ES Ministru padome: Par situāciju Afganistānā, Dienvidkaukāzā un Irānā un gatavošanos oktobra Eiropadomei

14. un 15.septembrī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) sanāksmē Briselē, kuras uzmanības centrā bija situācija Afganistānā, Dienvidkaukāzā un Irānā, kā arī gatavošanās oktobra Eiropadomei.

Vispārējo lietu sesijas ietvaros ministri apmainījās viedokļiem par 29.–30.oktobra Eiropadomes sagatavošanu. Tās svarīgākie jautājumi būs Lisabonas līgums un ES institucionālie jautājumi, klimats, finanšu tirgus uzraudzība un ekonomiskā situācija, īpašu uzmanību pievēršot enerģijas piegāžu drošības jautājumam. Prezidentūra iepazīstināja ar progresa ziņojumu par enerģijas piegāžu drošību, minot galvenās paveiktās aktivitātes un plānotās iniciatīvas, lai uzlabotu Eiropas energopiegāžu drošību atbilstoši marta Eiropadomē nolemtajam.   

Piedaloties diskusijā par ES un Brazīlijas samita sagatavošanu, ārlietu ministrs M.Riekstiņš izteica atbalstu Eiropas Komisijas centieniem pabeigt sarunas par ES un Brazīlijas īstermiņa vīzu atcelšanas līgumu un pauda cerību, ka līgums tiks sagatavots parakstīšanai un stāsies spēkā līdz nākamajam ES un Brazīlijas samitam. Ministrs uzsvēra, ka ir jādara viss, lai novērstu situāciju, kad četrām ES dalībvalstīm – Latvijai, Igaunijai, Maltai un Kiprai – nav paritātes vīzu jautājumā ar Brazīliju.

Ārējo attiecību sesijā ministri apsprieda ES un Dienvidkaukāza valstu Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas attiecības. Tika pārrunātas tālākās attiecību intensificēšanas iespējas, ņemot vērā līdz šim sasniegto ES un Dienvidkaukāza valstu dialogā, kā arī Austrumu partnerības sniegtās papildu iespējas. Dalībvalstis bija vienotas par Asociācijas līguma mandāta izstrādāšanas uzsākšanu ar visām trim Dienvidkaukāza valstīm. Diskusijas ietvaros ārlietu ministrs M.Riekstiņš informēja par savu neseno vizīti Gruzijā, īpaši uzsverot Eiropas Savienības Novērošanas misijas efektivitātes palielināšanu, meklējot papildu iespējas iesaistīt misijā ekspertus ar atbilstošām valodu zināšanām.

Ministri pārrunāja iekšpolitisko situāciju Afganistānā pēc 20.augustā notikušajām prezidenta un provinču padomju vēlēšanām, tika apspriesta tālākā ES rīcība. Ministri bija vienoti jautājumā par to, ka jāsagaida oficiālie vēlēšanu rezultāti un šobrīd pāragri tos vērtēt. Tika izteikts atbalsts Vācijas priekšlikumam “Desmit soļi Afganistānai”, kurā izvirzīti priekšlikumi ES turpmākai iesaistei Afganistānas attīstībā. Diskusijās īpaši tika uzsvērta nepieciešamība aktivizēt Afganistānas valdības atbildību par reformu gaitu valstī.

Padomē notika diskusija par Irānu, pārrunājot iekšpolitiskās situācijas attīstību kopš prezidenta vēlēšanām 12.jūnijā. Vienlaikus tika skatīti aktuālie Eiropas Savienības un Irānas attiecību aspekti kodoljautājuma un cilvēktiesību jomā.

Pēc Zviedrijas prezidentūras iniciatīvas VLĀAP ietvaros notiks arī ES ārlietu ministru un Centrālāzijas (Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna) ārlietu ministru konference, kas veltīta reģionālās drošības jautājumam, globālās ekonomikas un finanšu krīzei, kā arī enerģētikai un vides drošībai.

Eiropas Savienības ārlietu ministru Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksme notiek reizi mēnesī, un to vada ES prezidējošās valsts ārlietu ministrs. 

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments