Par strukturālajām reformām izglītībā*

 

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe:

 

Informatīvais ziņojums sagatavots saskaņā ar Ministru prezidenta rezolūciju sniegt informāciju par Ministru kabineta 2009.gada 24.aprīļa sēdes protokollēmumā (prot.Nr.26 2.§) “Ziņojums par izglītības sistēmas strukturālo reformu” noteikto uzdevumu izpildi.

 

I. Ievads

Izglītība mūsdienās ir svarīgākais sabiedrības pastāvēšanas un attīstības priekšnoteikums. Tai ir būtiska nozīme gan atsevišķu cilvēku, gan sabiedrības attīstībā, tā pieder pie cilvēktiesībām un ir svarīgs līdzeklis, lai sasniegtu tādus mērķus kā ekonomikas un pilsoniskas sabiedrības attīstība, vienlīdzība, dzimumu līdztiesība. Izglītības sistēmas attīstības jomā valsts ilgtermiņa mērķis ir virzība uz zināšanām balstītu sabiedrību, kuras kultūras, sociālo un ekonomisko izaugsmi nosaka iedzīvotāju augsts intelektuālais līmenis, kā arī uz tādu sabiedrību, kas nodrošina ilgtspējīgu attīstību. Šādā kontekstā galvenā loma ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošajām jomām, īpaši Latvijas izglītības sistēmai, attīstot radošas, mērķtiecīgas, atbildīgas un uzņēmīgas personības, nodrošinot zināšanas un prasmes visa mūža garumā. Izglītības kvalitātei jāatbilst mūsdienu sabiedrības un tautsaimniecības arvien augošajām prasībām. Valsts uzdevums ir nodrošināt ikvienam cilvēkam vispārējās pamata un vidējās izglītības, kvalitatīvas augstākās un profesionālās izglītības iespējas, kā arī piekļuvi pirmsskolas izglītībai visos Latvijas reģionos. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013.gadam akcentētas izaugsmes resursu zināšanas. Tajā tiek minēts, ka mūsu galvenais resurss, lai sasniegtu attīstītajām valstīm raksturīgo visas sabiedrības un katra indivīda dzīves līmeni, ir iedzīvotāju zināšanas un gudrība, to prasmīga un mērķtiecīga izmantošana.

Lai turpinātos nepārtraukta un visos līmeņos sabalansēta valsts attīstība, jāveido izglītota un zinoša sabiedrība, koordinēti un mērķtiecīgi virzot zināšanu radīšanu, uzkrāšanu, izplatīšanu un lietošanu. Zināšanas kļūst par valsts stratēģisko bagātību un galveno ekonomiskās izaugsmes resursu, kas nodrošina cilvēkam iespēju kļūt par aktīvu darba devēju vai par augsti kvalificētu speciālistu.

Vienlaikus, lai sasniegtu šos mērķus, jānodrošina atbilstoša izglītības sistēma. Tādēļ viens no izglītības sistēmas sakārtošanas virzieniem ir skolu tīkla sakārtošana. Šā procesa ietvaros IZM sadarbībā ar pašvaldību pārstāvjiem un sociālajiem partneriem izvērtē skolu attīstības perspektīvas, lai izmaiņas būtu sekmīgas.

IZM aicināja 19 pilsētu pašvaldības kopsakarībās skatīt visu veidu izglītības iestāžu tīkla pastāvēšanas un attīstības iespējas, tajā skaitā reģionu kontekstā, izvērtējot esošo resursu (ēku, pedagogu, administratīvā aparāta u.c.) racionālas izmantošanas iespējas. Īpaša uzmanība ir pievērsta tiem gadījumiem, kad vairākas skolas var izmantot vienotu infrastruktūru – dienesta viesnīcas (internātus), ēdināšanas blokus, sporta zāles un stadionus, bibliotēkas u.c.

28 novadu pašvaldībām IZM piedāvāja dažādus iespējamos profesionālās izglītības iestāžu pārņemšanas variantus un nosacījumus, kuri būtu nozīmīgi pašvaldībām. Pašvaldības tika mudinātas izvērtēt un pieņemt lēmumu par vairāku skolu apvienošanu un filiāļu veidošanu, kā arī vienotas skolu administrācijas izveidi.

IZM nodrošina sabiedrības iesaisti strukturālo reformu jautājumu risināšanā, vienlaikus sagaidot atbalstu un sapratni no sabiedrības. Pārmaiņas šajā sistēmā un ekonomiskās situācijas kontekstā ir ar mērķi paaugstināt izglītības kvalitāti un finanšu līdzekļu izmantošanas efektivitāti, kas ir viens no valsts attīstības priekšnoteikumiem.

IZM strādā pēc atklātības principa, sabiedrība tiek iesaistīta un regulāri informēta par izglītības sistēmas sakārtošanas procesu un citiem aktuāliem jautājumiem, lai veicinātu sabiedrības līdzdalību izglītības nozarei aktuālu un svarīgu lēmumu pieņemšanā. IZM aicina ikvienu sabiedrības pārstāvi aktīvi līdzdarboties izglītības attīstības nodrošināšanā. Izmantojot informāciju tehnoloģiju piedāvātās priekšrocības, IZM interneta vietnē ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja paust vērtējumu, viedokli un priekšlikumu par izglītības nozares aktualitātēm, uzzināt par dažādām konsultatīvajām padomēm un darba grupām, kā arī iespēju tajās līdzdarboties.

Kā nozīmīgas var vērtēt IZM pārstāvju reģionālās vizītes, kuru ietvaros 2009.gada jūlijā bija tikšanās ar vairāk nekā 80 jaunievēlēto pašvaldību un izglītības iestāžu vadītājiem, nolūkā kopīgi meklēt atbilstošākos risinājumus saistībā ar izglītības sistēmas sakārtošanas procesu, tajā skaitā izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā. Tāpat sabiedrības līdzdalību izglītībai svarīgu lēmumu pieņemšanā reģionālā mērogā nodrošināja Stratēģiskās analīzes komisijas iniciētais Latvijas forums, kura sagatavošanā iesaistījās un diskusijās piedalījās IZM pārstāvji.

Izglītības sistēmas sakārtošanas nepieciešamību raksturo arī sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” iedzīvotāju aptaujā par izglītību iegūtie dati, kas ir publicēti 2009.gada augustā pētījumā “DnB NORD Latvijas barometrs”. Kā būtiskāko jautājumu izglītības jomā aptaujas dalībnieki norāda nepietiekamo finansējumu izglītības nozarei. Tāpat pētījuma rezultāti norāda uz nepieciešamību izvērtēt izglītības iestāžu tīklu, iespējām uzlabot izglītības kvalitāti, kā arī valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanu, īstenojot izglītības politiku.

Izglītības sistēmas sakārtošanu vispārējā izglītībā raksturo jauns finansēšanas princips “nauda seko skolēnam”, kura mērķis ir rosināt mācību iestāžu konkurētspēju, dažādojot izglītības programmu piedāvājumu, to maksimālu atbilstību skolēnu spējām un interesēm, kā arī nodrošināt vienlīdzīgu un caurskatāmu finanšu līdzekļu sadali uz katru skolēnu, vienlaikus veicinot efektīvu izglītībai piešķirtā finansējuma izlietojumu, izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, tādējādi veidojot optimālu skolu tīklu un paaugstinot izmaksu efektivitāti.

Profesionālās izglītības sistēmas sakārtošanu raksturo pašregulējoša, valsts un darba tirgus vajadzībām atbilstoša profesionālās izglītības sistēma, kas nodrošina iedzīvotājiem iespēju iegūt savām spējām un interesēm atbilstošas vispārējās un profesionālās zināšanas un prasmes visa mūža garumā un ko nodrošina profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, izglītības satura un izglītības finansēšanas sistēmas sakārtošana.

Savukārt augstākās izglītības sistēmas sakārtošana paredz mazināt studiju programmu sadrumstalotību un uzlabot kvalitāti, veicināt publiskā finansējuma racionālu un efektīvu izmantošanu, sekmēt augstākās izglītības pieejamību personām no mazāk nodrošinātām ģimenēm. Ņemot vērā, ka zināšanas un inovācijas ir Latvijas galvenie resursi valsts attīstības mērķu sasniegšanai un intelektuālais potenciāls virza kapitāla izmantošanu, tehnoloģiju attīstību un darbaspēka kvalitāti, svarīgs priekšnoteikums ir augstāko izglītības iestāžu un zinātnes nozares institūciju sadarbība.

IZM, plānojot savu darbu, kā īpaši nozīmīgus ir noteikusi Eiropas Komisijas programmas “Izglītība un apmācība 2010” rādītājus, kuri ir saistoši visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, un, pamatojieties uz tiem, izvirza izglītības procesu vadības virsmērķi šim un nākamajiem 3 gadiem – nodrošināt publiskā finansējuma līdzekļu efektīvāku izmantošanu, sekmējot kvalitatīvas un resursefektīvas visu pakāpju izglītības pieejamību un zinātnes attīstību valsts ilgtspējai un konkurētspējai.

Būtiska loma izglītības nozarē plānotajām strukturālajām izmaiņām ir ES fondu ieguldījumam plānošanas periodā 2007.–2013.gadam. Atbilstoši plānotajām izmaiņām izglītības nozarē tiek veikta arī ES fondu aktivitāšu pārvērtēšana, pārstrukturizācija un finansējuma pārdale, nodrošinot gan papildu atbalstu restrukturizācijas mērķu sasniegšanai, gan atbalstu tām jomām, kurās valsts ir skaidri noteikusi uz ekonomisko un sociālo izaugsmi vērstu reformu un attīstības stratēģiju, tādējādi ES fondu līdzekļiem palīdzot to īstenot.

 

II. Situācijas raksturojums

Situācijas raksturojums veidots, balstoties uz Ministru kabineta 2009.gada 24.aprīļa sēdes protokolā Nr.26 2.§ (MK protokols) dotajiem uzdevumiem IZM.

 

Vispārējā izglītība

> MK protokola uzdevums Nr.2:

“Atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu ieviest ar 2009.gada 1.septembri finansēšanas modeli “nauda seko skolēnam”. Izglītības un zinātnes ministrijai veikt mērķdotācijas sadali pedagogu darba samaksai atbilstoši minētajam modelim, kā arī paredzēt visa finansējuma un uzdevumu, kas saistīti ar vispārējās izglītības iestāžu darbības nodrošināšanu, nodošanu pašvaldībām un nodrošināt izglītības pārvalžu informēšanu par izmaiņām finansēšanā.”

Statuss: daļēji izpildīts.

Izpildes gaita

Finansēšanas principa “nauda seko skolēnam” ieviešana. No šā gada 1.septembra mērķdotācija pedagogu darba samaksai tiek aprēķināta atbilstoši finansēšanas principam “nauda seko skolēnam”, kura mērķis ir rosināt mācību iestāžu konkurētspēju, dažādojot izglītības programmu piedāvājumu, to maksimālu atbilstību skolēnu spējām un interesēm, kā arī nodrošināt vienlīdzīgu un caurskatāmu finanšu līdzekļu sadali uz katru skolēnu, vienlaikus veicinot efektīvu izglītībai piešķirtā finansējuma izlietojumu, izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, tādējādi veidojot optimālu skolu tīklu un paaugstinot kvalitāti un izmaksu efektivitāti.

Saskaņā ar jauno finansēšanas principu mērķdotācija pašvaldībām pedagogu darba samaksai būs tieši atbilstīga skolēnu skaitam konkrētajā administratīvajā teritorijā. 2009.gada 16.jūnijā Saeimas pieņemtajos grozījumos “Likumā par valsts budžetu 2009.gadam” ir indikatīvi noteikts mērķdotāciju finansējums konkrētajai pašvaldībai pedagogu darba samaksai, kas ļauj plānot skolu tīklu konkrētā teritorijā pieejamā finansējuma ietvaros. Pēc 2009./2010.mācību gada sākuma IZM ir saņēmusi no pašvaldībām precizēto informāciju par skolēnu skaitu to teritorijās un piešķiramā finansējuma apjomu.

Minētā finansēšanas principa ieviešana un tā plānotā attīstība nākotnē paredz būtiskus ieguvumus skolēniem, pašvaldībām un izglītības sistēmai kopumā:

Skolēniem:

• skolas būs motivētas nodrošināt kvalitatīvu izglītības piedāvājumu, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk skolēnu;

• skolas būs ieinteresētas piedāvāt alternatīvas izglītības programmas (vispārējās un/vai profesionālās), un skolēniem būs iespēja izvēlēties atbilstīgāko no tām;

• iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību konkurētspējīgās vidusskolās;

• iespēja līdz 6.klasei iegūt izglītību iespējami tuvāk dzīvesvietai.

Pašvaldībām:

• iespēja pašiem apsaimniekot izglītībai pieejamo finansējumu;

• iespēja novada robežās, kā arī starp novadiem plānot skolu tīkla optimālu attīstību piešķirtā finansējuma ietvaros;

• iespēja nodrošināt caurskatāmu finansējuma sadali, tādējādi mazinot līdzekļu nelietderīgu izmantošanu.

