Par grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 9.septembrī, lemjot par grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā, pauda apņēmību sabalansēt Satversmē noteiktās tiesības ar reliģisko organizāciju interesēm.

 “Latvijas pamatlikums nosaka, ka baznīca ir atdalīta no valsts un ikvienam ir tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību, savukārt vairāku tradicionālo reliģisko konfesiju kanoniskie noteikumi nepieļauj autonomu draudžu darbību. Komisija darīs visu iespējamo, lai aizstāvētu indivīdu pamattiesības, vienlaikus ievērojot arī baznīcu tiesības darboties saskaņā ar savām kanoniskajām normām,” norādīja komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene.

Saeimā pirmajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Reliģisko organizāciju likumā paredz svītrot normu, kas ierobežo iespējas veidot autonomas tradicionālo konfesiju draudzes gadījumos, kad šādu konfesiju kanoniskie noteikumi nepieļauj šo draudžu darbību.

Tieslietu ministrijas pārstāvji norādījuši uz šādu grozījumu nepieciešamību, lai nodrošinātu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā pausto atziņu ieviešanu nacionālajos tiesību aktos. Arī Tiesībsarga birojs atzinis, ka valsts, liedzot reģistrēties draudzēm, pārkāpj Satversmē noteiktās tiesības, tādējādi nenodrošinot reliģijas brīvības aizsardzību, un, iespējams, aizskar arī personām garantēto vārda brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību u.c.

Latvijas Pareizticīgās baznīcas pārstāvji deputātiem skaidroja, ka šādu grozījumu pieņemšanu nedrīkst pieļaut, jo tas nonāktu pretrunā ar baznīcas kanoniskajiem noteikumiem, tādējādi aizskarot visu ticīgo tiesības. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvji atzina, ka luterāņu baznīcās šādi kanoniskie likumi nepastāv, tomēr pauda atbalstu Latvijas Pareizticīgās baznīcas iebildumiem, uzsverot, ka jautājums par draudžu konsolidāciju ir ļoti aktuāls.

Arī Romas Katoļu baznīcas pārstāvji aicināja neatbalstīt grozījumus likumā, norādot uz starptautisko līgumu starp Latvijas valsti un Svēto Krēslu, kas nosaka, ka Latvijas Republika atzīst baznīcas juridiskās personas statusu, kā arī tās tiesības dibināt, atzīt un likvidēt baznīcas publisko tiesību juridiskās personas.

Komisijas priekšsēdētāja atgādināja, ka Satversmes tiesā patlaban ir ierosināta lieta par Reliģisko organizāciju likuma panta atbilstību Satversmei un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, un Satversmes tiesas lēmums būs saistošs likumdevējam.

Saeimas preses dienests