Saeima kā domu kopības un atšķirības apliecinājums

Kristiāna Lībane,

savienības "Latvijas ceļš" frakcijas priekšsēdētāja, — "Latvijas Vēstnesim" pirmdien, 7. jūnijā

Turpinājums

no 1.lpp.

Tika pieņemts arī likums par 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Arī it kā jau nekas sevišķs. Vienkārši valstiski sakārtojām veidu, kādā līdz šim sabiedriska organizācija piešķīra šo goda zīmi, atceroties un pieminot tos, kas visvairāk darījuši barikāžu dienās.

Viens no aktuālākajiem šajā sesijā, protams, bija likums par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai. Kopš iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā tā bija pirmā reize, kad mēs sākām iet soli pa solītim, lai radītu iekšējā tirgus aizsardzības mehānismu. Protams, mums ir jārēķinās ne tikai ar to, kas norisinās mūsu valstī, bet arī ar visām saistībām, ko esam uzņēmušies uz āru. Tagad tikai mēs sapratām, cik lielus sarežģījumus rada Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībnieka statuss, cik izvērstus un pamatotus soļus šī līdzdalība prasa no mums.

No valdības ir nākuši visai daudzi likumprojekti, kas paredz grozījumus jau spēkā esošajos likumos. Bet minētie likumi man ir īpaši palikuši prātā.

Šīs sesijas laikā tika ieceltas savā postenī arī vairākas nozīmīgas amatpersonas. Kā spilgtākā epizode man ir palikusi prātā Satversmes aizsardzības biroja direktora Laiņa Kamaldiņa atkārtota apstiprināšana šajā amatā. Tas arī liecina par to, ka valstī valda miers un stabilitāte. Viņa darbība gan netika atzīta par ideālu, taču viņa nopelni šīs institūcijas iedibināšanā ir bijuši pietiekami lieli, lai ļautu viņam turpināt līdzšinējo darbu. Tas liecina arī par pēctecību mūsu politikā, par to, ka tā kļuvusi prognozējamāka.

— Kādus likumprojektus frakcijas deputāti gatavojas iesniegt vai atbalstīt izskatīšanai Saeimā?

— Protams, mēs kā valdību veidojošā frakcija atbalstīsim lielumlielo viarākumu no likumprojektiem, ar ko nāks klajā valdība. Runājot par "Latvijas ceļa" frakcijas iniciatīvām, varu atgādināt, ka jau esam iesnieguši deviņus likumprojektus, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību. Agrāk pieņemtais bērnu tiesību aizsardzības likums joprojām tā īsti nedarbojas. Lai tas kļūtu darboties spējīgs, vajadzīgs izdarīt grozījumus daudzos citos likumos. Nepietiek ar to, ka vienā likumā kaut kas tiek deklaratīvi pasludināts. Nepieciešami tālāki rīcības soļi. Mūsu iesniegtie priekšlikumi saistīti gan ar pašvaldībām, gan ar apdzīvojamo telpu īri, gan ar iesniegumu un sūdzību izskatīšanas kārtību, gan ar administratīvo pārkāpumu kodeksu. Nepavisam nedomājam, ka visas tās atbildīgās komisijas, kam tika nodoti likumprojekti, pieņems labojumus tieši tādā redakcijā, kādā mēs tos iesniedzām. Saeimā ir nodibinātas daudzas apakškomisijas, kas noteikti nāks klajā ar saviem priekšlikumiem, kuru pamatdoma tiks risināta kādā alternatīvā veidā. Taču mēs gribējām dot politisko impulsu bērnu tiesību reālai nodrošināšanai, lai nesamierinātos ar tām vēstuļu kaudzēmn, kas pienāk mūsu frakcijā, kur vislielākais sašutums ir par to, ka ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem tiek izliktas no dzīvokļa. Cilvēki prasa atrisināt šo jautājumu. Par to beidzot bija jāsāk runāt, to nedrīkst ignorēt.

— Kā prognozējat Saeimas darbu nākamajā — rudens — sesijā?

— Domāju, ka pamazām pieaugs Saeimā iesniegto likumprojektu skaits — gan valdībai, kā mēdz teikt, iestrādājoties, gan Saeimai kļūstot spējīgākai uzņemties papildu slodzes.

Droši vien pirms dažiem mēnešiem izveidotās apakškomisijas — sabiedrības veselības, dzīvokļu jautājumu, bērnu tiesību aizsardzības — arī nāks ar saviem likumprojektiem, pie kā ilgāku laiku jau strādāts.

Acīmredzot tiks izskatīti arī tie likumprojekti, kas pagaidām apspriesti tikai Saeimas komisiju dzīlēs, piemēram, komerclikums, administratīvo pārkāpumu likums.

Tā ka bez darba mēs nesēdēsim.