Ar jaunā finansēšanas principa ieviešanu tiek radīti priekšnoteikumi optimālai pamata un vidējās izglītības organizācijai Latvijā: izglītībai piešķirtais finansējums tiek izlietots maksimāli efektīvi, dodot iespēju pašvaldībām nodrošināt izglītības pieejamību un vienlaikus veicināt kvalitatīvu un konkurētspējīgu skolu tīkla attīstību.

Vērtējot pedagogu darba samaksas principa “nauda seko bērnam” ieviešanu valsts ekonomiskās situācijas kontekstā, IZM atzīst, ka tā ieviešana ir pilnveidojama. 2009.gada valsts budžeta grozījumos finansējums mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu darba samaksai tika samazināts par 101 miljonu Ls (aptuveni 50%). Lai nepieļautu pedagogu darba samaksas samazinājumu līdz minimālajai darba algai un nodrošinātu pedagoga darba samaksu ne mazāku kā 250 Ls par vienu likmi, 2009.gada 28.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.837 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” no 2009.gada 1.septembra ir paredzēts šāds skolēnu skaits uz vienu pedagoga darba likmi: novados – 8 skolēni, republikas pilsētās – 10,2 skolēni. Salīdzinājumam: Lietuvā 2008./2009. mācību gadā – 11 skolēni, Igaunijā – 13 skolēni.

2009.gada 28.jūlijā ir pieņemti MK noteikumi Nr.836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”. Pedagogu darba samaksas noteikumos ir iekļautas tarifikācijas veidlapas, kas veicinās caurskatāmību, skaidrību un atskaitīšanos finanšu sadalē. Pirmsskolas izglītības pedagogam darba slodze nedēļā ir samazināta no 36 stundām līdz 30 stundām. Valsts budžeta finansējuma būtiskas samazināšanās dēļ pedagogu zemākā mēneša darba alga (algas likme) latos ir samazināta no 350 Ls līdz 255 Ls (pedagogiem ar darba stāžu lielāku par 10 gadiem). Samaksa par pedagoga darba slodzē ieskaitāmo darbu – klases audzināšanu, rakstu darbu labošanu, individuālo darbu ar izglītojamo, mācību stundu sagatavošanu, darbu ar izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, kuri ir integrēti vispārējās izglītības iestādē, – kas iepriekš bija fiksēta, tagad ir noteikta kā augšējā robeža. Ir plānots, ka, beidzoties ekonomiskajiem un finansiālajiem sarežģījumiem, IZM atgriezīsies pie pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas.

IZM vērš uzmanību uz to, ka pat tās pašvaldības, kurās ir sakārtots skolu tīkls un panākts optimāls klašu piepildījums (ap 25–30 skolēniem klasē), ar piešķirto finansējumu nevar atļauties apmaksāt par klašu dalīšanu grupās svešvalodas stundās, pedagogu konsultācijas skolēniem, kā arī klases audzināšanu, skolēnu darbu labošanu u.c. Lai nodrošinātu izmaksu efektivitāti, veidotu optimālu skolu tīklu un nodrošinātu skolēniem izglītības apguves iespējas šajā finansiālajā situācijā, pašvaldības pieņem lēmumus par skolu tīkla sakārtošanu. No 2009.gada janvāra līdz šim (7.septembrim) IZM ir saskaņojusi 56 pašvaldību lēmumus par izglītības iestāžu likvidāciju (izvērtēšanas stadijā vēl 3) un 63 lēmumus par izglītības iestāžu reorganizāciju (izvērtēšanas stadijā vēl 5).

IZM turpina izvērtēt jautājumus par izglītības satura pilnveidi, lai esošā finansējuma ietvaros saglabātu laikam atbilstošu izglītības kvalitāti.

No 2010.gada 1.septembra tiek plānota pārēja uz pamatizglītības apguvi no 6 gadu vecuma, vienlaikus nodrošinot piecgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei.

Šobrīd uz pirmsskolas izglītības programmu paraugu bāzes Valsts izglītības satura centra (VISC) speciālisti izstrādā programmu sešgadīgo bērnu apmācībai ar konkrētajam vecumposmam atbilstošām metodēm un piemērotā vidē. Ņemot vērā, ka turpmāk 1.klasē skolēni būs par gadu jaunāki, tiks veiktas izmaiņas visu mācību priekšmetu saturā. Tiks pārskatīti mācību priekšmetu standarti, pilnveidojot prasības līdz pat 6.klasei, kā arī tiks pārskatīti mācību priekšmetu programmu paraugi, piemērojot tos attiecīgajam vecumposmam.

Prognozētie ieguvumi:

• optimālā laikā tiks nodrošināta bērnu sagatavotība sākumskolai;

• vispārējā izglītība tiks nodrošināta visiem sešgadīgajiem bērniem;

• racionāli tiks izmantoti cilvēkresursi pedagoģiskā procesa nodrošināšanai;

• iespējams samazināt skolēnu pārslodzi;

• neradīs draudus vispārējās izglītības kvalitātei;

• līdztekus tiks veikta pamatizglītības satura kvalitatīva pilnveide, lai nodrošinātu Latvijas skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanos vietējā un starptautiskā līmenī;

• vispārējās izglītības iegūšana līdz pilngadībai;

• pēckrīzes periodā darbaspējīgo iedzīvotāju skaits palielināsies par aptuveni 18 tūkstošiem.

Prognozētā problēma:

• pēc finansēšanas principa “nauda seko skolēnam” ieviešanas nelielām skolām atsevišķos novados vairākos mācību priekšmetos var rasties problēmas finansiāli un pedagoģiski nodrošināt IZM pamatizglītības programmas paraugplānā uzrādīto mācību stundu skaitu nedēļā.

IZM ir rekomendējusi pašvaldībām, esošā finansējuma ietvaros sakārtojot skolu tīklu un izvērtējot reorganizējamo vai slēdzamo izglītības iestāžu sarakstu, ņemt vērā ne tikai skolēnu skaitu skolā, bet arī noteiktus kritērijus:

• skolas darba kvalitāte – skolēnu mācību rezultāti un sekmības dinamika, izglītības programmu piedāvājums, sasniegumi interešu izglītības jomā, pedagogu un direktora darba kvalitāte u.c., lai nodrošinātu skolu labās prakses un pieredzes pārmantojamību;

• izglītības pieejamība – sākumskolas (1.–6.klase), īpaši – sākumklases (1.–3.klase) iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai; transporta nodrošinājums un dienesta viesnīcas nākamajās izglītības pakāpēs;

• iesaistīto pušu informētība un viedoklis – skolēni, skolotāji, vecāki;

• skolas attīstības potenciāls – iespēja kļūt par daudzfunkcionālu izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centru. Iespēja piesaistīt un vairot finansējuma avotus;

• skolu tīkla attīstības koncepcija novadā – pieejamie finanšu resursi, skolu ēku piepildījums un noslogojums, teritorijas demogrāfiskās tendences, pašvaldības ekonomiskās attīstības potenciāls.

Pēdējo desmit gadu laikā demogrāfiskās situācijas dēļ skolēnu skaits vispārizglītojošajās izglītības iestādēs samazinājies par aptuveni 30%, savukārt pedagogu un skolu skaits samazinājies par aptuveni 10% (skatīt attēlu Nr.1.)

Birokrātisko šķēršļu mazināšana

Lai atvieglotu pašvaldībām izglītības iestāžu optimālu izveidi ar efektīvāku finanšu izlietojumu un lai vairotu pašvaldību brīvību, IZM ir atcēlusi virkni ierobežojumu, ņemot vērā pašvaldību, skolu vadītāju un skolotāju ieteikumus:

• atcelti vispārējās izglītības iestāžu pedagogu amata vienību saraksti, pašvaldībām dodot lielāku autonomiju izvērtēt un noteikt nepieciešamā administratīvā u.c. pedagoģiskā personāla amatu skaitu katrā izglītības iestādē;

• paplašinātas iespējas skolotāju darbam, dodot iespēju skolotājiem ar augstāko pedagoģisko izglītību un profesionālajā vidējā izglītībā iegūtu pirmsskolas skolotāja profesionālo kvalifikāciju ieņemt pirmsskolas skolotāja amatu; kā arī pedagogiem, kuri jau ieguvuši 1.–4.klases skolotāja kvalifikāciju, pēc tālākizglītības programmas apguves ir iespēja pasniegt mācību priekšmetus pamatizglītības 5. un 6.klasē; tāpat skolotājs ar maģistra vai doktora grādu pedagoģijā vai citā zinātnes nozarē var pasniegt iegūtam grādam atbilstošu mācību priekšmetu;

• atvieglota izglītības programmu licencēšanas kārtība – licence tiek izsniegta uz nenoteiktu laiku; ja izglītības iestāde īsteno IZM izstrādātajam programmas paraugam atbilstošu vispārējās izglītības programmu, nepieciešams iesniegt tikai iesniegumu un izziņu par attiecīgās izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo telpu un materiāltehnisko nodrošinājumu un iesniegumu licences saņemšanai var iesniegt elektroniski;

• atvieglota akreditācijas kārtība, paredzot diferencētu ekspertu skaitu akreditācijas procesā atkarībā no skolēnu un izglītības programmu skaita; paredzot iespēju pagarināt izglītības iestādes akreditāciju līdz 2 gadiem, pamatojoties uz akreditācijas komisijas priekšlikumu, kā arī ja skolas dibinātājs ir pieņēmis lēmumu par skolas renovāciju, reorganizāciju vai likvidāciju; samazinot akreditācijas izdevumus pašvaldībām;

• atcelti ierobežojumi klašu komplektu veidošanai – minimālais un maksimālais skolēnu skaits klasē, iespēja veidot apvienotās klases u.c., līdz ar to dodot iespēju veidot klašu komplektus un apvienot klases.

Papildu informācija par ES struktūrfondiem

ES fondu atbalsts vispārējās izglītības attīstībai strukturālo pārmaiņu apstākļos tiek sniegts:

1.vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai:

• 3.1.3.1.aktivitātes “Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana” ietvaros, nodrošinot atbalstu dabaszinātņu kabinetu remontdarbiem un aprīkojuma iegādei tajās vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kurās no resursu efektivitātes viedokļa ir pietiekams audzēkņu skaits un nodrošināta ieguldījumu ilgtspēja (līdz 60% no 2007./2008.mācību gadā valstī esošo vispārējās vidējās izglītības iestāžu skaita). Aktivitātes ietvaros kopējais publiskais finansējums ir 22 522 800 Ls; papildu tam IZM ir izstrādājusi grozījumus MK noteikumos par 3.1.3.1.aktivitātes īstenošanu, lai izglītības iestāžu reorganizācijas ietvaros nodrošinātu iespēju atbalsta pārstrukturizācijai skolu ietvaros;

• 3.1.3.2.aktivitātes “Atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai” ietvaros, paredzot atbalstu pašvaldībām izglītības tīkla sakārtošanai izglītības sistēmas optimizācijas ietvaros. Vienlaikus, lai nodrošinātu efektīvāku izglītības iestāžu konsolidāciju, IZM ir ierosinājusi grozījumus 3.1.3.2.aktivitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos (tiks skatīti š.g. 15.oktobra Uzraudzības komitejas sēdē), kas veicina racionāla pašvaldību teritorijās esošo vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu tīkla izveidi un racionālu, finansiāli efektīvu pieejamās infrastruktūras noslodzi situācijā pie izglītojamo skaita samazināšanās. 3.1.3.2.aktivitātes kopējais publiskais finansējums ir 9 681 449 Ls; ir izstrādāts MK noteikumu projekts.

2.izglītības kvalitātes paaugstināšanai:

• 1.2.1.2.1.apakšaktivitātes “Vispārējās vidējās izglītības satura reforma, mācību priekšmetu, metodikas un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas uzlabošana” īstenošana nodrošina mācību satura un tā apguves procesa uzlabojumu veikšanu dabaszinātnēs, matemātikā un valsts valodā pamatizglītības otrajā posmā (7.–9.klase), nodrošinot būtisku posmu (turpinājumu) reformu vispārējās izglītības programmās sekmīgai īstenošanai. 1.2.1.2.1.apakšaktivitātes kopējais publiskais finansējums ir 5 014 020 Ls; no 2008.gada decembra uzsākta projektu īstenošana;

• IZM ES struktūrfondu ietvaros kā prioritāti ir izvirzījusi 1.2.1.2.2. apakšaktivitātes “Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” īstenošanu. Piešķirot mērķstipendijas prioritāro mācību priekšmetu pedagogiem (fizika, ķīmija, bioloģija, dabaszinības, matemātika, informātika, svešvaloda (kāda no ES vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu oficiālajām valodām)), plānots nodrošināt vispārējās izglītības iestādes un profesionālās izglītības iestādes ar nepieciešamajiem prioritāro mācību priekšmetu pedagogiem, tādējādi sekmējot vispārējās izglītības kvalitātes uzlabošanu un nodrošinot izglītojamo sagatavošanu studijām dabaszinātņu un tehnoloģiju programmās. Apakšaktivitātes kopējais publiskais finansējums ir 11 244 864 Ls; no 2008.gada maija uzsākta projekta īstenošana;

• 1.2.1.2.3.apakšaktivitātes “Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana” mērķis ir paaugstināt vispārējā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetenci un nodrošināt prasmju atjaunošanu, īpaši saistībā ar modernizēto izglītības saturu, inovācijām un uz zināšanām balstītu sabiedrību, kas attiecīgi ir kvalitatīvas vispārējās izglītības nodrošinājuma būtisks priekšnoteikums. Atbalsts pedagogu tālākizglītībai īpaši aktuāls saistībā ar ievērojamo valsts budžeta līdzekļu samazinājumu izglītības sektoram. 1.2.1.2.3.apakšaktivitātes kopējais publiskais finansējums ir 4 564 706 Ls; norit projektu atlase; projektu īstenošanas uzsākšana plānota 2010.gadā.

