ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2009. gada 10. septembra sēdes stenogramma (sākums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.09.2009., Nr. 148 https://www.vestnesis.lv/ta/id/197795
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeimas 2009. gada 10. septembra sēdes stenogramma (sākums)
Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Labrīt, godātie kolēģi! Mums ir radusies tehniska problēma – daļā zāles ir pazudusi elektrība. Līdz ar to mums nedarbojas balsošanas sistēmas ekrāni. Tādējādi Saeimas sēde acīmredzot sāksies pulksten 9.15. Līdz pulksten 9.15 sēdē ir pārtraukums, kaut arī sēde vēl īsti nav sākusies.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 9 un 15 minūtes.
Sākam Saeimas 2009.gada 10.septembra sēdi. Lūdzu, ieņemiet vietas!
Godātie kolēģi! Tā kā mums bija problēmas ar elektrības padevi, tad var gadīties, ka daļa no jums vairs netiek uzskatīti par reģistrētiem, jo sistēma jūs neatpazīst. Pašreiz rāda, ka reģistrējušies ir tikai 49 deputāti. Pārbaudiet, vai nevajag izņemt ārā karti un ievietot to atpakaļ.
Mūsu rindas aug, un zālē mēs esam jau 70 deputāti.
Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” iekļaut Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt sēdes darba kārtībā vēl vienas izmaiņas – sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savukārt lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā vēl vienu jautājumu – lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Savukārt Sociālo un darba lietu komisija lūdz svītrot no sēdes darba kārtības likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis vienpadsmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Jāņa Reira atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Šie paši vienpadsmit deputāti ir iesnieguši arī lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Ērikas Zommeres apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz svītrot no sēdes darba kārtības, apstiprinātās darba kārtības, 16.punktu – likumprojektu “Grozījums Tūrisma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir arī lūgusi iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut minētajā sadaļā arī šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” arī šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti tomēr prasa balsojumu par šā likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamām izmaiņām sēdes darba kārtībā, iekļaujot sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 7, atturas – 4. Darba kārtība grozīta.
Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību. Tradicionāli sākam ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līguma grozījumu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Aijai Barčai!
A.Barča (Tautas partijas frakcija).
Es aicinu nodot likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” arī Sociālo un darba lietu komisijai.
Sēdes vadītājs.
Bet nemainot atbildīgo komisiju?
A.Barča.
Pagaidām ne.
Sēdes vadītājs.
Tātad Barčas kundzes priekšlikums ir nodot šo likumprojektu ne tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, bet arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots divām komisijām, par atbildīgo nosakot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Maksājumu pakalpojumu likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs arī ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās Prezidija ziņojumu apakšsadaļas “Par atvaļinājuma piešķiršanu” – “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Miroslavam Mitrofanovam šā gada 10.septembrī”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mitrofanova iesniegumu ar lūgumu viņam piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 10.septembrī, tas ir, šodien. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis jautājums ir balsojams.
Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Miroslavam Mitrofanovam šā gada 10.septembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Atvaļinājums deputātam Mitrofanovam ir piešķirts.
Pirms sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu, tātad sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, mums ir vēl jālemj par iespējamām sēdes darba kārtības izmaiņām.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut darba kārtībā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Ir iebildumi!”) Ir nepieciešams balsojums? Es nesapratu, Bērziņa kungs (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Balsojam!”)… Tātad Bērziņa kungs uzstāj uz balsojumu par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” tiktu iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātais likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 1, atturas – 11. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Seilei!
A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti iebilst pret šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Mēs ar to neesam kārtīgi iepazinušies, neesam saņēmuši dažādu sabiedrisko organizāciju atzinumus.
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos, man gan ir jums jāaizrāda, ka liekas, ka šis jūsu paziņojums bija sakāms no tribīnes un tas nebija par procedūru. No vietas var runāt par procedūru. Jums aizrādījums par to!
Jebkurā gadījumā jautājums mums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamām izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā, sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” iekļaujot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 9, atturas – 7. Darba kārtība grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas – “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi! Pievērsīsimies dokumentam Nr.1429/Lp9 – likumprojektam “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi finanšu ministra 7.septembra vēstuli, kurā viņš lūdz komisiju veikt grozījumu šajā likumā un paredzēt, ka Ministru kabinets iesniedz Saeimā Budžeta likumu līdz 31.oktobrim, nevis līdz 1.oktobrim, kā tas pašlaik likumā ir paredzēts.
Iemesls lūgumam ir ļoti apjomīgais darbs, kas nepieciešams, šogad pirmo reizi izvērtējot budžeta bāzes izdevumus ļoti detalizētā funkciju griezumā, lai sasniegtu 500 miljonu lielu budžeta konsolidāciju.
Bez tam ministrs norāda, ka pirms budžeta izstrādes pabeigšanas ir būtiski redzēt trešā ceturkšņa budžeta izpildes rezultātus. Un viņš arī norāda, ka septembra beigās ir paredzēta Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas tehniskās palīdzības misija Latvijā.
Atbildot uz šo lūgumu, komisija ir sagatavojusi likumprojekta grozījumu, kas paredz papildināt likumā pārejas noteikumus, lai 2010.gada budžetam attiecīgi mainītu tā iesniegšanas termiņu.
Es vēl no savas puses gribu piebilst, ka, lai gan komisija liek priekšā mainīt attiecīgi šo termiņu, komisija nolēma arī aizrakstīt finanšu ministram un lūgt Budžeta likumu tomēr iesniegt Saeimā ne vēlāk kā 23.oktobrī, lai Saeima spētu budžetu laikus izskatīt un administratīvi apstrādāt un lai būtu iespējama budžeta kaut cik savlaicīga izsludināšana.
Kolēģi! Komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamību.
Ir pieteikušies divi runātāji. Jautājums: vai Bērziņa kungs un Kraukļa kungs vēlas runāt par steidzamību vai par pašu likumprojektu? Par likumprojektu.
Tātad vispirms mums ir jāizlemj jautājums par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam... Tūlīt pārbaudīsim Saeimas kārtības rullī, bet, ja mani atmiņa neviļ, vispirms tiek izlemts jautājums par steidzamību un pēc tam tiek runāts. Pēc tam komisijas vadītājs vai atbildīgais referents uzrunā deputātus, stāstīdams par likumprojektu pirmajā lasījumā, tad sākas debates un pēc debatēm notiek balsojums.
Tātad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 24, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš.
Kolēģi! Komisija lūdz likumprojektu pieņemt arī pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Vakar mēs bijām liecinieki debatei (No zāles dep. J.Dobelis: “Debates!”), kas notika... nopietnai debatei par budžetu, kas notika pašas koalīcijas starpā, koalīcijas iekšienē.
Mēs dzirdējām daudzus pretrunīgus viedokļus, kādi tur bija, bet vienlaikus arī no finanšu ministra uzstāšanās mēs sapratām, ka visi skaitļi, kontrolskaitļi, kas tiek doti ministrijām nākamā gada budžeta formēšanai, ir skaidri zināmi, jo Repšes kungs mums tos visus skaidri un gaiši nosauca, – to, kādi būs skaitļi, uz kādiem skaitļiem mums ir jāorientējas.
Godājamie kolēģi! Mani drusku izbrīna tas, ka vienlaikus tiek lūgts pagarināt budžeta iesniegšanas termiņu. Es domāju, ka tas ir bīstami divu iemeslu dēļ: pirmkārt, Saeimai nebūs pietiekami daudz laika, lai atbilstoši likumā paredzētajai jau tā saspringtajai procedūrai likumprojektu kārtīgi izskatītu un pieņemtu. Tas ir pirmais iemesls.
Un, otrkārt. Tas radīs ļoti lielas problēmas Latvijas pašvaldībām, jo likums “Par pašvaldībām” noteic, ka pašvaldībām budžeti jāpieņem pusotra mēneša laikā pēc valsts budžeta pieņemšanas datuma un ka fiskālais gads sākas 1.janvārī. Faktiski, ja mēs nobalsojam par šādu budžeta iesniegšanas termiņa pagarināšanu, mēs apzināti visas pašvaldības nostādām likuma pārkāpēju statusā, jo tās būs spiestas pārkāpt savu budžeta pieņemšanas termiņu; tās nevar arī sākt normāli strādāt pie sava budžeta sagatavošanas, jo tās nezina ne to, kādas būs dotācijas izglītībai, ne to, kāda būs tā nauda, kas nonāks pašvaldību pārziņā un īpašumā esošajās veselības aprūpes iestādēs, ne arī to, kāda būs tā nauda, kas pie tām nonāks, teiksim, no Satiksmes ministrijas līdzekļiem, lai varētu aprūpēt un sakopt, un sakārtot pašvaldību ceļus, un tā tālāk un tā joprojām.
