Par strukturālajām reformām veselības aprūpē*

 

Veselības ministre Baiba Rozentāle:

 

Atbilstoši Ministru prezidenta 2009.gada 3.septembra rezolūcijā Nr.90/SAN-3197-2619 dotajam uzdevumam un saskaņā ar Latvijas Valsts prezidenta 2009.gada 2.septembra vēstulē Nr.321 Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim par Ministru kabineta ārkārtas sēdes sasaukšanu minētajam Veselības ministrija ir sagatavojusi ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai.

Ziņojumā ietverti jautājumi, kas izriet no Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību veselības aizsardzības sadaļas 16.2.apakšpunktā doto uzdevumu mazināt birokrātijas un administratīvo slogu, turpinot veselības nozares tiešās pārvaldes institūciju (aģentūru) reorganizāciju, kā arī 16.9.apakšpunktā doto uzdevumu turpināt attīstīt vienotu neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmu.

 

Mērķi

Veselības aprūpes sistēmas reformas galvenais darbības mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

Veselības aprūpes sistēmas reformas apakšmērķi ir nodrošināt veselības aprūpes sistēmas darbību ierobežota finansējuma apstākļos, optimizēt pārvaldes iestāžu funkcijas, pilnveidot veselības aprūpes sistēmas vadību un optimizēt finanšu resursu administrēšanas mehānismus.

Veselības aprūpes sistēmas reforma 2009.gadā tiek realizēta atbilstoši četriem galvenajiem rīcības virzieniem:

1. Veselības aprūpes sistēmas vadība – ir realizēta Veselības ministrijas padotības iestāžu administratīvā reforma un funkciju optimizācija.

2. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizācija – ir izveidots neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, nodrošināta stacionāro pakalpojumu sniedzēju centralizācija, attīstās jauni izmaksu efektīvi pakalpojumi – mājas veselības aprūpe, dienas stacionāri.

3. Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modeļu pilnveidošana, nodrošinot kvalitatīvus un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus – ir izstrādāti ģimenes ārstu darbības novērtēšanas kvalitātes kritēriji, paplašināts ambulatorās veselības aprūpes tiešās pieejamības speciālistu saraksts, izstrādāti pasākumi Ministru kabineta 2009.gada 8.septembra sēdē apstiprinātajai Sociālās drošības tīkla stratēģijai.

4. Cilvēkresursu attīstība – ir noteikta jauna rezidentu apmācības procesa nodrošināšanas kārtība, tiek realizēti Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” pasākumi.

 

Strukturālās reformas norise

Veselības aprūpes sistēmas vadība

Lai iesaistītu veselības nozares biedrības, asociācijas, valsts un pašvaldību institūcijas veselības politikas veidošanā un īstenošanā, 2007.gadā kā konsultatīva un koordinējoša institūcija tika izveidota Veselības nozares stratēģiskā padome (Padome). Padome darbojas saskaņā ar Veselības ministrijas 2007.gada 26.jūlijā apstiprināto iekšējo normatīvo aktu Nr.14/15 “Veselības nozares stratēģiskās padomes nolikums”.

Padomes sastāvā ir nozares profesionāļi: pa vienam pārstāvim no Latvijas Farmaceitu biedrības, Latvijas Māsu asociācijas, Latvijas Internistu biedrības, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Pediatru asociācijas, Latvijas Ķirurgu asociācijas; Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas, Latvijas Psihiatru asociācijas, Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības, Latvijas Laboratorijas speciālistu biedrības, kā arī veselības ministra izvēlēti valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji.

Šā brīža situācijā ir svarīgi veselības aprūpes sistēmas reformas realizācijā pieņemt profesionāli izsvērtus un kompetentus lēmumus. Ar mērķi piesaistīt reformas procesa vadībā Latvijas vadošos speciālistus attiecīgā medicīnas nozarē 2009.gada 5.augustā ar iekšējo normatīvo aktu IeNA Nr.7 “Veselības ministrijas galvenā speciālista darbības nolikums” tika izveidota Veselības ministrijas galvenā speciālista institūcija – veselības jomas attiecīgās nozares attīstības plānošanai, problēmu risināšanai un ārstniecības iestāžu un citu nozares institūciju darbības koordinācijai izveidota institūcija.

