldes un pakalpojumu efektivitātes paaugstināšana.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 24.aprīļa sēdes protokola Nr.26 4.§ 1.punktam nolemts pieņemt zināšanai Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja R.Ķīļa ziņojumu, bet ministrijām tika uzdots divu nedēļu laikā izvērtēt Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas ziņojumos “Skatījums par situāciju Latvijas ekonomikā: īstermiņa un vidēja termiņa mērķi un ieteikumi rīcībai” un “Stratēģiskās analīzes komisijas skatījums par sociālo, pārvaldības, izglītības un zinātnes jomu Latvijā: neatliekamie īstermiņa pasākumi un vidēja termiņa mērķi un ieteikumi rīcībai” ieteiktos rīcības virzienus un iespējas tos īstenot un iesniegt viedokli Valsts kancelejā.

Šis apkopojums izstrādāts, analizējot ministriju iesniegtos viedokļus un papildu priekšlikumus veicamajām darbībām mērķu sasniegšanai, kas Valsts kancelejā saņemti līdz 2009.gada 18.maijam, kā arī ņemot vērā izstrādātos, virzībā esošos un jau apstiprinātos dokumentu projektus.

Stratēģiskās analīzes komisijas skatījums par situāciju Latvijas ekonomikā: īstermiņa un vidēja termiņa mērķi un ieteikumi rīcībai

• SAK izvirzītais mērķis: Maksājumu plūsmas nepārtrauktības nodrošināšana.

SAK piedāvātās darbības:

[1] Novērst vai vismaz būtiski ierobežot situāciju, kad uzņēmumi kreditē valsti saistībā ar PVN un UIN maksājumiem. Paātrināt PVN atgūšanas procesu debitora maksātnespējas gadījumā.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2009.gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2009.gada 16.janvāra rīkojumu Nr.35, uzdod Finanšu ministrijai līdz 2009.gada 1.oktobrim izvērtēt PVN atmaksas sistēmas pilnveidošanas iespējas, pārskatot nodokļa nomaksas kārtību, termiņus un nepieciešamības gadījumā izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgos normatīvos aktus. Finanšu ministrija plāno attiecīgos normatīvo aktu grozījumus iekļaut 2010.gada budžeta likumprojektu paketē.

2009.gada 12.jūnijā Saeimā pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, kas paredz Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, lai saglabātu banku sistēmu stabilitāti un lai stimulētu nodokļa maksātājus saglabāt uzņēmējdarbību finansiālās krīzes periodā, tādējādi veicinot tautsaimniecības atveseļošanos.

[2] Pieņemt izmaiņas likumdošanā, kas veicina uzņēmumu restrukturizāciju, neierosinot maksātnespējas procesu.

Nodomu protokola 18.punkts paredz izdarīt grozījumus Maksātnespējas likumā līdz 2009.gada jūnija beigām, lai atvieglotu, sakārtotu un efektivizētu parāda pārstrukturēšanu (strukturāls standarts).

Uzņēmumu maksātnespējas režīms tiks uzlabots, lai atvieglotu situācijas risinājumu starp dzīvotspējīgu uzņēmumu un tā kreditoriem. Tas nozīmēs atbilstīgu prioritāru statusu kreditoriem attiecībā uz jauno finansējumu, skaidrojumu par dažādu kategoriju kreditoru balsstiesībām un paātrinātu atveseļošanas plāna apstiprināšanu tiesā. Tiks izvērtēts, cik efektīvas ir privātpersonu bankrota pamatnostādnes parādnieku – mājsaimniecību – atveseļošanai, tostarp administratīvo izmaksu pazemināšana un kreditoru iesaistīšana procesā.

TM informē, ka 2008.gadā Latvijā ir ieviests tiesiskās aizsardzības process, kura mērķis ir dot iespēju īslaicīgās finansiālajās grūtībās nonākušai komercsabiedrībai atjaunot maksātspēju pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas. Saeimā 2009.gada 11.jūnijā ir pieņemti grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu pagarināt līdz diviem gadiem, kā arī atvieglo tiesiskās aizsardzības procesa plāna saskaņošanas procedūru, samazina līgumsoda un procentu pieauguma iespējamo laiku un paplašina to komercsabiedrību loku, kas var pretendēt uz tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu. 2009.gada 10.martā Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegti priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā, saīsinot kreditoru pieteikšanās termiņu, dodot administratoram tiesības lūgt novērst trūkumus kreditora pieteikumā un paredzot, ka turpmāk tiesā nebūs jāapstiprina kreditoru sapulces lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu. Līdz ar šo grozījumu pieņemšanu un stāšanos spēkā 2009.gada 1.jūlijā pēc būtības ir izpildīts SAK piedāvātais uzdevums.

Nodomu protokola 16.punktā Latvija apņēmusies sadarbībā ar SVF līdz 2009.gada aprīļa beigām izstrādāt plašu parāda pārstrukturēšanas stratēģiju (strukturāls standarts). Ministru kabinetā 2009.gada 4.augustā (protokols Nr.51 83.§) tika izskatīts informatīvais ziņojums par privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģiju, un Finanšu ministrija uzsākusi darbu pie grozījumu Kredītiestāžu likumā izstrādes, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā tiek sniegts atbalsts kredītņēmējiem.

Satiksmes ministrija norāda, ka nepieciešams veikt pasākumus arī reģionu attīstības veicināšanai, lai nodrošinātu vienmērīgu uzņēmējdarbības un infrastruktūras attīstību visā teritorijā.

• SAK izvirzītais mērķis: ES fondu līdzekļu apgūšanas pilnā apmērā nodrošināšana un investīciju uzņēmumu pašu kapitālā veicināšana.

SAK piedāvātās darbības:

[3] Nodrošināt ES fondu līdzekļu apgūšanai nepieciešamo priekšfinansējumu/līdzfinansējumu, novēršot situāciju, kad projekti netiek īstenoti īstermiņa naudas plūsmas grūtību dēļ.

Finanšu ministrijas izstrādātās rekomendācijas informatīvā ziņojuma “Par priekšlikumiem Eiropas Savienības fondu apguves vienkāršošanai” veidā tika apstiprinātas Ministru kabineta 2009.gada 11.augusta sēdē. Priekšlikumus par institūciju optimizāciju tika lemts skatīt kontekstā ar kopējo valsts pārvaldes reorganizāciju.

Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna 39.punktā noteikts, ka Ekonomikas ministrijai Eiropas Investīciju fonda pārvaldītā ieguldījumu fonda darbību ietvaros nekavējoties jāsper nepieciešamie soļi, lai nodrošinātu efektīvu pieeju finanšu līdzekļiem MVU, izmantojot, piemēram, augsta riska aizdevumus, riska kapitāla fondus un finanšu atbalsta instrumentus uzņēmējdarbības pasākumiem. Eiropas Investīciju fonda pārvaldītā ieguldījumu fonda ietvaros tika nolemts ieviest augsta riska aizdevumu finanšu instrumentu (Funded Risk Sharing Product). Eiropas Investīciju fonda valde 2.februārī apstiprināja instrumenta ieviešanu un 2009.gada 3.jūnijā noslēdzās pieteikšanās komercbankām riska dalīšanas instrumentam, kura ietvaros komercbankām pieejams līdzfinansējums un riska dalīšana līdz 50% no aizdevumu portfeļa MVK. Tika iesniegti pieteikumi par kopējo finansējumu, kas trīs reizes pārsniedz konkursa ietvaros pieejamos līdzekļus.

LM ierosina Finanšu ministrijai pilnveidot valsts budžeta finansējuma ES fondu projektu īstenošanai piešķiršanas organizāciju un veikt to paātrināti – 5 darba dienu, nevis 2 mēnešu laikā.

[4] Minimizēt ES fondu apgūšanā iesaistīto iestāžu skaitu.

Finanšu ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem Eiropas Savienības fondu apguves vienkāršošanai” iekļautie priekšlikumi par fondu apgūšanā iesaistīto iestāžu skaitu tika skatīti Ministru kabineta 2009.gada 11.augusta sēdē. Finanšu ministrijas priekšlikumus par institūciju optimizāciju tika lemts skatīt kontekstā ar kopējo valsts pārvaldes reorganizāciju.

LM norāda, ka institūciju skaita samazināšana nevar būt pašmērķis, bet ir nepieciešams vienkāršot procedūras finansējuma saņēmējam. Jāņem vērā, ka jaunas strukturālas reformas papildus iekavēs jau tā iekavētos ES fondu apguves procesus.

[5] Mainīt ES fondu apgūšanā iesaistīto ierēdņu motivāciju, samazinot fiksēto atalgojumu, vienlaikus nosakot būtisku atalgojuma mainīgo daļu, kas atkarīga no sasniegtajiem rezultātiem.

VidM norāda, ka pašreizējā situācijā atalgojuma sistēmas maiņa varētu tikt uztverta kā atalgojuma samazinājums papildus jau notikušajiem samazinājumiem, kas neveicinātu darbinieku motivāciju.

ZM atgādina, ka arī tās pārziņā esošo Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Zivsaimniecības fonda un Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda īstenošana veicina ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību.

• SAK izvirzītais mērķis: Importa aizvietošanas veicināšana līdz ar eksporta atbalsta pasākumiem.

SAK piedāvātās darbības:

[6] Novirzīt būtiski lielāku apjomu ERAF līdzekļu mājokļu siltināšanas programmai un veikt izmaiņas normatīvos aktos, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu iedzīvotājiem saistībā ar mājokļu siltināšanu.

Stabilizācijas programmas IV nodaļas 3.punktā noteikts, ka valdība koncentrēs ES finansējumu, kas piešķirts valstij 2007.–2013.gadam, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem, kas atļauj optimizēt izmaksas tautsaimniecībai, bet 5.punktā noteikts, ka tiks īstenoti ēku energoefektivitātes, siltumenerģijas ražošanas pārvades un sadales efektivitātes paaugstināšanas pasākumi.

[7] Nekavējoties ieviest eksporta kredītu garantiju sistēmu un mainīt procesā iesaistīto ierēdņu motivāciju, samazinot fiksēto atalgojumu, vienlaikus nosakot būtisku atalgojuma mainīgo daļu, kas atkarīga no sasniegtajiem rezultātiem.

Lai nodrošinātu atbalstu Latvijas eksportam, Stabilizācijas programmas IV nodaļas 4.punktā paredzēts, ka valsts sniegs atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem, izveidojot konkurētspējīgu eksporta kredītu apdrošināšanas modeli. 2009.gada 12.maijā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.436 “Īstermiņa eksporta kredītu garantēšanas noteikumi”, bet š.g. 11.jūnija Ministru kabineta sēdē tika apstiprinātas Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.–2016.gadam (prot. Nr.40, 31.§).

EM norāda, ka Latvijas komersantu konkurētspējas paaugstināšanai eksporta tirgos kredītu garantijas, kuras izsniegs uz laiku līdz 2 gadiem, ļaus palielināt komersantiem kopējo eksporta apjomu, paplašinot savus eksporta tirgus un nostiprinoties esošajos tirgos.

• SAK izvirzītais mērķis: Publiskā sektora darbības efektivitātes uzlabošana. Pašvaldību aktīvāka iesaistīšana uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. Aktīvu efektīvas izmantošanas veicināšana.

Publiskā sektora darbības efektivitātes uzlabošanas pasākumi iekļauti Pasākumu plānā valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai, kuru Ministru kabinets apstiprinājis 2009.gada 17.jūnijā.

RAPLM atzīst nepieciešamību aktīvākai pašvaldību iesaistei uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, jo pašvaldības spēj ātrāk un efektīvāk ar oriģināliem risinājumiem reaģēt atbilstoši vietējiem apstākļiem. Šim mērķim ir pārstrukturēti arī ESF līdzekļi. Mērķa sasniegšanai RAPLM piedalās pilsētvides prioritātes pasākuma “Komplekss atbalsts novadu pašvaldību izaugsmes sekmēšanai” izstrādē.

SAK piedāvātās darbības:

[8] Likvidēt valsts aģentūras un, izvērtējot to veikto funkciju nepieciešamību, nepieciešamās funkcijas nodot privātajam sektoram, izņemot gadījumus, kad funkcijām ir stratēģiska nozīme (piemēram, VSAA).

Ievērojot pastāvošo ekonomisko situāciju un nepieciešamību radikāli samazināt valsts budžeta izdevumus, ievērojamas strukturālas izmaiņas valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā, likvidējot un apvienojot dažādas iestādes, kā arī atsakoties no atsevišķu šo iestāžu veikto funkciju pildīšanas. Budžeta grozījumu sagatavošanas procesā tiek veikta valsts funkciju inventarizācija, lai identificētu funkcijas, no kurām ir iespējams atteikties, kuras iespējams deleģēt privātajam sektoram vai kuru izpildi krīzes apstākļos var apturēt vai minimizēt. Detalizētāku informāciju par reformām valsts pārvaldē skatīt informatīvajā ziņojumā par valsts pārvaldes strukturālās reformas gaitu.