Godājamie kolēģi! Vakardienas diskusija pierādīja, ka finanšu ministram visi skaitļi ir, ka šie skaitļi ir jau atdoti ministrijām un ka ministrijas strādā. Es gribu teikt, ka vajadzētu varbūt nevis tērēt laiku, diskutējot par to, vai jāizdara šādi grozījumi, kādi šobrīd ir iesniegti, bet vienkārši jāaicina Ministru kabinets ar Ministru prezidentu un finanšu ministru priekšgalā strādāt 24 stundas diennaktī un likumā noteiktajā kārtībā 1.oktobrī iesniegt likumprojektu Saeimā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Lielā mērā ir jāpiekrīt deputāta Andra Bērziņa argumentācijai – un īpaši attiecībā uz pašvaldībām. Es arī gribu ieviest skaidrību, proti, mēs vienmēr esam uzskatījuši: ja budžetu laikus iesniedz, tad ir labāk gan valstij, gan visiem iedzīvotājiem. Bet mēs šodien tomēr respektēsim Ministru prezidenta un finanšu ministra vēlmi pagarināt šo termiņu, jo gribam nopietnas, padziļinātas debates par šo budžetu. Debates, jā! Debates par šo budžetu. Tas ir tiešām ļoti būtiski. Un tādēļ mēs gribam, lai, atbalstot šo priekšlikumu, tomēr būtu ļoti precīzs budžeta izskatīšanas grafiks un lai šis grafiks taptu zināms visām Saeimas frakcijām, jo mums ir tādas bažas, ka tad, ja atbalstām šo datuma maiņu, var izrādīties, ka budžets tiek iesniegts vēl vēlāk, bet tas gan absolūti nebūtu pieļaujams.
Atkārtoju vēlreiz: vajadzīgs ļoti precīzs budžeta pieņemšanas grafiks jau tuvākajā laikā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Saskaņā ar Satversmi Latvija ir parlamentāra valsts. Mēs, deputāti, pieņemam galīgos lēmumus, mēs nesam politisko atbildību par sekām, mēs pieņemam budžetu. Taču ļoti interesanti, ka atkārtojas iepriekšējo gadu prakse: valdība ilgi izstrādās slepenībā budžetu, pēc tam iesniegs, un šeit ātri, ātri, ātri būs jābalso, un visi spiedīs pogas un visi diskutēs.
Es gribu atgādināt, ka šeit ir arī opozīcija, kas arī grib piedalīties šajā apspriešanā, nevis tikai steigā kaut ko pieņemt. Es uzskatu, ka nākamā gada budžets pēc iespējas ātrāk jāsniedz Saeimā (No zāles dep. K.Leiškalns: “Kā var iesniegt to, kā nav!”), un tad šeit mēs diskutēsim ilgi un vispusīgi.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Bērziņš vēlas ko piebilst?
G.Bērziņš.
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Tikai pāris komentāru attiecībā uz skaitļiem, kas finanšu ministram ir pieejami.
Gribu atgādināt, ka vēstulē viņš, kā jau es teicu, norādīja, ka faktiski tiek veikta ļoti detalizēta funkciju analīze, jo ir jāsasniedz 500 miljonu latu budžeta konsolidācija, respektīvi, 500 miljonu latu liels samazinājums. Un tie dati, kas pašlaik ir finanšu ministram pieejami, ir tikai bāzes izdevumi ministrijām, respektīvi, tas ir sākumpunkts. Bet vēl ir paredzamas diezgan sīvas debates un pārrunas, diskusijas, lai sasniegtu šo vajadzīgo samazinājumu.
Attiecībā uz termiņiem. Es tikai vēlreiz gribu atgādināt, ko es jau teicu, ka pati Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tomēr ir nolēmusi rakstīt finanšu ministram vēstuli un aicināt viņu budžetu iesniegt līdz 23.oktobrim, jo tas bija datums, par kuru mēs domājām, ka pēc šā datuma tomēr nebūtu vēlams iesniegt budžetu, jo arī Saeimai pašai… lai Saeimai, kā jau te deputāti minēja, tomēr būtu pietiekami daudz laika šo budžetu izskatīt, lai būtu pietiekami daudz laika šo budžetu izdebatēt un vēl atliktu arī laiks attiecīgi izsludināt budžetu, jo arī pašvaldībām to vajag iekļaut savos budžetos.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 24, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.
G.Bērziņš.
Cienītie kolēģi! Ja deputātiem nav iebildumu, es gribu lūgt Saeimai pieņemt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs to izskatām tūlīt arī otrajā lasījumā? Deputāti neiebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 26, atturas – 1. Likums pieņemts.
G.Bērziņš.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ērika Zommere.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Piedāvāju strādāt ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Kopumā ir iesniegti trīspadsmit priekšlikumi. Sāksim izskatīt šos priekšlikumus.
1. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Pareizticīgā Baznīca ir viena no vissenākajām Latvijas Baznīcām, un tā tiek uzskatīta par tradicionālu konfesiju Latvijā. Kopējais pareizticīgo un vecticībnieku skaits Latvijā pārsniedz 400 tūkstošus cilvēku. Neskatoties uz to, mūsu valstī pareizticīgajiem un vecticībniekiem ir liegta iespēja svinēt Ziemassvētkus valsts noteiktā svinamā dienā atšķirībā no citiem kristiešiem, kuriem valsts piešķir oficiālas brīvdienas.
Esmu pārliecināts, ka sarežģītajā finanšu un ekonomikas krīzes laikā Latvijas tautai ir nepieciešamas garīgās un morālās vērtības, kas ļaus pārvarēt grūtības. Līdz ar to “Saskaņas Centrs” iestājas par Kristus dzimšanas svētkiem 6. un 7.janvārī – par svētku dienas statusa piešķiršanu tiem. Mums ir notikušas konsultācijas ar dažādu konfesiju pārstāvjiem, un viņi ir pārliecināti, ka Saeimas deputāta augstākais mērķis ir katra cilvēka garīgā un materiālā labklājība, kas izriet no Dieva svētīta darba un savstarpējas cilvēciskas cieņas. Arī vairums pārējo Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Dievs katru cilvēku ir radījis laimei. Tieši tāpēc mēs vēlamies panākt, lai Latvijas valstī ikvienam cilvēkam būtu nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības, iespējas un brīvības, to skaitā tiesības un iespējas pareizticīgajiem un vecticībniekiem svinēt savus Ziemassvētkus. Mums beidzot jāatzīst brīvības un tiesības, ko cilvēks iegūst, jau piedzimstot, un saglabā visas dzīves laikā, – domu un izteikšanās brīvība, tiesības brīvi attīstīties, vairot labklājību un veidot savu dzīvi, respektējot un nepārkāpjot līdzcilvēku brīvības un tiesības.
Latvijas valstij ir jānodrošina cilvēka pamattiesības un brīvības atbilstoši Svēto Rakstu pamatpatiesībām, kas ir, starp citu, iestrādātas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Latvijas valsts pamatlikumā – Satversmē. Aicinu kolēģus būt brīviem, kā arī neierobežot citiem brīvību. Būsim iecietīgi pret citu cilvēku izvēles brīvību!
Aicinu noraidīt TB/LNNK priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Labdien, augsti godātie deputāti! Es pilnībā atbalstu to, ko nupat teica Agešins. Bet, ziniet, man nepatīk, kā parlaments uzvedas šodien, – tas mēģina neatbalstīt to, ko vienreiz jau atbalstīja. Saprotiet, iznāk tāda kā liela spēle – otrajā lasījumā deputāti balso “par”, bet trešajā lasījumā balso “pret”. Iznāk tā – ziniet, mēs atradām tādu interesantu mantu, ar kuru visu laiku spēlēties. Vai nebūtu mums jābūt cilvēkiem, kas nevis attiecīgi spiež balsošanas pogas, domādami par kaut kādu politisku konjunktūru vai to, ka vēlēšanas nāk, bet gan reāli pārdomā savas vēlmes, domas par šiem svētkiem? Ja cilvēks atbalsta, kā viņš var pārdomāt pēc diviem trim mēnešiem?! Mums vajag šodien noraidīt TB/LNNK priekšlikumu, visus priekšlikumus, kuri iesniegti, lai atceltu otrā lasījuma redakciju, tāpēc ka mēs jau vienu reizi pateicām “par”. Nu kas ir mainījies? Es saprotu… Es saprotu ļoti labi, ka vienam otram deputātam ļoti gribējās, lai pašvaldību vēlēšanās viņu atbalstītu arī pareizticīgie, bet viņš nedabūja šo mandātu un tagad momentā dod signālu saviem deputātiem parlamentā: “Nebalsojam tad par to!” Iznāk, ka mēs atrodam tādu svētu lietu – svētu lietu! – un sākam ar to spēlēties politiski. Mēs uz trešo lasījumu nekad tā nerīkojamies. Mēs trešajā lasījumā strādājam ar redakciju, mēs pieslīpējam redakciju, piestrādājam, lai tā būtu labāka, precīzāka, korektāka. Mēs uzklausām Juridisko biroju. Bet nav tā, ka mēs pilnīgi noraidām otrā lasījuma priekšlikumu. Taču tagad iznāk, ka parlaments – tas ir bērnudārzs, kurā nezinās, kas ko darīs un ar kādām mantām spēlēsies nākamā dienā. Es domāju, ka deputātiem, kuri jau vienreiz atbalstīja šo priekšlikumu, pieņemdami to otrajā lasījumā, vajadzētu balsot “par” – balsot (No zāles dep. J.Dobelis: “Nedrīkst aģitēt no tribīnes!”) par šiem svētkiem, balsot pret TB/LNNK priekšlikumiem. Nu būsim godīgi! Vienreiz nobalsojuši par tādām nopietnām lietām, mēs nevaram pārdomāt!
Paldies tiem deputātiem, kuri atbalstīja šo priekšlikumu par šiem svētkiem, un, lūdzu, deputāti, atcerieties, kā jūs balsojāt iepriekš, un noraidīsim šo TB/LNNK priekšlikumu un visus tos pārējos priekšlikumus! (No zāles dep. J.Dobelis: “Lai dzīvo TB/LNNK!”)