Galvenie speciālisti šobrīd ir šādās jomās: bērnu slimības un bērnu ķirurģija, endokrinoloģija un osteoporozes jautājumi, fizikālā un rehabilitācijas medicīna, ginekoloģija un dzemdniecība, internā medicīna, kardioloģija, narkoloģija, neiroloģija, onkoloģija un ķīmijterapija, psihiatrija, radioloģija, reanimatoloģija un anestezioloģija, traumatoloģija un ortopēdija, veselības aprūpes vadība.

Stratēģiskās padomes locekļi un galvenie speciālisti darbojas sabiedriskā kārtā. Iepriekš minēto institūciju sanāksmēs tiek izskatīti nozares aktuālākie jautājumi, un profesionāļu sagatavotie priekšlikumi tiek realizēti Veselības ministrijas darbībā.

Īstenojot Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reformu, tika veikts šo iestāžu funkcionālais audits ar mērķi novērst funkciju dublēšanos un panākt normatīvajos aktos noteikto valsts funkciju efektīvu realizēšanu. Funkcionālā audita rezultātā tika identificētas tās funkcijas, no kurām iespējams atteikties pilnībā vai daļēji. Tā, piemēram, atbildība par ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību atbilstības nodrošināšanu Ministru kabineta noteiktajām obligātajām prasībām ir nodota pašām ārstniecības iestādēm (pašnovērtējums), savukārt medicīnisko ierīču reģistrācijas vietā ir ieviesta paziņošanas procedūra, pie kam tikai par IIb un III klases ierīcēm un A saraksta, B saraksta un pašpārbaudes in vitro diagnostikas ierīcēm, kas ievērojami samazina medicīnisko ierīču komersantiem līdz šim uzlikto administratīvo slogu.

Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reformas rezultātā tiks izveidotas divas tiešās pārvaldes iestādes – Veselības norēķinu centrs un Veselības ekonomikas centrs, kā arī viena Veselības ministrijas pakļautības iestāde – Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. Valsts aģentūra “Latvijas Medicīnas bibliotēka” pievienota Rīgas Stradiņa universitātei. Vienlaikus Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra tiek pievienota valsts aģentūrai “Latvijas Infektoloģijas centrs”. Valsts pārvaldes iestāžu reformas procesā ir likvidēta valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra”, bet ar 2009.gada 1.oktobri – Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra un Medicīnas profesionālās izglītības centrs.

 

Veselības ministrijas padotības iestāžu reforma

Veselības ministrijas centrālā aparāta un tās padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs (nav iekļauta Rīgas Stradiņa universitāte (RSU)) 2009.gada 1.janvārī bija 4014 štata vienību. Atbilstoši 2009.gada 16.jūnija likumam “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” štata vienību skaits tika samazināts par 337 štata vienībām. Administratīvajās struktūrās radikāls darbinieku samazinājums ir realizēts, sākot ar 2009.gada 1.septembri, reformas procesu pabeidzot līdz 2009.gada 1.oktobrim. Reorganizācijas rezultātā kopumā tiek likvidētas 814 štata vienības, kas ir vairāk, nekā tas sākotnēji bija paredzēts (saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 24.aprīļa sēdes protokola Nr.26 3.§ 2.2.apakšpunktā minēto – 327 štata vietas). Budžeta izdevumi atbilstoši 2008.gada 12.decembra likumam “Par valsts budžetu 2009.gadam” Veselības ministrijas centrālajā aprātā un padotības iestādēs bija 60 815 848 latu (nav iekļauta RSU). Ir jāatzīmē, ka šajos izdevumos ir valsts pārvaldes iestāžu, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus (valsts aģentūras “Latvijas Infektoloģijas centrs”, Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras, Sporta medicīnas valsts aģentūras, Katastrofu medicīnas centra, Valsts asinsdonoru centra), plānotie budžeta izdevumi. Šo iestāžu budžeta izdevumi atbilstoši 2008.gada 12.decembra likumam “Par valsts budžetu 2009.gadam” bija 33 651 963 lati, tātad 55,3% no visiem pārvaldes izdevumiem. Atbilstoši 2009.gada 16.jūnija likumam “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” Veselības ministrijas un tiešās valsts pārvaldes iestāžu budžeti tika samazināti kopā par 9 251 048 latiem.