Kultūras ministrija un Vides ministrija vērš uzmanību uz to, ka, likvidējot iestādes un atbrīvojot no darba cilvēkus, kuru darbs valsts pārvaldē ir nepieciešams, tiks neefektīvi tērēti jau tā ļoti ierobežotie valsts budžeta resursi, izmaksājot atlaišanas pabalstus cilvēkiem, kas pēc neilga laika tiks pieņemti atpakaļ darbā valsts pārvaldē. Iestāžu un aģentūru likvidācija un apvienošana ir nepieciešama, taču izvērtējums būtu veicams pirms, nevis pēc likvidācijas.

BĢSILM papildus minētajam norāda, ka nepieciešams izvērtēt arī, kādu Latvijas starptautisko saistību izpildi nodrošina pastāvošās aģentūras.

LM un EM ierosina veikt visu valsts funkciju inventarizāciju un pieņemt politisku lēmumu par funkcijām, kuru īstenošana turpināma, un funkcijām, kuru īstenošana būtu pārtraucama vai atliekama, vai nododama privātajam sektoram. Jautājums par iespēju nodot konkrētas funkcijas privātajam sektoram būtu skatāms privātā sektora mērķa gūt peļņu kontekstā – vai šis mērķis neradīs šķēršļus konkrētās funkcijas īstenošanai.

[9] Būtiski samazināt publiskajā sektorā izmantoto dažādo informācijas sistēmu skaitu un nodrošināt informācijas sistēmu savietojamību.

Ministru kabineta sēdē izskatītajā ziņojumā par valsts pārvaldes strukturālajām reformām norādīts, ka viens no nākamajiem plānotajiem funkciju auditiem ir nozīmīgāko valsts reģistru īstenoto funkciju audits ar mērķi nodrošināt to sadarbspēju, izslēdzot iedzīvotāju starpniecību informācijas aprites procesos, t.sk. nodrošinot juridiski saistošu elektronisko publikāciju un operatīvās informācijas publicēšanu (Institūcijas – Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, Latvijas Vēstnesis, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts zemes dienests, Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departaments).

Valsts kanceleja ir izstrādājusi Funkciju audita plāna projektu 2009.gada otrajam pusgadam, ierosinot tajā iekļaut valsts galveno informācijas sistēmu auditu. Projekts tuvākajā laikā tiks izskatīts Ministru kabinetā, un tā pieņemšanas gadījumā būs nodrošināta SAK piedāvātā uzdevuma izpilde.

[10] Veikt publiskā sektora nekustamā īpašuma apsaimniekošanas efektivitātes auditu. Nodrošināt efektīvu nekustamā īpašuma izmantošanu publiskajā sektorā, vajadzības gadījumā pārvietojot iestādes vai izvietojot vairākas iestādes vienuviet.

Valsts kancelejas izstrādātajā pārvaldes optimizācijas plānā Finanšu ministrijai uzdots līdz 2010.gada 1.jūlijam izstrādāt plānu valsts pārvaldes iestāžu optimālam un finansiāli izdevīgam izvietojumam valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos, cita starpā noskaidrojot, cik valsts pārvaldes iestādes veic sev neraksturīgas funkcijas saistībā ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu. Arī Aizsardzības ministrija norādījusi, ka ir pieņemts lēmums atteikties no daļas aizsardzības nozares valdījumā esošo īpašumu apsaimniekošanas.

[11] Nodot daļu UIN ieņēmumu pašvaldību rīcībā, to kompensējot ar IIN ieņēmumu samazinājumu, tādējādi palielinot motivāciju uzlabot uzņēmējdarbības vidi konkrētās pašvaldības teritorijā.

RAPLM atbalsta šādu priekšlikumu, jo tas stimulētu pašvaldības savā administratīvajā teritorijā radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai.

[12] Optimizēt juridisko personu maksātnespējas procesu, tādējādi būtiski samazinot ar to saistītās izmaksas un saīsinot tam nepieciešamo laiku.

Sk. iepriekš komentāru pie [2]. darbības.

[13] Vienkāršot investīciju projektu sabiedriskās apspriešanas procesu.

Vienīgie investīciju projekti, kuriem šobrīd ir normatīvi noteikta sabiedriskās apspriešanas procedūra, ir saistīti ar investīcijām būvniecībā, un reglamentēti Būvniecības likumā un Teritorijas plānošanas likumā. Tā kā būvniecības process, īpaši pilsētās, ir saistīts ar būtiskām sabiedrības interesēm, sākot ar tuvākajiem kaimiņiem un viņu tiesībām un beidzot ar visiem konkrētās pilsētas iedzīvotājiem vai viesiem, būvatļaujas sabiedriskās apspriešanas process ir nepieciešams sabiedrības interešu nodrošināšanai.

• SAK izvirzītais mērķis: Godīgas konkurences nodrošināšana un no konkurences viedokļa efektīvas un ilgtspējīgas tautsaimniecības nozaru mikrostruktūras veidošana. Energoresursu cenu atbilstības tendencēm pasaules tirgū nodrošināšana.

SAK piedāvātās darbības:

[14] VID koncentrēt savu darbību uz to nodokļu iekasēšanu, kuri veido lielāko daļu budžeta ieņēmumu un kuru nenomaksa rada vislielākos konkurences izkropļojumus (PVN, IIN, VSAOI).

Nodomu protokola 17.punktā Latvijas Republika ir apņēmusies līdz 2009.gada 30.septembrim pārstrukturēt Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes funkcijas, lai nosegtu apmēram 1100 nodokļu maksātājus, kas veido 60%–70% Valsts ieņēmumu dienesta iekasēto iekšzemes nodokļu.

[15] Aktīvi aizstāvēt Latvijas uzņēmumus pret negodīgu konkurenci ārvalstu tirgos un vērsties pret dempingu Latvijas tirgū.

EM atbalstu Latvijas uzņēmumiem sniedz ar konsultatīvo Eiropas Kopienas Antidempinga un pretsubsīdiju komitejas starpniecību. Eiropas Komisijai, uzsākot jaunu antidempinga pārbaudes procedūru, EM informē par to visas potenciāli ieinteresētās puses, t.sk. attiecīgās asociācijas. Ja Latvijā ir pārbaudāmās preces ražotāji, tie labprāt iesaistās šajās pārbaudes procedūrās un saņem viennozīmīgu valsts atbalstu.

[16] Nepieļaut neregulētu monopolu izveidošanos un/vai pārmērīgas tirgus varas koncentrēšanos lejupslīdes fāzē, nepieciešamības gadījumā veicot izmaiņas likumdošanā un/vai stiprinot Konkurences padomes kapacitāti.

[17] Valsts atbalsta sniegšanas gadījumos uzņēmumiem ekonomikas lejupslīdes fāzē noteikt konkrētu ierobežotu atbalsta laiku, pēc kura uzņēmumiem ir jāspēj darboties patstāvīgi.

[18] Samazināt elektrības, dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus atbilstoši tendencēm pasaules tirgos.

EM norāda, ka pašreizējais dabasgāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifu regulēšanas mehānisms jau nodrošina energoresursu atbilstību pasaules tirgus cenām, ko regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

[19] Izveidot vienotu sabiedrisko pakalpojumu regulatoru.

Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, kas stājās spēkā š.g. 14.jūlijā, paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai līdz 2009.gada 1.novembrim pārņemt regulēšanas funkcijas pašvaldību regulējamās nozarēs, likvidējot pašvaldību regulatorus. Šobrīd saskaņošanas procesā atrodas arī Ekonomikas ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem Konkurences padomes un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apvienošanai”.

Stratēģiskās analīzes komisijas skatījums par sociālo, pārvaldības, izglītības un zinātnes jomu Latvijā: neatliekamie īstermiņa pasākumi un vidēja termiņa mērķi un ieteikumi rīcībai

• SAK izvirzītais mērķis: Mērķtiecīga valsts pārvaldes rīcība pieaugošas sociālās spriedzes apstākļos

SAK piedāvātās darbības:

[20] Izveidot īpašu krīzes grupu, kas nekavējoties izanalizētu Latvijas sociāli visneaizsargātāko grupu finansiālo stāvokli un riska faktorus. Visa sociālā politika ir jāmērķē uz materiāli visnenodrošinātākajām iedzīvotāju grupām, jo vismaz pāris nākamos gadus uzturēt esošo sociālo budžetu ar visai lielu skaitu pabalstu, pensiju un citu izmaksu nebūs iespējams. Krīzes darba grupai vajadzētu skatīties plašāk un analizēt absolūti visus iespējamos pasākumus (t.sk. attiecībā uz komunālajiem maksājumiem, banku kredītiem, iespējams, īpašas pārtikas programmas izveidi u.tml.).

Sociālās spriedzes mazināšanai Ministru kabinets ir apstiprinājis Sociālās drošības tīkla stratēģiju, kuras galvenie satura virzieni ietverti arī Nodomu protokola 14.punktā.

Iekšlietu ministrija lūdz krīzes darba grupai, ja tāda tiek izveidota, uzdot izvērtēt arī tiesībsargājošo iestāžu iespējas veicināt noziedzības apkarošanu un sagatavot konkrētus un ekonomiski pamatotus priekšlikumus nekavējošai perspektīvai rīcībai.

LM konceptuāli atbalsta šādu ierosinājumu, norādot, ka krīzes darba grupa būtu veidojama Ministru prezidenta vadībā. EM savukārt uzskata, ka krīzes grupas izveide un darbības koordinācija jānodrošina Labklājības ministrijai, jo nodarbinātība un sociālā politika ir tās kompetencē.

BĢSILM atbalsta krīzes grupas izveides nepieciešamību, taču vērš uzmanību uz palīdzības sniegšanas steidzamību ģimenēm, kuras nonākušas finansiālās grūtībās.

• SAK izvirzītais mērķis: Garantēt noteiktu sociālās drošības līmeni sabiedrībā un sekmēt sadarbību un pašorganizēšanās iniciatīvas augsta riska sociālās nedrošības apstākļos.

SAK piedāvātās darbības:

[21] Izstrādāt visaptverošu minimālo garantēto sociālās palīdzības programmu, kas skaidri definē vienotu standartu visā Latvijā un nodrošina viegli saprotamu un pārskatāmu informāciju, kā iedzīvotājiem rīkoties, saskaroties ar iztikas grūtībām.

LM ierosina izstrādājamo sociālās palīdzības programmu orientēt tikai uz pasākumiem, kas nepieciešami pamatvajadzību apmierināšanai, – pārtika, apģērbs, pajumte, veselības aprūpe, izglītība, algoti pagaidu darbi, piesaistot garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeni kādam no sociāli ekonomiskajiem rādītājiem. Vienlaikus nepieciešami arī plaši sabiedrības informēšanas pasākumi par programmā paredzētajām iespējām.

BĢSILM norāda, ka nepieciešams pievērst īpašu uzmanību iztikas līdzekļu nodrošināšanai ģimenēm ar bērniem, jo ģimenēm, kas izvēlējušās radīt un audzināt bērnus, ir svarīga sociālās drošības garantija. LM piekrīt šai norādei, precizējot, ka īpaša uzmanība būtu pievēršama ģimenēm ar bērniem līdz 15 gadu vecumam. BĢSILM norāda, ka palīdzības sniegšana iespējama arī, nodrošinot ģimenēm noteikta veida pakalpojumu pieejamību, piemēram, pajumti, izglītojošus un informatīvus pasākumus par iespējām risināt problēmas u.tml. Šajā kontekstā risināms arī jautājums par bērnu veselības nodrošināšanu.

Pilnībā atbalstot nepieciešamību nodrošināt mazaizsargātākajām sabiedrības grupām sociālās palīdzības minimumu, paralēli būtu risināmi arī jautājumi, kas saistīti ar darba vietu radīšanu un nodarbinātības veicināšanu bezdarba apstākļos, tāpēc Stabilizācijas programmas IV nodaļas 2.apakšpunktā paredzēts, ka Ministru kabinets izstrādās un ieviesīs atbilstošus pasākumus, lai stiprinātu darba tirgus elastību un celtu konkurētspēju. Šim nolūkam 2009.gadā notikusi arī Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzekļu pārdale.

[22] Pašvaldībām papildus obligāto sociālo pabalstu izmaksai primāri koncentrēt resursus bērnu un jauniešu izglītības iespēju nodrošināšanai, it īpaši lauku teritorijās, nodrošinot bezmaksas nokļūšanu izglītības iestādēs un piešķirot bezmaksas pusdienas bērniem, kuru vecāki ilgstoši atrodas bezdarba situācijā.

LM un RAPLM atbalsta izteikto priekšlikumu. BĢSILM norāda, ka 2009.gada sākumā veiktajā skolu aptaujā tieši šīs problēmas minētas kā vienas no aktuālākajām, kas traucē izglītības pieejamību bērniem.

[23] Publisko pakalpojumu līgumos iekļaut nosacījumus par sociālo nodarbinātību – lielāku nodarbināto skaita piesaisti. Svarīgi to saistīt ar valstij svarīgām stratēģiskām prioritātēm – infrastruktūra, enerģētika, zaļā ekonomika.

LM norāda, ka publiskajos iepirkumos priekšroka būtu dodama tiem, kas maksājuši lielākas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas proporcionāli darbinieku skaitam, tādējādi mēģinot samazināt aplokšņu algu apjomu.

[24] Nepieciešamās normatīvās bāzes izveide, lai radītu iespēju dibināt sociālos uzņēmumus, kas iesaistītos valsts ekonomisko un sociālo problēmu risināšanā.