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Mēs zinām, ka miljardiem cilvēku atzīmē Ziemassvētkus pēc Gregora kalendāra. Trīs decembra dienas ir valsts svētki 145 valstīs, kas atrodas sešos kontinentos. Starp pareizticības piekritējiem, kas ir pati ortodoksālākā no kristīgajām konfesijām, tikai četras autokefālās baznīcas, ieskaitot arī krievu Pareizticīgo Baznīcu, turpina turēties pie Jūlija kalendāra un atzīmēt Ziemassvētkus 7.janvārī. Ja mēs, kas esam šeit, zālē, būtu pārstāvji vispasaules parlamentā, mums tad nebūtu nekādu problēmu ar šo nelielo kristiešu konfesiju. Bet mēs šeit pārstāvam nevis Austrāliju vai Brazīliju, bet gan Latviju. Latvijas Pareizticīgā Baznīca atzīmē Kristus dzimšanas svētkus tieši saskaņā ar Jūlija kalendāru. Pareizticība Latvijā ir daudz senāka ne tikai par Staļina personības kultu un Pēteri Lielo, bet ir arī vecāka par katolicismu, ko ar uguni un zobenu ieviesa krustneši. Pareizticība Latvijā vēsturiski ir kristīgā konfesija, kas iegājusi tautas dzīvē brīvā ticības sludināšanas ceļā. Jau no vissenākajiem laikiem pareizticības gaisma ir sākusi spīdēt Latgalē. Daudzi Latgales valdnieki un dižciltīgie ļaudis bija pareizticīgie. Pareizticīgo baznīcas tika uzceltas Jersikā un Koknesē. Dievkalpojumus noturēja ne tikai krievu garīdznieki, bet arī latviešu priesteri. Kristietību bija pieņēmuši Jersikas valdnieks Visvaldis, Tālivaldis ar saviem bērniem Tālavā un Kokneses valdnieks Vetseke.
Tanīs laikos, kad krustneši īstenoja Latvijas pakļaušanu savai varai, tika izdarīts viss, lai iznīcinātu pareizticību. Gandrīz visas pareizticīgās draudzes tika izpostītas. Bija palikušas tikai dažas baznīcas Rīgā un dažās citās vietās.
Ne vēlāk par 1659.gadu Latvijas teritorijā sāka ienākt vecticībnieki. Gadu vēlāk Daugavpilī tika dibināts pirmais vecticībnieku dievnams. 1670.gadā viena no vecticībnieku apmetnēm ar hercoga Jēkaba atļauju saņēma pilsētas tiesības un tika nodēvēta par Jakobštati. Patlaban tā ir Jēkabpils – iedzīvotāju skaita ziņā devītā, bet – pēc atzīšanas par pilsētu – piecpadsmitā no septiņdesmit astoņām Latvijas pilsētām.
Pareizticīgo konfesija skaitliskā ziņā praktiski ir tikpat liela kā divas citas tradicionālās konfesijas – katoļi un luterāņi. Konfesijas vērtējumā tajā skaitliski ir 370 tūkstoši draudzes locekļu. Statistikas dati liecina, ka pareizticība ir visbiežāk norādītā konfesija gan jaundzimušo māmiņām, gan arī mirušo piederīgajiem. Aptaujas dati liecina, ka 24 procenti iedzīvotāju ir norādījuši, ka viņi ir pareizticīgie, bet katoļi un luterāņi – tikai 20 procenti. Ņemot vērā arī to, ka par vecticībniekiem sevi nosaukuši 3 procenti ticīgo, runa ir par 27 procentiem iedzīvotāju.
Tāpat es negrasos diskutēt par to, ka pret konfesiju, kurai ir 2000 gadu senas tradīcijas, tajā skaitā 1000 gadus Latvijas teritorijā, un pie kuras mūsu nelielajā valstī pieder ap 400 tūkstošiem cilvēku, to skaitā arī latvieši... ka pret šo konfesiju tomēr ir jāizturas atšķirīgi salīdzinājumā ar attieksmi pret kādu citu reliģisko grupu, kura ir izveidojusies pavisam nesen un pie kuras pagaidām pieder tikai kāds ducis vai pāris simtu sekotāju.
Līdz ar to es aicinu šo priekšlikumu – svītrot mūsu pareizticīgo svētkus no likuma – noraidīt.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Pirms jūs pieņemat nepareizu lēmumu, kas aizskar gandrīz 400 tūkstošus cilvēku, man gribētos jums paust sekojošo.
Latvijā pareizticība nebūt nav tīri krievu vai krievvalodīgo konfesija, bet, konsekventi sekojot Kristus baušļiem, tajā nav nedz hellēņu, nedz jūdu. Pirms 160 gadiem latvieši, sajuzdami pārvācošanas draudus, sāka masveidā pāriet cara ticībā, kā viņi to dēvēja. Laikposmā no 1845.gada līdz 1849.gadam pareizticībai tika pievērsti apmēram 100 tūkstoši Vidzemes latviešu. 1844.gada beigās bīskapa Filareta pārziņā atradās 25 draudzes ar vairāk nekā 20 tūkstošiem šo draudžu locekļu, bet 1848.gadā bija jau 98 draudzes ar vairāk nekā 130 tūkstošiem draudžu locekļu. Tūkstošiem šo latviešu zemnieku pēcteču līdz pat šim laikam saglabājuši uzticību pareizticībai; starp izciliem pareizticīgiem latviešiem var minēt ne tikai Viju Artmani. Dažos pareizticīgo dievnamos dievkalpojumi pilnībā tiek noturēti latviešu valodā, un tā tas ir ne tikai Rīgas Debesbraukšanas baznīcā, kuras draudzes loceklis kādreiz bija dzejnieks Aleksandrs Čaks un kuras interjeram daudzas freskas gleznojis mākslinieks Voldemārs Irbīte. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Irbe!”)
Dievkalpojumi latviešu valodā regulāri notiek Kolkas Kristus Piedzimšanas baznīcā, Kosā, Ainažos, Talsos, Siguldā, Salacgrīvā, Nītaurē, Limbažos, Jēkabpilī, Kuldīgā, Saldū un citur. Nereti pareizticīgās draudzes ir etniski jauktas. Starp Latvijas iedzīvotājiem vienīgais kanonizētais kristiešu svētais ir pareizticīgo arhibīskaps latvietis Jānis Pommers. Viņš bija dzimis nevis Maskavā, Krievijā, bet gan Praulienas pagastā pareizticīgu latviešu ģimenē. Dzīves laikā Jānim Pommeram nebija sveša arī šī ēka, kurā mēs patlaban debatējam. Viņš bija triju Saeimas sasaukumu deputāts un no šīs tribīnes aizstāvēja arī Pareizticīgās Baznīcas intereses.
Kā jums šķiet, – ja notiktu brīnums un 75 gadus pēc savas traģiskās mocekļa bojāejas viņš būtu ieradies šurp, ko tad šis izcilais valstsvīrs un garīdznieks būtu teicis sakarā ar tādu komisijas lēmumu? Kā viņš pats būtu balsojis? Viņš būtu balsojis “pret”.
Aicinu noraidīt 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.
J.Kursīte-Pakule (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Domāju, nav vajadzības vēlreiz atgriezties pie Jaunā stila jeb Gregora kalendāra priekšrocībām kā tādām. Tās pierādījusi pati vēsture. Ja jau luterāņi, kas sākumā sakoda zobus un rīkoja tā sauktos Kalendāra nemierus, vēlāk, izsvēruši Jaunā stila priekšrocības, pārgāja uz Jauno stilu, un ja pat tādas pareizticīgo valstis kā Krievija un Grieķija pārgāja uz Jaunā stila kalendāru, tad tagad būtu pavisam neloģiski atgriezties pie divu kalendāru Ziemassvētku svinēšanas Latvijas valstī, respektējot pareizticīgo vēlmi turēties pie tradīcijas. Tradīcija ir svarīga un svēta lieta. Tomēr vienā valstī, lai nenonāktu pie jukām, ir jāturas pie vieniem valsts Ziemassvētkiem. Ikvienam ir patīkami svinēt – un svinēt pēc iespējas vairāk! –, bet, sākdami ar pareizticīgo Ziemassvētkiem kā valsts svētku dienu, mēs tālāk gribot negribot nonāksim pie pareizticīgo Lieldienām, pie tā sauktajiem vecajiem Jāņiem – un vēl, un vēl. Mēģinādami būt ar vienādu attieksmi gan pret pareizticīgajiem, gan pret musulmaņiem, gan pret jūdiem un citām tikpat cienījamām konfesijām un to svētkiem, mēs netiksim ne no vietas, būs nepārtraukta svinēšana.
Svētki ir labi, un katras konfesijas svētki ir Latvijas tautību un konfesiju bagātība, bet esmu pārliecināta, ka pareizticīgo Ziemassvētku svinēšana ir individuālā kārtā izbrīvējama un saskaņojama ar darba devējiem, nevis pārvēršama vēl vienā valsts svētku dienā. Kā zinām, Latvijā viena daļa pareizticīgo svin Ziemassvētkus pēc Jaunā stila.
Šis balsojums – Dieva dēļ! – nav “par” vai “pret” pareizticību, “par” vai “pret” Aleksandru Čaku vai citiem pareizticīgajiem, bet par valsts svētkiem.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Pirmie pieci priekšlikumi ir faktiski identiski, un, ja Saeima ar savu balsojumu tos pieņems, tad patiesībā viss ir kārtībā, jo šā likuma koncepcija, ka šis likums ir par valsts svētkiem, tiks saglabāta. Viss būs kārtībā!