3.pedagogu konkurētspējas veicināšanai:

• izglītības iestāžu konsolidācijas procesa rezultātā un pārejā uz finansēšanas principu “nauda seko skolēnam” fundamentāli svarīgi ir veicināt pedagogu konkurētspēju un profesionālo un sektorālo mobilitāti. Minētā nodrošināšanai MK ir atbalstījis jaunas Eiropas Sociālā fonda 1.2.2.1.5.apakšaktivitātes “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” izveidi ar kopējo publisko finansējumu – 20 000 000 Ls. Apakšaktivitātes ietvaros paredzēts atbalsts pedagogiem izglītības sistēmas strukturālo pārmaiņu ietvaros, nodrošinot jaunajos apstākļos darbam izglītības iestādē nepieciešamo pārkvalifikāciju; zināšanu un prasmju pilnveidi profesionālās un sektorālās mobilitātes veicināšanai, tai skaitā komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai, kā arī veicinot pedagogu novērtēšanas sistēmas attīstību un ieviešanu, tai skaitā nodrošinot mērķstipendijas pedagogiem par ieguldījumu pedagogu novērtēšanas sistēmas ieviešanā. MK noteikumi par 1.2.2.1.5.apakšaktivitātes īstenošanu ir apstiprināti MK š.g. 1.septembra sēdē. Projekta uzsākšana plānota 2009.gada 4.ceturksnī.

 

Profesionālā izglītība

Finansēšanas principa “nauda seko skolēnam” ieviešana ir devusi iespēju salīdzināt viena audzēkņa izmaksas vispārējā un profesionālajā izglītībā. Atbilstoši MK 2007.gada 10.oktobra noteikumiem Nr.655 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo” profesionālās izglītības iestādes 1 audzēkņa uzturēšanas izmaksām būtu jābūt 385 Ls gadā. 2009.gadā valsts finansējuma apjoms audzēknim uzturēšanas izdevumiem ir 2 reizes mazāks par normatīvā paredzēto – tikai 193 Ls gadā. Skolas to daļēji kompensē ar pašu ieņēmumiem – kopumā 288 Ls. Līdz ar to veidojas parādi, kas, apkures sezonai beidzoties, 2009.gadā sastādīja 900 000 Ls (šobrīd 250 000 Ls). Vēl lielāka finansējuma samazinājuma gadījumā skolu darbība nav iespējama, jo tajās nodrošināt mācību procesa organizēšanai atbilstošus apstākļus nevarēs.

Salīdzinājumam – vispārizglītojošajās skolās viena skolēna uzturēšanas izmaksas ir 300–380 Ls, bet novados nelielajās skolās 400–500 Ls/gadā.

Savukārt pedagogu darba samaksa uz profesionālās izglītības iestādes 1 audzēkni gadā vidēji ir 300–350 Ls. Vispārējā izglītībā vidēji uz 1 skolēnu pedagogu darba samaksa šobrīd ir apmēram 460 Ls. Jāsecina, ka valsts profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu vidējās izmaksas ir mazākas nekā pamatskolēniem.

Iepriekšminētais ir nepietiekama valsts budžeta finansējuma, kā arī 2009.gada budžeta vairākkārtēja lineāra samazinājuma rezultāts, par ko liecina šāda disproporcija, jo izglītības sistēmas finansēšanas jautājumi nav skatīti kompleksi.

Lai nepakļautu profesionālās izglītības sektoru turpmākai lejupslīdei, nekavējoties jāmaina tā finansēšanas sistēma, nodrošinot vienotu normatīvo principu ievērošanu valstī. Jālikvidē šķēršļi, kas traucē pašvaldībām kompleksi risināt izglītības jautājumus un sakārtot skolu tīklu, viss finansējums izglītībai jāparedz vienotā mērķdotācijā.

 

> MK protokola uzdevums Nr.3:

“Izglītības un zinātnes ministrijai mēneša laikā iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par profesionālo izglītības iestāžu reorganizāciju.”

Statuss: izpildīts 1. un 2.posms.

Izpildes gaita

Ar mērķi efektivizēt resursu izmantošanu, veicināt izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgum sadarbībā ar plānošanas reģioniem, nozaru asociācijām, darba devējiem, izglītības iestādēm, pašvaldībām, mērķtiecīgi un racionāli izmantojot visa veida resursus un piesaistot ES struktūrfondus, tiek veikta profesionālās izglītības sistēmas un satura sakārtošana 4 posmos:

• 1. un 2.posms: mazskaitlīgo skolu slēgšana un pievienošana skolām ar piemērotām telpām un pietiekami attīstītu materiāli tehnisko bāzi;

• 3.posms: ar 2010.gadu: pēc pašvaldību iniciatīvas skolu ar nepietiekamu piepildījumu nodošana pašvaldībām un apvienošana “zem viena jumta” ar vispārizglītojošajām skolām;

• 4.posms: kompetences centru izveide, programmu konsolidācija, specializācija, filiāļu izveide.

IZM ir iesniegusi un MK ir apstiprināti šādi tiesību akti:

• MK 2009.gada 11.marta rīkojums Nr.172 “Par Rīgas 10.arodskolas likvidāciju”;

• MK 2009.gada 22.maija rīkojums Nr.333 “Par Kazdangas profesionālās vidusskolas reorganizāciju”;

• MK 2009.gada 22.maija rīkojums Nr.334 “Par Apes arodvidusskolas reorganizāciju”;

• MK 2009.gada 22.maija rīkojums Nr.335 “Par Daugavpils Mežciema arodskolas reorganizāciju”;

• MK 2009.gada 14.jūlija rīkojums Nr.463 “Par Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma likvidāciju”;

• MK 2009.gada 20.jūlija rīkojums Nr.480 “Par Rīgas Dzelzceļnieku skolas likvidāciju”;

• MK 2009.gada 28.jūlija rīkojums Nr.508 “Par Rīgas 13.arodvidusskolas, Rīgas Būvamatniecības vidusskolas un Rīgas Jūras transporta profesionālās vidusskolas reorganizāciju”.

Reorganizēto profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem nodrošināta iespēja turpināt izvēlēto programmu apguvi profesionālās izglītības iestādēs, kuras ir tiesību un saistību pārņēmējas programmu īstenošanai. Reorganizācijas rezultātā samazinājās 83 pedagogu likmes un 114 darbinieku likmes, daļa izglītojamo tika integrēti esošajās grupās, kā arī palielināta strādājošo pedagogu slodze.

Profesionālās izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā 2010.gadā racionālāk varēs izmantot 9 reorganizēto profesionālo skolu līdzekļus:

• 330 500 Ls precēm un pakalpojumiem;

• 552 000 Ls atlīdzība vai pakalpojums (aptuveni 30% no kopējā atalgojuma, jo pievienoto skolu audzēkņi tiek integrēti esošajās grupās).

9 reorganizēto profesionālo skolu līdzekļu kopsumma sastāda 882 500 Ls, taču tie nav ietaupījumi, jo valsts budžeta dotācija šobrīd sedz tikai 60% atalgojuma un 40% uzturēšanas izdevumu. Tā ir iespēja optimālāk izmantot šos līdzekļus.

 

> MK protokola uzdevums Nr.4:

“Pamatojoties uz pašvaldību priekšlikumiem, īstenot atsevišķu profesionālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu apvienošanu, un Izglītības un zinātnes ministrijai nodot attiecīgām pašvaldībām finanšu līdzekļus pedagogu atalgojumam un izglītības iestāžu uzturēšanai.”

Statuss: izpildīts.

Izpildes gaita

IZM ir aicinājusi 18 pilsētu un 26 novadu vadību kompleksi un sadarbībā ar IZM risināt skolu tīkla sakārtošanas jautājumus, izvērtējot visa veida un dažādas pakļautības izglītības iestāžu turpmāko darbību.

Daudzos novados ir dažādas pakļautības pustukšas izglītības iestādes (piem., profesionālā skola un pamatskola vai tml.). Pārrunu ar pašvaldībām rezultāti liecina, ka IZM piedāvātais modelis izvietot vispārizglītojošās un profesionālās skolas “zem viena jumta” būtu attiecināms ne tikai uz situācijām, kurās vairākas izglītības iestādes tiek izvietotas vienā ēkā, bet arī uz nekustamo īpašumu (skolu ēku, dienesta viesnīcu, ēdināšanas bloku u.c.), kompleksu izmantošanu un uzturēšanu, ko vietējā pašvaldība varētu veikt daudz racionālāk. Izglītojamo skaita samazināšanās ne vien profesionālajās izglītības iestādēs, bet arī vispārizglītojošās vidusskolās rada izglītības iestāžu likvidācijas draudus, kā arī bieži vien neveselīgu savstarpējo konkurenci. Tāpēc tiek atbalstīta vairāku skolu apvienošana un filiāļu veidošana, kā arī vienotas skolas administrācijas izveide.

Rezultātā gan vispārējās, gan profesionālās izglītības pieejamība tiktu saglabāta un izglītības iestāžu tīkls kļūtu racionālāks. Pašvaldību vadītāji izprot profesionālo izglītības iestāžu nozīmi, kuru absolventi daudz vieglāk atrod darbu un papildina pašvaldību ienākuma nodokļu iemaksas, nevis rada sociālā budžeta izdevumus.

Pašvaldībām būs iespēja, pārņemot profesionālās skolas, to telpās izvietot arī citas ar izglītību saistītās institūcijas – pieaugušo izglītības centrus, vakarskolas u.tml., nodrošināt interešu izglītību, bezdarbnieku pārkvalifikāciju, tādējādi veicinot izglītības atvērtību utt.

Ja pašvaldības izteiktu gatavību pārņemt profesionālās izglītības iestādes, tad valsts puse apņemas, izdarot nepieciešamos grozījumus normatīvo aktu prasībās, nodrošināt:

• izglītības iestāžu īpašumu nodošanu pašvaldībām;

• mērķdotāciju atalgojumam un valsts obligātajām sociālajām iemaksām;

• mērķdotāciju uzturēšanas izdevumu segšanai tādā pašā apjomā kā valsts izglītības iestādēm, paredzot pakāpenisku, ikgadēju dotācijas samazinājumu (75% – 50% – 25% – 0%), vienlaikus paredzot sadarbībā ar Finanšu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību izstrādāt jaunu, vienotu finansēšanas modeli, kurā, izmantojot pašvaldību izlīdzināšanas fondu, pašvaldību ieņēmumu bāzē tiktu paredzēti līdzekļi uzturēšanas izdevumiem ne vien vispārizglītojošām, bet arī profesionālām izglītības iestādēm;

• nepieciešamības gadījumā precizēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 3.1.1.1.aktivitātē “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” atbalstāmo izglītības iestāžu sarakstu, kā arī veicināt vispārizglītojošo un profesionālo izglītības iestāžu konsolidāciju, izmantojot ERAF 3.1.3.2.aktivitātes “Atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai” finanšu līdzekļus.

Galvenās problēmas, to risinājumi

Problēma Nr.1 – pārņemot profesionālās skolas, mainās ERAF aktivitātes 3.1.1.1. finansējuma nosacījumi – valsts izglītības iestādēm 15% līdzfinansējumu un priekšapmaksu sedz no valsts budžeta (un tas nav šķērslis pēc tam pašvaldībai pārņemt skolu). Savukārt gadījumā, ja pašvaldība pārņem profesionālo skolu, tai ir jānodrošina gan līdzfinansējums, gan priekšapmaksa.

Iespējamais problēmas risinājums – profesionālās izglītības iestādēm nodrošināt valsts budžeta 15% līdzfinansējumu un priekšapmaksu arī tajos gadījumos, ja tās pārņem pašvaldības. Otrs variants – gadījumos, ja pašvaldības pārņem valsts profesionālās izglītības iestādi, nodrošināt valsts budžeta 7,5% līdzfinansējumu un priekšapmaksu, paredzot, ka atlikušo līdzfinansējumu 7,5% apjomā nodrošina pašvaldība. Pašvaldības neatbalsta risinājuma 2.variantu, norādot, ka tādā gadījumā nebūs līdzvērtīgi nosacījumi attiecībā uz valsts un pašvaldību profesionālajām skolām.