LM atbalsta priekšlikumu, norādot, ka regulējumā nepieciešams paredzēt pašvaldību sociālo dienestu iesaisti no darba tirgus atstumto iedzīvotāju iesaistīšanai darbā sociālajos uzņēmumos. Šī mērķa sasniegšanai ir veikta arī ES struktūrfondu līdzekļu pārplānošana.

• SAK izvirzītais mērķis: Sabiedrības līdzdalības palielināšana valsts pārvaldē, tai skaitā lēmumu pieņemšanā par valsts finansējuma sadali un izlietojumu.

[25] SAK piedāvātās darbības: Valsts pārvaldē (ministrijās) pāriet uz līdzdalīgās budžetēšanas praksi (iesaka PB, OECD un ES) un stiprināt sociālo partneru kompetenci aktīvi un profesionāli iesaistīties.

EM atbalsta priekšlikumu, norādot, ka šādas iespējas tiks papildus izvērtētas.

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, veicot grozījumu izstrādi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”, notiek aktīvas konsultācijas ar sociālajiem partneriem, kuru rezultātā 2009.gada 11.jūnijā parakstīta vienošanās samazināt valsts budžeta deficītu par 500 miljoniem latu. Vienošanos parakstījušas valdību veidojošās politiskās partijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Pensionāru federācija. Ar Ministru prezidenta šī gada 7.jūlija rīkojumu, lai nodrošinātu strukturālās reformas valsts pārvaldē, veicinātu atklātu budžeta veidošanu, birokrātijas mazināšanu un ekonomikas stimulēšanu, likumprojekta “Par valsts budžetu 2010.gadam” sagatavošanā ir izveidota Reformu vadības grupa, kuras sastāvā iekļauti visu nozīmīgāko sociālo partneru pārstāvji.

• SAK izvirzītais mērķis: Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldes funkciju auditā.

[26] SAK piedāvātās darbības: Līdztekus Funkcionālā audita komisijai, kur darbojas valsts pārvaldes pārstāvji, būtu nepieciešams izveidot neatkarīgu ekspertu paneli, kas tuvākā mēneša laikā izstrādātu savus priekšlikumus par likvidējamo iestāžu un privātajam, iespējams, arī NVO sektoram, nododamo funkciju sarakstu un mehānismu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra instrukcijai “Kārtība, kādā plāno un veic valsts pārvaldes funkciju auditu un ievieš funkciju audita ieteikumus”, Funkciju audita komisijā darbojas arī nevalstiskā sektora pārstāvji, savukārt funkciju audita grupā ir iespējams iesaistīties jebkuram sabiedrības pārstāvim. Līdz ar to ir iespējams sabiedrības līdzdalību nodrošināt jau pašreizējā funkciju audita procesa ietvaros. Ministru prezidenta 2009.gada 24.aprīļa Ministru kabineta sēdē izskatītajā ziņojumā par valsts pārvaldes strukturālajām reformām norādīts, ka funkciju auditā ir iesaistīts plašs sociālo un nevalstisko partneru loks – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), profesionālās asociācijas, nozaru uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, Latvijas Pašvaldību savienība.

IZM ierosina uzdot ekspertu panelim izstrādāt valsts funkciju nodošanas NVO mehānismu, tādējādi palielinot sabiedrības kopīgo atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.

EM norāda, ka ministrijā jau ir izveidojusies cieša sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, kas sniedz savu vērtējumu par ministrijas funkciju optimizāciju.

• SAK izvirzītais mērķis: Pašvaldību iedzīvotāju iesaiste lēmumu pieņemšanā par pašvaldības budžetu, tai skaitā valsts dotāciju pārdalē un izlietojuma uzraudzībā.

[27] SAK piedāvātās darbības: Pašvaldībās veidot iedzīvotāju budžeta komisijas, kas uzraudzītu pašvaldības budžeta pārdali un izmantošanu; kā arī pašvaldības funkciju izpildes konsultatīvās komisijas.

RAPLM atbalsta šo ierosinājumu, jo tas veicinātu mērķtiecīgu un godprātīgu pašvaldību finanšu līdzekļu izlietojumu.

LM atbalsta priekšlikumu, norādot, ka nepieciešams tiesiski noteikt attiecīgās komisijas pārstāvju tiesības, pienākumus un līdzatbildību. Šeit varētu piemērot Ministru kabineta noteikumus par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā. Attiecīgi šī pati komisija arī varētu sekot līdzi pašvaldības budžeta tēriņiem priekšvēlēšanu laikā.

• SAK izvirzītais mērķis: Iedzīvotāju aktīvās līdzdalības palielināšana.

SAK piedāvātās darbības:

[28] Sekmēt iedzīvotāju iesaistīšanos sociālajās aktivitātēs, t.sk. pašorganizācijas iniciatīvās, NVO, kas kalpo kā atbalsta un nodarbinātības mehānisms ilgstoša bezdarba situācijā.

2005.gada 15.jūnijā parakstīts Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorands, kuru šobrīd ir parakstījušas 194 nevalstiskās organizācijas. Sadarbības memoranda mērķis ir sekmēt efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbību, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos un stadijās valsts pārvaldē. NVO aktīvi iesaistījās valsts pārvaldes optimizācijas plāna sabiedriskajā apspriešanā, kā arī sniedza priekšlikumus valsts funkciju dublēšanās un administratīvo barjeru novēršanai. Nepilnu 2 mēnešu laikā tika saņemti vairāk nekā 300 priekšlikumi.

Sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē atvieglo 2009.gada 7.aprīlī jaunā redakcijā pieņemtais “Ministru kabineta kārtības rullis”, un šī gada 25.augustā pieņemti arī Ministru kabineta noteikumi “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”.

Iekšlietu ministrija ierosina iedzīvotāju pašorganizēšanās ietvaros veicināt arī iedzīvotāju brīvprātīgo formējumu iesaistīšanu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas pasākumos.

LM norāda, ka katra indivīda pašapziņas celšana un motivēšana palīdzēt ne tikai sev, bet arī apkārtējiem ir īpaši svarīga. Šajā kontekstā būtu attīstāms arī brīvprātīgo darbs, veidojot datubāzi ar brīvprātīgā darba iespējām. Iedzīvotāju pašorganizēšanās ietvaros LM ierosina praktizēt mazdārziņu teritorijas piešķiršanu iedzīvotājiem, dodot iespēju audzēt kultūraugus pašpatēriņam un, ja iespējams, realizācijai.

[29] Latvijas Foruma kā ilgtermiņa pilsoniskās/iedzīvotāju kustības izveide.

Vairākās ministrijās, piemēram, Kultūras ministrijā, Ekonomikas ministrijā, jau pastāv un darbojas prakse atsevišķu uzdevumu deleģēšanā nevalstiskajām organizācijām un līdzdarbības līgumu slēgšanā.

