Par paveikto uzņēmējdarbības veicināšanā*

 

Ekonomikas ministrs Artis Kampars:

 

Saskaņā ar Valsts prezidenta Valda Zatlera 2009.gada 15.septembrī sasaukto Latvijas Republikas Ministru kabineta ārkārtas sēdes 1.6.punktu, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi ziņojumu “Par veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un administratīvo šķēršļu novēršanai šajā jomā”.

Latvija šobrīd, līdzīgi kā daudzas citas pasaules valstis, pārdzīvo ekonomisko krīzi. Tomēr jāatzīmē, ka lejupslīde Latvijā ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā un tas ir izskaidrojams ar nesabalansēto attīstību, makroekonomisko likumu neievērošanu straujajos izaugsmes gados.

Situācija valstī būtu daudz labāka, ja iepriekšējos gados būtu pieņemti atbildīgi lēmumi, kas ierobežotu nesamērīgu patēriņa kreditēšanu un nekustamā īpašuma burbuļa veidošanos, veiktas nepieciešamās reformas valsts pārvaldes, izglītības un veselības sistēmu efektivitātes paaugstināšanai.

Latvijas pašreizējā ekonomikas struktūra nav ilgtspējīga. Tā ir ar zemu rūpniecības īpatsvaru un neefektīvu valsts pārvaldi, izglītības un veselības sistēmu. Tāpēc krīzes pārvarēšana un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās nav iespējama bez kardinālām reformām tautsaimniecībā un valsts pārvaldē.

Valdībai ir izdevies stabilizēt valsts finanšu sistēmu. Ir uzsāktas vairākas būtiskas reformas, piemēram, tiek uzlabota valsts pārvaldes efektivitāte, reformētas izglītības un veselības sistēmas. Šo reformu rezultāti būs redzami nākotnē. Vienlaikus valdība īsteno virkni pasākumu uzņēmējdarbības veicināšanai un administratīvo šķēršļu novēršanai.

Ziņojumā ir sniegta informācija par pasākumiem, ko jau īsteno valdība, lai veicinātu uzņēmējdarbību, kā arī ieskicēta turpmākā rīcība ekonomikas atveseļošanās nodrošināšanai. Informatīvajā ziņojumā ir raksturoti galvenie pasākumi un to īstenošanas sagaidāmie rezultāti. Detalizētāka informācija ir pieejama citos valdībā apstiprinātajos dokumentos, tādos kā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2009.gadam, Informatīvais ziņojums par nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomikas stimulēšanai u.c.

Informatīvais ziņojums sastāv no trīs nodaļām. Pirmajā nodaļā ir dots kopīgs ieskats ekonomikas stabilizācijas un tostarp uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumos. Otrajā nodaļā ir raksturoti tiešie finansiālie atbalsta instrumenti ekonomiskās lejupslīdes mazināšanai un izaugsmes veicināšanai. Trešajā nodaļā ir aplūkoti uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi.

 

Saīsinājumi

ĀIPL Ārvalstu investoru padome Latvijā

AS Akciju sabiedrība

CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija

CSP Centrālā statistikas pārvalde

ERAF Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonds

EIF Eiropas Investīciju fonds

EM Ekonomikas ministrija

ES Eiropas Savienība

FM Finanšu ministrija

IIN Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

IKP Iekšzemes kopprodukts

LGA Latvijas Garantiju aģentūra

LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

MK Ministru kabinets

MU Mikrouzņēmumi

MVK Mazie un vidējie komersanti

NVA Nodarbinātības valsts aģentūra

POS terminālis – elektroniska ierīce, kas dos iespēju tirdzniecības vietās

norēķināties ar maksājumu kartēm

PVN Pievienotās vērtības nodoklis

RAPLM Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

RD Rīgas dome

SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

UIN Uzņēmumu ienākumu nodoklis

VID Valsts ieņēmumu dienests

VSOAI Valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas

 

1. Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas galvenie rīcības virzieni

Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā, ko Saeima pieņēma 2008.gada 12.decembrī un atjaunoja 2009.gada 16.jūnijā, ir nosprausti galvenie ekonomiskās krīzes pārvarēšanas rīcības virzieni, un tie ir šādi:

• stingra un stabila monetārā politika, kas balstīta uz fiksētu nacionālās valūtas piesaisti vienotās Eiropas valūtai. Valdība veiks visus nepieciešamos soļus, lai izpildītu Māstrihtas konverģences kritērijus, kas nodrošinātu eiro ieviešanu iespējami ātri;

• stingra fiskālā politika – valsts un pašvaldību tēriņu sabalansēšana ar ieņēmumu sniegtajām iespējām. Lai nodrošinātu turpmāku kopbudžeta deficīta mazināšanos fiskālās konsolidācijas pasākumu rezultātā, kā mērķis tiek izvirzīts 2012.gadā samazināt kopbudžeta deficītu līdz 3% no IKP;

• Latvijas tautsaimniecībā (gan publiskajā sektorā – valsts pārvaldē un pakalpojumos, gan privātajā sektorā) nodarbināto atalgojuma līmeņa samazināšana – pieskaņošana tautsaimniecības produktivitātes sniegtajām iespējām;

• valsts pārvaldes aparāta efektivizēšana, izglītības, veselības un citu publisko pakalpojumu sektoru reformas, samazinot un pārstrukturējot šajos sektoros nodarbinātos cilvēkresursus, ministriju un to padotībā esošo aģentūru darbības un skaita optimizēšana;

• darba tirgus elastības palielināšana, veicinot bezdarbnieku pārkvalificēšanos un atgriešanos darbā;

• ekonomikas konkurētspējas uzlabošana, koncentrējot ES struktūrfondu finansējumu, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem;

• administratīvā sloga komersantiem samazināšana, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem;

• finanšu sektora stabilizācija – valsts atbalsta sniegšana kredītiestāžu uzticamības un darbības spēju stiprināšanai līdz ar kredītiestāžu pastiprinātu uzraudzību;

• sociālās aizsardzības pasākumu saglabāšana sociālās spriedzes mazināšanai.

Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma kopumā paredz Latvijas ekonomikā uzņēmējdarbības atbalsta veidā iepludināt 600–700 miljonus latu 2009.–2010.gadā. Reāli darbību jau ir uzsākuši vairāki finanšu instrumenti. Pirmkārt, ir pieejami aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai. Otrkārt, uzņēmējiem ir pieejamas garantijas konkurētspējas uzlabošanai.

Jau ir sākta arī atbalsta sniegšana pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai, un līdz 2010.gada sākumam plānots uzsākt atbalstu riska kapitālam un tehnoloģiju pārnesei un augsta riska aizdevumu programmai. Būtisks ekonomikas atjaunošanas instruments ir no 2009.gada 1.jūnija ieviestā eksportkredīta garantiju sistēma. Šogad ir sākta daudzdzīvokļu māju siltināšanas programma. Visi šie pasākumi detalizētāk ir raksturoti informatīvā ziņojuma 2.nodaļā.

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, notiek regulārs darbs administratīvā sloga samazināšanā komersantiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, vienkāršojot nodokļu administrēšanas, nekustamā īpašuma reģistrēšanas, būvniecības atļauju saņemšanas procesus u.c. Vienlaikus valsts un pašvaldības veic pasākumus, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un atvieglotu uzņēmējdarbības reģistrēšanas un licencēšanas procedūras. Visi šie pasākumi detalizētāk ir raksturoti informatīvā ziņojuma 3.nodaļā.