Turpretī, ja šie priekšlikumi netiek pieņemti, tad faktiski tiek mainīta likuma koncepcija. Juridiski, protams, Saeimai ir tiesības to darīt, bet tādā gadījumā šis vairs nav likums par valsts svētkiem, bet gan par reliģisko konfesiju svētkiem. Saeima drīkst to darīt, ja vēlas, bet diez vai tas ir saprātīgi.
Taču tādā gadījumā, kolēģi, es aicinu jūs vismaz uz sistēmismu un konsekvenci, un es ļoti negribētu, lai šis likums aizvaino ticīgo cilvēku jūtas. Es baidos, ka šo priekšlikumu, pirmo priekšlikumu, oponenti vai nu savā paviršībā, vai jautājuma nepārzināšanas dēļ, vai – varbūt vēl ļaunāk – zināmu šovinistisku nolūku vadīti, grib visas pareizticīgās draudzes piespiest svinēt svētkus pēc Jūlija kalendāra, tas ir, pēc Austrumu ortodoksālās Maskavas un Visas Krievzemes patriarhāta tradīcijas, kas ir galēji nepareizi. Ja mēs pieņemam šo koncepciju, ka tie ir reliģisko konfesiju svētki, tad katra konfesija drīkst svinēt šos svētkus atbilstoši savai tradīcijai.
K.Šadurskis.
Kolēģi! Nu tad būsim korekti un neteiksim tā vienkārši un vispārīgi: “Pareizticīgie un vecticībnieki svin tā!” Un kur tad paliek citas Pareizticīgās Baznīcas? Kur tad paliek Austrumu ortodoksālo Rumānijas, Bulgārijas, Konstantinopoles, Antiohijas, Jeruzalemes, Aleksandrijas un visas Āfrikas patriarhātu Baznīcas? Kipras, Grieķijas, Polijas, Somijas, Igaunijas, čehu un slovāku Austrumu ortodoksāli autokefālo Baznīcu un Orientālo ortodoksālo patriarhātu Baznīcu Ziemassvētki? Ja šīs draudzes svin Ziemassvētkus pēc Gregora kalendāra, tad tagad, ja mēs likumā ierakstām: “Pareizticīgie un vecticībnieki – visi pār vienu kārti!”, kur šeit paliek kaut kāda elementāra loģika un cilvēktiesības?
Godātie kolēģi! Šeit mums pirmām kārtām ir jāizšķiras par to, vai tas ir likums par valsts svētkiem vai tas ir likums par Baznīcu svētkiem. Es ierosinu saglabāt šo koncepciju, ka tas ir valsts svētku likums, un atbalstīt pirmos piecus priekšlikumus. Ja ne, tad, lūdzu, esiet vismaz korekti un nevienu neaizvainojiet!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jau pašā pirmajā reizē, apspriežot šo jautājumu par pareizticīgo svinamām dienām, arī es nācu šajā tribīnē, un patiesības vārdā jūtos spiests to darīt arī šoreiz.
Visdziļāko aizu latviešu vairākuma un krievu, slāvu tautību un pārkrievoto denacionalizēto cilvēku starpā rada “Saskaņas Centrs” un PCTVL, nepārtraukti izkropļojot vēsturi, tas ir, neatzīstot patiesību. Tā ir jūsu pati lielākā vaina vispār latviešu un krievu attiecībās pašreiz. Arī šoreiz jūs varmācīgi izkropļojat vēsturi. Jūs pieminat Latvijas Pareizticīgās Baznīcas galvu pirmskara laikā Jāni Pommeru. Jūs taču zināt – un noteikti zināt! – un arī es no šīs tribīnes to uzsvēru, ka tieši Jānis Pommers, Pareizticīgās Baznīcas svētais un moceklis, iestājās par to, ka Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai jāsvin Ziemassvētki kopā ar pārējo kristīgo pasauli – pēc kalendāra decembra beigās. Un to viņš darīja jau 30.gados! Kādēļ jūs to aizmirstat?
Jūs izkropļojat vēsturi arī tālāk, minot, ka pareizticībā latviešu vairākums esot iestājies tādēļ, lai izvairītos no pārvācošanas. Tā taču nav patiesība! (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nav pareizi, Visvaldi!”) Tas tā nav! Latvieši 19.gadsimtenī pareizticībā iestājās galvenokārt tāpēc, ka pareizticīgo baznīcu priesteri sludināja to nepatiesību, ka tie, kas iestāsies pareizticībā, dabūs no Krievijas ķeizara jeb cara zemi.
Jūsu priekšā stāv latvietis.
Jūs minējāt Praulienu kā Jāņa Pommera dzimteni. Pareizi! Praulienā arī vēl tagad dzīvo Pommeri. Un jūsu priekšā stāv – es attiecinu arī uz jums šo vārdu! – latvietis, kura vecaistēvs bija Praulienas pareizticīgās baznīcas loceklis. Un mana māte, kas dzimusi 1900.gadā, arī bija pareizticīga. Praulienā latviešu vairākums bija pareizticīgie. Bet viņi pareizticībā iestājās zemes dēļ, nevis bailēs no pārvācošanas. Tāda, lūk, ir patiesība. Jūs vienmēr aizejat prom no šīs patiesības, gribat pārvērst patiesību politiskā nepatiesībā. Un tā ir jūsu lielākā vaina.
Mums jāpatur Pareizticīgajai Baznīcai tā pati svinamā diena, kas bija pirmskara Latvijas laikā, kad pareizticīgie svinēja Ziemassvētkus kopā ar pārējo kristīgo pasauli. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Pareizi, Visvaldi!”)
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Guntim Jānim Eniņam.
G.J.Eniņš (ZZS frakcija).
Krievu draugi un latvieši no citām ticībām! Man ir skumji, ka mēs te ceļam tādu atšķirības, pretišķības mūri modernā Eiropā, kur visi mēs esam vienlīdzīgi. Jābūt mums vienlīdzīgiem, jāievēro katra ticība, jāciena! Tas viss ir. Bet kur tas cēlonis? Kāpēc mēs šeit tik daudz politiskas spekulācijas... Piesaucam visaugstākos – Dievu, cilvēktiesības, brīvo cilvēka gribu –, bet lietas būtība jau slēpjas vienkārši tajā, ka Dievs radīja pasauli nevis vienkāršu, bet pietiekami sarežģītu. Zeme griežas ap Sauli citā ritmā, nekā to sākumā bija izrēķinājuši astronomi, zinātnieki, un Jūlija kalendārs izrādījās neprecīzs, un Eiropa, kas ir gājusi zinātnei pa priekšu, attapās, ka ir jādzīvo pēc Gregora kalendāra, kas atbilda: ziema – ziemā, kad ir sniegs; vasara – vasarā. Bet, ja mēs sekotu tagad tam, kā tas ir vecticībniekiem un pareizticīgajiem, tad tā mēs varētu nonākt pie tā, ka Ziemassvētki būtu pavasarī, jo katrs gadsimts rada nobīdi par vienu dienu, rada šo kļūdu. Te jau pieminēja, ka Eiropas pareizticīgās valstis šos svētkus svin pareizāk, tā, kā tas ir saskaņā ar astronomiju. Un tā ir vienkārši turēšanās pie vecā. Tā ir drīzāk atpalicība (No zāles dep. J.Dobelis: “Garīgā atpalicība!”), nevis iešana laikmetam līdzi. Kā griežas, kā riņķo zvaigznes – tas nav iekļauts precīzā decimālsistēmā, kā mums to gribētos, tas nav nosakāms ar Baznīcas kanoniem, dekrētiem, bet es ticu, ka agrāk vai vēlāk tāpat arī visa Krievija svinēs pareizā laikā.
Šeit piesauc arhibīskapu Pommeru – latvieti… Pommers svinēja pareizā laikā – tā, kā astronomi atzinuši par pareizu un kā Dievs debesīs to iekārtojis, jo mēs visi par Dievu runājam tajos svētkos.
Tātad es aicinu nenaidoties ar pareizticīgajiem tāpēc, ka viņi vēl kaut ko nesaprot. Būsim, protams, draudzīgi, bet valsts svētki ar likumu var būt tikai vieni. Un tad beigās tur atradīsies trīs un divi Ziemassvētki... Nu nesanāk!
Es paskaidroju to šeit tāpēc, ka es, pats, kristīts pareizticībā, nevaru piekrist šim priekšlikumam.
Aicinu balsot tā, kā jau te Kārlis Šadurskis sacīja.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Paldies.
No dažām runām šeit iznāk tā, ka pat Pareizticīgā Baznīca negrib oficiāli svinēt savus Ziemassvētkus. Tas neatbilst patiesībai, jo daži Saeimas locekļi, tajā skaitā arī Juridiskā komisija, bija pie metropolīta Aleksandra, un Pareizticīgās Baznīcas vēlme svinēt šos svētkus oficiāli ir visiem labi zināma. Un tolaik bija arī daudzu augstāko valsts amatpersonu attiecīgi publiskie solījumi, un šobrīd ir pienācis laiks šos solījumus izpildīt.
Es gribu arī ļoti īsi pateikt, ka ne tikai Pommers bija starp garīdzniekiem, kas strādāja pirmskara Saeimā. Pat Tautas padomē 1919.gadā darbojās, piemēram, pareizticīgo garīdzniecības pārstāvis protohierejs Maķedonskis, vecticībnieki Kolosovs un Pavlovs, arī vispazīstamākais četru sasaukumu deputāts Meletijs Kallistratovs – Daugavpils pārstāvis un vecticībnieks. Viņu nošāva čekisti 1941.gadā, bet 1919.gadā viņš ar ieroci rokās aizstāvēja Latvijas neatkarību.
Un es esmu pārliecināts, ka gan pareizticīgie, gan vecticībnieki ir cieši saistīti ar Latviju un pilnīgi pelna...
Sēdes vadītājs.
Buzajeva kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies...
V.Buzajevs.
...lai pareizticīgo Ziemassvētki tiktu oficiāli atzīti.
Sēdes vadītājs.
Buzajeva kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!
Es aicinu jūs tomēr ievērot Saeimas kārtības rulli. Jūs jau otro reizi pārkāpjat runas laika limitu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Izmest ārā no zāles!”)
Vārds debatēs deputātam Jānim Urbanovičam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kāpēc jūs gribat runāt, ko?”)
J.Urbanovičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Visiem jau ir skaidrs, kā viņi rīkosies, tāpēc es gribu runāt par diviem nesmukumiem, par divām lielām nekonsekvencēm, kas dara kaunu visam šim namam.
Vispirms Kursītes kundze teica, ka tas ir Valsts svētku likums... vai ka tie ir baznīcēnu svētki un ka tos vispār tur nevajadzētu likt... tad vajag izturēties vismaz pret visām tradicionālajām konfesijām vienādi.
Šeit notiek ļoti nesmuka Latvijas pilsoņu šķirošana pēc “pareizās” vai “nepareizās” ticības. Un tas ir ļoti nesmuki! Vai nu visus baznīcas svētkus ņemam ārā no Valsts svētku likuma, vai arī ievērojam konsekvenci, izturamies vienādi pret visām konfesijām.
Mēs pašreiz te nodarbojamies ar tādu segregāciju, kas mums te nevienam nepiestāv, un nav svarīgi, kādi mērķi un vēlētāji mūs ir atveduši uz šo zāli.
Tas nu ir jāatzīst.
Otrs nesmukums varbūt nav tik ļoti politisks, bet tas drīzāk būtu adresējams Prezidijam. Kolēģi, mēs retu reizi redzam jaunu politisku partiju šeit, zālē, un tas ir Juridiskais birojs. Juridiskais birojs parasti nodarbojas ar likumu slīpēšanu, ar ekspertīzi, cik lielā mērā kāda likuma norma atbilst, teiksim, mūsu tradīcijām un citiem likumiem. Šoreiz Juridiskais birojs ir rīkojies absolūti nekonsekventi. Tas ir iedomājies, ka ir politiska partija, un pauž savu politisko viedokli un attieksmi. Tas nu gan vairs nav piedodams!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātei Zommerei ir kas piebilstams?
Ē.Zommere.
Cienījamie kolēģi! Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 29, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
Ē.Zommere.
2. – deputāta Gunta Blumberga priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Faktiski tas ir analoģisks 1.priekšlikumam. Es domāju, ka Saeima savu lēmumu ir izteikusi.
Ē.Zommere.
Jā. Analoģisks ir arī 3. – deputātes Inas Druvietes priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Es domāju, ka balsojums nav nepieciešams, ja nav iebildumu.
Ē.Zommere.
Arī 4. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums – ir komisijā atbalstīts un ir analoģisks.
Sēdes vadītājs.
Arī tas ir analoģisks 1.priekšlikumam. Par to jau nobalsojām.
Ē.Zommere.
Un arī 5. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Arī tas ir identisks pirmajam, ko Saeima atbalstīja ar balsojumu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Kauns!”)
Ē.Zommere.
Jā.
6. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Esmu ļoti iepriecināts par Saeimas balsojumu par 1.priekšlikumu. Līdz ar to, protams, jāatsauc 6. un 8.priekšlikums. Tos es iesniedzu tikai sistēmiskuma nolūkā, lai tādā gadījumā, ja Saeima pieņemtu, manuprāt, politiski nepareizu lēmumu mainīt svētku koncepciju, vismaz saglabātos sistēma.
Tātad 6. un 8.priekšlikumu es atsaucu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Paldies Dievam!”) Tieši tāpat es atsaucu savu 9.priekšlikumu. Un tieši tāpat es atsaucu arī savu 11.priekšlikumu.
Godātie kolēģi, esmu ļoti gandarīts par mūsu Saeimas pieņemto lēmumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam.
Turpinām ar 7.priekšlikumu.
Ē.Zommere.
Jā.
Kolēģi, tālāk! Deputāte Karina Pētersone ir iesniegusi 7.priekšlikumu. Komisija 7.priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Vārds deputātei Karinai Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Godāto priekšsēdētāj! Kolēģi! Es aicinu izdarīt ļoti vienkāršu lietu – aicinu aizstāt likumā “Par svētku, atceres un svinamām dienām” vārdus “4.maiju – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu” ar vārdiem “4.maiju – Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”. Jo, godātie kolēģi, man personīgi un, es ceru, arī lielai daļai Latvijas cilvēku mūsu kalendārajā gadā ir divas visnozīmīgākās svētku dienas. Tās ir 18.novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena – un 4.maijs – diena, kad Latvija de iure atguva savu neatkarību ar Augstākās padomes balsojumu. Es domāju, ka atšķirībā no 18.novembra 4.maijam ir īpaši emocionāls uzslāņojums, jo 1990.gada 4.maiju, atšķirībā no 1918.gada 18.novembra, mēs paši esam piedzīvojuši un lielā mērā esam arī piedalījušies lēmuma pieņemšanā pirms 4.maija, balsodami par Tautas frontes izvirzītajiem Augstākās padomes deputātu kandidātiem. Vismaz tie, kas jau ir pārsnieguši 18 gadu vecumu. Ceru, ka šajā zālē tādu tik tiešām ir lielākā daļa no mums.
Redziet, mans nodoms, iesniedzot šo priekšlikumu, nav nedz politisks, nedz kā citādi motivēts. Tas ir ļoti vienkāršs, var pat teikt, redakcionāls, ja tam nebūtu arī šīs emocionālās pieskaņas. Tas nav arī nodoms revidēt šīs dienas nozīmību. Gluži otrādi, tas ir vienkārši nodoms precizēt ierakstu likumā, tuvinot to vēsturiskajai patiesībai.
Un es mazliet atgādināšu jums, kāpēc. Tāpēc, ka tajā dienā notika, kā mēs labi atceramies, Augstākās padomes sēde, kuras darba kārtībā pēc 131 deputāta pieprasījuma tika iekļauti vairāki dokumenti. Kopskaitā tie bija deviņi dokumenti. Būtiskākais, protams, bija Neatkarības… Toreiz tā saucās nevis Neatkarības deklarācija, bet tas bija Neatkarības atjaunošanas deklarācijas projekts, kurā faktiski bija noteikts tiesiskais pamats pārejai no Latvijas PSR uz Latvijas Republiku. Tajā tika noteikts arī Latvijas oficiālais nosaukums – Latvijas Republika, saīsināti – Latvija. Tas noteica arī valsts konstitucionālo pamatu šajā pārejas periodā, atjaunoja Satversmes darbību, protams, ierobežotā apjomā, un – ļoti būtiski! – tas pasludināja par spēkā neesošu 1940.gada 21.jūlija Deklarāciju par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. Kopumā, kā jau es teicu, Latvijas PSR – todien vēl Latvijas PSR! – Augstākā padome līdz ar šā dokumenta pieņemšanu kļuva par Latvijas Republikas Augstāko padomi, kas izskatīja vairākus dokumentus. Un šo dienu ļoti labi atceras tie Saeimas deputāti, kas toreiz bija šajā zālē un pat balsoja.
Visa šī dokumentu pakete tika izskatīta otrā… tā bija pēcpusdienas sēde, tā bija ļoti saspringta, emocionāla sēde, taču tā bija demokrātiska procedūra, tā atbilda toreizējam Augstākās padomes kārtības rullim. Par šiem dokumentiem karsti, asi un polarizēti debatēja, un šo debašu noslēgumā, visiem Augstākās padomes deputātiem balsojot un arī tagadējās Saeimas ēkas ārpusē sanākušajiem cilvēkiem ļoti emocionāli piedaloties šajā sēdē un skaitot līdzi nobalsojušo deputātu, pozitīvi nobalsojušo deputātu, balsis, šis lēmums tika pieņemts. Balsojums notika! Un toreiz lēmumu pieņemšanai, kā jūs atceraties, bija nepieciešamas divas trešdaļas, 132 deputātu balsis. 138 deputāti nobalsoja “par”, un Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācija tika pieņemta. Es uzsveru vēlreiz – tika pieņemta! – nevis pasludināta.
Tāpēc, neraugoties uz to, ka atbildīgā komisija, acīmredzot neiedziļinoties toreizējās Augstākās padomes sēdes stenogrammās un vairākos citos dokumentos, kas ļoti labi parāda šā nosaukuma vienkāršo loģiku, ka tā bija deklarācijas pieņemšana, nevis pasludināšana, nav atbalstījusi manu priekšlikumu.