Vides ministrija norāda, ka sabiedrības līdzdalības palielināšana ir nepieciešama un atbalstāma, taču vienlaikus būtu palielināma arī sociālo partneru atbildība par pieņemtajiem lēmumiem.

• SAK izvirzītais mērķis: Publiskās pārvaldes darba efektivitātes paaugstināšana.

SAK piedāvātās darbības:

[30] Likvidēt visas valsts aģentūras, atjaunojot tikai tās, kuras ir stratēģiski nepieciešamas valsts pamatfunkciju veikšanai un kuras nevar pārņemt nevalstiskie partneri.

Sk. iepriekš komentāru pie [8] darbības.

[31] Izvērtēt arī valsts teritoriālo iestāžu darba optimizācijas iespējas un izveidot reģionu mājas, nodrošinot pakalpojumu pieejamības uzlabošanos un administrāciju optimizāciju.

Valsts kancelejas izstrādātajā pārvaldes optimizācijas plāna projektā RAPLM uzdots līdz 2009.gada 1.oktobrim sagatavot valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācijas plānu, lai nodrošinātu izmaksu efektīvu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanas mehānismu reģionos un novados. Arī RAPLM atbalsta SAK priekšlikumu, uzskatot, ka nepieciešams pakāpeniski nodrošināt valsts pārvaldes funkciju decentralizāciju, nododot tās plānošanas reģioniem. Provizoriskie aprēķini liecina, ka šādi izdevumi attiecīgo funkciju izpildei varētu samazināties par 25–30%.

Satiksmes ministrija vērš uzmanību uz to, ka šādā situācijā jāņem vērā arī nepieciešamība paredzēt līdzekļus transporta izdevumu segšanai, lai nodrošinātu publisko pakalpojumu sasniedzamību un pieejamību.

Vides ministrija norāda, ka reģionu māju izveidē nepieciešams ieguldīt resursus, kuri pašreizējos apstākļos nav pieejami, tāpēc būtu veicama papildu izmaksu un ieguvumu analīze.

LM atbalsta ideju par vienas pieturas aģentūru veidošanu vismaz tām iestādēm, kuras orientētas uz līdzīgu mērķauditoriju, izvērtējot iespējas veidot mobilās nodaļas, kas noteiktās dienās izbrauktu uz citu apdzīvotu teritoriju.

[32] Paātrināt ES SF pārstrukturēšanu, palielinot uzsvaru uz ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību veicinošām aktivitātēm, kā arī atbalstu bezdarba situācijā un vienkāršojot ieviešanu.

Šī gada 12.augustā ir pieņemts Ministru kabineta rīkojums “Grozījumi darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājumā”, kas paredz Sociālā fonda līdzekļu pārdali prioritārajām aktivitātēm.

RAPLM uzskata, ka pārstrukturēšanas rezultātā ESF līdzekļi būtu novirzāmi, palielinot uzsvaru uz ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību veicinošām aktivitātēm un atbalstu bezdarba situācijā. RAPLM uzskata, ka, pārstrukturējot ESF resursus, nepieciešams ņemt vērā arī teritoriju attīstības prioritātes. RAPLM plāno veikt norādītajam atbilstošas aktivitātes.

Satiksmes ministrija norāda, ka pašreizējā situācijā bez darba paliek arvien vairāk kvalificētu speciālistu, kuru apmācībā nav jāiegulda līdzekļi, bet gan jārada iespēja šo speciālistu iesaistīšanai darbā.

IZM norāda, ka īpaši apdraudēti būs tie skolēni, kuru vecāki zaudēs darbu un nespēs to atrast līdz bezdarbnieka pabalsta saņemšanas perioda beigām, tāpēc izvērtējama iespēja piešķirt šādiem bērniem valsts apmaksātas brīvpusdienas. Līdzīgu ierosinājumu izteikusi RAPLM. IZM piedāvā pilnveidot izglītības un zinātnes nozares attīstībai piešķirto ESF līdzekļu administrēšanu, nododot to vienai aģentūrai.

LM norāda, ka jau ir veikta ES struktūrfondu līdzekļu pārplānošana, piešķirot LM papildus līdzekļus darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitāšu īstenošanai.

[33] Vietējās pašvaldībās veidot iedzīvotāju budžeta un funkciju izpildes komisijas, kas seko līdzi budžeta tēriņiem priekšvēlēšanu periodā, novēršot izdevumus, kas tiek veikti uz otrā pusgada finansējuma rēķina.

LM ierosina neveidot atsevišķu komisiju, pašvaldību budžeta tēriņu uzraudzību arī priekšvēlēšanu laikā uzticot iedzīvotāju budžeta komisijām, kuras šo uzraudzību veic ikdienā.

• SAK izvirzītais mērķis: Izglītības politikas aparāta restrukturizācija un administratīvo izdevumu samazināšana.

SAK piedāvātās darbības:

[34] Nekavējoties veikt IZM funkcionālo auditu, atbrīvojot ministriju no politikas ieviešanai nevajadzīgām funkcijām, likvidējot aģentūras, izņemot stratēģiski svarīgas jomas, kur ir iespējams pamatot funkciju veikšanas nepieciešamību tieši un tikai valsts sektorā.

IZM ir veikusi un turpina izstrādāt atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus izglītības procesā, vienlaikus palielinot skolotāju pedagoģisko brīvību un skolu vadītāju atbildību par darba rezultātiem.

IZM turpina darbu pie nozares vadībā iesaistīto iestāžu darbības izvērtēšanas un optimizēšanas, kas izklāstīta informatīvajā ziņojumā par izglītības nozarē plānotajām strukturālajām izmaiņām, to ieviešanas gaitu un prognozētajiem ieguvumiem.

Pamatojoties uz funkcionālā audita rezultātiem, ir izstrādāts padotības iestāžu apvienošanas plāns un uzsākts darbs pie tā īstenošanas, tostarp ir samazināts patstāvīgo struktūrvienību un tajās strādājošo skaits un noticis darbinieku atlīdzības samazinājums par 20%, kā arī atkārtoti pārskatīts struktūrvienību skaits IZM centrālajā aparātā. Līdzīgi ir īstenota darbinieku skaita samazināšana iestādēs un aģentūrās – likvidēta Sporta pārvalde, Tulkošanas un terminoloģijas centrs nodots Tieslietu ministrijai, bet Valsts valodas aģentūra un Latviešu valodas aģentūra ir apvienotas. Reorganizācijas procesa 1.posms IZM paredz samazināt padotībā esošo iestāžu skaitu no 29 līdz 9.