— Vai jūs apmierina Saeimas Prezidija un Kancelejas līdzšinējā darbība, un kas tajā būtu pilnveidojams?

— Nekādu iebildumu pret Prezidija un Kancelejas darbu mūsu frakcijai nav. Protams, ne vienmēr varam piekrist Prezidija lēmumiem līdz pēdējam sīkumam. Parasti tajā izskatāmie jautājumi tiek iepriekš apspriesti ļoti koleģiāli Frakciju padomē. Saprotams, ka vairākuma viedoklim mums ir jāpakļaujas. Un deviņos gadījumos no desmit mēs esam balsojuši par to dominējošo viedokli, ko Prezidijs cēlis priekšā Frakciju padomei. Līdz ar to man ir grūti nodalīt Saeimas Prezidiju no Frakciju padomes. Man nav prātā nekā tāda klaji negatīva vai šokējoša, ko es varētu pārmest Prezidijam. Protams, ir bijuši veiksmīgāki un neveiksmīgāki lēmumi. Bet kopumā viss funkcionē pietiekami labā līmenī. Arī Saeimas Kanceleja, pēc manām domām, strādā organizēti un efektīvi.

— Cik auglīgs un konstruktīvs, pēc jūsu domām, ir bijis Frakciju padomes darbs?

— Frakciju padome parlamentā neapšaubāmi ir vajadzīga. Saeimas Prezidijs lielākoties nodarbojas ar iekšējiem jeb tā sauktajiem tehniskajiem jautājumiem, savukārt Frakciju padome parasti pieņem politiska rakstura lēmumus jautājumos, kas nav atrisināti Kārtības rullī. Dažkārt gan Frakciju padomes sēdē kaislības sit augstu vilni, ko pieredzējām pēdējoreiz, kad tika apspriesta Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūra un viens no kolēģiem pat atstāja sēžu zāli. "Latvijas ceļš" līdz šim nav nonācis tādā situācijā. Mēs aizvien akceptējam to, kas demokrātiski ar balsu vairākumu tiek izlemts.

Ir bijuši gadījumi, kad Frakciju padomes lēmumam ir īpaša nozīme. Kā nupat, kad tika noteikta Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, kas nevienā likumā nav precīzi reglamentēta.

— Kā vērtējat mūsu parlamenta pozīcijas un opozīcijas pašreizējās attiecības?

— Domāju, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo Saeimu pozīcijas un opozīcijas savstarpējās attiecības ir kļuvušas daudz civilizētākas un izsvērtākas. Man pat ir grūti ko pārmest opozīcijas frakcijām. Ja nu vienīgi kādu pārmērīgu emocionalitāti vai nepārbaudītas informācijas kā visaugstākās patiesības pasniegšanu. Bet tās ir opozīcijas tiesības, un nevaru teikt, ka visi pozīcijā esošie ir tik svēti un neaizskarami. Man šķiet, ka pozīcijas frakciju deputāti biežāk varētu doties uz Saeimas tribīni, lai vērstos pie opozīcijas, izskaidrojot savu viedokli. Viss notiek atbilstīgi senajam latviešu sakāmvārdam: "Viena pagale nedeg". Visumā attiecības ir uzlabojušās, un, ja nu kaut kas atgadās, tur vainojamas abas puses.

— Kāda ir un kādai vajadzētu būt Valsts prezidenta lomai Saeimas darbā?

— Tā lielā mērā ir atkarīga no Valsts prezidenta personības, no viņa iepriekšējās pieredzes. Protams, vēlams, lai viņš jau agrāk būtu strādājis valdībā vai parlamentā. Bet ir arī uzskats, ka par Valsts prezidentu vajadzētu ievēlēt cilvēku, kas agrāk nav iesaistījies aktīvajā politikā — tātad politiski neitrālu cilvēku "no malas". Taču tad, manuprāt, šāds Valsts prezidents vismaz sākumposmā neizcelsies ar aktivitātēm attiecībā uz valsts varas un pārvaldes institūcijām — ārpus viņam noteikto pilnvaru loka.

Viss ir ļoti atkarīgs no cilvēka personiskajām prioritātēm. Tātad Valsts prezidenta sadarbība ar Saeimu varētu būt ļoti cieša un ne tik cieša. Domāju, ka Guntis Ulmanis bija atradis zelta vidusceļu. Bija dažas reizes šo sešu gadu laikā, kad viņš vērsās pie Saeimas gan ar jau izstrādātiem konkrētiem likumprojektiem, gan arī vēstules veidā, izvirzot idejas, pie kurām tālāk vajadzētu strādāt Saeimai. Saeima pret šiem priekšlikumiem ir izturējusies gluži veselīgi. Dažos gadījumos tos atbalstīja, citos uzskatīja par neatbalstāmiem. Neviens neturēja, kā saka, akmeni azotē, līdz ar to neradot kādus aizvainojumus.