Taču, godātie deputāti, es ļoti ceru uz jūsu atbalstu! Izdarīsim šo vienkāršo lietu! Es gribu sava aicinājuma nobeigumā uzsvērt, ka atgriešanās pie vēsturiskās patiesības nekādā veidā nemazina šīs dienas emocionālo nozīmi mūsu atmiņās un šīs dienas nozīmi Latvijas vēsturē. Atgriešanās pie vēsturiskās patiesības – tieši otrādi! – šo nozīmi paaugstina un padara par īstu un neapstrīdamu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Pētersones kundzei, nenoliedzami, ir taisnība, bet ir jautājums… Protams, mēs mūsu normatīvos aktus varam mūžīgi uzlabot un uzlabot, un uzlabot. Bet vai tas nekļūst mazliet par matu skaldīšanu? Un tradīcijai arī ir kaut kāda nozīme. Mēs jau esam pieraduši pie šā nosaukuma. Patiesībā taisnība jau ir, ka deklarāciju pieņem, bet neatkarību pasludina. Līdz ar to šie vārdi “pasludināšanas diena” varbūt arī nemaz nav tik peļami. Beigu beigās mēs pie tiem esam jau tik ļoti pieraduši. Bet vai vajag tiešām mēģināt katru sīkumiņu likumā izlabot?
K.Šadurskis.
Taču formāli, Pētersones kundze, es jums pilnīgi piekrītu, bet vai to ir vērts darīt? Es domāju, ka ne.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Šeit, zālē, mēs esam vairāki liecinieki tam, kas tajā dienā tika pieņemts un kā tajā dienā tika šī deklarācija nosaukta. Tostarp, protams, arī ļoti cienījamā Pētersones kundze. Un es jums gribu teikt: ja jau mēs šeit tagad kaut ko grozām, tad mums vajadzētu precīzi grozīt. Jo, ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka 4.maijā Augstākā padome, tātad Latvijas PSR Augstākā padome, pieņēma jeb pasludināja deklarāciju (citēju!): “Par Latvijas neatkarības atjaunošanu.” Ne viens, ne otrs nosaukums no pašreizējās redakcijas nav īpaši precīzs.
Tradīcijām ir liels spēks. Droši vien daudziem labāk patīk, ka šī deklarācija ir pasludināta, nevis vienkārši pieņemta. Es iesaku: lai šeit nevienam nesajauktu galvu, pagaidām, kamēr nav atrasta pareizāka redakcija, lai paliek pa vecam!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam… Ā, nē, deputāts Dobelis vairs negrib runāt.
Vārds deputātei Karinai Pētersonei, otro reizi.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Paldies.
Godātie kolēģi! Es jau teicu, ka tas nav kategorisks lūgums. Tas ir aicinājums. Es nebūt neuzstāju. Es respektēšu jūsu balsojumu. Taču gribu atgādināt, ka arī Augstākās padomes sēdes laikā bija debates starp toreizējiem deputātiem par to, vai šī deklarācija būtu pieņemama vai pasludināma. Tāpēc es tomēr aicinu ieklausīties un balsot par manu priekšlikumu, jo šo variantu, ka deklarāciju varētu pasludināt, aizstāvēja vienīgi deputāts Zotovs, kurš uzmanīgi balsojumā atturējās. Vai tas mums neliek aizdomāties par to, ka, ja deklarācija būtu tikusi vienkārši pasludināta bez balsojuma – šī ir tā nianse! –, tad tā nebūtu tik leģitīma kā pēc tam, kad deputāti tiešām izgāja cauri pilnai demokrātiskai procedūrai, nobalsoja? Un šo leģitimitāti bija daudz grūtāk apstrīdēt vai pavisam nebija iespējams apstrīdēt! Es negribētu, ka mēs tagad savās debatēs ieslīdētu atpakaļ Zotova kunga argumentos.
Un vēl viena nianse. Ir liela atšķirība starp… Mēs 18.novembri esam nosaukuši par Latvijas Republikas proklamēšanas dienu tāpēc, ka tajā dienā Tautas padomes sapulce tiešām proklamēja (vārds “proklamēt” ir cēlies no latīņu valodas vārda proclamare) jeb pasludināja neatkarību. Tur nebija ne balsošanas, ne debašu, ne demokrātiskas procedūras. Protams, Tautas padome pauda tautas gribu. Bet tieši šī atšķirība starp 4.maiju un veidu, kādā šīs divas sanāksmes notika, lika man vērsties pie jums ar šo aicinājumu.
Ja jūs atbalstīsiet manu priekšlikumu pēc būtības, nākamajā likuma atvēršanas reizē mēs varbūt varētu nonākt pie pilnīgas patiesības. Es savā runā arī atsaucos uz to, ka tā bija Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarācija. Manuprāt, pārāk gari nosaukumi nav vajadzīgi, tāpēc es piedāvāju šo vienkāršo, bet vēsturiski patieso nosaukumu.
Vēlreiz aicinu jūs mani atbalstīt jau šoreiz. Izdarīsim šo vienkāršo lietu, izdarīsim šodien to, ko nevajag atlikt uz rītu!
Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Taisnība uzvarēs!”)
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Ir vēl divi runātāji pieteikušies debatēs. Bet līdz pārtraukumam ir atlikušas tikai divarpus minūtes. Man ir priekšlikums debates turpināt pēc pārtraukuma.
Godātie kolēģi! Mums laiks reģistrēties. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!
Kamēr tiek izdrukāti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim. Vents Armands Krauklis kaut kur ir aizkavējies.
Paziņojumam vārds deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā! Atgādinu, ka komisijas sēde pulksten 10.30.
Sēdes vadītājs.
Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ilmas Čepānes iesniegumu, ar ko viņa informē, ka ir kļūdījusies balsojumā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” 1.priekšlikumu un ka viņas vēlme bija balsot par šo priekšlikumu. Viņa acīmredzot ir balsojusi citādāk.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Jānis Dukšinskis, Ivans Klementjevs, Sergejs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs, Leopolds Ozoliņš, Viktors Ščerbatihs un Mihails Zemļinskis.
Sēdes vadītājs.
Paziņojumam vārds deputātam Mārtiņam Rozem.
M.Roze (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 10.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Atgādinu, ka skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” trešajā lasījumā.
Atbildīgā ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Un mēs runājam par 7. – deputātes Karinas Pētersones priekšlikumu. Turpinām debates.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Mēs vispār pievēršam pārāk daudz uzmanības šim datumam, kurš Latvijas vēsturē īstenībā nemaz nav tik nozīmīgs un kuru sevišķi izcelt nemaz nevajadzētu. Tāpēc man šīs debates vispār liekas drusku pārspīlētas un drusku liekas.
Pierādījums manis sacītajam. Mēs visi esam aizmirsuši, ka 1990.gada 4.maijā toreizējā Augstākā padome pasludināja Latvijas neatkarību ar pārejas laiku un izstāšanos no PSRS divu gadu laikā. Toreiz Egils Levits, viens no trimdas latviešu izglītotākajiem jaunajiem politologiem un juristiem (abas šīs fakultātes viņš Vāczemē bija beidzis), laikrakstā “Atmoda” rakstīja, ka tā ir bīstama lieta un ka tas var aizkavēt vispār mūs kļūt īsti neatkarīgiem. Un viņam bija taisnība. Jo faktiski tikai 1991.gada augustā, tad, kad jau bija noticis apvērsums Maskavā, Aleksandra Gorbunova vadītā Augstākā padome pasludināja īstu Latvijas neatkarību bez kāda pārejas perioda.
Šī bija maza piezīme mūsu garo šīsdienas debašu sakarā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Nav tāda Aleksandra Gorbunova!”)
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Vispirms par vārdiem. Tāds Aleksandrs Gorbunovs nekad nav vadījis ne Latvijas Republikas Augstāko padomi, ne Saeimu. Tik daudz vajadzētu zināt.
Otrkārt. Minētais Egils Levits ir pārstāvējis to pašu Latviju pēc 4.maija un pēc 21.augusta dažādās starptautiskās apspriedēs, pārstāvējis oficiāli Latvijas Republiku. Nezin kāpēc tagad viņam viss… Liekas – viss ir kārtībā… Ja nemaldos, Egils Levits nedaudz domāja arī par Valsts prezidenta amatu pirms pāris gadiem. Tā ka viņa pieminēšana šeit ir vismaz smieklīga.
Tagad nedaudz par vēsturi. Redziet, vēsture ir tāda ļoti maiga, ļoti inteliģenta būtne. Un tāpēc katram acīmredzot liekas, ka vēsturi var taisīt un pietaisīt, un pārveidot pēc sirds patikas. Tā ir visas cilvēces traģikomēdija.
Un ļoti labi to varēja redzēt pavisam nesen, kad daudzas valstis atcerējās Otrā pasaules kara sākumu. Nu jau tiek revidēts viss, kas notika 1939.gadā, un gandrīz vai izrādās, ka Otrā pasaules kara sākšanas vaininiece ir Polija. (No zāles dep. N.Kabanovs: “Par tematu!”) Un ka nabaga Padomju Savienība bija tā nobijusies no Polijas, ka tur iebruka iekšā, protams, kopā ar Ādolfu Hitleru, kurš šodien ir kļuvis Eiropā par viena raidījuma sekssimbolu nezin kāpēc.
Sēdes vadītājs.
Dobeļa kungs, lūdzu, par 4.maiju...
J.Dobelis.
Labi, par Hitlera seksualitāti nerunāšu.
Tagad atcerieties, ka ir divas lietas – ir de iure, un ir de facto! Latvija de iure eksistē kopš 1918.gada 18.novembra līdz pat šai baltai dienai un stundai un eksistēs mūžīgi. De facto Latvijā ir gājis ļoti raibi, to mēs visi ļoti labi zinām. Un nu nonākam pie 4.maija deklarācijas. Es saprotu tos cilvēkus, kam tā nepatīk, jo viņi arī gribēja tikt toreiz Augstākajā padomē, bet netika. Ko lai dara? Cik vietas te bija, tik bija.
Bet nevaram nenovērtēt šā dokumenta vēsturisko nozīmi. Tas tiešām iezīmēja ceļu līdz de facto. Kā nu sanāca, tā nu sanāca. 1991.gadā notika slavenais coup d’état iekš tās PSRS. Protams, Augstākā padome, kas toreiz jau bija Latvijas Republikas Augstākā padome (tas “PSR” bija jau izmests ārā), izmantoja stāvokli un 21.augustā tiešām nobalsoja par šo de facto. Un te jau ir tas joks, ka… Paņemiet Latvijas Republikas kalendārus šodien visi, kam tādi ir, un izlasiet, kas tur ir rakstīts par 21.augustu!
“Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena”. Tieši tā tur ir rakstīts. Bet par šo dienu nezin kāpēc ne sevišķi daudz mīl runāt. Nezin kāpēc, vai ne? Un tāpēc man līdztekus ienāk prātā viens cits augusts – 11.augusts. Un es godīgi teikšu, ka diez vai visi klātesošie zina, kas tas tāds ir, bet tas arī ir kalendārā. Tā ir “Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena”.
Sēdes vadītājs.
Dobeļa kungs, runājiet, lūdzu, par 4.maiju un par 7.priekšlikumu. Kārtības rullis ir Kārtības rullis.
J.Dobelis.
Labi, paldies, bet nevar bez paralēlēm runāt par šo 4.maija deklarāciju.
Sēdes vadītājs.
Jums ir tieši sešas sekundes.
J.Dobelis.
Un jāsaprot ir viens – ka šinī brīdī ne viens, ne otrs no tiem nosaukumiem tiešām neatbilst tam, kas notika, un līdz ar to neviens uzlabojums šinī brīdī tur nav iespējams. Un tāpēc mīļā miera labad es kā 4.maija aculiecinieks šeit, zālē, atturēšos šajā balsojumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies deputātam Dobelim.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Protams, jāatvainojas, ka es biju aizmirsis, ka Gorbunovs ir Anatolijs, nevis Aleksandrs. Ātrumā kļūdījos. Bet maza piezīme arī Jurim Dobelim, kurš vienmēr šīs lietas mēģina tā pārvērst personīgā plāksnē, ka it kā būtu skaudība tiem, kas nav bijuši Augstākajā padomē, pret 4.maija deklarāciju ar pārejas periodu… Nekādas skaudības man, Juri Dobeli, nav. Madonas rajona Tautas fronte, kā tas ir atrodams presē, daudzajās tālaika avīzēs, izvirzīja mani par Augstākās padomes deputāta kandidātu, bet es atdevu šo vietu Eduardam Berklavam. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Vot, tā!”)
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es neatdevu nevienam savu vietu. Bet nevajadzētu nelaiķi piesaukt šeit un operēt ar cilvēku, kurš vairs nav spējīgs atbildēt ne uz ko.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātei Zommerei ir kas piebilstams?
Ē.Zommere.
Jā. Es gribu tikai vēlreiz atgādināt, ka komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, un gribu piebilst, ka komisijā notika diezgan plašas diskusijas un ka mēs patiešām iedziļinājāmies visos šā jautājuma aspektos.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātes Pētersones priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 26, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.
8.priekšlikums ir atsaukts, 9. – atsaukts. Turpinām ar 10.priekšlikumu.
Ē.Zommere.
Jā, kolēģi. Tātad turpinām ar 10.priekšlikumu.
10. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija piedāvā svītrot no likuma rindkopu: “Pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas [..] un Ziemassvētkus atzīmē šo konfesiju noteiktajās dienās.” Šī rindkopa likumā pastāvēja jau kopš likuma pieņemšanas brīža, tātad gandrīz 20 gadus, un nevienam netraucēja.
Derētu ņemt vērā, ka komisija neatbalstīja arī deputāta Blumberga priekšlikumu uzskatīt 6. un 7.janvāri nevis par svētku, bet par atzīmējamām dienām.
Ja visi atbildīgās komisijas tāda veida priekšlikumi tiks atbalstīti, tad pareizticīgo un vecticībnieku pieminēšana, kas likumā pastāvēja 20 gadus, no likuma izzudīs vispār.
Dāmas un kungi! Attiecībā uz pareizticīgo un vecticībnieku konfesijām nesen tika pieņemti atsevišķi likumi (mēs esam pateicīgi deputātu vairākumam, kas šos likumus atbalstīja!), bet tas tomēr nav iegansts, lai izsvītrotu no šā likuma šo konfesiju jebkādu pieminēšanu. Viena no tām pastāv Latvijā jau vismaz 900 gadus, bet cita – apmēram 400 gadus. Tā ņemt un izsvītrot no likuma 400 tūkstošu iedzīvotāju, tātad vienas piektdaļas Latvijas iedzīvotāju, pieminēšanu!
Es pastāstīšu jums, kā šī rindkopa likumā parādījās. No Augstākās padomes 1990.gada 3.oktobra sēdes stenogrammas izriet, ka, iespējams, šo grozījumu likumprojekta pēdējam lasījumam bija iesniedzis deputāts Zotovs. Starp citu, viņš bija vienīgais pareizticīgo mācītājs starp toreizējiem 200 deputātiem. Savā runā Zotovs bija izklāstījis arī motivējumu, kuru es daļēji citēšu: “Es gribu ierosināt kompromisa variantu. Galvenā problēma, kas saistīta ar piemiņas dienu noteikšanu, ja aplūkotu to no garīdznieka un pareizticīga kristieša viedokļa, pastāv nevis brīvdienās, bet gan tur, ka tādā lēmumā, kuru jūs tūlīt pieņemsiet, skaidri redzams necieņas moments – es negribu minēt citu vārdu – pret citām konfesijām. Pareizticīgā Baznīca vai citas konfesijas, kuras atzīmē Ziemassvētkus pēc vecā stila, svin tos saskaņā ar savām paražām. Tas nenozīmē, ka 7. datums kļūs par brīvdienu. Te tiks ievērota cieņa pret citām konfesijām.
Te ir, lūk, tāds ierosinājums. Ja mēs nevaram nedēļu svinēt Ziemassvētkus kā Rietumos, ja mēs nespējam piešķirt brīvdienu tiem darbaļaudīm, kuri 7. datumā atzīmē Ziemassvētkus, vienu dienu pielikt klāt, tad kaut vai tā izteikt mūsu cieņu pret citām konfesijām.
Lūk, tāds mans ierosinājums. Tas jāiesniedz rakstiski?” Citāta beigas.
Par šo rindkopu bija nobalsojuši 125 deputāti no 165 reģistrētajiem. Un ne jau mums to tagad grozīt. Protams, daudz korektāk būtu nobalsot par deputāta Blumberga priekšlikumu – papildināt atzīmējamo dienu sarakstu ar 6. un 7.janvāri.
Bet – es atkārtošu! – arī šo priekšlikumu komisija nebija atbalstījusi.
Tāpēc aicinu neatbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumus, kuru būtība ir pilnībā izsvītrot no likuma 400 tūkstošu pareizticīgo un vecticībnieku pieminēšanu.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Cienījamie kolēģi! Acīmredzot ir jāsniedz daži paskaidrojumi.
Kā mēs ļoti labi zinām, ikvienam likumam ir gan politiskā, gan juridiskā dimensija. Mūsu šīsdienas diskusija riņķo galvenokārt ap politisko. Un tur, protams, mūsu argumenti ir zināmi. Tie tiek atkārtoti jau gadu gadiem, un varu tikai piebilst to, ka šajā reizē ir izskanējuši argumenti gan “par”, gan “pret”. Varu arī atgādināt savus pamatargumentus pret Ziemassvētku un citu svētku īpašu izdalīšanu pēc konfesionālā principa: pirmkārt, šis ir likums par valsts svētkiem, nevis par reliģiskajiem svētkiem, un, otrkārt, sabiedrībai tomēr jābūt vienotai; tas būtu bezprecedenta gadījums, ka vienus un tos pašus svētkus svin divos atšķirīgos datumos.
Un ir arī juridiskā dimensija, juridiskais princips. Šā panta svītrošana padara likumu konsekventāku. Ja mēs Latviju atzīstam par sekulāru valsti, kurā, protams, ir nodrošināta reliģiskās pārliecības brīvība, un tātad ievērojam Satversmes 99.pantu, tad ir pilnīgi loģiski, ka mūsu valstī reliģisko organizāciju darbības tiek regulētas ar īpašiem likumiem un pastāv valsts un Baznīcas šķirtība. Svētku, atceres un atzīmējamās dienas ir valsts svētki visu konfesiju piederīgajiem un arī tiem, kuri sevi uzskata par nepiederīgiem pie reliģiskajām konfesijām. Kopīgi svētki.
Šeit, šķiet, pārāk maz ir atgādināts, ka nebūt ne visi Latvijas iedzīvotāji sevi uzskata par piederīgiem pie reliģiskajām konfesijām. Mums pastāv apziņas brīvība, ikviens ir brīvs – arī savā pārliecībā! – reliģiskus rituālus neatbalstīt un nepiekopt.