[35] Izveidot Inovatīvās pētniecības attīstības fondu, kas var darboties pēc PPP principa, novirzot tajā finansējumu no IZM, kas ir paredzēts tirgus pieprasītiem pētījumiem.

IZM atbalsta piedāvātās veicamās darbības, ierosinot tās papildināt un atteikties no ministrijai neraksturīgām funkcijām un atsevišķu uzdevumu mikromenedžmenta, koncentrējot darbību uz izglītības saturu un izglītības kvalitātes novērtējumu.

EM ierosina izvērtēt Inovatīvās pētniecības attīstības fonda izveides nepieciešamību administratīvo izdevumu samazināšanas aspektā, norādot, ka būtu veicams novērtējums par privātā sektora gatavību iesaistīties šāda fonda izveidē un darbības nodrošināšanā.

• SAK izvirzītais mērķis: Vispārējās izglītības efektīvāka finansēšana, pēc principa “nauda seko skolēnam uz skolu”.

SAK piedāvātās darbības:

[36] Nekavējoties aprēķināt izglītības izdevumus vidēji uz vienu skolēnu (gan no valsts, gan no pašvaldības budžeta) un izveidot jaunu finansēšanas sistēmu, lai nauda sekotu skolēnam uz skolu. Izstrādāt un ieviest vecāku vaučeru finansējuma modeli pamata un vidējās izglītības sistēmā.

Modelis “nauda seko skolēnam uz novadu” ir ieviests no 2009.gada 1.septembra. IZM norāda, ka, ievērojot valdības noteikto finansējuma samazinājumu 2009.–2011.gadam (atlīdzībai samazināt finansējumu par 20%, pārējiem izdevumiem tiek piemērots samazinājums – 20%, 30% un 40%), tiek plānotas un īstenotas šādas nozīmīgākās aktivitātes:

– Pēc vispārējās izglītības sistēmas pārejas uz finansēšanas principu “nauda seko skolēnam” nodrošināt izglītības iestāžu konsolidāciju, kas, iespējams, mazinās izglītības pieejamību, bet nodrošinās izglītības piedāvājuma palielināšanos, paredzot:

– pašvaldības īsteno vispārējās izglītības (atsevišķu pamatskolu un vidusskolu) iestāžu apvienošanu, sākumskolas saglabājot iespējami tuvu bērnu dzīvesvietai, plānojot transporta pārvadājumus bērnu nogādāšanai tālākās izglītības iestādēs,

– pēc atsevišķu profesionālās izglītības iestāžu nodošanas pašvaldībām tās tiek apvienotas ar vispārizglītojošajām skolām, atbilstoši spējām un interesēm piedāvājot dažādas izglītības programmas un apmācības metodes,

– uz 12 esošo profesionālās izglītības iestāžu bāzes plānots izveidot kompetences centrus, kuros profesionālo kvalifikāciju iegūst un apliecina gan skolu audzēkņi, gan pieaugušie,

– lai nodrošinātu no darba atbrīvoto pedagogu pārkvalifikāciju un atpakaļ iekļaušanos darba tirgū, ir piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums.

RAPLM atbalsta priekšlikumu un papildus ierosina pašvaldībām iespēju robežās nodrošināt bērnu bezmaksas nokļūšanu skolās un bezmaksas pusdienu piešķiršanu bērniem, kuru vecāki ir ilgstoši bezdarbnieki.

[37] Tūlīt nodot vispārējās izglītības budžetu, izņemot izglītības satura attīstīšanas un centralizēto eksāmenu finansējumu, pašvaldībām, ņemot vērā demogrāfiskās prognozes katrā pašvaldībā (vai vismaz rajonā). Budžetu nodot, balstoties uz principu “dotācija skolniekam”, nevis balstoties uz skolotāju slodžu skaitu un klases izmēru, lai pašvaldība (vai nu viena, vai sadarbojoties vairākām pašvaldībām), piesaistot skolēnu vecāku pārstāvjus, izlemj, kā šo budžetu racionāli izmantot (vai nu slēdzot skolas ar ļoti mazu skolēnu skaitu klasēs un nopērkot skolas autobusu, vai ļaujot skolotājiem strādāt ar dažādu vecumu klašu skolēniem u. tml.). Visi pārējie kritēriji izglītības budžeta sadalīšanai (klases lielums, slodzes lielums, noteiktais skolotāju skaits) jālikvidē.

IZM ierosina piedāvājumu īstenot pakāpeniski, veicot pienācīgu ietekmes izvērtējumu un konsultējoties ar iesaistītajām pusēm.

Satiksmes ministrija vērš uzmanību uz nepieciešamību veicināt reģionu attīstību un nodrošināt izglītības pieejamību visā valsts teritorijā.

RAPLM atbalsta priekšlikumu, uzskatot, ka pašvaldībām jādod iespēja patstāvīgi, ņemot vērā tās demogrāfiskās prognozes un darba tirgus pieprasījumu, lemt par izglītības darba organizāciju, t.sk. vispārizglītojošo skolu skaitu tās darbības teritorijā.

• SAK izvirzītais mērķis: Saiknes nodrošināšana starp skolotāja profesionalitāti un atalgojumu, skolotāju algu īstermiņa stabilitāte un vidējā termiņa pieaugums. Skolotāju skaita samazināšana.

SAK piedāvātās darbības:

[38] Skolotāju atalgojumā pāriet no sadrumstalotās stundu tarifikācijas sistēmas uz 40 stundu darba nedēļu un noteikt skolotāja algu atkarībā no kvalifikācijas.

IZM plāno 2010.gadā uzsākt pedagogu profesionālās karjeras attīstības modeļa īstenošanu, radot pedagogu profesionālās izaugsmes sistēmu, lai nodrošinātu sasaisti starp skolotāju darba rezultātiem un atalgojumu.

[39] Ieviest skolotāju tālākizglītības reformu un skolotāja karjeras modeli, ko izstrādāja VIKNVA ar ES Sociālā fonda līdzfinansējumu.

IZM skolotāju tālākizglītības iespēju nodrošināšanai un bezdarba prevencijai ir veikta ES struktūrfondu finansējuma pārstrukturēšana.

[40] Samazināt skolotāju skaitu, pēc iespējas saglabājot esošās algas, un vidējā termiņā atsākt skolotāju algu palielināšanu, kamēr vidējais skolotāja atalgojums nesasniegs ANO Education For All finanšu indikatoru.

IZM norāda, ka, ņemot vērā skolēnu skaita samazināšanos, 2009./2010.mācību gadā notikusi pedagoģisko likmju skaita samazināšana. Lai arī pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programma 2006.–2010.gadam ir iesaldēta, IZM plāno pie tās īstenošanas atgriezties pēc ekonomiskās situācijas uzlabošanās.