 

Nr.	Institūcijas nosaukums	Institūcijas juridiskais statuss līdz reorganizācijai/ likvidācijai/ pārveidošanai/ pievienošanai citai institūcijai	Institūcijas juridiskais statuss pēc reorganizācijas/ likvidācijas/ pārveidošanas/ pievienošanas citai institūcijai	Reorganizācijas/ likvidācijas/ pārveidošanas/ pievienošanas citai institūcijai beigu termiņš
1.	Valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra”	veselības ministra pārraudzībā esoša valsts tiešās pārvaldes iestāde (valsts aģentūra)	likvidēta	01.09.2009.
2.	Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra	veselības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde (valsts aģentūra)	likvidēta	01.10.2009.
3.	Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra	Veselības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde (valsts aģentūra)	tiešās pārvaldes iestāde “Veselības norēķinu centrs”	01.10.2009.
4.	Medicīnas profesionālās izglītības centrs	veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde	likvidēts	01.10.2009.
5.	Zāļu cenu valsts aģentūra	veselības ministra pārraudzībā esoša valsts iestāde (valsts aģentūra)	tiešās pārvaldes iestāde “Veselības ekonomikas centrs”	01.10.2009.
6.	Valsts aģentūra “Latvijas Medicīnas bibliotēka”	veselības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde (valsts aģentūra)	pievienota Rīgas Stradiņa universitātei	01.10.2009.
7.	Valsts aģentūra “Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs”	veselības ministra padotībā esoša valsts iestāde (valsts aģentūra)	tiešās pārvaldes iestāde – Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs	01.10.2009.
8.	Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūra	veselības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde (valsts aģentūra)	pievienota valsts aģentūrai “Latvijas Infektoloģijas centrs”	01.10.2009.

 

Papildus minētajam, veicot valsts pārvaldes iestāžu strukturālo reformu, tika nodrošināta papildus valsts budžeta līdzekļu ekonomija Ls 679 464 apmērā, kas ir novirzīta veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai. 2009.gadā tiek veidota tiešās valsts pārvaldes iestāde – vienots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kas pārņem no Latvijas reģionālajām ārstniecības iestādēm ārstniecības personālu (uz 2009.gada beigām ir plānoti 1655 darbinieki).

 

Valsts pārvaldes iestāžu reformas rezultātā administratīvie (bez iestādēm, kas veic ārstniecību) pārvaldes izdevumi ir 3,8% no kopējā veselības aprūpei paredzētā budžeta. Detalizēta informācija par veikto štata vienību skaita samazinājumu ir norādīta tabulā:

 

	Štata vietas uz 01.01.2009.	Valsts pārvaldes iestāžu reformas rezultāts	Piezīmes
Kopā	1 319	593	štata vietu samazinājums par 55%
Veselības ministrija	155	89
Sabiedrības veselības aģentūra	505	0	likvidēta
Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra	115	0	likvidēta
Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra	313	139	izveidots Veselības norēķinu centrs
Medicīnas profesionālās izglītības centrs	27	0	likvidēta
Veselības inspekcija	176	279	pārņemtas SVA un VOAVA kontroles funkcijas
Zāļu cenu valsts aģentūra	28	86	izveidots Veselības ekonomikas centrs ar tarifu aprēķināšanas un medikamentu kompensācijas sistēmas funkciju

 

Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizācija

Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju strukturālā reforma tiek realizēta Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 24.pielikuma ietvaros. Tādējādi, atbilstoši noteikumos ietvertajam, ar 2009.gada 1.septembri ir samazināts to ārstniecības iestāžu skaits, kas sniedz stacionāro veselības aprūpi no 59 slimnīcām līdz 43 slimnīcām. Ir skaidri noteikts to slimnīcu skaits, kuras sniedz diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību, tas ir, 20 slimnīcas (papildus ir jāatzīmē Alūksnes un Krāslavas slimnīcas, kuru iekļaušana neatliekamās palīdzības sniedzēju lokā ir saistīta ar slimnīcu apvienību veidošanas procesu) no 43.