Lai Latvijas uzņēmēji būtu konkurētspējīgi atvērtos tirgos, atsākoties globālai izaugsmei, ar šā brīža aktivitātēm ir par maz. Ekonomikas teorija un empīriskie pētījumi liecina, ka bez aktīvas struktūrpolitikas valstu nākotnes attīstība un labklājība nespēj izrauties no līdzšinējās tautsaimniecības struktūras uzliktajiem nosacījumiem. Tāpēc Ekonomikas ministrija izstrādā vidēja termiņa ekonomikas atveseļošanas plānu.

Plānā tiek noteikti reālistiski Latvijas vidēja termiņa mērķi, nospraustas prioritātes šo mērķu sasniegšanai. Prioritāšu noteikšana un atbalstīšana ir veids, kā sekmēt tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanos, tās strukturālās pārmaiņas augstas pievienotās vērtības virzienā.

Ekonomikas ministrija, konsultējoties ar nevalstiskajām organizācijām, ir sagatavojusi priekšlikumus ekonomikas atveseļošanai vidēja termiņa periodā, kuri varētu būt minētā plāna pamatā. Minētie priekšlikumi 2009.gada 4.augustā tika skatīti Ministru kabinetā.

Ekonomikas ministrija, izvērtējot ekonomiskās attīstības perspektīvas, piedāvā konkrētus mērķus un arī prioritātes tālākai valdības darbībai. Latvijas vidēja termiņa mērķi ir noteikti šādi: 2013.–2015.gadā vidējais IKP pieauguma temps 5% gadā, saglabāta mērena inflācija, kā rezultātā perioda beigās IKP sasniedz 17 miljardus latu, bezdarba līmenis mazāks par 8%, pētniecībai un attīstībai novirzīti līdzekļi 1,5% apmērā no IKP.

Lai sasniegtu nospraustos mērķus, ir jāveicina konkurētspēja, produktivitāte un produkcijas ražošana ar augstu pievienoto vērtību. Valdības darbībai ir jābūt vērstai divos virzienos (un tiem būtu jākļūst par galvenajām ekonomiskās politikas prioritātēm):

• jārada konkurētspējai labvēlīga vide;

• valsts atbalstam ir jābūt mērķtiecīgam un selektīvam.

Latvijas konkurētspējas vājās pozīcijas globālajos tirgos labi parāda Globālās konkurētspējas indeksa reitings. Tieši šo vājo vietu pārvarēšanai ir jākļūst par vienu no galvenajām prioritātēm Latvijas ekonomikas jomā.

Ierobežota budžeta apstākļos valsts atbalstam ir jābūt mērķtiecīgam un selektīvam. Šāda pieeja ir nepieciešama arī tādēļ, ka līdzšinējās tautsaimniecības attīstības tendences ir pierādījušas: tirgus mehānismi paši par sevi negarantē pārstrukturēšanos uz ienesīgākām ražošanas nozarēm, un tādējādi netiek veicināta pāreja no zemo tehnoloģiju un lētā darbaspēka izmantošanas balstītā uz modeli, kas balstās uz zināšanām un inovācijām.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka vidējā un ilgtermiņā valstij ir jārada priekšnoteikumi uz zināšanām balstīto ekonomisko priekšrocību eksporta nozaru attīstībai, tai skaitā augstu tehnoloģiju nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, kurām būs noteicošā loma ekonomikas attīstībā nākotnē.

Ņemot vērā gan Ekonomikas ministrijas veikto analīzi tautsaimniecības nozaru griezumā, gan Latvijas Bankas pētījumus, ir izkristalizējušies vairāki prioritārie segmenti. Galvenie valsts atbalsta virzieni šo prioritāro segmentu atbalstam ir šādi:

• nodokļu stimuli;

• valsts atbalsta programmas, t.sk. finanšu instrumenti;

• izglītība, zinātne un nodarbinātības pasākumi.

2009.gada 26.augustā notika Ekonomikas ministrijas organizēta konference “Latvija. Izaugsme. Labklājība”, kurā plašā uzņēmēju, ekspertu un valsts pārvaldes pārstāvju lokā tika diskutēts par ministrijas izstrādāto ekonomikas atveseļošanas plānu un tā iedzīvināšanas instrumentiem.

Pamatojoties uz konferences gaitā iegūtajiem priekšlikumiem un pēc turpmākām konsultācijām ar iesaistītajām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, 2009.gada septembrī Ekonomikas ministrija plāno iesniegt Ministru kabinetā jau detalizētu ekonomikas atveseļošanas plānu.

 

2. Finansiālie atbalsta instrumenti ekonomiskās lejupslīdes mazināšanai un izaugsmes veicināšanai

2.1. ES fondu apguve un ekonomiskās politikas mērķi

Kopējais publiskais ES fondu finansējums (2007.–2013.gadam) ir 3,7 miljardi latu, tai skaitā Eiropas Kopienas finansējums 3,2 miljardi latu.

 

Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma kopumā paredz 2009.–2010.gadā Latvijas ekonomikā uzņēmējdarbības atbalsta veidā iepludināt 600–700 milj. latu, kas balstās uz ES struktūrfondu un ar valsts galvojumiem (Hipotēku un zemes bankas programmas) aizņemto līdzekļu izmantošanu.

Pēc pašreizējā ES fondu programmu sadalījuma uzņēmējdarbības veicināšanai pieejamais finansējums ir 447,6 milj. latu.

Prioritātes ES fondu apguvē uzņēmējdarbības veicināšanai ir:

• finanšu instrumenti uzņēmējdarbības atbalstam;

• īpašie atbalsta pasākumi mikro, maziem un vidējiem uzņēmumiem;

• preču un pakalpojumu eksporta stimulēšana;

• inovāciju veicināšana;

• apmācības, t.sk. atbalsts uzņēmējdarbības uzsācējiem.

 

1.tabula. Uzņēmējdarbības veicināšanai pieejamie ES struktūrfondi (milj. latu)

Nosaukums	Pieejamais publiskais finansējums	Noslēgtie līgumi	Projekti izvērtēšanā	Izsludinātās projektu iesniegumu pieņemšanas	Finansējums, par kuru nav izsludināta projektu iesniegumu pieņemšana, % no pieejamā finansējuma
KOPĀ	447,6	214,6	17,5	55,6	36,4
1. Finanšu instrumenti uzņēmējdarbības atbalstam	129,8	129,8	0,0	0,0	0,0
2. Īpašie atbalsta pasākumi mikro, maziem un vidējiem uzņēmumiem	45,8	25,1	6,0	15,0	0,0
3. Preču un pakalpojumu eksporta stimulēšana	31,7	23,7	1,9	4,4	5,3
4. Inovāciju veicināšana	184,0	16,5	9,7	36,2	67,6
5. Apmācības, t.sk. atbalsts uzņēmējdarbības uzsācējiem	56,2	19,5	0,0	0,0	65,4

 

Papildus ES fondu finansējumam komersantiem konkurētspējas paaugstināšanai ir pieejami aizdevumi 70 milj. latu apmērā, papildus tiks īstenota jauna valsts atbalsta programma – 70 milj. latu apmērā MVK attīstības veicināšanai. Ar šā finansējuma palīdzību tiks sniegts nozīmīgs atbalsts tautsaimniecības attīstībai, uzlabojot komersantu pieeju finansējumam un veicinot to konkurētspēju.

Pašreizējos apstākļos, kad uzņēmumiem ir problēmas ar aizdevumu saņemšanu komercbankās, ir pastiprināta uzņēmēju interese par finanšu instrumentiem – garantijām un aizdevumiem. Kopš 2009.gada 20.aprīļa, kad tika noslēgts līgums ar LGA par aktivitātes “Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai” īstenošanu, iesniegto garantijas pieteikumu skaits ir strauji audzis. Līdz šim brīdim ir saņemti garantijas pieteikumi par kopējo apjomu 76,5 milj. latu. Apstiprināto garantiju apjoms līdz 2009.gada 8.septembrim ir sasniedzis 29,2 milj. latu. Turpinoties šādam pieprasījumam, aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums varētu tikt apgūts 2010.g. 1.ceturksnī. Jāatzīmē arī, ka papildus pieprasījumu garantijām radīs apdrošināšanas kompānijas “Euler Hermes” kredītlīniju apdrošināšanas pārtraukšana un kredītlimitu atcelšana Latvijas uzņēmumiem.

Tāpēc Ekonomikas ministrija ierosina palielināt garantijām pieejamo finansējumu par 20 milj. latu, atbilstoši samazinot finansējumu no grantu programmām eksporta debitora riska segšanai. Šāda pārdale Ekonomikas ministrijas aktivitāšu iekšienē par labu garantijām ir nepieciešama arī, lai nodrošinātu ES fondu projektu īstenošanu, jo komersantiem praktiski nav pieejami kredītresursi, lai varētu realizēt investīciju plānus.

Vienlaikus jāatzīmē, ka ES finansējums tiešā uzņēmējdarbības atbalsta sniegšanai ir izmantots par vairāk nekā 65%. Tāpēc nepieciešams citu nozaru ietvaros paredzētos līdzekļus 2007.–2013.gadam izmantot aktivitātēm, kas tieši ir saistītas ar uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu un ekonomikai nepieciešamās produktīvās kapacitātes attīstību, vienlaikus daļu no līdzekļiem pārdalot tiešajiem uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem. Tas nozīmē, ka finansējums jākoncentrē aktivitātēm, kas rada nepieciešamos priekšnoteikumus privāto investīciju piesaistei.

 

2.2. Finanšu instrumenti uzņēmējdarbības atbalstam

Garantijas un aizdevumi ir apjomīgākā finanšu instrumentu grupa privātām investīcijām un likviditātes uzlabošanai (kopējais ES fondu finansējums 129,8 milj. latu, kā arī valsts galvojumu ietvaros piesaistītie līdzekļi 70 milj. latu). Globālās finanšu krīzes ietekmē arī Latvijā bankas kļūst arvien piesardzīgākas, izsniedzot ierobežotu kredītu skaitu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem un izvirzot stingrākas prasības kredītresursu saņemšanai, kas noved pie kreditēšanas apjomu būtiskas samazināšanās. Naudas līdzekļu ierobežota pieejamība mazina mājsaimniecību patēriņu un vājina uzņēmumu attīstības iespējas. Situācijā, kad komersantiem nav pieejami kredītresursi, samazinās komercdarbības attīstības iespējas, t.sk., kļūst apgrūtināta ES fondu projektu īstenošana.

Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai programmas ietvaros LGA izsniedz eksporta kredītu garantijas un garantijas par šādiem finanšu pakalpojumiem: aizdevums investīciju veikšanai, apgrozāmo līdzekļu aizdevums, finanšu līzings un faktorings, kurā parādnieki ir Latvijā reģistrēti komersanti, un klients (komersants) saskaņā ar noslēgto faktoringa līgumu atbild faktoram (kredītiestāde vai tās meitassabiedrība) par nodotā vai nododamā prasījuma drošību (kopējais finansējums 40 milj. latu).

2009.gada aprīlī tika saņemti garantijas pieteikumi 7,9 milj. latu, maijā – 16,7 milj. latu, jūnijā – 18 milj. latu, jūlijā – 17,8 milj. latu un augustā – 14,3 milj. latu apmērā. Kopā ir saņemti garantijas pieteikumi par kopējo apjomu 76,5 milj. latu. Apstiprināto garantiju apjoms līdz 2009.gada 8.septembrim ir sasniedzis 29,2 milj. latu.

Savukārt kopš 1.jūnija LGA ir uzsākusi sniegt eksporta kredītu garantijas jeb eksporta debitoru risku apdrošināšanu. Līdz 2009.gada 8.septembrim LGA ir iesniegti 35 pieteikumi no 15 uzņēmumiem eksporta kredīta garantiju saņemšanai. Kopējā pieprasītā garantiju summa ir 13,2 milj. latu. Eksporta kredīta garantijas ir pieprasītas darījumiem ar šādām valstīm: Krievija, Baltkrievija, Azerbaidžāna, Tadžikistāna, Somālija, Nigērija un Izraēla. 2009.gada 8.septembrī parakstīts pirmais garantijas līgums eksporta darījumam uz Baltkrieviju, tuvākajā laikā varētu tikt parakstīti vēl divi līgumi.

Līdztekus garantijām ar 2009.gada aprīli reāli ir uzsākta programma “Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai”. Programmas kopējais finansējums ir vairāk nekā 150 miljoni latu, kas sastāv no ES finansējuma 45,4 milj. latu, 70 milj. latu apmērā piesaistītā Ziemeļu investīciju bankas finansējuma, 30 milj. latu valsts kapitalizēto līdzekļu, kā arī ES fondu programmu ietvaros 2004.–2006.gada laikā sniegto kredītu atmaksām apmēram 20 milj. latu apmērā. Programmas ietvaros tiek sniegti apgrozāmo līdzekļu un investīciju aizdevumi. Atbalsta saņēmēju mērķgrupas ir komersanti, kuri darbojas apstrādes rūpniecības nozarē neatkarīgi no to lieluma, kā arī mazie un vidējie komersanti. Līdz 2009.gada 31.augustam ir izsniegti aizdevumi par kopējo summu 80 milj. latu.

Ieguldījumu fonds paredz investīcijas paaugstināta riska aizdevumos un riska kapitāla fondos. Atbilstoši izsludinātā konkursa rezultātiem 13.jūlija EIF valdes sēdē tika lemts riska kapitāla fonda pārvaldīšanu 14,1 milj. latu apmērā uzticēt BaltCap Management Latvia (BaltCap) izveidotajam riska investīciju fondam. Līgumu ar BaltCap EIF plāno noslēgt oktobra otrajā pusē. Savukārt lēmumu par sēklas un uzsācēju fondu pārvaldnieku 10,3 milj. latu apmērā plānots pieņemt 2009.gada 21.septembra EIF valdes sēdē. Tāpat līdz gada beigām tiks pieņemts lēmums par konkursa rezultātiem un tiks noslēgti līgumi ar bankām par aizdevumu instrumenta ieviešanu (38 milj. latu apmērā).

 

2.3. Īpašie atbalsta pasākumi mikro, maziem un vidējiem uzņēmumiem

Mazo uzņēmumu darbības vides problēmas sevišķi izgaismojas krīzes apstākļos.

Lai veicinātu ekonomisko aktivitāti valstī kopumā un reģionos, ir izveidoti arī īpašie atbalsta pasākumi mikro, maziem un vidējiem uzņēmumiem (kopējais finansējums 45,8 milj. latu). Pasākumi atbalstīs bez darba palikušos cilvēkus komercdarbības uzsākšanā, kas ļautu risināt nodarbinātības problēmas.

Biznesa inkubatoru mērķis ir veicināt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot tos ar komercdarbībai nepieciešamo vidi un konsultatīvajiem pakalpojumiem (kopējais finansējums 20,2 milj. latu).

Lai nodrošinātu inkubācijas pakalpojumu sniegšanu jauniem MVK Latvijā, tika organizēti konkursi, kuru ietvaros tiks izvēlēti desmit inkubācijas pakalpojumu sniedzēji – biznesa inkubatoru operatori, kas nodrošinās inkubācijas pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā teritorijā piecus gadus. Aktivitātes ietvaros atbalstu saņems vismaz 850 komersanti, un tiks radītas vismaz 2000 jaunas darba vietas. Deviņās no desmit teritorijām ir noteikti iepirkuma uzvarētāji, savukārt līgumi ir noslēgti ar septiņiem biznesa inkubatoru ieviesējiem. Biznesa inkubatori tiks izvietoti šādās pilsētās: Valmierā, Cēsīs, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Ogrē un Rīgā (radošais industriju inkubators).

Jāatzīmē, ka Biznesa inkubatoru programma darbojas jau kopš 2007.gada un tās ietvaros atbalstu savu biznesa ideju attīstīšanai saņēmuši 178 jaunie komersanti, izveidotas 460 darba vietas un valstij nodokļos samaksāti 1,2 milj. latu.

Programmas “Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmās teritorijās” ietvaros kopš 2009.gada maija noslēgti 92 līgumi par 4,9 milj. latu. Jāņem vērā, ka projektu iesniegumu pieņemšana turpinās līdz 2009.gada beigām, katru mēnesi ir pieejams finansējums 3 milj. latu. Līdz ar to šobrīd LIAA ir iesniegti izvērtēšanai aptuveni 60 projekti par kopējo summu 6 milj. latu.

 

2.4. Preču un pakalpojumu eksporta stimulēšana

Pašreizējos apstākļos ekonomikas atveseļošanās galvenais iespējamais faktors būs eksporta iespēju paplašināšanās, tāpēc tirgojamo nozaru konkurētspējas paaugstināšana ir viens no ekonomiskās politikas pamatnosacījumiem.

Vairums no atbalsta instrumentiem ir vērsti uz ekonomikas konkurētspējas veicināšanu, tomēr krīzes apstākļos svarīgi ir arī speciālie (tiešie) eksporta atbalsta pasākumi.

Šajā jomā ir divas aktivitāšu grupas:

• ES fondu atbalsts ārējā mārketinga pasākumiem jaunu tirgu apgūšanai un eksporta kredītu garantijas (skat. 2.2.nodaļu);

• LIAA un tās izveidoto pārstāvniecību organizatoriskais un informatīvais atbalsts.

ES fondu programma “Ārējo tirgu apgūšanas mārketinga pasākumi” paredz atbalstu komersantu līdzdalībai starptautiskajās izstādēs, tirdzniecības misijās, kontaktbiržās un tiešajās vizītēs pie sadarbības partneriem ārvalstīs. Programmu plānots turpināt līdz gada beigām. Kopējais programmas budžets – 6,1 milj. latu.

Latvijas komersantiem tiek sniegti arī tiešie eksporta atbalsta pakalpojumi eksportspējas palielināšanai, ko nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ārvalstīs.

2009.gada 6 mēnešos ir strādāts ar 135 eksporta projektiem un 32 potenciālajiem investīciju projektiem. Prognozētais eksporta projektu apjoms ir 15 milj. latu un investīciju projektu apjoms sastāda vairāk nekā 100 milj. latu. Tāpat ir organizētas tirdzniecības misijas ārvalstīs 270 komersantiem, kā arī 49 potenciālo sadarbības partneru vizītes Latvijā, sniegtas vairāk nekā 1400 konsultācijas Latvijas komersantiem par ārvalstu tirgiem un 350 konsultācijas ārvalstu investoriem par uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

 

2.5. Inovāciju veicināšana

2009.gadā publicētajā “European Innovation Scoreboard 2008” pētījumā starp 32 pētījumā iekļautajām valstīm Latvija ieņem 30.vietu, zemāki kopīgie rādītāji inovācijas jomā ir Bulgārijai un Turcijai. Izvērtējot inovācijas indeksa radītājus, jāsecina, ka Latvijai salīdzinoši labāki rādītāji ir jomās, kas raksturo iespējamo inovācijas potenciālu, piemēram, absolventu skaits dabaszinātņu nozarēs, jauniešu izglītība, tālāk apmācībā iesaistīto skaits, izdevumi informāciju tehnoloģiju jomā. Vienlaikus tādi rādītāji kā privātā sektora investīcijas pētniecībā un attīstībā, jaunu produktu pārdošanas apjomi, augsto tehnoloģiju nozaru produktu eksports, nodarbināto skaits vidējo un augsto tehnoloģiju nozarēs, Eiropas un starptautisko patentu skaits ir vieni no zemākajiem starp dalībvalstīm, kas norāda uz nepilnībām nacionālajā inovācijas sistēmā un tieši uz nepietiekamo kapacitāti zināšanu pārvēršanā konkurētspējīgā produktā.

Tāpēc inovāciju veicināšanas aktivitātes tiek realizētas divos galvenos virzienos:

• atbalsts komersantu un pētnieku sadarbībai tehnoloģiju pārneses veicināšanai;

• atbalsts jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādē un ieviešanā.

Kopējais Ekonomikas ministrijas pārziņā esošais finansējums inovāciju veicināšanai ir 184 milj. latu.

Komersantu un pētnieku sadarbībai tehnoloģiju pārneses veicināšanai tiek veidoti kompetences centri un īstenota Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu programma.

Pasākuma mērķis ir praktiski realizēt zinātnieku un komersantu sadarbību un komersantu konkurētspējas paaugstināšanu, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā.

Paredzēts atbalstīt 5–7 kompetences centrus. Kopējais pasākuma publisko līdzekļu finansējums ir 42,7 milj. latu, un tas nodrošinās privātā sektora finansējuma piesaisti pētniecības un attīstības pasākumiem 12,1 milj. latu apmērā. Projektu iesniegumu pieņemšana šajā aktivitātē ir plānota 2009.gada 4.ceturksnī.

Līgumi par tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu finansēšanu ir noslēgti 2008.gadā uz pieciem gadiem ar šādām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem: Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Daugavpils universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Ventspils Augstskola, Rēzeknes Augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Mākslas akadēmija.

Kopējā atbalsta summa piecu gadu periodā ir 1,9 milj. latu. 2009.gada pirmajā pusgadā ir sasniegti šādi rezultāti: sagatavoti 22 komercializācijas piedāvājumi un iesniegts 21 nacionālā patenta pieteikums.

Lai stimulētu vietējos komersantus ieguldīt zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augsto pievienoto vērtību, tādējādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm, var izmantot aktivitātes “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” finansējumu. Atbalsts tiek piešķirts liela mēroga ražotņu izveidei un jaunu darba vietu radīšanai – iekārtu iegādei, ēku būvniecībai un rekonstrukcijai. Minimālā projekta attiecināmo izmaksu summa ir vismaz 3 milj. latu. Projektu iesniegumu pieņemšana šajā aktivitātē norisinās no 2009.gada 7.augusta līdz 7.novembrim par visu pieejamo finansējumu – 35 milj. latu.

Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai atbalsta mērķis ir sniegt atbalstu komersantiem rūpnieciskajiem pētījumiem un eksperimentālajai izstrādei, tostarp jauna produkta prototipu izstrādei. Šajā jomā ir vairākas aktivitātes.

Programmas “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde” ietvaros finansējumu var saņemt komersanti jaunu vai nozīmīgi uzlabotu produktu vai tehnoloģiju izstrādei, tādējādi paaugstinot savu konkurētspēju. Pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā (no 2008.gada 15.decembra līdz 2009.gada 23.janvārim) atbalsts ir piešķirts 128 projektiem par kopējo summu 9,4 milj. latu. Nākamā projektu iesniegumu pieņemšanas kārta par 20 milj. latu ir plānota 2010.gada 2.ceturksnī.

Programma “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā” paredz, ka finansējumu var saņemt komersanti jaunu produktu vai tehnoloģiju ieviešanai ražošanā un jaunu darba vietu radīšanai – iekārtu un tehnoloģiju iegādei. Pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā, kas risinājās no 2008.gada 29.septembra līdz 7.novembrim, atbalsts ir piešķirts 56 projektiem par kopējo summu 12 milj. latu. Nākamā projektu iesniegumu pieņemšanas kārta par 20 milj. latu ir plānota 2010.gada 1.ceturksnī.

Programma “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai” paredz finansējumu komersantu veiksmīgi izstrādāto jauno produktu vai tehnoloģiju patentēšanai. Atbalsts šīs aktivitātes ietvaros ir saistīts ar citām aktivitātēm, kurās atbalsts tiek piešķirts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei. Projektu iesniegumu pieņemšana šajā aktivitātē notiek no 2008.gada 15.decembra līdz 2009.gada 30.decembrim – par visu pieejamo finansējumu 0,86 milj. latu. Līdz šim šajā aktivitātē ir noslēgts viens līgums par 1530 latiem – atbalsts ir piešķirts divu starptautisku patentu reģistrēšanai. Kā arī ir saņemti 9 projektu pieteikumi par kopējo summu 136,3 tūkst. latu.

2009.gadā LIAA turpina īstenot pilotprojektu “Atbalsts inovatīvo biznesa ideju autoriem”. Projekta ietvaros biznesa ideju autoriem ir iespēja nodibināt sadarbību ar mentoriem un potenciālajiem investoriem, partneriem, kuri gatavi sadarboties idejas realizēšanā. 2008.gadā projektu konkursa ietvaros tika saņemti 55 biznesa ideju pieteikumi, no kuriem finansējumu līdz 5000 latu biznesa idejas attīstīšanai saņēma 16 pieteikumi.

Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā ietvaros komersanti var saņemt informāciju un praktiskus padomus par tirdzniecības, Eiropas Savienības likumdošanas un inovācijas attīstības un tehnoloģiju pārneses jautājumiem, kā arī saņemt konsultācijas par iesaistīšanos Eiropas Savienības 7.Ietvara programmā zinātnes un tehnoloģiju attīstībai. 2009.gada pirmajā pusgadā sniegtas konsultācijas 545 interesentiem par ārējās tirdzniecības jautājumiem, eksporta uzsākšanas jautājumiem, potenciālajiem ārvalstu sadarbības partneriem. Noorganizēti 11 mācību semināri uzņēmējiem, kuros piedalījušies 673 dalībnieki. Tāpat veikti 38 tehnoloģiju auditi uzņēmumos un sekmēta 16 tehnoloģiju pārneses līgumu noslēgšana.

Sabiedrības informēšanai un izpratnes veidošanai par inovāciju 2009.gadā uzsākta ES struktūrfondu programmas “Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai” īstenošana. Programmas mērķis ir informēt un iedrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu, īpaši jauniešus, sākt uzņēmējdarbību, celt uzņēmējdarbības prestižu sabiedrības acīs, kā arī sekmēt sabiedrības izpratni par inovāciju lomu konkurētspējas veicināšanā, informēt sabiedrību par norisēm saistībā ar inovācijām un to potenciālu, tādējādi iedrošinot pēc iespējas plašāku sabiedrības un uzņēmēju daļu pievērsties inovatīvu risinājumu izstrādei un pielietošanai. Īpaša uzmanība tiek pievērsta jauniešu motivēšanai īstenot savas idejas uzņēmējdarbībā – Latvijas inovatīvo biznesa ideju konkurss “Ideju kauss 2008” ir veicinājis vairāk nekā 400 dalībnieku aktivitāti, sagatavojot un komandās vai individuāli iesniedzot inovatīvas biznesa idejas. Šo konkursu ir plānots organizēt arī 2009.gada 3. un 4.ceturksnī.

 

2.6. Apmācības, tai skaitā atbalsts uzņēmējdarbības uzsācējiem

Aktivitāšu mērķis ir saimnieciskās darbības aktivitātes paaugstināšana valstī, attīstot biznesa uzsācēju zināšanas un iemaņas, kā arī sniedzot nepieciešamo finansiālo atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai, piedāvājot kompleksu atbalstu biznesa sācējiem un jaundibinātajiem komersantiem. Kopējais Ekonomikas ministrijas pārziņā esošais finansējums šajā jomā ir 56,2 milj. latu.

Kā finanšu atbalsta instruments Latvijas uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanai jāatzīmē arī atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai ar kopējo finansējumu 41,7 milj. latu. Atbalsts tiek piešķirts komersantiem to darbinieku kvalifikācijas celšanai, tādējādi sekmējot darba ražīgumu, produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanos. Atbalsts ir paredzēts kā partnerībās organizētām apmācībām, tā arī individuāli organizētām apmācībām.

Jāņem vērā arī tas, ka, sniedzot atbalstu komersantiem darbinieku apmācībām, tiek atslogots valsts budžets. Ja komersantiem nebūs pieejams atbalsts darbinieku kvalifikācijas celšanai, darbinieki ar nepietiekamu kvalifikāciju zaudēs darbu un valstij par saviem līdzekļiem būs jānodrošina gan bezdarbnieku pabalstu izmaksa, gan arī pārkvalifikācija.

Pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā, kas risinājās 2008.gadā, atbalstu saņēma 113 projekti, par kopējo summu 5 milj. latu. Minēto projektu ietvaros tiek apmācīti 9326 komersantu darbinieki.

Nākamā projektu iesniegumu pieņemšanas kārta par 20 milj. latu ir plānota 2010.gadā 1.ceturksnī.

Krīzes apstākļos, kad strauji palielinās bezdarbs, īpaši nozīmīgs ir atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai (kopējais finansējums 14,3 milj. latu).

Aktivitātes īstenošana ir uzsākta 2009.gada 7.augustā. Aktivitātes ietvaros tiek piedāvāts atbalsts biznesa uzsācējiem, tai skaitā bezdarbniekiem un jaundibinātajiem komersantiem, t.i., konsultācijas, apmācības un finansējuma aizdevums un grantu veidā sava biznesa uzsākšanai.

Piecu gadu laikā bankas konsultantu pakalpojumus vai apmācības komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanas jomā saņems 1200 fiziskas personas, 600 jaunie komersanti uzsāks vai stabilizēs komercdarbību vai saimniecisko darbību, saņemot finansiālo atbalstu aizdevuma un grantu veidā.

 

3. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana

3.1. Administratīvā sloga mazināšana

Viens no valsts ekonomikas attīstības svarīgākajiem priekšnosacījumiem ir kvalitatīva un sakārtota uzņēmējdarbības vide.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna mērķis ir pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, kas balstīta uz sistēmiskām un pārdomātām reformām. Kvalitatīva uzņēmējdarbības vide veicina uzņēmumu attīstību un konkurētspējas paaugstināšanos, jaundibinātu uzņēmumu skaita pieaugumu un nelegālās uzņēmējdarbības mazināšanos.

Labvēlīga uzņēmējdarbības vide sekmē arī jaunu ārvalstu investīciju piesaisti, tāpēc uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi ir svarīgi Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspējas paaugstināšanai citu valstu vidū. Īpaši svarīgs ir Latvijas uzņēmējdarbības vides novērtējums salīdzinājumā ar tuvākajām kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu.

Pasaules bankas projekts “Doing Business” (www.doingbusiness.org) ir starptautisks, salīdzinošs uzņēmējdarbības vides reitings, kurš ik gadus mēra uzņēmējdarbību regulējošās administratīvās procedūras un to piemērošanu dažādās pasaules valstīs. Kopš 2004.gada, kad šis reitings tika izveidots pirmo reizi un tajā tika aplūkota uzņēmējdarbības vide 130 valstīs, ieskaitot Latviju, tas ir pakāpeniski pilnveidots un paplašināts. 2009.gadā reitings aplūko jau 10 dažādas uzņēmējdarbības vides jomas kopumā 183 valstīs. 2009.gada 9.septembrī tika publicēts jaunākais Pasaules bankas pētījums “Doing Business 2010”.

 

2.tabula. Baltijas valstu vieta Pasaules bankas pētījumā “Doing Business”

	DB 2010	DB 2009	Izmaiņas
Latvija	27	29	+ 2
Lietuva	26	25	- 1
Igaunija	24	22	- 2

 

Latvija jaunākajā pētījumā ir uzlabojusi savus rādītājus, kopējā reitingā paceļoties par divām vietām (skat. 2.tabulu). Mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija savas pozīcijas pētījumā ir zaudējušas attiecīgi par 1 un 2 vietām, taču vēl aizvien atrodas Latvijai priekšā. Latvija savu vietu būtiski ir uzlabojusi īpašuma reģistrēšanas jomā, kā arī pozitīvi vērtēta ir uzņēmējdarbības izbeigšana. Taču vēl arvien īpašuma reģistrēšana, darba tiesisko attiecību regulēšana, būvniecības atļauju saņemšana, uzņēmējdarbības izbeigšana, kā arī nodokļu maksāšana, uzņēmējdarbības uzsākšana ir tās jomas, kurās nepieciešamas reformas, lai Latvijas uzņēmējdarbības vide kļūtu pievilcīga gan vietējiem uzņēmējiem, gan ārvalstu investīcijām.

2009.gada janvārī MK apstiprināja Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2009.gadam, kurā kopumā tika ietverti 46 pasākumi. Pasākumi tika identificēti sadarbībā ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām un prioritāri vērsti uz “Doing Business” pētījumā identificēto jomu, kurās Latvijas rādītāji ir viszemākie, problēmu risināšanu.

Lai nodrošinātu plānā ietverto pasākumu regulāru monitoringu un konsekventu darbu pie administratīvo šķēršļu novēršanas, katru ceturksni tiek sagatavotas atskaites par progresu pasākumu izpildē, kā arī papildinājumi plānam. Kopš gada sākuma plānā papildus ir iekļauti 28 jauni pasākumi, tādējādi uz 2009.gada 15.septembri plānā kopā ir iekļauti 74 veicamie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. MK 2009.gada 8.septembra sēdē tika skatīts kārtējais ziņojums par plāna izpildes gaitu un tika pieņemts lēmums ekonomikas ministram organizēt regulāras tikšanās ar pārējiem ministriem, lai nodrošinātu pasākumu savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi, kā arī tiks pastiprināta kontrole par uzdevumu izpildi.

 

Svarīgākie paveiktie pasākumi:

Būvniecības jomā:

• turpmāk būvdarbu kontroli veiks tikai pašvaldību būvinspektori, līdz šim vienu un to pašu jomu uzraudzīja gan pašvaldības, gan Valsts būvinspekcijas amatpersonas, kas bieži izraisīja situācijas, kad amatpersonu pieņemtie lēmumi atšķīrās;

• samazināts būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu skaits. Turpmāk tikai 2 valsts institūcijas īpašos gadījumos izsniedz tehniskos noteikumus – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Valsts vides dienesta reģionālā pārvalde;

• būvju projektēšanai nav nepieciešami Sabiedrības veselības aģentūras izsniegtie tehniskie noteikumi;

• noteiktas piemērojamās tehniskās prasības individuālo māju būvniecībā, vienkāršojot projektēšanas prasības mazstāvu dzīvojamām mājām un to palīgēkām.

Nekustamā īpašuma jomā:

• RAPLM sagatavotie grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (atbalstīti 2009.gada 24.augusta MK komitejas sēdē) paredz, ka vietējām pašvaldībām pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu ir tikai tajos gadījumos, kad tas nepieciešams pašvaldību funkciju realizācijai un par ierobežojumiem veikta atzīme zemesgrāmatā;

• 2009.gada 29.aprīlī spēkā stājās grozījumi Zemesgrāmatu likumā, ar kuriem noteikts, ka nostiprinājuma lūgumi izskatāmi ne ilgāk kā 10 dienu laikā;

• ir uzsākts darbs pie POS termināļu ieviešanas zemesgrāmatu nodaļās, taču visās nodaļās tos plānots ieviest līdz 2009.gada novembrim.

Tūrisma jomā:

• vienkāršota ārzemnieku deklarāciju uzglabāšanas kārtība. Ar grozījumiem noteikumos “Par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību” svītrots iepriekš noteiktais 24 stundu termiņš aizpildīto deklarāciju iesniegšanai Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā vai elektroniskai iesniegšanai Valsts policijas mājaslapā internetā;

• MK apstiprināti likumprojekti “Grozījums Tūrisma likumā” un “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, kas atceļ gidu sertificēšanas prasību (2009.gada 31.jūlijā iesniegti Saeimā).

Maksātnespējas procesa pilnveidošanas jomā:

• 2009.gada 1.jūlijā stājās spēkā likums “Grozījumi Maksātnespējas likumā”:

– tiesiskās aizsardzības procesa efektivitātes paaugstināšanai tiek pagarināts maksimālais tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš līdz diviem gadiem;

– tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai nepieciešamais kreditoru balsu skaits samazināts no divām trešdaļām līdz vienkāršam balsu vairākumam;

– izslēgta prasība administratoram iesniegt apstiprināšanai tiesā kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

Darba tiesisko attiecību

elastības nodrošināšanas jomā:

• vienkāršota nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas kārtība. MK noteikumi “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” paredz vienkāršot nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību un akta formas aizpildīšanu, atvieglojot darba devējiem nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu un reģistrēšanu, tādējādi samazinot administratīvo slogu.

Pasākumi citās jomās:

• no 2009.gada 1.jūlija muitas deklarācijas (eksporta un tranzīta) var iesniegt elektroniski. Noteikumos “Kārtība, kādā, muitojot preces, elektroniski iesniedz muitas deklarācijas” noteikts, ka, elektroniski iesniedzot un parakstot muitas deklarāciju Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), personas lietotāja identifikators un parole tiek uzskatīti par personas paraksta aizstājēju ar roku rakstītam parakstam muitas deklarācijā;

• par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem turpmāk piemēros minimālo naudas sodu vai izteiks brīdinājumu un lielas objektu grupas kompleksi tiks kontrolēti retāk (kompleksās pārbaudes jāplāno ne retāk kā reizi 5 gados un kontrolpārbaudi veic ne retāk kā reizi starp kompleksajām pārbaudēm, iepriekš noteikto ikgadējo pārbaužu vietā).

 

Turpmākā rīcība

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna ietvaros līdz 2009.gada beigām paredzēts īstenot vēl virkni pasākumu, t.sk.:

Būvniecības jomā:

• sagatavot jaunu Būvniecības likumu, lai novērstu būvniecību reglamentējošo normu savstarpējās pretrunas, noteiktu būvniecības procesā iesaistīto pušu pilnvaru apjomu, vienotus principus būvniecības organizēšanā;

• uzsākt īstenot projektu, lai ieviestu būvniecības informācijas sistēmu, iekļaujot informāciju no būvniecības pieteikuma līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā.

Nekustamā īpašuma jomā:

• ieviest nepastarpinātu datu apmaiņu ar īpašuma reģistrāciju saistītajās iestādēs;

• sākt īstenot projektu, lai nodrošinātu iespēju nekustamo īpašumu reģistrēt jebkurā Zemesgrāmatas nodaļā;

• attiecināt pašvaldību pirmpirkuma tiesības tikai uz attīstības plānos paredzētajiem objektiem.

Maksātnespējas procesa pilnveidošanas jomā:

• vienkāršot maksātnespējas procesu, paātrinot maksātnespējas pieteikumu izskatīšanu, vienkāršojot maksātnespējas pieteikumu sagatavošanu, risinot jautājumus par parādnieku mantas ātrāku pārdošanu;

• ieviest vienkāršotu uzņēmumu likvidāciju.

Darba tiesisko attiecību elastības nodrošināšanas jomā:

• pagarināt terminēto darba līgumu maksimālo termiņu;

• pārskatīt piemaksu apmērus (par virsstundām, nakts darbu, svētku dienām);

• pārskatīt atlaišanas nosacījumus un atlaišanas pabalstu apmērus.

 

3.2. Nodokļu politikas pilnveidošana

Latvijā šobrīd ir nesabalansēta nodokļu struktūra, ko izraisījusi gan pasaules ekonomikas ietekme uz vietējo tirgu, gan arī līdzšinējā iekšējā fiskālā politika, kas nav pietiekami koordinēta nepietiekamo uzkrājumu dēļ. Ņemot to vērā, ir nepieciešamas būtiskas reformas nodokļu sistēmā, stiprinot Latvijas konkurētspēju, sekmējot sabalansētas tautsaimniecības attīstību, kā arī nodrošinot valsts finanšu stabilitāti.

Ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju, kā arī nepieciešamību līdzsvarot valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, nepieciešams sagatavot alternatīvus priekšlikumus nodokļu normatīvo aktu grozījumiem, kas ietver pasākumus gan budžeta līdzsvarošanai, gan uzņēmējdarbības veicināšanai un ekonomikas sabalansētai attīstībai.

Lai stimulētu ekonomikas attīstību ar nodokļu politikas palīdzību un sagatavotu priekšlikumus par nodokļu normatīvo aktu grozījumiem, saskaņā ar Ministru prezidenta 2009.gada 20.jūlija rīkojumu Nr.313 “Par darba grupu nodokļu politikas pārskatīšanai ekonomikas stimulēšanai” tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ministru prezidenta biroja, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, AS “Swedbank”, SIA “KPMG Baltics”, AS “SAF Tehnika”, AS “Grindeks” un Latvijas Bankas.

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomikas stimulēšanai, un tas ir iesniegts MK izskatīšanai 2009.gada 1.septembrī.

Latvijas nodokļu sistēma (skat. 2.attēlu), salīdzinot ar ES dalībvalstīm, raksturojas ar:

• zemu kopējo nodokļu slogu;

• samērā augstu patēriņa nodokļu slogu;

• augstu darbaspēka nodokļa slogu uz vidējiem un zemiem ienākumiem;

• zemu kapitāla nodokļu īpatsvaru nodokļu ieņēmumos;

• nesabalansētu nodokļu sistēmu;

• augstu nodokļu nemaksāšanu.

 

Darba grupas priekšlikumi:

Nodokļu struktūras sabalansēšanas un nodokļu sloga pārdales jomā:

• izvērtēt iespēju vienādot ienākuma nodokļu slogu saimnieciskās darbības veicējiem;

• paplašināt IIN apliekamo bāzi – ienākumus no nekustamā īpašuma, akciju un kapitāla daļu atsavināšanas, ienākumus no finanšu instrumentiem, uzņēmumu pārdošanas, ienākumus no akcijām un kapitāla daļām (dividendēm), procentu ienākumiem un tiem pielīdzinātiem maksājumiem, arī ar procentu maksājumiem saistītiem ienākumiem;

• paplašināt nekustamā īpašuma nodokļa apliekamo bāzi, paredzot ieviest nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamai platībai. Papildus būtu jāizvērtē iespēja izstrādāt sistēmu samērīga un taisnīga nodokļa piemērošanai;

• attaisnoto izdevumu, nodokļu atvieglojumu un neapliekamā minimuma saglabāšana/paaugstināšana.

Investīciju veicināšanas jomā:

• atjaunot UIN atlaidi lielajām investīcijām, kas veiktas noteiktā laika periodā;

• apliekamā ienākuma samazināšana par visu investīciju lielumu tehnoloģiskajās iekārtās;

• UIN likuma 13.panta 1³ jaunu ražošanas tehnoloģisko iekārtu definīciju papildināt, iekļaujot tajā iekārtas pakalpojuma nodrošināšanai, kas attiecas uz elektronisko sakaru tīklu iekārtām elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un specifiski izstrādātām datorprogrammām;

• atjaunot maksimālo gada algas apjomu, no kura maksājamas VSAOI 2007.gada līmenī.

Uzņēmējdarbības veicināšanas un administratīvo barjeru mazināšanas jomā:

• UIN avansa maksājumu sistēmas atcelšana;

• atvieglot nosacījumus apliekamā ienākuma samazināšanai par zaudēto parādu summām;

• darba devēju segto darbinieka augstākās vai profesionālās izglītības izdevumu iekļaušana saimnieciskās darbības izdevumos, bet ne darbinieka ar nodokļiem apliekamā ienākumā noteiktās izglītības programmās, kas atbilst darba devēja darbības veidam;

• jāmaina likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” noteiktā kārtība, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības neatmaksāt pārmaksāto PVN vairāk nekā 21% apmērā no apgrozījuma summas un atlikušo summu atmaksā, noslēdzoties taksācijas gadam;

• vienkāršot PVN maksāšanu, vienlaikus uzlabojot uzņēmumu naudas plūsmu, nosakot, ka uzņēmumi var izvēlēties maksāt PVN pēc kases principa – PVN jāmaksā un priekšnodoklis tiek atskaitīts nevis pēc rēķina izrakstīšanas/saņemšanas, bet pēc maksājuma saņemšanas no pircēja vai samaksas piegādātājam. Papildus noteikt iespēju MU iesniegt PVN deklarāciju un maksāt PVN reizi ceturksnī;

• paaugstināt PVN reģistrācijas slieksni;

• svītrot no likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta 2.³daļu, atdalot muitas galvojumu muitas parādam no muitas galvojuma PVN parādam;

• izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka distribūcijas centri ir tiesīgi piemērot PVN likmi 0% apmērā visām preču partijām tajos gadījumos, ja prece uz citu ES dalībvalsti tiek pārdota, vēl atrodoties distribūcijas centrā;

• pilnveidot akcīzes preču nodrošinājuma izsniegšanas un tā dzēšanas kārtību.

Papildu rekomendācijas:

• izvērtēt iespēju ieviest ikgadēju maksājumu par ekskluzīviem priekšmetiem to īpašniekiem (ikgadējs maksājums par īpašumā esošām jahtām, privātajiem lidaparātiem u.tml.);

• efektivizēt administrēšanas procedūras, koncentrējoties uz ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksātājiem, nevis pielietot represīvās metodes esošajiem nodokļu maksātājiem, nodokļu likumu piemērošanā ievērojot arī to ekonomisko būtību un sasniedzamo mērķi, ne tikai traktējot visu pēc gramatiskās metodes;

• nodokļu uzskaites vajadzībām izmantojamo attaisnojuma dokumentu (preču–pavadzīmes rēķini, darījumu apliecinošās kvītis, izdevumu apliecinošie dokumenti u.c.) inventarizācija, atsakoties no visām obligātajām prasībām, kas nav būtiski nepieciešamas valsts (nodokļu) interešu aizsardzībai;

• izvērtējot šobrīd pastāvošās iespējas, nodokļu maksātājiem pagarināt nokavēto nodokļu samaksas termiņu, sadalīt tos termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam izmantošanas intensitāti un fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, pagarināt termiņu vēl par 12 mēnešiem;

• nodrošināt iespēju daudz plašāk un operatīvāk skaidrot nodokļu piemērošanas jautājumus, dodot tiesības FM izdot skaidrojumus konkrētās ekonomiskās situācijās, ko neregulē normatīvie akti;

• PVN maksātājiem noteikt normatīvus priekšnodokļa atskaitīšanai, ja dzīvojamās platības, iekārtas (datori, mēbeles utt.), automašīnas u.c. tiek izmantotas gan uzņēmējdarbībai, gan personīgām vajadzībām;

• izvērtēt iespēju ieviest fiskālās pārstāvības institūtu Latvijas tiesību sistēmā, veicinot tranzīta un loģistikas attīstību, uzlabojot citu valstu komersantu interešu pārstāvību trešajās valstīs caur Latvijas komersantiem. Lai atvieglotu šo sistēmu un veicinātu mūsu uzņēmēju aktivitāti citu ES dalībvalstu uzņēmēju produkcijas izplatīšanā trešajās valstīs caur Latviju, nepieciešams ieviest atsevišķu PVN deklarācijas formu, kurā tiktu norādīti pārstāvības darījumi. Alternatīva ir ļaut šiem darījumiem izmantot atsevišķu PVN numuru.

Visām nodokļu politikas strukturālajām izmaiņām un iespējamajām stratēģiskajām izvēlēm (ja nodokļu ieņēmumi būtiski atpaliek no plānotajiem un ir nepieciešams paaugstināt nodokļu slogu) ir jābūt skaidri definētām un komunicētām ar sabiedrību līdz 2009.gada 1.novembrim. Izmaiņas nodokļu sistēmā jāievieš ar 2010.gada 1.janvāri, un tās jāsaglabā nemainīgas ilgtermiņā, lai tiktu nodrošināta prognozējamība uzņēmējdarbības vidē.

 

3.3. Mikrouzņēmumu atbalsta pasākumi

Ņemot vērā straujo tautsaimniecības lejupslīdi un pieaugušo bezdarbu, pēc iespējas īsākā termiņā ir jāievieš mikrouzņēmumu atbalsta programma, radot nepieciešamos priekšnosacījumus, lai bez darba palikušos cilvēkus mudinātu uzsākt komercdarbību, tādējādi mazinot sociālo spriedzi un spiedienu uz sociālo budžetu.

Mikrouzņēmumu koncepta ieviešanas mērķis ir radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai bez darba palikušos cilvēkus mudinātu uzsākt komercdarbību, tādējādi ļaujot viņiem parūpēties pašiem par sevi.

Mikrouzņēmumiem ir jānodrošina draudzīga nodokļu politika, vienkāršota nodokļu administrēšana, kā arī atvieglotas nodokļu un grāmatvedības uzskaites prasības, tāpat jāsamazina mikrouzņēmuma dibināšanas izmaksas, kas saistītas ar pamatkapitāla samazināšanu un ar uzņēmuma reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā.

Pēc Ministru prezidenta iniciatīvas tika izveidota darba grupa, kas strādā pie minētās programmas detalizētas izstrādes, izvērtējot iespējamos programmas ieviešanas riskus. Programmas ietvaros plānots MU nodrošināt draudzīgu nodokļu politiku, vienkāršotu nodokļu administrēšanu, kā arī atvieglotas nodokļu un grāmatvedības uzskaites prasības. Lai ieviestu MU atbalsta programmu, jāizstrādā un jāpieņem Saeimā un MK kompleksi grozījumi nodokļu un grāmatvedības normatīvajos aktos.

 

Veicamie pasākumi:

• noteikt skaidrus MU kritērijus – apgrozījums 70 000 latu, darbinieku skaits – 5.

• samazināt uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksas:

– pamatkapitāla samazināšana no 2000 līdz 100 latiem;

– ieviest publikācijas “Latvijas Vēstnesī” elektroniskā formā, kā arī samazināt izmaksas par reģistrāciju (no 100 uz 5 latiem) un publicēšanu.

• vienkāršot nodokļu administrēšanu un grāmatvedību:

– ieviest fiksētu ienākuma un darbaspēka nodokļa režīmu mikrouzņēmumiem (UIN, VSOAI, IIN un uzņēmējdarbības riska nodeva);

– ieviest vienkāršotu nodokļu režīmu mikrouzņēmumiem – individuālā darba veicējiem fiziskām personām (reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicēji un veic saimnieciskās darbības noteiktā profesijā (amatnieki, t.sk., šuvēji, frizieri, kurpnieki, atslēdznieki u.c.), nenodarbinot citus algotus darbiniekus, var izvēlēties maksāt vienotu fiksētu IIN un VSAOI maksājumu.

Konsekventi īstenota struktūrpolitika sekmēs Latvijas ekonomikas atdzimšanu, kas būs pamats iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai. Latvijas sekmīgu attīstību un ekonomisko izaugsmi noteiks ne tikai valsts institūciju darbs, bet arī ikviena cilvēka personīgā iniciatīva jebkurā Latvijas vietā sabiedrības savstarpējās sapratnes un dialoga apstākļos.

 

* Ministra informatīvais ziņojums “Par veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un administratīvo šķēršļu novēršanai šajā jomā” Ministru kabineta ārkārtas sēdē 2009.gada 15.septembrī