• SAK izvirzītais mērķis: Drošības tīkla izveide no pamatizglītības izkritušajiem skolēniem.

[41] SAK piedāvātās darbības: Izmantojot PPP partnerības principu, nodrošināt no pamatizglītības izkritušajiem iespēju apgūt sākotnējo profesionālo izglītību uzņēmumos, paralēli nodrošinot iespēju apgūt pamatizglītību (vispārizglītojošus priekšmetus).

IZM kopā ar LM šā uzdevuma īstenošanai ir paredzējusi papildu finansējumu no ES struktūrfondu līdzekļiem, lai palielinātu sākotnējās profesionālās izglītības pievilcību un iesaistītu profesionālajā apmācībā arī no pamatizglītības izkritušo skolēnu sociālo grupu, piedāvājot profesionālās orientācijas izglītības iespējas jau no 7.klases, kā arī viengadīgās profesionālās izglītības programmas vidusskolu absolventiem, kuri nav iestājušies augstskolās, šim mērķim izmantojot ESF līdzekļus.

Koncepcijas projekts “Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā” ir izskatīts Ministru kabineta komitejas sēdē šī gada 15.jūnijā, un pēc precizējumu izdarīšanas tuvākajā laikā tiks iesniegts Ministru kabinetā.

BĢSILM vērš uzmanību uz to, ka pamatizglītības iegūšana Latvijā ir obligāta, tāpēc nepieciešams apzināt bērnus, kas “izkrituši” no pamatizglītības, un veikt nepieciešamos pasākumus, lai bērns atsāktu apmeklēt skolu. Šeit būtiska loma ir arī skolu sociālajiem pedagogiem, taču finansējuma samazinājuma apstākļos parasti vispirms tiek likvidētas tieši šīs amata vietas.

LM vispirms atbalsta no pamatizglītības “izkritušo” skolēnu iesaisti atpakaļ pamatizglītībā, tikai pēc tam sniedzot tālākizglītības iespējas, skatot priekšlikumu vienlaikus ar profesionālās izglītības organizēšanas kārtības maiņu, tostarp piedāvājot iespēju iegūt profesionālo izglītību uzņēmumos. Problēmas risinājumam noderīgi būtu izveidot arī sadarbības tīklu “skola – sociālais dienests – policija”.

• SAK izvirzītais mērķis: Augstākās izglītības reģionalizācija un efektivitātes/ ekonomiskās atdeves kritēriju ieviešana augstākās izglītības finansēšanā.

SAK piedāvātās darbības:

[42] Nodrošināt Latvijas studējošajiem iespēju iegūt kopējos akadēmiskos un zinātniskos grādus Latvijas un ārvalstu augstskolās, īpaši rosinot sadarbību starp Baltijas jūras reģiona augstskolām, paplašinot iespēju apgūt daļu no mācību programmām Latvijā svešvalodās, lai piesaistītu vairāk starptautiski izglītoto pētnieku un pasniedzēju zinātniskajam darbam Latvijā.

IZM šobrīd strādā, lai novērstu programmu dublēšanos starp augstākās izglītības iestādēm un pilnveidotu augstākās izglītības programmu licencēšanas un kvalitātes novērtēšanas sistēmu, radot labvēlīgus nosacījumus augstskolu sadarbībai kopīgu studiju programmu īstenošanā.

[43] Ieviest starptautisko ekspertīzi profesoru vēlēšanu procedūrā Latvijas augstskolās.

IZM informē, ka augstākās izglītības likumprojektā ir iekļauta norma, kas paredz, ka profesoru un asociēto profesoru amata pretendentu izvērtēšanas ekspertu vidū ir iekļaujami arī citu valstu speciālisti. Starptautiskie vērtētāji jau šobrīd tiek iesaistīti augstskolu akadēmiskā snieguma vērtēšanas procesā.

[44] Veikt augstskolu akadēmiskā un ekonomiskā snieguma un to cilvēkresursu zinātniskās kvalifikācijas starptautisku izvērtējumu, turpmāk valsts līdzfinansējumu augstskolām plānojot saskaņā ar attiecīgās nozares/augstskolas akadēmisko un zinātnisko sniegumu.

IZM informē, ka šobrīd notiek augstākās izglītības institūcijas finansēšanas modeļa pilnveide, īpašu uzmanību pievēršot augstskolas darbības efektivitātes kritērijiem un rezultatīvajiem rādītājiem. Šāds princips jau ir ieviests, nosakot budžeta finansējuma apjomu zinātniskajai darbībai. Ministrija ir aicinājusi augstskolas optimizēt administratīvos izdevumus.

Informatīvajā ziņojumā par izglītības nozarē plānotajām strukturālajām izmaiņām, to ieviešanas gaitu un prognozētajiem ieguvumiem norādīts, ka, ievērojot valdības noteikto finansējuma samazinājumu 2009.–2011.gadam (atlīdzībai samazināt finansējumu par 20%, pārējiem izdevumiem tiek piemērots samazinājums – 20%, 30% un 40%), tiek plānotas un īstenotas šādas nozīmīgākās aktivitātes, lai mazinātu studiju programmu sadrumstalotību un uzlabotu kvalitāti, veicinātu publiskā finansējuma racionālāku un efektīvāku izmantošanu, kā arī lai sekmētu augstākās izglītības pieejamību personām no mazāk nodrošinātām ģimenēm:

– ir pārskatītas valsts budžeta finansēto studiju vietu izmaksas un studiju vietu skaits,

– ir pārskatīts izglītības programmu piedāvājums un programmu skaits, novēršot dublēšanos un koncentrējot izmaksu efektivitāti.

• SAK izvirzītais mērķis: Zinātnes attīstības atbalsta efektivitātes uzlabošana un internacionalizācija.

[45] SAK piedāvātās darbības: Fundamentālo pētījumu finansēšanai (tai skaitā no ES struktūrfondiem) izveidot Zinātnes fondu, kas administrētu grantu konkursus, zinātnisko projektu vērtēšanai piesaistot galvenokārt starptautisko ekspertīzi.

IZM ir iecerējusi nošķirt zinātnes administratīvās vadības funkcijas no stratēģiskās vadības funkcijām, rosinot paaugstināt stratēģiskās vadības funkciju statusu un stimulēt zinātnisko institūciju darbību nolūkā ar valsts nodrošināto infrastruktūru radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi palielinot valsts ieņēmumus.

EM norāda, ka jauna fonda radīšana pašreizējos valsts finansiālajos apstākļos nav atbalstāma, turklāt norādītās funkcijas jau šobrīd veic Latvijas Zinātnes padome, kuras darbība, ja nepieciešams, būtu efektivizējama. Arī starptautisko ekspertu piesaiste būtiski palielinātu izmaksas.