Domāju, ka turpmāk sadarbība varētu būt diezgan cieša, bet tai vajadzētu būt lietišķai, tādai, kur "a priori" netiek pieņemts, ka Valsts prezidenta iniciatīva būtiski labāka vai citāda nekā jebkura cita.

— Vai tuvākā vai tālākā nākotnē varētu mainīties jūsu frakcijas locekļu skaits, deputātiem to atstājot vai tajā iestājoties?

— Es ļoti ceru, ticu un domāju, ka neviens deputāts neatstās mūsu frakciju, man patiešām ir pamats domāt, ka tādas problēmas mums nevarētu būt. Ja runa ir par iestāšanos, jāsaka, ka diemžēl vēl neviens nav pieteicies. Bet tas jau nepavisam nav "Latvijas ceļa" mērķis — drupināt citas frakcijas. Tas, ka šobrīd mums nav neatkarīgo jeb pie frakcijām nepiederošo deputātu, ir laba zīme. "Latvijas ceļa" frakcija visādi centīsies atbalstīt principu, kur no kāda politiskās partijas saraksta ievēlētie deputāti paliktu strādāt attiecīgajā frakcijā visus četrus gadus. Nekādus pārvilināšanas pasākumus neizvērsīsim.

— Kas būtu darāms, lai paaugstinātos Saeimas prestižs sabiedrības acīs?

— Tas ir jautājums, kas prasa īpaši izvērstu atbildi. Domāju, ka katrs deputāts ar savu attieksmi pret notiekošo personificē Saeimas veidolu. Katru viņu uzstāšanos no Saeimas tribīnes klausās visa Latvija. Saeimas sēžu translācijas klausās un to stenogrammas, kas tiek publicētas "Latvijas Vēstensī", lasa daudz vairāk cilvēku, nekā to varētu iedomāties. Tāpēc jāpiedomā pie savas runas kultūras, pie tā, ar cik izmeklētiem izteicieniem mēs vēršamies pie saviem kolēģiem, kādus starpsaucienus reizēm deputāti atļaujas. Ar visām šīm it kā mazajām lietiņām mums jārēķinās ar to, ka mūs klausās un redz visa Latvija.

Bet ir jau arī lielākas un būtiskākas lietas, kas saistītas ar lielākiem lēmumiem. Bet cilvēkiem ir tieksme asociēt valdības un Saeimas kopīgos rezultātus. Taču Saeimas deputāti kopumā ir tās ieceltās valdības sava veida ķīlnieki. Valdības rokās, protams, ir reālās ekonomiskās sviras, un arī tās ziņā ir ekonomisko lēmumu pieņemšana.

Tajā pašā laikā Saeimas deputāti vairāk varētu padomāt par lielajiem, kompleksajiem jautājumiem. Taču dažkārt deputāti pārcenšas ar nepatīkamas emocionālas spriedzes un kņadas sacelšanu. Diemžēl pašreizējā politiskajā situācijā ir vērojama arī deputātu savstarpējā nepatika. Gribētos, lai tā neuzplaiksnītu dažādās publiskās uzstāšanās reizēs. Manuprāt, savstarpējo rēķinu kārtošanas neko labu neliecina par Saeimu kopumā.

— Kā izveidojušās un turpinās jūsu frakcijas deputātu attiecības ar 7.Saeimas vēlētājiem?

— Paldies Dievam, ka Saeimas vēlēšanas ir tikpat aizklātas kā Valsts prezidenta vēlēšanas. Kā jau esam pārliecinājušies vairākkārt, reitingu publicējumi nepavisam nav tie īstie rezultāti. Protams, mums ir grūti noteikt, kuri vēlētāji ir balsojuši par mums. Man ir tāda pārliecība, ka joprojām Latvijā nav tādu rietumniecisko vēlēšanu jeb ilgstošo politisko simpātiju tradīciju. Joprojām cilvēki ļoti ietekmējas no vēlēšanu kampaņas norisēm, no dažādiem pirmsvēlēšanu skandāliem, no savām emocijām un, visbeidzot, garastāvokļa pēdējā brīdī.

Protams, ir dažādi veidi, kā partijai aptvert, noskaidrot un saglabāt savu vēlētāju loku. Bet faktiski šī izvēle iegūst nozīmi tikai pirmsvēlēšanu laikā. Tomēr tajā četrus gadus ilgajā Saeimas darbības periodā mēs cenšamies izturēties vienādi labi pret it visiem vēlētājiem. Cenšamies runāt un sarakstīties ar visiem, ne tikai ar tiem, kurus varētu uzskatīt par "Latvijas ceļa" vēlētājiem.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors