Par līdzekļiem uzņēmēju projektu līdzfinansēšanai

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 9.septembrī, pārrunājot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu pieejamību, aicināja vēl 2009.gada un arī 2010.gada valsts budžeta ietvaros paredzēt līdzekļus uzņēmēju projektu līdzfinansēšanai.

Komisijas deputāti pauda pārliecību: lai nodrošinātu valsts līdzfinansējumu ES fondu projektiem, ir pieļaujama īslaicīga budžeta deficīta palielināšana. Vienlaikus deputāti aicināja Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju strādāt pie tā, lai vienkāršotu to projektu izvērtēšanu, kuru atbalsta summa ir salīdzinoši neliela.

 “Eiropas Savienības fondu tūlītēja iepludināšana tautsaimniecībā ļautu palielināt gan budžeta ieņēmumus, gan samazināt budžeta deficītu ilgtermiņā,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Raksturojot situāciju ES fondu apguvē, Ekonomikas ministrijas pārstāvis Gatis Silovs atzina, ka lielākās problēmas šobrīd ir ārkārtīgi lielā banku piesardzība, uzņēmējiem izsniedzot kredītus, kā arī budžeta līdzekļu trūkums valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai.

Deputāti noskaidroja, ka jaunu ES fondu projektu līgumu noslēgšanu Finanšu ministrija pieļaus vienīgi tad, ja valsts budžetā to līdzfinansēšanai tiks iedalīti finanšu līdzekļi. Tāpēc šobrīd izvirzīta prasība apstiprināto projektu sarakstu pēc to izvērtēšanas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā iesniegt Ministru kabinetā. Pozitīvs valdības lēmums dotu tiesības uzņemties papildu budžeta saistības, skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvis.

Līdzfinansējuma trūkuma dēļ uzņēmējiem šobrīd apgrūtināta arī avansa saņemšana un par četriem līdz pieciem mēnešiem aizkavējas naudas atmaksa pēc projekta realizācijas. Iepriekš uzņēmējs visu summu saņēma uzreiz pēc projekta pabeigšanas, bet Eiropas Komisija valsts budžetā šo naudu pārskaitīja pēc vairākiem mēnešiem. Šobrīd valsts nevar atļauties šim mērķim novirzīt budžeta līdzekļus, tādēļ uzņēmēji ieguldīto naudu atpakaļ saņem tikai pēc tam, kad tā valsts budžetā ieskaitīta no ES puses, uzzināja deputāti.

Komisijas priekšsēdētāja biedrs Mārtiņš Roze šādu situāciju raksturoja kā paradoksālu. Ja valsts budžetā netiks atrasti līdzekļi investīciju projektu īstenošanai, valsts ienākumi turpinās sarukt. Viņš uzskata, ka atbildīgajām ministrijām jāprot valdībai argumentēt, ka šādā veidā ieguldīta nauda tiešā un netiešā veidā atgriežas valsts budžetā kā papildu ieņēmumi.

Tāpat komisijas deputāti aicināja vienkāršot to ES fondu projektu izvērtēšanu, kuros atbalsta summa ir tikai daži tūkstoši. Deputāti norādīja, ka nav lietderīgi vairākus miljonus un dažus tūkstošus lielus projektus izvērtēt praktiski vienādi. Šobrīd veidojas situācija, ka, izskatot divu tūkstošu lielu projektu, izvērtēšanas procedūrās tiek iztērēti seši tūkstoši latu, skaidroja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.

Saeimas preses dienests