Pārējās slimnīcas nodrošina aprūpes pakalpojuma sniegšanu pacientiem un traumpunkta (neatliekamās palīdzības punkta) diennakts pakalpojumu sniegšanu pirmsslimnīcas etapā (pacients netiek stacionēts, bet palīdzību iespējams saņemt pēc iespējas tuvāk pacienta dzīvesvietai) vai specializēto stacionāro pakalpojumu sniegšanu (piemēram, psihiatrijā). Nodalot diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu no aprūpes pakalpojumu sniegšanas, tiek panākta valsts budžeta līdzekļu efektīvāka izlietošana, jo aprūpes slimnīcās nepieciešams mazāks to speciālistu skaits, kas dežūrē visu diennakti, kā arī medicīnisko tehnoloģiju pielietojums.

Uzsākot stacionāru darba apmaksu atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” noteiktajam, ar 2009.gada 1.oktobri līgumus par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu neslēgs ar 16 ārstniecības iestādēm, kurās esošo gultu skaits ir 1320 gultas (ar 2010.gada 1.janvāri arī Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas 1.slimnīca”, kur esošo gultu skaits ir 542), īsā laika posmā tiek panākts ievērojams stacionāro akūto gultu skaita samazinājums, savukārt ar 2009.gada 1.septembri 1129 gultas tiek pārprofilētas par aprūpes gultām vai tiks izmantotas dienas stacionāra pakalpojumu nodrošināšanai, vai maksas pakalpojumu sniegšanai.

Stacionāro ārstniecības iestāžu konsolidāciju un skaita samazināšanu ir nepieciešams veikt arī turpmāk, tomēr tas nebūtu darāms ļoti strauji. Pirms vēl lielākas ārstniecības iestāžu konsolidācijas jāvērtē, vai slimnīcu nodrošinājums ar cilvēkresursiem, tehnoloģijām ir pietiekams pacientu plūsmas pārņemšanai no citām slimnīcām. Nevar pieļaut tā sauktā pudeles kakla efekta izveidošanos, kad slimnīca nevar efektīvi aprūpēt lielu pacientu skaitu (trūkst darbinieku, veidojas rindas uz izmeklējumiem) un tā rezultātā rodas negatīvas sekas, piemēram, pieaug ārstēšanas laiks. Tādēļ 2010.gadā būtu jānodrošina pacientu stacionēšana neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai 20 slimnīcās, atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” ietvertajam. Pārējām slimnīcām nepieciešams pārorientēt savu darbību un nodrošināt aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas ir īpaši aktuāli, pieaugot vecu ļaužu īpatsvaram, kā arī attīstīt izmaksu efektīvākus veselības aprūpes pakalpojumus – ambulatoros, t.sk. dienas stacionāros veiktos pakalpojumus, kā arī mājas veselības aprūpes pakalpojumus.

Situācijā, kad ir ierobežoti pieejamie finanšu līdzekļi, ir svarīgi racionāli, izmaksu ziņā efektīvi nodrošināt pieejamos tehnoloģiju un ārstniecības personāla resursus. Veselības ministrijas un pašvaldību sadarbības rezultātā ir uzsākts aktīvs slimnīcu apvienību veidošanas process. 2009.gada vidū tika panākta pašvaldību vienošanās par Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienības veidošanu, pašreiz dažādās slimnīcu apvienību organizācijas procesa stadijas ir šādas:

• Jēkabpils rajona centrālā slimnīcas un Līvānu slimnīcas slimnīcu apvienība;

• Cēsu rajona slimnīcas, Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas, Limbažu slimnīcas un Rīgas rajona slimnīcas slimnīcu apvienība;

• Daugavpils reģionālās slimnīcas, Preiļu slimnīcas un Krāslavas slimnīcas slimnīcu apvienība;

• Vidzemes slimnīcas un Alūksnes slimnīcas slimnīcu apvienība;

• Ventspils slimnīcas un Talsu slimnīcas slimnīcu apvienība.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” slimnīcu apvienību kā juridisku personu sniegto pakalpojumu apmaksa tiek uzsākta pēc to reģistrācijas Komercreģistrā.

Ārstniecības iestāžu strukturālā reforma paredz veidot 24 stundu neatliekamās palīdzības traumpunktus aprūpes slimnīcās, kā arī ņemot vērā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta infrastruktūras attīstību attiecīgajās teritorijās citās slimnīcās, kas ar 2009.gada 1.septembri nodrošina ambulatoro veselības aprūpi. 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” ir noteikts stacionāro ārstniecības iestāžu saraksts, kuras ar šā gada 1.septembri pārtrauc sniegt diennakts stacionāro palīdzību, bet ar kurām slēdz līgumus par traumpunkta (neatliekamās palīdzības punkta) diennakts pakalpojumu sniegšanu pirmsslimnīcas etapā. Tās ir 9 slimnīcas:

• Aizkraukles slimnīca

• Bauskas slimnīca

• Limbažu slimnīca

• Ludzas rajona slimnīca

• Priekules slimnīca

• Rīgas rajona slimnīca

• Saldus medicīnas centrs

• Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca

• Talsu slimnīca

Ar 2009.gada 27.janvāra Ministru kabineta rīkojumu Nr.75 tika izveidota valsts pārvaldes iestāde Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kura uzdevums ir realizēt vienotu neatliekamās medicīniskās palīdzības politiku valstī un apvienot 39 atsevišķus pašvaldību NMP sniedzējus vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Turpinot pārņemt no pašvaldību institūcijām pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas (turpmāk – NMP) funkciju, valsts NMP dienests no 2009.gada 1.septembra nodrošina jau ~ 70% no visiem NMP izsaukumiem Latvijā.

Līdz šā gada 1.septembrim NMP dienestā ir iekļāvušies 15 pašvaldību NMP sniedzēji, tajā skaitā 4 plānotie reģionālie vadības un dispečeru centri.

Plānots, ka no šā gada 1.oktobra NMP dienestā iekļausies NMP sniedzēji no Limbažiem, Smiltenes, Saldus, Dagdas, Kārsavas, Krāslavas, Ludzas un Zilupes, bet no šā gada 1.novembra – NMP sniedzēji no Bauskas un Aizkraukles. No šā gada 1.decembra – NMP sniedzēji no Alūksnes, kā arī no 2010.gada janvāra NMP dienestam pievienosies NMP sniedzēji no Liepājas, Priekules un Ventspils.

Sadarbībā ar pašvaldībām šobrīd ir atvērti divi jauni NMP brigāžu punkti – Līgatnē un Tilžā, turklāt Tilžā NMP brigāde ir pilnībā nokomlektēta no jauna.

Kopumā līdz 2012.gadam plānots NMP brigāžu mediķus izvietot 33 jaunās vietās visā Latvijā. Salīdzinot ar NMP dienesta darbības sākumu 2009.gadā, NMP brigāžu vietu skaits pieaugs par ~30%. Līdz nākamā gada janvārim, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar pašvaldībām telpu nodrošināšanā, plānots izveidot jaunus NMP brigāžu izvietošanas punktus Plācī, Taurenē, Pāvilostā un Ezerē.

Saistībā ar būtiskām izmaiņām stacionārās veselības aprūpes organizēšanā ir nepieciešams koordinēt ikdienā pacientu nogādāšanu slimnīcās ar NMP brigādēm visas valsts teritorijā, kā arī vadīt un koordinēt NMP dienesta brigāžu darbu ārkārtas medicīniskajās situācijās un katastrofās. NMP sniegšanas efektivitātes tālāku uzlabošanu NMP dienestā šobrīd ievērojami kavē pirmsslimnīcas NMP un specializētās NMP vienotas vadības iespēju trūkums, tādēļ svarīgi ir pievienot Katastrofu medicīnas centra Operatīvo medicīnisko dienestu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, un uz tā bāzes tuvākajā laikā izveidot NMP dienesta Centrālo vadības centru. Ministru kabinets 2009.gada 9.septembrī apstiprināja rīkojumu Nr.608 par Katastrofu medicīnas centra reorganizāciju un struktūrvienības – Operatīvā medicīniskā dienesta – pievienošanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

NMP dienestam, neatkarīgi no pacienta atrašanās vietas valstī, izvirzīti trīs svarīgi nosacījumi:

• ātra ierašanās notikuma vietā;

• ātra un kvalitatīva pacienta dzīvībai svarīgo funkciju stabilizācija jau notikuma vietā;

• ātra pacienta nogādāšana uz atbilstošāko ārstniecības iestādi, kur viņam var nodrošināt kvalitatīvu ārstēšanu.

NMP sniedzēju apvienošanās ļaus ieviest vienotus principus un standartus neatliekamās medicīniskās palīdzības darbā visā Latvijā, ieviest vienotu personāla apmācības un kvalitātes sistēmu, labāk plānot materiāltehnisko nodrošinājumu un cilvēkresursu attīstību, kā arī kopumā veiksmīgāk attīstīt un modernizēt NMP dienesta darbu.

 

Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modeļu pilnveidošana

Veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modelis ir svarīgs veselības aprūpes pakalpojumu reformas instruments, kas nodrošina ne tikai izmaksu efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, bet arī ir svarīgs faktors sniegto veselības aprūpes kvalitātes un pakalpojumu pieejamības veicināšanai iedzīvotājiem. Veselības ministrija ir veikusi virkni pasākumu reformas mērķu izpildei.

Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” (noteikumi) ir veikti grozījumi, kas paredz, ka bērnu ķirurgs, pediatrs un oftalmologs būs tiešās pieejamības ārsti. Līdz ar to iedzīvotāji varēs saņemt veselības aprūpes pakalpojumu bez ģimenes ārsta nosūtījuma.

Noteikumos ir papildināti ģimenes ārstu darbības novērtēšanas kvalitātes kritēriji. Vienlaicīgi ir jāatzīmē, ka minētais jautājums ir prioritārs primārās veselības aprūpes pakalpojumu reformas procesā, kam turpmāk Veselības ministrija veltīs pastiprinātu uzmanību.

Smagajā sociāli ekonomiskajā situācijā, kad palielinās trūcīgo personu skaits, ir svarīgi veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modeļos iestrādāt nosacījumus, kas nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visvairāk neaizsargātajām iedzīvotāju kategorijām.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 8.septembra sēdē apstiprinātajai Sociālās drošības tīkla stratēģijai noteikumos:

• tiek noteikts, ka pacientu iemaksu trūcīgajām personām sedz no valsts budžeta;

• paredzēts, ka pacientu līdzmaksājumu trūcīgajām personām par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām sedz no valsts budžeta;

• ir noteikts, ka trūcīgo pacientu uzturēšanos slimnīcu viesnīcās sedz no valsts budžeta;

• ir paplašinātas indikācijas veselības aprūpes mājās pakalpojumiem pacientiem ar smagām slimībām;

• ir veikti grozījumi dienas stacionāru psihiatrijā apmaksas nosacījumos, kas nodrošinās psihiatriskā profila gultu samazinājumu.

 

Cilvēkresursu attīstība

Pašreizējā krīzes situācijā ir apdraudēta cilvēkresursu attīstības programmas realizācija. Veselības ministrija ir veikusi pasākumus, kas daļēji samazina ar finanšu resursu samazinājumu veselības aprūpes sistēmā saistītās negatīvās sekas. Ministru kabinetā pieņemtā jaunā rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība paredz, ka funkcijas, kas saistītas ar rezidentu uzņemšanas organizēšanu noteiktās ārsta un zobārsta rezidentūras programmās, līgumu slēgšanu ar ārstniecības iestādēm par rezidentu praktiskās apmācības finansējumu un līgumu slēgšanu ar rezidentūrā uzņemtām personām (nosakot, ka pēc rezidentūras beigšanas saskaņā ar sadali minēto personu pamatdarbs, uz laiku, ne mazāku par 3 gadiem, būs valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēs) tiek nodotas augstskolām, kuras īsteno medicīniskās izglītības programmas. Valsts pasūtījuma īstenošanai rezidentu apmācībā nepieciešamos valsts budžeta līdzekļus augstskolas saņems no Veselības ministrijas saskaņā ar noslēgto līgumu starp ministriju un attiecīgo augstskolu.

Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.2.3. aktivitātes ietvaros tiek īstenots projekts “Veselības aprūpes un veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla kompetences, prasmju un iemaņu līmeņa paaugstināšana”.

Projekta mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un efektīvu nozares administrēšanu, izglītojot cilvēkresursus veselības nozarē un piesaistot tos darba tirgum saskaņā ar valsts noteikto politiku ilgtspējīgai veselības nozares attīstībai.

Projekta ietvaros tālākizglītības iespējas bez maksas tiks nodrošinātas 25 tūkstošiem Latvijas ārstniecības nozares darbinieku visā Latvijā – ārstiem, māsām, ārstu palīgiem un citiem medicīnas darbiniekiem:

• 15 tūkst. veselības nozarē strādājošas personas, kurām nepieciešams pilnveidot vispārējās, profesionālās zināšanas un prasmes, kā arī iegūt ārvalstu pieredzi kvalifikācijas uzturēšanā un resertifikācijā;

• 6 tūkst. māsas, kurām nepieciešams izlīdzināt profesionālās kvalifikācijas līmeni un/vai iegūt pamatspecialitāti vai papildspecialitāti;

• 2 tūkst. personas, kuras vēlas kvalificēties atbilstoši darba tirgus pieprasījumam;

• 2 tūkst. personas, kuras nav ilgstoši praktizējušas profesijā un vēlas atjaunot profesionālo darbību.

Šis projekts ir pats apjomīgākais no Latvijā līdz šim realizētajiem medicīnas darbinieku tālākizglītības projektiem – gan apmācāmo personu skaita, gan investētā finanšu apjoma ziņā.

Vidējās izmaksas uz vienu apmācāmo sastāda 300 latu, kas ietver apmācības programmas, mācību metodiskā materiāla izstrādi, izdošanu un apmācības procesa realizāciju.

Projektu plānots īstenot 36 mēnešus (no 2008.gada 1.oktobra līdz 2011.gada 30.septembrim).

Projektā ietvertas šādas aktivitātes:

• Cilvēkresursu apmācības plāna izstrāde,

• Personāla vispārējo zināšanu un prasmju pilnveide,

• Personāla profesionālo zināšanu un prasmju pilnveide,

• Cilvēkresursu pārkvalifikācija,

• Māsu pamatspecialitāšu un papildspecialitāšu iegūšana,

• Profesionālās darbības atjaunošana,

• Personāla pieredzes apmaiņa.

 

Galvenās identificētās problēmas, turpmākie pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanai

Veselības ministrijas budžeta izdevumi 2009.gadā atbilstoši 2009.gada 16.jūnija likumam “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” un ņemot vērā Ministru kabineta 2009.gada 24.augusta rīkojumu Nr.571 “Par Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana” līdzekļu pārdali 2009.gadā” (ar kuru papildus septembrī tika piešķirti 3 055 780 latu ES struktūrfondu finansējumam), ir 456 695 581 lats. Veselības aprūpes budžeta samazinājums ar 2009.gada 1.septembri ir 77 176 499 lati attiecībā pret 2008.gada 12.decembra likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” plānotajiem izdevumiem 533 872 080 latu apmērā.

Būtiskākais samazinājums skar slimnīcas, kurām iespējams nodrošināt tikai 43% no pirmā pusgada finansējuma, jo procentuāli mazāks samazinājums paredzēts ģimenes ārstiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, kompensējamiem medikamentiem un profilaksei.

Pašreizējais finansējums veselības aprūpei otrajam pusgadam ir absolūti kritisks un nozīmē, ka lielākās slimnīcas – universitātes un reģionālās – ar šādu finansējumu ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Lai nodrošinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, Veselības ministrija 14 461 381 latu ir pārcēlusi finansējumu no novembra un decembra uz septembra un oktobra mēnešiem un izstrādājusi priekšlikumu par budžeta grozījumiem, paredzot veselības aprūpei budžeta palielinājumu.