Bet kāpēc šis pants ir svītrots? Ja jau reiz mēs esam devuši mūsu parlamenta atbalstu pirmajam un tam sekojošiem priekšlikumiem, tad līdz ar to pilnīgi loģiski ir ievērot konsekvenci. Šis ir likums par svētkiem, ko mēs atzīmējam visā valstī kopā. Un tieši tādēļ, lai uzsvērtu to, ka šis ir likums visiem, nevis pusmiljonam, – nevis 400 tūkstošiem Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju, bet pilnīgi visiem – 2,3 miljoniem, – tieši tādēļ nekonsekvence, kaut arī 20 gadus tradicionāli ievērota, ir jānovērš. Tieši tādēļ, lai likuma koncepcija no juridiskā viedokļa būtu nevainojama, tiek rosināts svītrot šo pantu.
Ja mēs redzam, ka šajā pantā ir pieminētas tikai dažas konfesijas, pieminēti tikai daži svētki, tad šā panta svītrošana ir pilnīgi loģiska, lai nodrošinātu šā likuma attiecināšanu uz pilnīgi visu Latvijas sabiedrību, lai tā būtu vienota un lai mēs ievērotu valsts un Baznīcas šķirtību.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man nav saprotams, kāda bija motivācija šā panta svītrošanai.
Es atceros un arī daudzi no jums atceras tos laikus, kad bija vispār aizliegts svinēt reliģiskos svētkus, iet baznīcā un par to varēja saņemt sodu. Cilvēki par to tika tiesāti, nevarēja ieņemt attiecīgus amatus un darīt vēl daudzas citas lietas. Bija tāds politiskais uzstādījums. Es šodien neredzu nekādu nepieciešamību, ka mums būtu jāsvītro šis pants, jo šeit jau pateikts, ka ne tikai pareizticīgie un vecticībnieki, bet arī citas konfesijas un tām piederošie ticīgie var svinēt šos svētkus, atzīmēt tos savas konfesijas noteiktajās dienās. Mēs nekad neatradīsim vai neuzrakstīsim tādu likumu, kurā būtu aprakstīti visu konfesiju svētku svinēšanas rituāli vai dienas. Tāpēc es tomēr domāju, ka… Mums taču ir pamatkonfesija. Latvijā ir pareizticīgie. Gribu atzīmēt arī vecticībniekus, kuru mūsu valstī ir diezgan daudz un kuri iebraukuši Latvijā tajos laikos, kad Krievija viņus piespieda izbraukt, jo viņi nepieņēma pareizticību.
Tāpēc es domāju, ka mums šeit nevajadzētu matus skaldīt un vajadzētu atstāt šo pantu, lai ļautu jebkurai ticīgo konfesijai svinēt savus svētkus tad, kad tai tas ir pieņemams.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Mani patiesi izbrīna tas, ka mums ir jādiskutē par tādu normu, kura ir bijusi likumā jau ilgstoši.
Savulaik, kad tika debatēts jautājums, par kuru mēs arī šodien (kārtējo reizi!) debatējam, tas ir, jautājums, kā svinēt svētkus pareizticīgajiem un vecticībniekiem (šis jautājums jau daudzkārt ir ticis izdiskutēts un noraidīts, neatbalstīts parlamentā), radās norma, par kuru runājam šobrīd, proti, norma, ka pareizticīgie, vecticībnieki un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmē konfesiju noteiktajās dienās. Šī norma neko ne liedz, ne dod. Tā tikai apstiprina to, ka konfesijas var pašas lemt par to, kā tās svin un ko tās svin.
Man nav skaidrs, kādēļ tagad šī norma būtu jāsvītro. Jo, ja tādas nomas nebūtu, mēs varētu diskutēt, vai tāda ir likumā iekļaujama. Bet, ja tāda norma ir un tā nevienam nav traucējusi, kādēļ gan tā mums būtu jāsvītro?
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātei Lienei Liepiņai.
L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tieši tāpēc, ka šis pants nosaka valsts svētkus – vienkārši nosaka valsts svētkus! –, šajā pantā neiederas nekas cits, ko citas konfesijas dara. Kādas konfesijas un kad ko dara – to tiešām var noteikt citos likumos. Kāpēc mums šobrīd šeit vispār par tām būtu jādiskutē? Te iepriekš bija deputāta Šadurska priekšlikumi – bija uzskaitītas nezin cik daudzas Baznīcas un paredzēts, kas un kā... Šis nav tas likums, kur tas būtu jādara. Šis ir likums par valsts svētku un atceres dienām. Tātad tas vienkārši noteic, kas ir valsts svētki un atceres dienas. Tas ir 18.novembris, Ziemassvētki un 4.maijs. Un tad miers ar to! Punkts! Šajā likumā nekas cits vairs nav vajadzīgs.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. (No zāles dep. J.Dobelis: “Šadurski, kas tas ir? Ko jūs te viens otru?”)
K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie kolēģi! Manu prieku par mūsu ļoti konstruktīvo darbu 1.priekšlikuma pieņemšanā diemžēl nomaina neizpratne par to, ko mēs tagad te spriežam un darām. Vai tiešām saprātīgs lēmums attiecībā uz 1.priekšlikumu ir bijis tikai nejaušība? Mēs atgriežamies pie vecās dziesmas.
Kolēģi! Tad jau tiešām ir jāuzšķir mani necilie priekšlikumi – 6. un 8.priekšlikums –, kur es esmu uzskaitījis visas kristīgās Baznīcas. Pieliksim klāt vēl jūdu un musulmaņu (No zāles: “Budistu!”) svētkus – Hanuku, Ramadānu un visus pārējos (No zāles: “Budistu!”) –, pieliksim klāt visus svētkus, kas ir latviešu tradicionālajos ticējumos, un budistu svētkus... Nu, ja mēs tiešām gribam šeit uzskaitīt visus, nu tad uzskaitīsim visus! Ja negribam, nu tad neizcelsim divas Baznīcas pārējo starpā! Jo, piemēram, es, Romas Katoļu Baznīcai piederīgais, jūtos aizskarts, ja nosauc pareizticīgos un vecticībniekus, bet mana konfesija tiek nosaukta starp citām: “...un pie citām konfesijām piederošie...”. Nav mums tādu “citu”! Visas ir vienlīdzīgas kā Dieva, tā likuma priekšā.
Tāpēc, kolēģi, es domāju, mums ir laiks izmest šo absolūti nevajadzīgo un tukši deklaratīvo normu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Aleksandram Golubovam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kas tad atkal būs?”)
A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Nu beidzot.... beidzot Liene Liepiņa izteica vairākuma nostāju: valsts svētki vienai konfesijai, bet par citām nav ko domāt.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāte Zommere.
Ē.Zommere.
Kolēģi! Vēlos tikai atkārtot, ka komisijas vairākums šo priekšlikumu atbalstīja. Lūdzu, izšķirieties balsojot.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 24, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
Ē.Zommere.
Turpinām ar 12. – deputāta Gunta Blumberga priekšlikumu. Arī šis priekšlikums komisijā neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Blumberga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 35, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
Ē.Zommere.
Nākamais – 13.priekšlikums – ir Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Tas guva vairākuma atbalstu komisijā.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Klausījos, klausījos un brīnījos par to dedzību un kompetenci, kāda tiek izrādīta, apspriežot šo likumprojektu. Un, ziniet, kļūst... Rada izbrīnu tas, kas notiek Saeimā – ne tikai šajā, 9.Saeimā –, skatot šo likumu. Un tā vien gribas meklēt pēc kabatlakatiņa un atkal notraust asaras, ka atkal atraduši esam vienu no svarīgākajiem – vienu no svarīgākajiem! – likumprojektiem un par to debatējam pusi dienas.
Nu, re! Atliek mums pieņemt Tēva dienu, pēc tam arī brāļa, māsas, māsīcas, brālēna, vecu ļaužu dienu, kā tiek piedāvāts, un pilnbrieda vecuma ļaužu dienu, un pilngadības dienu, un ekonomiskā krīze būs kā slaucīt noslaucīta no Latvijas ārēm!
Ja tā turpināsim, tad katru kalendāra dienu mēs pārvērtīsim par svētku, atceres un visādām citām dienām. Katru! Visas! Un kļūsim ārkārtīgi laimīgi, laimīgākā nācija pasaulē būsim!
Skumīgi, draugi mīļie. Pavisam nopietni to saku.
Tagad bez sarkasma. Nekļūsim smieklīgi un neatbalstīsim arī šo priekšlikumu, un vismaz šajā Saeimā vairs neķersimies pie šā likumprojekta! Nu taču vajag būt drusciņ kaut kādam saprātam arī.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāte Zommere.
Ē.Zommere.
Tātad, kolēģi, kā jau teicu, komisija ir atbalstījusi, Lūdzu, izšķirieties balsojot. Neprasa, jā?... Tādā gadījumā visi trīspadsmit priekšlikumi ir izskatīti un lūdzu atbalstīt…
Sēdes vadītājs.
Pagaidiet... Nē, es atvainojos... Tabūna kungs bija pret šo priekšlikumu, tā ka mums ir nepieciešams tomēr balsojums.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 6, atturas – 15. Priekšlikums atbalstīts.
Ē.Zommere.
Kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 12, atturas – 3. Likums pieņemts.
Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 57.laidienā