Ārkārtīgi nelabvēlīgā situācija veselības aprūpes budžetā prasa no veselības aprūpes sistēmas vadības ātru un operatīvu rīcību, faktiski pašreiz notiek krīzes vadības pasākumu realizācija. Šajā situācijā veselības ministre, profesore B.Rozentāle un Ministru prezidents V.Dombrovskis vienojušies, ka vienīgais normatīvais dokuments, kas dod iespēju ātri un atbilstoši mainīgajai situācijai realizēt nepieciešamās strukturālās reformas, ir Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”. Noteikumos ir detalizēti atspoguļots pašreizējais stacionāro pakalpojumu sniedzēju tīkls, noteikti to līmeņi un atbilstoši slimnīcu kompetencei noteikti apmaksas nosacījumi. Minētais normatīvais akts ne tikai definē veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju organizācijas principus, sniegto pakalpojumu apmaksas modeļus, bet arī praktiski ir veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju plānošanas dokuments.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Veselības ministrija uzskata par nelietderīgu veidot atsevišķus politikas plānošanas dokumentus un nav virzījusi turpmākai izskatīšanai Ministru kabinetā “Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas plānu 2009.–2011.gadā”, tāpat krīzes situācijā tuvākajā laikā netiks izstrādāta jauna ambulatoro un stacionāro pakalpojumu sniedzēju attīstības programma.

2009.gada laikā ir panākta būtiska veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu tīkla optimizācija. Veselības ministrijas analīze liecina, ka tuvākajos 2–3 gados vajag saglabāt pašreizējo stacionāro pakalpojumu sniedzēju skaitu, vienlaikus veicinot slimnīcu apvienību veidošanos. Svarīgi ir pabeigt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidošanu, turpināt attīstīt mājas veselības aprūpes pakalpojumus un dienas stacionārus. Tikai izvērtējot kompleksi visus ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību saistītos faktorus un pieejamos finanšu resursus izmaksu efektīvu pakalpojumu attīstībai, ir iespējama ilgtermiņa veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības plānošana.

Pasākumi, kas nodrošina efektīvu pieejamo finanšu līdzekļu izlietojumu, ir saistīti ar jaunu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modeļu izstrādi. Pašreiz Veselības ministrija veido darba grupu, kas līdz 2009.gada 20.oktobrim izstrādās priekšlikumus ģimenes ārstu darbības kvalitātes un pieejamības novērtēšanas kritērijiem. Veselības ministrija nodrošinās izstrādāto priekšlikumu publisku apspriešanu, piesaistot nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

Jāatzīmē, ka veselības sistēmas reformas viens no galvenajiem virzieniem ir cilvēkresursu attīstība. Jaunu pakalpojumu attīstība (mājas veselības aprūpe, dienas stacionāri) nodrošinās ārstniecības personāla iesaistīšanu minēto pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem. Sevišķi svarīgi ir novirzīt atbrīvojušos resursus no pārprofilētajām stacionārajām iestādēm. Nepieciešams nepieļaut ārstniecības personāla samazināšanos (t.sk. izbraucot darba meklējumos uz citām valstīm) ārstniecības iestādēs, ko nevarēs nodrošināt bez adekvātiem finanšu resursiem veselības aprūpes sistēmā.

 

Valsts pārvaldes strukturālās reformas ieguvumi iedzīvotājiem

Iedzīvotāju ieguvums no valsts pārvaldes strukturālās reformas veselības nozarē būs:

• ir samazinātas administratīvās izmaksas valsts pārvaldes iestādēs, samazināts štatu vienību skaits, likvidētas valsts aģentūras – ir izveidota izmaksu efektīva veselības nozares budžeta struktūra;

• reformas procesā iegūtā finanšu līdzekļu ekonomija tiek novirzīta veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai – uzlabojas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem;

• valsts pārvaldes iestādēs ir likvidēta funkciju dublēšanās, samazinātas birokrātiskās procedūras iestāžu darbībā – tiek veidota efektīva, uz klientu orientēta valsts pārvaldes sistēma.

 

* Ministres informatīvais ziņojums “Par veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai” Ministru kabineta ārkārtas sēdē 2009.gada 15.septembrī