Problēma Nr.2 – finansēšanas avoti pedagogu darba samaksai vispārizglītojošajām skolām un pašvaldību profesionālajām skolām ir dažādi. Tas ir šķērslis pašregulējošas sistēmas izveidei reģionos.

Iespējamais problēmas risinājums – pedagogu darba samaksu pašvaldības izglītības iestādēm, sākot no 2010.gada, budžetā paredzēt vienā mērķdotācijā.

Problēma Nr.3 – pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēma, kas neaptver visus izglītības veidus un nemotivē optimizēt izdevumus (vairs nav norēķinu summas “griestu” ierobežojumu).

Iespējamais problēmas risinājums – iekļaut savstarpējo norēķinu sistēmā visus izglītības veidus, tajā skaitā profesionālo izglītību.

 

> MK protokola uzdevums Nr.7:

“Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju pakāpeniski iesaistīt plānošanas reģionus vienotas izglītības sistēmas pārvaldības nodrošināšanā attiecīgajā reģionā, neparedzot jaunu štata vietu izveidi.”

Statuss: daļēji izpildīts.

Izpildes gaita

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sadarbībā ar citām valsts pārvaldes iestādēm, tajā skaitā ar IZM, darba grupas sēdē par administratīvi teritoriālo reformu, tajā skaitā par rajonu reorganizāciju un rajonu pašvaldībām nododamajām funkcijām republikas pilsētu un jaunveidojamo novadu pašvaldībām, diskutēja par tām funkcijām, kuras nākotnē varētu deleģēt otrā līmeņa pašvaldībām. Tomēr šobrīd normatīvo aktu vai politikas plānošanas dokumentu tālākvirzība nenotiek.

 

> MK protokola uzdevums Nr.9:

“Veicināt profesionālo izglītības iestāžu iesaistīšanu bezdarbnieku pārkvalificēšanā, piesaistot šim mērķim Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzfinansējumu no Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas pārziņā esošajām aktivitātēm.”

Statuss: nepārtraukts process.

Izpildes gaita

Profesionālās izglītības iestādes regulāri tiek informētas par bezdarbnieku apmācības konkursiem un prasībām iesniegumu sagatavošanai. IZM deleģēti pārstāvji piedalās Apmācības īstenotāju izvēles komisijas, Nodarbinātības valsts aģentūras konsultatīvajā padomē, Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai nepieciešamo profesiju saraksta apstiprināšanas komisijā, lai sniegtu priekšlikumus profesionālās izglītības iestāžu dalības bezdarbnieku apmācībā veicināšanai. Šī darba rezultātā ir identificēta problēma, kuras risināšanai nepieciešamas papildu konsultācijas ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju.

Papildu informācija par ES struktūrfondiem

Profesionālās izglītības attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanas sekmēšanai ES fondu atbalsts tiek sniegts:

1.profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai:

• IZM ir sagatavojusi grozījumus MK noteikumos par 3.1.1.1.aktivitātes īstenošanu, paredzot, ka reģionam pieejamās finansējuma kvotas atlikums tiek novirzīts papildu atbalsta sniegšanai profesionālās izglītības iestādēm, kurām tiks uzticēta reģionālo kompetences centru funkciju īstenošana.

2.atbalstam profesionālās izglītības pievilcības veicināšanai:

• 1.2.1.1.4.apakšaktivitāte “Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana”, kuras mērķis ir uzlabot sākotnējās profesionālās izglītības programmu pievilcību jauniešiem, lai palielinātu jauniešu īpatsvaru, kas iegūst profesionālo izglītību un kvalifikāciju. Minētās apakšaktivitātes ietvaros tiek nodrošināta mērķstipendijas piešķiršana izglītojamajiem, kas mācās profesionālās izglītības programmās. 1.2.1.1.4.apakšaktivitātes kopējais publiskais finansējums ir 25 500 718 Ls; no 2009.gada marta sākta projekta īstenošana.

3.profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai:

• 1.2.1.1.3.apakšaktivitātes “Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai” ietvaros paredzētais atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai sekmē izglītības sistēmas spēju sagatavot darbaspēku atbilstoši reģionu attīstības vajadzībām un virzībai uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku. 1.2.1.1.3.apakšaktivitātes kopējais publiskais finansējums ir 8 198 002 Ls; norit projektu atlase; projektu īstenošanas uzsākšana plānota 2009.gada beigās/2010.gada sākumā;

• 1.2.1.1.2.apakšaktivitāte “Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana”. Tuvākajam laika periodam prioritāte ir pedagogu profesionālo zināšanu un prasmju pilnveide atbilstīgā nozarē. Profesionālās izglītības pedagogiem netiek pietiekami nodrošināta tālākizglītība. Lai to nodrošinātu, apakšaktivitātes ietvaros ir radīta iespēja profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem stažēties uzņēmumos. Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana ir priekšnoteikums profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanai, kas attiecīgi veicinātu produktivitātes pieaugumu tautsaimniecībā un darbaspēka prasmju un zināšanu atbilstību mainīgajām darba tirgus prasībām, kā arī veicinātu reģionu attīstību. 1.2.1.1.2.apakšaktivitātes kopējais publiskais finansējums ir 7 441 454 Ls; norit projektu atlase; projektu īstenošanas uzsākšana plānota 2010.gadā.

• 1.2.1.1.1.apakšaktivitāte “Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija”, kas izveidota divu aktivitāšu restrukturizācijas rezultātā, š.g. 12.augusta MK sēdē pieņemot atbilstošus grozījumus darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājumā. 1.2.1.1.1.apakšaktivitātes mērķis ir profesionālās izglītības kvalitātes un efektivitātes uzlabošana atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām, veicot profesionālās izglītības pārstrukturizāciju, izveidojot nozaru kvalifikāciju sistēmu, veicot tautsaimniecības nozaru izpēti, izstrādājot vai pilnveidojot profesiju standartus un profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, un attīstot ārpus formālās izglītības iegūto prasmju atzīšanu. Minētā aktivitāte ir nepieciešama, lai valstī varētu īstenot nepieciešamo profesionālās izglītības sistēmas reformu (pārstrukturizāciju), veidojot sistēmu finansiāli efektīvāku un piedāvājumu elastīgāku un kvalitatīvāku atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Bez aktivitātes atbalsta nav iespējams nodrošināt nozaru ekspertu iesaisti profesiju standartu un kvalifikācijas pamatprasības pārstrādē, bet tas ir obligāts nosacījums, lai nodrošinātu darba devēju prasībām atbilstošu profesionālās izglītības piedāvājumu. 1.2.1.1.1.apakšaktivitātes kopējais publiskais finansējums ir 3 000 000 Ls. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji ir iesniegti apstiprināšanai š.g. 15.oktobra Uzraudzības komitejas sēdē. 1.2.1.1.1.apakšaktivitātes ieviešanu plānots uzsākt 2010.gadā.

 

> MK protokola uzdevums Nr.10:

“Izglītības un zinātnes ministrijai kopīgi ar Finanšu ministriju vienoties par turpmāko rīcību ar reorganizēto izglītības iestāžu nekustamo īpašumu atbilstoši Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijai.”

Statuss: daļēji izpildīts.

Izpildes gaita

Saskaņā ar MK 2006.gada 9.maija rīkojuma Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” (rīkojums) 8.3.apakšpunktu un IZM 2007.gada 28.augusta rīkojumu Nr.771 “Par komisijas izveidošanu” ir izveidota komisija (IZM komisija), lai nodrošinātu rīkojumā uzdotā uzdevuma izpildi. IZM komisijas sastāvā ir gan IZM, gan Finanšu ministrijas valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārstāvji.

Papildu jautājumi saistībā ar reorganizējamo un likvidējamo IZM padotībā esošo iestāžu lietojumā nodoto nekustamo īpašumu turpmāko apsaimniekošanu tiek skatīti arī IZM Nekustamā īpašuma un valsts mantas apsaimniekošanas komisijas sēdē.

Informācija par reorganizētajām iestādēm

Reorganizētās Kazdangas profesionālās vidusskolas lietojumā esošie nekustamie īpašumi nekustamā īpašuma “Kazdangas lauksaimniecības tehnikums” Kazdangas pagastā, Aizputes novadā (izņemot meža zemes, ne parka zemes), tiks nodoti Aizputes novada pašvaldības, kas ir Liepājas rajona Kazdangas pagasta pašvaldības tiesību un saistību pārņēmēja, īpašumā bez atlīdzības likumā “Par pašvaldībām” noteikto pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai, paredzot nosacījumu – ja pašvaldība atsavināto nekustamo īpašumu neizmanto pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai, atsavinātais nekustamais īpašums jānodod atpakaļ valstij.

Nekustamā īpašuma “Kazdangas lauksaimniecības tehnikums” Kazdangas pagastā, Aizputes novadā, daļa – neapbūvētās zemes vienības, kuru sastāvā ir meža zemes, saskaņā ar Meža likumu, tiks atdalītas no kopējā nekustamā īpašuma “Kazdangas lauksaimniecības tehnikums” Kazdangas pagastā, Aizputes novadā, un nodotas Zemkopības ministrijas valdījumā.

Reorganizētās Apes arodvidusskolas lietojumā esošie nekustamie īpašumi (nekustamais īpašums “Druvas” Apes lauku teritorijā, Apes novadā (izņemot meža zemes un privatizācijai nododamos nekustamā īpašuma objektus)) tiks nodoti bez atlīdzības Apes novada pašvaldības, kas ir Apes pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldības tiesību un saistību pārņēmēja, īpašumā likumā “Par pašvaldībām” noteikto pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai, paredzot nosacījumu – ja pašvaldība atsavināto nekustamo īpašumu neizmanto pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai, atsavinātais nekustamais īpašums jānodod atpakaļ valstij. Nekustamā īpašuma “Druvas” Apes lauku teritorijā, Apes novadā, daļa – zemes vienības sastāvā esošās meža zemes apmēram 7,2 ha platībā, saskaņā ar Meža likumu, tiks atdalītas no kopējā nekustamā īpašuma “Druvas” Apes lauku teritorijā, Apes novadā, un nodotas Zemkopības ministrijas valdījumā.

Par reorganizētās Daugavpils Mežciema arodskolas lietojumā esošo nekustamā īpašuma turpmāko apsaimniekošanu tiek veiktas pārrunas ar Daugavpils pilsētas domi.

Reorganizētās Rīgas Jūras transporta profesionālās vidusskolas lietojumā esošie nekustamie īpašumi saskaņā ar IZM Nekustamā īpašuma un valsts mantas apsaimniekošanas komisijas 2009.gada 14.augusta protokollēmumu (prot.Nr.101, 12.punkts) uz lietojuma līguma pamata tiks nodoti Latvijas Jūras akadēmijas lietojumā ar 2009.gada 16.oktobri. Nekustamais īpašums uz lietojuma līguma pamata tiks nodots Latvijas Jūras akadēmijas lietojumā ar 2009.gada 16.oktobri.

Likvidētās Rīgas Dzelzceļnieku skolas lietojumā esošie nekustamie īpašumi saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 20.jūlija rīkojuma Nr.480 “Par Rīgas Dzelzceļnieku skolas likvidāciju” 4.punktu tiks nodoti Finanšu ministrijas valdījumā.

Likvidētās Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma lietojumā esošais nekustamais īpašums saskaņā ar IZM Nekustamā īpašuma un valsts mantas apsaimniekošanas komisijas 2009.gada 30.jūlija protokollēmumu (prot. Nr.12, 1.punkts) tika nodots Finanšu ministrijas valdījumā.

Reorganizētās Sarkanā Krusta medicīnas koledžas lietojumā esošie nekustamie īpašumi, izpildot MK 2009.gada 25.augusta rīkojuma Nr.578 “Par Sarkanā Krusta medicīnas koledžas reorganizāciju” 3.4.apakšpunktā doto uzdevumu, tiks nodoti Rīgas Stradiņa universitātes valdījumā.

Reorganizētās Rīgas medicīnas koledžas lietojumā esošais nekustamais īpašums, izpildot MK 2009.gada 24.augusta rīkojuma Nr.574 “Par Rīgas medicīnas koledžas reorganizāciju” 5.punktā doto uzdevumu, tiks nodots Latvijas Universitātes valdījumā.

Reorganizētās P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas lietojumā esošie nekustamie īpašumi, izpildot MK 2009.gada 24.augusta rīkojuma Nr.573 “Par P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas reorganizāciju” 5.punktā doto uzdevumu, tiks nodots Latvijas Universitātes valdījumā.

 

Profesionālās ievirzes sporta izglītība

2009.gada budžeta grozījumu gatavošanas procesā dotācijas summa, kas bija paredzēta pašvaldību dibināto profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu (sporta skola) pedagogu darba samaksai laika posmā no 2009.gada 1.septembra līdz 2009.gada 31.decembrim (2 390 674 Ls), tika samazināta līdz 0 Ls.

Ja valsts pārstātu finansēt sporta skolu pedagogu darba samaksu, visdrīzāk sporta skolas nāktos slēgt, jo pašvaldību rīcībā šobrīd nav finansējuma, lai pilnībā apmaksātu šo pedagogu algas. Tādā gadījumā netiktu nodrošinātas iespējas jauniešiem lietderīgi pavadīt brīvo laiku, nodarboties ar sportu, tiktu sagrauta jauno sportistu sagatavošanas sistēma. 2008./2009.mācību gada laikā 69 sporta skolās kopumā realizētas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas 38 sporta veidos. Apkopojot sporta federāciju un sporta skolu iesniegtos rezultatīvos rādītājus par sportiskajiem sasniegumiem šajā mācību gadā, IZM konstatēja, ka 1149 mācību – treniņu grupu 32 161 audzēknis (ir iekļauti gan jaunatnes, gan pieaugušo valsts izlasēs) kopumā sastāda 98,3% no visiem valsts izlašu kandidātiem un dalībniekiem. Minētie dati parāda, ka sporta izglītības iestāžu darbība sniedz būtisku ieguldījumu kopējā sporta modeļa piramīdā.

Lai novērstu draudošo situāciju, kā arī dotu jaunievēlētajām pašvaldību domēm laiku jautājuma izlemšanai par sporta skolu turpmāko darbību, IZM pirms budžeta grozījumu apstiprināšanas galīgajā variantā rada iespēju, pārdalot IZM padotībā esošajām valsts aģentūrām paredzēto finansējumu (ārpus valsts budžeta programmas 09.00.00 “Sports”), novirzīt līdzekļus 415 000 Ls apmērā pašvaldību sporta skolu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai.

Papildus minētajam IZM veica nepieciešamos pasākumus, lai pārdalītu finanšu līdzekļus starp valsts budžeta programmas 09.00.00 “Sports” apakšprogrammām kopumā par 85 000 Ls. Iepriekšminēto IZM iniciatīvu rezultātā ir nodrošināts, ka kopējais pašvaldību sporta skolām pieejamais finansējums laika posmā no 2009.gada 1.septembrim līdz 2009.gada 31.decembrim ir 500 000 Ls, kas ļauj finansēt tikai aptuveni 36,43% no nepieciešamā sporta treneru likmju skaita.

Bez tam likuma “Par valsts budžetu 2009.gadam” 67.pantā noteikts, ka pašvaldības sporta skolu pedagogu darba samaksai var novirzīt arī interešu izglītībai piešķirtos līdzekļus.

Lai samazinātā finansējuma apstākļos nodrošinātu pašvaldību dibināto sporta skolu darbības nepārtrauktību, IZM 2009.gada augustā aicināja pašvaldības sadarbībā ar sporta skolām meklēt iespējas, kā turpināt tās atbalstīt. Lai mazinātu neskaidrības un atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu par sporta skolu iespējamo reorganizāciju, IZM visām pašvaldībām sniedza konsultācijas un ieteikumus, lai ar dažādiem risinājumiem veicinātu sporta skolu optimizācijas procesa nodrošināšanu.

Apkopojot informāciju par sporta skolu turpmāko darbību, uzsākot 2009./2010.mācību gadu, IZM ir konstatējusi, ka:

1. 2009./2010.mācību gadu uzsāks 67 profesionālas ievirzes sporta izglītības iestādes 44 pašvaldībās. Daugavpilī un Liepājā, kuru teritorijā līdz šim atradās vairāk nekā trīs sporta skolas, ir veikta sporta izglītības iestāžu reorganizācija, kuras rezultātā pašvaldības teritorijā esošās skolas tiek apvienotas, tādējādi ieekonomējot finanšu līdzekļus uz administratīvajiem un saimnieciskajiem izdevumiem, tajā pašā laikā nodrošinot mācību – treniņa darba nepārtrauktību un saglabājot audzēkņus un treneru darba vietas. Tāpat IZM ir saskaņojusi sporta skolu tīkla optimizāciju arī Rīgas pilsētā (reorganizācija tiks pabeigta līdz 2010.gada 1.janvārim).

2. No 18 rajonu sporta skolām 9 ir izveidotas par sporta centriem, kuras sniegs sporta pakalpojumus bijušā rajona administratīvās teritorijas robežās izveidotajos novados (piemēram, Liepājas rajona sporta skola, Bauskas rajona sporta skola, Kuldīgas rajona sporta skola). Lai arī ir iespēja blakusesošajiem novadiem savā starpā sadarboties sporta programmu realizēšanā, konstatējam, ka 7 pašvaldības ar blakusesošajiem novadiem par šādu kopēju sadarbību nav vienojušās. Jāmin, ka 2 pašvaldības vēl nav pieņēmušas lēmumu sadarbības izveidei.

3. Salīdzinot ar 2009.gada janvārī–augustā pieejamo finansējumu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, periodā no 2009.gada 1.septembra līdz 31.decembrim:

• no valsts mērķdotācijas kopumā tiks finansētas 402,901 sporta treneru likme;

• no valsts mērķdotācijas interešu izglītībai – 83,615 sporta treneru likmes;

• no pašvaldību budžeta 297,167 sporta treneru likmes un papildus 116,4 likmes sporta skolas administratīvajiem darbiniekiem (direktors, direktora vietnieks, izglītības metodiķis).

Kopumā tas veido 70,87% no nepieciešamajām sporta treneru likmēm un 68,52% no nepieciešamajām sporta skolu administratīvajām likmēm.

4. Atbilstoši IZM ieteikumiem samazināta finansējuma apstākļos sporta skolas darbības nodrošināšanai ir veikušas šādus reorganizāciju veicinošus pasākumus:

• sporta skolā ir samazināts sporta veidu skaits (7 pašvaldības savu novadu teritorijās samazinājušas: dambrete, badmintons, hokejs, brīvā cīņa, basketbols, peldēšana, futbols, vieglatlētika);

• sporta skolā ir samazināts stundu skaits mācību – treniņu grupām (4 pašvaldības);

• sporta skolā ir apvienotas mācību – treniņu grupas, palielinot audzēkņu vecuma diapazonu un audzēkņu skaitu mācību – treniņu grupās (6 pašvaldības);

• sporta skolā ir apvienotas izglītības iestāžu administratīvās likmes (2 pašvaldības);

• sporta skola samazina saimnieciskos izdevumus, novirzot finansējumu pedagogu algām (44 pašvaldības);

• ievērojot likuma “Par pašvaldībām” 21.panta 14.punktu, Izglītības likuma 59.panta ceturto daļu un 60.panta septīto daļu, sporta skolas plāno ieviest vecāku līdzfinansējumu (4 pašvaldības).

Lai ierobežoto finanšu resursu ietvaros nodrošinātu iespējami lielāka skaita sporta treneru likmju finansēšanu, ar 2009.gada 1.septembri no valsts budžeta vairs netiek finansēta sporta skolu administrācija (direktors, direktora vietnieki, izglītības metodiķi), vienlaikus ļaujot pašvaldībām autonomi lemt par nepieciešamo administratīvā personāla skaitu izglītības iestādē. Lai atvieglotu iespēju pašvaldībās optimizēt sporta skolu tīklu, līgumi par profesionālās ievirzes sporta programmu īstenošanu laika posmā no 2009.gada 1.septembra līdz 2009.gada 31.decembrim tiek slēgti starp IZM un pašvaldību (nevis kā līdz šim, kad tika slēgti trīspusējie līgumi starp IZM, pašvaldību un konkrētu sporta skolu).

Tāpat līdz 2010.gada 1.janvārim plānots noteikt atvieglojumus mācību–treniņu grupu komplektēšanā, ļaujot apvienot grupas, paplašinot audzēkņu vecuma diapazonu vienā grupā un veicot attiecīgu audzēkņu atlasi.

IZM norāda, ka iepriekšminētie pasākumi (t.sk. sporta skolām pieejamais finansējums 500 000 Ls apmērā laika posmā no 2009.gada 1.septembra līdz 2009.gada 31.decembrim) ir uzskatāmi par īstermiņa risinājumu. IZM sadarbībā ar pašvaldībām un sporta nozares sociālajiem partneriem turpina risināt jautājumu par profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu finansēšanu likumprojekta “Par valsts budžetu 2010.gadam” kontekstā.

Problēma Nr.1 – nepietiekams valsts finansējums pašvaldību izglītības iestāžu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un nepieciešamība maksimāli efektīvi izmantot šim mērķim pieejamos valsts budžeta līdzekļus.

Iespējamais problēmas risinājums – valsts dotācijām pašvaldību izglītības iestāžu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām darba samaksai 2010.gadam no valsts budžeta būtu nepieciešami vismaz 2,5 miljoni Ls. Šādu aicinājumu izteikusi arī Latvijas Nacionālā sporta padome un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisija.

Problēma Nr.2 – nepietiekams pašvaldības finansējums to dibināto profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu uzturēšanai (it īpaši sporta darbam paredzētie līdzekļi) un nepietiekams līdzfinansējums pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Iespējamais problēmas risinājums Nr.1 – sadarbībā ar pašvaldībām un sporta nozares sociālajiem partneriem pārskatīt spēkā esošos normatīvos aktus, kuri reglamentē profesionālās ievirzes sporta izglītību un tās finansēšanu no valsts budžeta, paplašinot to jautājumu loku, kurus patstāvīgi var izlemt pašvaldība (izglītības iestādes dibinātājs), kā arī pilnveidojot sporta skolu finansēšanas mehānismu.

Iespējamais problēmas risinājums Nr.2 – pašvaldībām no pašvaldību budžetiem nodrošināt vismaz 2,5 miljonu Ls līdzfinansējumu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Problēma Nr.3 – apdraudēta finansēšanas principa “nauda seko audzēknim” ieviešana profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanā, respektīvi, valstij nebūs pietiekami finanšu līdzekļu, lai dotācijas varētu piešķirt ne tikai pašvaldību dibinātajām profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm, bet arī privātpersonu dibinātajām profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm (sporta klubiem), kā tas noteikts Nacionālās sporta attīstības programmas 2006.–2012.gadam (apstiprināta ar MK 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838) sadaļas “Bērnu un jauniešu sports” 1.2.apakšpunktā.

Iespējamais problēmas risinājums – ja netiek piešķirti papildus finanšu līdzekļi, atlikt finansēšanas principa “nauda seko audzēknim” ieviešanu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanā, attiecīgi trešajā lasījumā Saeimā precizējot likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr.946/Lp9; dok. Nr.3178).

Izvērtējot iespējamās sekas, ja problēmas netiks risinātas, IZM ir secinājusi, ka:

• palielināsies to iedzīvotāju (sevišķi bērnu un jauniešu) skaits, kuri neiesaistās veselīgu un aktīvu dzīvesveidu veicinošās aktivitātēs;

• apdraudēta jauno sportistu sagatavošana;

• apdraudēta pilnvērtīga licencēto profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošana;

• sporta izglītībā netiks veicināta konkurence un netiks ievēroti vienlīdzības un taisnīguma principi finansējuma piešķiršanā (nerisinot problēmu Nr.3);

• negatīva ietekme uz valsts budžeta izdevumiem: perspektīvā palielināsies izdevumi veselības aprūpes sistēmas uzturēšanai, noziedzības apkarošanai un sociālajā budžetā, jo palielināsies iedzīvotāju (it īpaši jauniešu) skaits, kuri neiesaistās veselīgu un aktīvu dzīvesveidu veicinošās aktivitātēs, kas atstās arī negatīvu ietekmi uz nākotnes darbaspēka veselību;

• negatīva ietekme uz ekonomiku: netiks veicināta noturīga ekonomiskā izaugsme, konkurētspēja un nodarbinātība, jo samazināsies augstas klases sportistu skaits, kuri pārstāv Latviju starptautiskajās sporta sacensībās, atstājot negatīvu ietekmi arī uz valsts ienākumiem no tūrisma nozares, kā arī netiks popularizēts Latvijas tēls starptautiskajā arēnā;

• negatīva ietekme uz sociālo un migrācijas situāciju: samazināsies sporta nozarē nodarbināto skaits, kas veicinās arī gados jaunu un kvalificētu sporta speciālistu izbraukšanu no valsts darba nolūkos;

• apdraudēta līdzšinējo valsts ieguldījumu sporta nozarē efektivitāte un noturīga sporta finansēšanas modeļa pastāvēšana.

Jaunatnes politika

Jaunatnes politika ir mērķtiecīgu darbību kopums visās valsts politikas jomās, kas veicina jauniešu vispusīgu attīstību un iekļaušanos sabiedrībā. Tās mērķis ir uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, atbalstot darbu ar jaunatni un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu. Jaunatnes politikas īstenošanu ietekmē daudzi aspekti, jo jauniešu dzīve ir saistīta ar lielāko daļu valsts politikas jomu, tāpēc tā ir starpnozaru politika, vienlaikus īstenojot specifiskus jaunatnes politikas uzdevumus, kas ir IZM kompetencē un atbilst ES, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Organizācijas rekomendācijām.

2009.gadā sakārtota tiesiskā bāze jaunatnes politikas nozarē (stājies spēkā Jaunatnes likums, izstrādāti 3 MK noteikumi Jaunatnes likuma ieviešanai – MK 16.12.2008. noteikumi Nr.1047 “Jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība”, MK 16.12.2008. noteikumi Nr.1018 “Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni” un MK 02.12.2008. noteikumi Nr.1018 “Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikums”, apstiprināts Jaunatnes lietu speciālista profesijas standarts), kā arī aktualizēti attīstības plānošanas dokumenti jaunatnes politikas nozarē:

• MK ar 2009.gada 20.aprīļa rīkojumu Nr.246 apstiprināja Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.–2018.gadam, kas ir ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments, nosakot būtiskākās problēmas, kuras risināmas jaunatnes politikas nozarē, rīcības virzienus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos politikas un darbības rezultātus nākamajiem 10 gadiem, kā arī veidojot attīstības redzējumu saistībā ar jauniešu dzīves kvalitāti un jaunatnes politikas īstenošanu;

• MK ar 2009.gada 27.augusta rīkojumu Nr.589 apstiprināja Jaunatnes politikas valsts programmu 2009.–2013.gadam, kas ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, un tā mērķis ir nodrošināt Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2009.–2018.gadam īstenošanu laikposmā no 2009.gada līdz 2013.gadam.

Finansējums jaunatnes politikas īstenošanai nav liela valsts budžeta izdevumu daļa (174 965 Ls), salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā ir vismazākais ieguldījums attiecībā pret vienu jaunieti gadā (0,41 Ls), lai gan specifiskie jaunatnes politikas instrumenti sasniedz aptuveni 18% jauniešu (tiešā ietekme), tajā pašā laikā nozaru griezumā politikas īstenošana ietekmē katru Latvijas jaunieti vecumā no 13–25 gadiem. Turpmāka finansējuma samazinājuma gadījumā, kas salīdzinājumā ar 2008.gadu ir jau par 47,78% mazāks, nav nodrošināma jaunatnes politikas īstenošanas funkcijas izpilde nepieciešamajā apjomā, jo vairumam pasākumu jau šobrīd piemērots minimālākais finansējums uzdevumu izpildei, citiem atbilstoši saistībām un uzdevuma apjomam finansējums nav samazināms. Jebkurā gadījumā valstij jāpieliek visas pūles, lai īstenotu jaunatnes politikas mērķus un sasniegtu politikas rezultātus.

Jaunatnes politikas īstenošana ir būtiska, lai risinātu turpmāk minētās problēmas. Latvijā ir zema jauniešu līdzdalība sabiedriskās aktivitātēs, nepastāv valsts atbalsta mehānisms brīvprātīgā darba īstenošanai, jauniešu veselības rādītāji ir kritiski un ar katru gadu pasliktinās, jauniešu pašnāvību skaits un narkotisko un psihotropo vielu, smēķēšanas un alkohola lietošanas un citu veselību apdraudošu atkarību izplatības līmenis jauniešu vidū ir augsts, nav izstrādāts atbalsta mehānisms jauniešiem, kas vēlas uzsākt komercdarbību, saglabājas augsts jauniešu administratīvo, civiltiesisko, kriminālo pārkāpumu un noziedzīgo nodarījumu skaits, ir tendence samazināties nepilngadīgo likumpārkāpēju vecumam, nav pietiekami investēts infrastruktūrā un tehnoloģijās, lai nodrošinātu sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu iekļaušanos sabiedrībā un pieejamību pakalpojumiem. Jaunatnes politikas īstenošanas rezultātā tiek piedāvāts komplekss risinājums iepriekš minēto problēmu novēršanai, t.i., veicināt jauniešu sociāli ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un iekļaušanos sabiedrībā, veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, jaunatnes organizācijās un jauniešu iniciatīvu grupās, kā arī iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, fiziskajās aktivitātēs, sportā un kultūras dzīvē, kā arī nodrošināt jaunatnes politikas izstrādes un īstenošanas koordinēšanu.

Izvērtējot iespējamās sekas, ja netiks īstenoti specifiski pasākumi jaunatnes un darba ar jaunatni atbalstam, IZM ir secinājusi, ka:

• palielināsies jauniešu noziedzība, antisociāla uzvedība, narkomānija, pasivitāte un iestāsies vispārēja jauniešu stagnācija. Attiecīgi pieaugs valsts budžeta līdzekļu apmērs, kas būs jāizmanto radīto seku likvidēšanai;

• tiks kavēta jaunatnes aktīva iekļaušanās sabiedrības veidošanā, lēni nostiprināsies demokrātiskās prasmes;

• palielināsies talantīgu un darba spējīgu jaunu speciālistu migrācija uz citām valstīm, arvien vairāk jauniešu pametīs Latviju labākas dzīves meklējumos (salīdzinot ar 2008.gadu, jauniešu skaits ir samazinājies par 14 306);

• tiks ierobežota ārvalstu investīciju piesaiste jaunatnes politikas attīstībai un īstenošanai;

• samazināsies zinātniskais potenciāls, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, strauji palielināsies nepieciešamība pēc sociālajiem pabalstiem cilvēkiem, kuri nebūs spējīgi sevi nodrošināt;

• turpināsies funkciju un finanšu izdevumu dublēšanās gan jaunatnes politikas administrēšanā, gan atsevišķu pasākumu organizēšanā.

Interešu izglītība

Nozīmīgu darbu skolēnu spēju un talantu izkopšanā, daudzveidīgu prasmju apgūšanā, formālajā izglītībā iegūto zināšanu pilnveidošanā un radošajā pašizpausmē veic interešu izglītības iestādes, kuras īsteno daudzveidīgas interešu izglītības programmas kultūrizglītībā, vides izglītībā un tehniskajā jaunradē. Finanšu samazinājuma rezultātā daudzas no šim programmām turpmāk netiks īstenotas.

Saskaņā ar MK 2009.gada 25.jūnija noteikumu Nr.587 “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 28.augusta noteikumos Nr.382 “Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība”” 8.punktu interešu izglītības pedagogu darba algām un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām republikas pilsētu un novadu pašvaldībām piešķir mērķdotāciju no valsts budžeta. No 2009.gada 1.janvāra līdz 31.augustam mērķdotācijai pašvaldībām interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tika piešķirti 7 552 924 Ls, t.i., 32 Ls uz vienu izglītojamo vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēs (uz 2008.gada 1.septembri). Saskaņā ar likuma “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” no 2009.gada 1.septembra līdz 31.decembrim mērķdotācija pašvaldībām interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tika piešķirti 1 546 284 Ls.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, interešu izglītības programmu finansēšanas samazinājums ir apmēram 80%. Ar piešķirto valsts budžeta finansējumu ir iespējams minimāli nodrošināt bērniem un jauniešiem interešu izglītības pieejamību un interešu izglītības sistēmas saglabāšanu valstī. Vēl vairāk samazinot valsts budžeta mērķdotāciju, ir apdraudēta X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošana un norise, kas izvirzīta kā viena no trijām IZM prioritātēm 2010.gada valsts budžeta kontekstā, sekmējot nacionālo vērtību saglabāšanu un popularizēšanu jaunatnes un visas sabiedrības dzīvē.

 

Augstākā izglītība

> MK protokola uzdevums Nr.5:

“Izglītības un zinātnes ministrijai pārskatīt valsts budžeta finansēto studiju vietu izmaksas augstākajā izglītībā un iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos.”

Statuss: izpildīts.

2009.gada 29.maijā ir izdarīti grozījumi MK 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, lai efektivizētu studiju vietas bāzes izmaksas – palielināts studējošo skaits uz vienu akadēmisko personu no 15 uz 19, kā arī pārējo darbinieku atalgojuma aprēķins atsaistīts no akadēmiskā personāla atalgojuma aprēķina, piesaistot pārējo darbinieku atalgojuma aprēķinu valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai. Samazinājums 2009.gadā visās valsts augstskolās – 22,7 miljoni Ls.

Līdzekļu samazinājuma rezultātā vienas studiju vietas vidējais finansējums ir samazinājies no 3124 Ls 2008.gadā līdz 1866 Ls 2009.gadā. Salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 2006.gadā – 9656 Ls (http://nui.epp.eurosts.ec.europa.eu/nui/print.do?print=true) tas ir vairāk nekā 5 reizes mazāks.

Lai šobrīd nepasliktinātu augstākās izglītības pieejamību, studiju vietu skaits, kas tiek finansēts no valsts budžeta, ir saglabāts 2009.gadam noteiktajā līmenī.

Ir veikta 3 koledžu reorganizācija, tiek gatavoti dokumenti ceturtās koledžas reorganizācijai:

• Rīgas Medicīnas koledža un P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža no 2010.gada kļūst par Latvijas Universitātes aģentūrām (MK 2009.gada 11.augusta lēmums);

• Rīgas Medicīnas koledžas reorganizācijas rezultātā 2010.–2012.gadā līdzekļi tiks samazināti par 18 680 Ls, kurus paredzēts izmantot, nodrošinot izglītības kvalitātes paaugstināšanu un kapacitātes palielināšanu, attīstot studiju programmas, akadēmisko un zinātnisko darbu: 2010.gadā – jaunu programmu izstrādei un licencēšanai, starptautiskās zinātniskās konferences organizēšanai, 2011.gadā palielinot studējošo skaitu, sagatavojot un īstenojot koledžas akreditāciju (arī starptautisko), 2012.gadā – koledžas kapacitātes paaugstināšanai – akadēmiskā personāla un studējošo skaita pieauguma nodrošināšanai;

• P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas reorganizācijas rezultātā 2010.–2012.gadā līdzekļi tiks samazināti par 16 800 Ls;

• Sarkanā Krusta medicīnas koledža no 2010.gada kļūst par Rīgas Stradiņa Universitātes aģentūru (MK 2009.gada 18.augusta lēmums). Sarkanā Krusta medicīnas koledžas reorganizācijas rezultātā 2010.–2012.gadā līdzekļi tika samazināti par 58 340 Ls, kuri tiks izmantoti jaunu programmu izstrādei un licencēšanai, starptautisko zinātnisko un zinātniski praktisko konferenču organizēšanai un studentu un docētāju mobilitātei, koledžas un studiju programmu akreditācijai (arī starptautiskajai) 2011.gadā, kā arī koledžas kapacitātes stiprināšanai, palielinot akadēmiskā personāla un studējošo skaitu;

• Liepājas medicīnas koledžu no 2010.gada reorganizācijas gaitā paredzēts izveidot par Rīgas Stradiņa universitātes filiāli (dokumenti tiek gatavoti iesniegšanai MK).

Ņemot vērā Pasaules bankas ekspertu ieteikumus, lai palielinātu augstākās izglītības pieejamību sociāli maznodrošinātajiem iedzīvotājiem:

• 2009.gada 2.jūnijā izdarīti grozījumi MK 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām”, kas nosaka, ka stipendiju vispirms saņem mazāk nodrošinātie studējošie;

• sagatavota informācija augstskolām un koledžām ar aicinājumu konkursa kārtībā vienādu sekmības rādītāju gadījumā piešķirt valsts budžeta dotētās vietas mazāk nodrošinātiem studējošajiem.

Lai veicinātu Latvijas augstākās izglītības pakalpojumu eksportspēju, tiek veikti atbilstoši pasākumi un apzināts iespējamais finansiālais atbalsts:

• pieredzes apmaiņa un sadarbība ar citām valstīm, veiktie pētījumi par pasaules valstu augstākās izglītības kvalitātes rādītājiem, kā arī mūsu studentu veiksmīgie rezultāti, studējot citu valstu augstskolās, pierāda, ka kopumā Latvijas augstākā izglītība ir konkurētspējīga.

Vispopulārākās ārvalstu studentu vidū ir medicīnas, inženierzinātņu, informācijas tehnoloģiju, tiesību zinātņu, uzņēmējdarbības un uzņēmējdarbības vadīšanas studiju programmas. Šobrīd starptautiski pievilcīgas programmas tiek īstenotas Rīgas Ekonomikas augstskolā, Rīgas Juridiskajā augstskolā, Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē, Banku augstskolā un arī virknē privāto augstskolu. Kopumā augstākās izglītības eksportspēju veicina jebkura studiju programma, kas kvalitatīvi tiek īstenota kādā no svešvalodām;

• tiek veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas atvieglotu ārvalstu studentu piesaisti Latvijas augstskolās. IZM pārstāvji piedalījās likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” izstrādē, kas Saeimā tika pieņemts 2009.gada 26.februārī. Šo grozījumu mērķis bija padarīt dokumentu iesniegšanas procedūru ātrāku, kvalitatīvāku un caurspīdīgāku, iesaistot tajā ieinteresētās augstskolas. Arī likumprojektā “Augstākās izglītības likums” ir iestrādātas normas, kas veicina kopīgu studiju programmu veidošanu, kopīgu grādu un kopīgu diplomu ieviešanu, starptautiski salīdzināmu kredītpunktu sistēmas ieviešanu, ārvalstu pasniedzēju piesaisti;

• akadēmisko programmu aģentūra (APA) augstskolu eksportspējas palielināšanai ierosina novirzīt daļu no APA valsts budžeta līdzekļiem šādiem pasākumiem:

– daļu no valsts dotācijas, kas tiek iedalīta apakšprogrammā 32.02.00 un patlaban tiek novirzīta izbraucošo studentu stipendijām, atļaut to augstskolas pasākumu segšanai, kas domāti ārzemju studentu un docētāju piesaistei un apkalpošanai (starptautisko sakaru daļas, ārzemju studentu atbalsta personāls, bibliotēkas, laboratorijas, kopmītnes), un to piešķirt proporcionāli Erasmus programmā iebraucošo studentu un darbinieku kopskaitam;

– daļu no Erasmus programmas budžeta (Eiropas Komisijas kopējais finanšu piešķīrums ap 2,5 miljoniem Ls) sadalīt augstskolām proporcionāli iebraukušo studentu skaitam;

– saglabāt līdzšinējā līmenī vai palielināt augstskolu piedalīšanos Eiropas Komisijas organizētajos Eiropas (īpaši Latvijas) studiju popularizēšanas braucienos, informatīvo materiālu izdošanu par studiju iespējām Latvijā svešvalodās, veicināt APA un Latvijas augstskolu piedalīšanos divpusējos kontaktpasākumos ārvalstīs, uz kurām tiek organizētas prezidenta vizītes vai ar kurām tiek noslēgti sadarbības līgumi, organizēt kontaktpasākumus Latvijā dažādu starptautisko sadarbības programmu veicināšanai (Tempus, Erasmus Mundus, Atlantis u.c.);

– IZM pēdējā laikā ir veikusi konkrētus pasākumus, lai uzlabotu Latvijas eksportspēju uz citām valstīm un piesaistītu Āzijas valstu studentus mūsu augstskolām:

– IZM ir iesaistījusies ES iniciatīvā par augstākās izglītības izstādēm Āzijā (ir bijušas izstādes Indijā, Filipīnās, Malaizijā, Taizemē, Ķīnā);

– ņemot vērā arvien pieaugošo Ķīnas lomu pasaules ekonomikā, IZM ir izstrādājusi līgumus par savstarpējo diplomu atzīšanu ar Ķīnas Tautas Republiku. Šobrīd ir būtiski veikt darbības, kas dotu iespēju noslēgt diplomu savstarpējas atzīšanas līgumu starp Latviju un Ķīnas Tautas Republiku līdz šā gada beigām;

• šobrīd notiek intensīvs darbs pie Rīgas Ekonomikas augstskolas turpmākās attīstības, lai saglabātu šīs starptautiski atzītās augstskolas izglītības kvalitāti un iekļaušanos Latvijas augstākās izglītības sistēmā. 2010.gada 1.jūlijā beidzas Latvijas un Zviedrijas starpvaldību līgumi un līdz ar to arī Zviedrijas valdības piešķirtais finansējums Rīgas Ekonomikas augstskolas darbības nodrošināšanai. Visu iesaistīto pušu vēlme ir izmantot uzkrāto pozitīvo pieredzi un resursus, lai attīstītu jaunas, konkurētspējīgas studiju programmas, palielinātu studentu skaitu, paplašinātu uzņemamo studentu ģeogrāfiju, veicinātu vietējo mācībspēku un pētnieku iesaisti;

• plānots, ka augstākās izglītības iestādēm laika posmā no 2009.–2013.gadam būs iespējas piesaistīt ievērojamus finanšu līdzekļus no ES struktūrfondiem. Ņemot vērā to, ka valsts budžeta finansējuma samazinājums augstākajai izglītībai ir ļoti būtisks (samazinājums par 44%, salīdzinot ar 2009.gada sākotnējo dotāciju), Eiropas struktūrfondu līdzekļu izmantošana pozitīvi ietekmēs augstskolu finanšu plūsmu, līdz ar to nodrošinās arī augstskolu attīstības iespējas;

• augstākās izglītības konkurētspējas paaugstināšanai finansiālais atbalsts ir plānots arī no Eiropas Komisijas, kā arī no Ziemeļvalstu Ministru padomes. Kopā Eiropas izglītības programmu projektu īstenošanai, koordinēšanai un vadībai valsts budžetā 2010.gadā tiek plānots Eiropas Komisijas un Latvijas valsts finansējums 12,6 milj. latu apmērā (tai skaitā Latvijas valsts finansējums apmēram 3 milj. latu). Arī citu ārvalstu un starptautisko finanšu instrumentu ietvaros 2009.–2011.gadā tiks īstenoti projekti, kuru rezultāti var sekmēt Latvijas augstskolu eksportspēju (vairāki projekti tiks īstenoti Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros).

Papildu informācija par ES struktūrfondiem

Viens no problēmjautājumiem augstākajā izglītībā ir tās atbilstības nodrošināšana darba tirgus un ekonomikas sektoru vajadzībām, tādējādi nenodrošinot pilnvērtīgu sagatavoto inženierzinātņu, ražošanas, pārstrādes un citu tehnoloģiju jomu speciālistu pilnvērtīgu iekļaušanos mūsdienīgas ražošanas procesā.

Ievērojot minēto, 3.1.2.1.1.apakšaktivitātes “Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem” ietvaros plānots modernizēt studiju programmu kvalitatīvai norisei nepieciešamo materiāli tehnisko vidi prioritārajās nozarēs, vienlaikus sekmējot augstākās izglītības institūciju telpiskās infrastruktūras optimizāciju, ieguldījumu koncentrāciju un intensīvāku telpu un iekārtu izmantošanu, tādējādi kopumā sekmējot resursefektīvākas augstākās izglītības attīstību.

3.1.2.1.1.apakšaktivitātes kopējais publiskais finansējums ir 100 305 286 Ls; norit projektu atlase; projektu īstenošanas uzsākšana plānota 2010.gadā.

Augstākās izglītības kvalitātes uzlabošana un augsta līmeņa speciālistu sagatavošana veicina zinoša un prasmīga darbaspēka sagatavošanu tautsaimniecības attīstībai. Lai sekmētu attiecīgi augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanu, ES fondu ietvaros plānots atbalsts studiju programmu satura un atbilstības tautsaimniecības vajadzībām uzlabošanai, izstrādājot jaunas studiju programmas un kursus un pilnveidojot akadēmiskā personāla kvalifikāciju 1.1.2.2.1.apakšaktivitātes “Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana” ietvaros. 1.1.2.2.1.apakšaktivitātes kopējais publiskais finansējums ir 5 002 223 Ls, projektu iesniegumu atlasi plānots izsludināt 2009.gada beigās.

Papildus tam, lai palielinātu augsti kvalificētu speciālistu skaitu, kas spējīgi plānot, radīt un ieviest ražošanā augstas tehnoloģijas produktus, produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi veicinot tautsaimniecības, radošo industriju un izglītības attīstību uz inovāciju pamata, ES fondu atbalsts tiek nodrošināts maģistra un doktora studiju programmu īstenošanai. Atbalsta piešķiršana maģistrantiem un doktorantiem īpaši svarīga un aktuāla ievērojamo valsts budžeta līdzekļu samazinājuma augstākajai izglītībai kontekstā.

1.1.2.1.1.apakšaktivitātes “Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai” ietvaros tiek nodrošināta mērķstipendiju piešķiršana prioritāro maģistra studiju virzienu maģistrantiem, īpaši dabaszinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, veselības aprūpes, vides zinātņu un radošo industriju jomā. Apakšaktivitātes kopējais publiskais finansējums ir 9 150 556 Ls; apstiprināti 13 projekti, stipendiju izmaksa maģistrantiem plānota ar 2009.gada oktobri.

1.1.2.1.2.apakšaktivitātes “Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai” ietvaros tiek nodrošināta mērķstipendiju piešķiršana doktorantiem visās izglītības tematiskajās grupās. Apakšaktivitātes kopējais publiskais finansējums ir 40 459 138 Ls; apstiprināti 18 projekti, stipendiju izmaksa doktorantiem uzsākta ar 2009.gada vasaru.

 

Zinātne

> MK protokola uzdevums Nr.6:

“Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajiem pasākumiem augstākās izglītības un zinātnes nozares stratēģiskās un administratīvās vadības nošķiršanai.”

Statuss: izpildīts.

Izpildes gaita

Lai nodrošinātu zinātnes nozares stratēģiskās un administratīvās vadības nošķiršanu un efektīvu zinātnisko institūciju funkcionēšanu:

• tika pārskatītas Latvijas Zinātnes padomes (LZP) funkcijas, stratēģiskās vadības funkcijas atstājot LZP kompetencē, bet administratīvās funkcijas nododot IZM tiešās pārvaldes iestādei “Studiju un zinātnes administrācija” ar 2009.gada 30.jūnija MK lēmumu;

• ar 2009.gada 31.augusta Ministru kabineta rīkojumu Nr.595 valsts aģentūra “Latvijas Akadēmiskā bibliotēka” reorganizācijas ceļā tika nodota atvasinātai publisko tiesību personai – Latvijas Universitātei.

Ņemot vērā, ka zināšanas un inovācijas ir Latvijas galvenie resursi valsts attīstības mērķu sasniegšanai un intelektuālais potenciāls virza kapitāla izmantošanu, tehnoloģiju attīstību un darbaspēka kvalitāti, ļoti būtiski ir nodrošināt ciešu sadarbību starp IZM, Ekonomikas ministriju, Latvijas Zinātņu akadēmiju, LZP, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, zinātniskajām institūcijām un komersantiem. Produktīvai pētniecības un attīstības sektora (P&A) darbībai un tā attīstības nodrošināšanai nepieciešami vismaz 2000 zinātnieki uz 1 miljonu iedzīvotāju. Lai tuvinātos šādam līmenim, P&A strādājošo zinātnieku kopskaitam Latvijā līdz 2013.gadam jāsasniedz vismaz 5000. Šobrīd Latvijā ir 3,8 zinātnieki uz 1000 nodarbinātajiem, taču vidēji ES–25 šis rādītājs ir 5,4, Somijā šis rādītājs sasniedz 16,2. Tomēr, vienlaikus analizējot zinātniskajā darbībā iesaistītos cilvēkresursus, var secināt, ka, neskatoties uz to, ka ir samazinājies zinātnisko institūciju skaits, pēdējo triju gadu laikā Latvijā ir pieaudzis zinātnieku skaits, kas uzskatāma par pozitīvu tendenci.

Tomēr kā risks uztverama situācija, ka finansējuma samazinājuma rezultātā 2009.gadā situācija pasliktinās, jo zinātniskajās institūcijās samazinās zinātnisko darbinieku atalgojums vidēji par 41% un var samazināties jauno zinātnieku, doktorantu, maģistru skaits, kuri uzsāk darbu zinātnes nozarē Latvijā.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu finansējuma izlietojumu zinātnē, ir veikti šādi pasākumi:

• 2009.gada 25.augusta MK sēdē apstiprinātas Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.–2013.gadam, to ieviešanai plānots sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādāt rīcības plānu ar konkrētiem pasākumiem pamatnostādnēs noteikto rīcības virzienu īstenošanai;

• uzsākts darbs pie bāzes finansējuma zinātnei aprēķināšanas nosacījumu sakārtošanas. Izstrādāts MK noteikumu projekts “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem”, kurā atbilstoši pašreizējai situācijai precizēti bāzes finansējuma aprēķināšanas principi, paredzot finansējumu zinātniskās institūcijas attīstībai, pastiprinot kvalitātes prasības bāzes finansējuma piešķiršanai, kā arī paredzot iespēju bāzes finansējumu izmantot kā līdzfinansējumu ES struktūrfondu projektu īstenošanai;

• saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma Pārejas noteikumu 14.punktā noteikto līdz 2009.gada 31.oktobrim valsts zinātniskiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem jāizstrādā un jāiesniedz apstiprināšanai attiecīgajā nozares ministrijā zinātnisko institūciju darbības stratēģijas, kuras tiks izvērtētas arī no strukturālo reformu viedokļa;

• sadarbībā ar tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem ir izstrādāti un 2009.gada 25.augusta MK sēdē tika apstiprināti 5 prioritārie zinātnes virzieni fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.–2013.gadam:

– Enerģija un vide (atjaunojamo enerģijas resursu ieguves un izmantošanas tehnoloģijas, klimata izmaiņas samazinošās tehnoloģijas un bioloģiskā daudzveidība);

– Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas (informātika, informācijas un signālapstrādes tehnoloģijas, nanostrukturētie daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas);

– Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība);

– Sabiedrības veselība (profilakses, ārstniecības, diagnostikas līdzekļi un metodes, biomedicīnas tehnoloģijas);

– Vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga izmantošana – jauni produkti un tehnoloģijas;

• izstrādāts, 2009.gada 4.augusta MK sēdē atbalstīts un iesniegts izskatīšanai Saeimā likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, kas ietver:

– deleģējumu, kas noteiktu vienotus valsts zinātniskā institūta, valsts augstskolu un valsts augstskolu zinātnisko institūtu zinātnisko darbinieku un akadēmiskajos amatos strādājošo darbinieku darba laika un darba samaksas uzskaites principus;

– deleģējumu, kas noteiktu intelektuālā īpašuma, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības un no tā izrietošo tiesību deleģēšanas, kā arī zinātniskajai institūcijai deleģēto intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanas kārtību.

Lai sekmētu zinātnes stratēģisko attīstību, kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanos, kā arī valsts budžeta līdzekļu visaugstāko atdevi un izlietojuma maksimālu efektivitāti zinātnē, vidējā termiņā plānotas šādas reformas:

• sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādāt rīcības plānu ar konkrētiem pasākumiem Zinātnes un tehnoloģiju attīstības pamatnostādnēs 2009.–2013.gadam noteikto rīcības virzienu īstenošanai;

• līdz 2010.gadam no strukturālā viedokļa izvērtēt un apstiprināt zinātnisko institūciju darbības stratēģijas;

• lai nodrošinātu 2.1.1.3.aktivitātes “Zinātnes un pētniecības infrastruktūras attīstība” struktūrfondu līdzekļu efektīvu izmantošanu, pamatojoties uz nozaru ministriju apstiprinātajām zinātnisko institūciju darbības stratēģijām, veikt zinātnisko institūciju telpiskās attīstības stratēģijas izvērtēšanu, nosakot vadošos valsts nozīmes pētniecības centrus;

• lai nodrošinātu finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu, izstrādāt MK noteikumu projektu, kas noteiktu vienotus valsts zinātniskā institūta, valsts augstskolu un valsts augstskolu zinātnisko institūtu zinātnisko darbinieku un akadēmiskajos amatos strādājošo darbinieku darba laika un darba samaksas uzskaites principus;

• lai sekmētu zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, veidojot inovatīvai darbībai labvēlīgu institucionālo vidi, izstrādāt MK noteikumu projektu, kas noteiktu intelektuālā īpašuma, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības un no tā izrietošo tiesību deleģēšanas, kā arī zinātniskajai institūcijai deleģēto intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanas kārtību. Minētais pasākums iekļauts Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2009.gadam un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātajā Latvijas stratēģiskās attīstības plāna 2009.–2013.gadam projektā;

• lai veicinātu praktiskas ievirzes projektu izstrādi un jaunu ideju, tehnoloģiju vai produktu radīšanu, uzsākt jaunu valsts pētījumu programmu īstenošanu, vienlaikus akcentējot nepieciešamību sabiedrībai pievilcīgā un atraktīvā veidā informēt par zinātnes sasniegumiem un ieinteresēt jauniešus izvēlēties zinātnieka darbu;

• lai nodrošinātu neatkarīgu un kompetentu projektu iesniegumu vērtēšanu un sekmētu zinātnisko rezultātu kvalitātes paaugstināšanos, izstrādāt jaunu MK noteikumu projektu “Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansēšanas kārtība”, paredzot projektu starptautisko ekspertīzi.

Valsts budžeta programmā 05.00 “Zinātne” 2009.gadā dotācijai no vispārējiem ieņēmumiem ir piešķirti 21 848 881 Ls, un budžeta samazinājums 2009.gadā dotācijai no vispārējiem ieņēmumiem no minētās budžeta programmas salīdzinājumā ar 2008.gada minētās budžeta programmas dotāciju ir 14 442 019 Ls jeb 40%.

Minēto reformu īstenošanai un ES struktūrfondu līdzfinansējuma nodrošināšanai 2010.gadam būtu nepieciešami 3 935 801 Ls papildus 2009.gada budžeta finansējuma apjomam.

Papildu informācija par ES struktūrfondiem

Problēmas rada fakts, ka samazināto finanšu resursu dēļ valstī nav iespēju nodrošināt zināšanu pastāvīgu aprobāciju, komercializāciju un pārnesi tautsaimniecībā. Nepietiekamā bāzes finansējuma dēļ valsts zinātniskajām institūcijām nav finansējuma zinātnisko izgudrojumu komercializēšanai, patentu pieteikšanai, uzturēšanai un apsaimniekošanai. Esošais bāzes finansējums nespēj nodrošināt valsts zinātnisko institūciju ilgtspējību un jauno zinātnieku pastāvīgu piesaisti. Līdz ar to 2009.gadā ir aktualizējusies tendence jauniem, augstu kvalificētiem zinātniekiem izbraukt uz ārzemēm, kur tiek nodrošināti labāki darba apstākļi, atalgojums un sociālās garantijas.

Viens no risināmiem jautājumiem zinātnē ir tajā nodarbināto skaita palielināšana. Attiecīgi ES struktūrfondu 1.1.1.2.aktivitātes “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” ietvaros uzsvars likts uz cilvēkresursu problēmas risināšanu kontekstā ar zinātnes attīstību kopumā. 1.1.1.2.aktivitātes kopējais publiskais finansējums ir 40 240 180 Ls; apstiprināti 25 projekti 1.atlases kārtā, projektu īstenošanas uzsākšana plānota 2009.gada beigās.

Zinātnes infrastruktūras attīstība ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem zinātnes komercializācijas problēmu risināšanai, efektīvai zinātnes rezultātu ieviešanai ražošanā, attīstot augstās tehnoloģijas, kā arī unikālu pētniecības infrastruktūras objektu darbību un attīstību. Ievērojot minēto, 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes “Zinātnes infrastruktūras attīstība” ietvaros plānots atbalsts zinātnes un pētniecības aprīkojuma pilnveidei, tā darbībai atbilstošas infrastruktūras izveidei, lai nodrošinātu mūsdienīgu materiāltehnisko bāzi pētniecības aktivitātēm vadošajos valsts nozīmes pētniecības centros, tādējādi sekmējot pētniecības intelektuālā potenciāla attīstību, kā arī nodrošināt nepieciešamos informācijas resursus un to pieejamību.

Atbalsts 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes ietvaros īpaši vērsts uz zinātnisko institūciju infrastruktūras un cilvēkresursu izvietojuma teritoriāli telpisko optimizāciju, tādējādi sekmējot gan ieguldījumu koncentrāciju, gan arī intensīvāku telpu un iekārtu izmantošanu un noslodzes efektivitāti.

2.1.1.3.1.apakšaktivitātes kopējais publiskais finansējums ir 120 534 363 Ls; pašlaik norit MK noteikumu par minētās apakšaktivitātes īstenošanu pārstrukturizācija, lai sekmētu mērķtiecīgāku un resursefektīvāku zinātnisko institūciju tīkla nodrošinājumu Latvijā.

Atbalsts zinātnei un pētniecībai ir izšķiroši svarīgs Latvijas tautsaimniecības attīstībai vidējā un ilgtermiņā, tai skaitā sekmējot produktu un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību attīstību. Investīcijas zinātnē un pētniecībā veicina zināšanu komercializāciju, jaunu produktu ar augstu pievienoto vērtību izstrādi un ieguldījumu eksporta potenciāla sekmēšanā, tādējādi sniedzot ieguldījumu tautsaimniecības attīstībai kopumā.

Latvija atrodas vienā no pēdējām vietām ES pēc tādiem P&A kritērijiem kā valsts investīciju apjoms P&A attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, privātā kapitāla ieguldījums, zinātnieku skaits, zinātnisko publikāciju skaits, patentēto izgudrojumu skaits u.c.

Ievērojot minēto, ES fondu 2.1.1.1.aktivitātes “Atbalsts zinātnei un pētniecībai” ietvaros ir paredzēts atbalsts praktiskas ievirzes pētniecības projektiem, kuri sekmē zinātnes un ražošanas integrāciju, plānotā pētījuma virziena/u sinerģiju un pētniecisko rezultātu ieviešanu atbilstoši valstī izvirzītiem prioritārajiem zinātnes virzieniem. 2.1.1.1.aktivitātes kopējais publiskais finansējums ir 41 957 399 Ls; atklātu projektu iesniegumu atlasi plānots izsludināt 2009.gada septembrī.

 

 

Nozares vadība

> MK protokola uzdevums Nr.8:

“Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2009.gada 1.jūlijam nodrošināt izglītības procesa organizēšanā un pārvaldībā iesaistīto tiešās valsts pārvaldes iestāžu, aģentūru un to darbinieku skaita samazināšanu.”

Statuss: izpildīts

Izpildes gaita

2009.gada sākumā IZM bija 6 padotības iestādes (Izglītības valsts inspekcija, Profesionālās izglītības administrācija, Vispārējās izglītības kvalitātes nodrošināšanas valsts aģentūra, Izglītības satura un eksaminācijas centrs, Valsts speciālās izglītības centrs un Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs), kuru funkcijas saistītas ar vispārējās un profesionālās izglītības politikas īstenošanu. Reorganizācijas rezultātā minēto 6 iestāžu vietā izveidotas 2 iestādes: VISC un Izglītības kvalitātes valsts dienests.

Izglītības valsts inspekcijā, Profesionālās izglītības administrācijā, Vispārējās izglītības kvalitātes nodrošināšanas valsts aģentūrā, Izglītības satura un eksaminācijas centrā, Valsts speciālās izglītības centrā un Valsts jaunatnes iniciatīvu centrā kopumā strādāja 192 cilvēki. Izglītības kvalitātes valsts dienesta funkcijas nodrošinās 49 darbinieki (t.sk. 3 no IZM pārņemtās reģistru uzturēšanas funkcijas īstenošanai), savukārt VISC funkcijas nodrošinās 97 darbinieki.

Atbilstoši MK 2009.gada 24.aprīļa rīkojuma Nr.249 “Par valsts aģentūras “Latviešu valodas apguves valsts aģentūra” un valsts aģentūras “Valsts valodas aģentūra” reorganizāciju” 3.punktā noteiktajam tika izveidota valsts aģentūras “Latviešu valodas apguves valsts aģentūra” (LVAVA) un valsts aģentūras “Valsts valodas aģentūra” (VVA) reorganizācijas komisija, izstrādāts un īstenots reorganizācijas pasākumu plāns, kā rezultātā 2009.gada vasarā darbu sāka Latviešu valodas aģentūra, kurā strādā 22 darbinieki.

Lai nodrošinātu funkciju īstenošanu, tika izveidotas jauno iestāžu struktūras, amatu apraksti, kā arī atbilstoši noteiktajiem kritērijiem izvērtēti darbinieki, no kuriem daļa turpinās strādāt jaunizveidotajās iestādēs. Padotības iestādēs, salīdzinot ar gada sākumu, no darba būs atbrīvoti vidēji 35% darbinieku, kā arī samazināta atlīdzība strādājošajiem.

Ar 2009.gada februāri likvidēta Sporta pārvalde. Sporta pārvaldē strādāja 32 darbinieki, reorganizācijas rezultātā IZM pārņēma 10 amata vietas, bet Nacionālais olimpiskais sporta metodiskais centrs – 5.

Ar 2009.gada jūliju likvidēts Izglītības inovācijas fonds. Tā īstenoto izglītības sistēmas atbalsta funkciju – veicināt izglītības attīstību valstī atbilstoši vienotai valsts politikai un stratēģijai, finansiāli atbalstot izglītības inovācijas projektus un piešķirot mūža stipendijas izciliem izglītības darbiniekiem par mūža ieguldījumu izglītībā, – īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), nodrošinot izglītības sistēmas atbalstam piešķirto valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu, ziedojumu un citu līdzekļu piesaisti un to uzkrāšanu, pārvaldīšanu, uzraudzību un sadales kārtību.

Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas reorganizācijas rezultātā IZM padotībā no 2009.gada 1.jūlija ir Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Vienlaikus IZM ir uzsākusi APA reorganizācijas procesu, to pievienojot VIAA, par ko ir konsultējusies ar Eiropas Komisiju.

 

III. Secinājumi

Neskatoties uz to, ka 2009.gadā valsts budžeta finansējums IZM pārziņā esošajām jomām kopumā tika samazināts par 186 miljoniem Ls, šajā gadā IZM ir izdevies uzsākt īstenot būtiskas lietas, kas ir turpināmas nākotnē, vienlaikus nodrošinot tam atbilstošu finansējumu:

Vispārējā izglītība:

• ieviest finansēšanas principu “nauda seko skolēnam” un turpināt tā pilnveidi;

• uzsākt izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu;

• turpināt darbu pie pedagogu darba samaksas iekļaušanas vienotās darba samaksas sistēmā, uzsākt pāreju uz 40 stundu darba nedēļu skolotājiem ar amatu un pienākumu aprakstu;

• turpināt piecgadīgo sagatavošanu skolai un nodrošināt mācību procesu vispārējā izglītībā no 6 gadu vecuma;

• turpināt nodrošināt ES struktūrfondu aktivitātes vispārējās izglītības attīstības atbalstam;

• samazināti birokrātiskie šķēršļi;

• izstrādāts un MK apstiprināts sociālās drošības tīkls.

Profesionālā izglītība:

• sadarbībā ar nozaru asociācijām, plānošanas reģioniem un pašvaldībām uzsākta profesionālās izglītības satura un iestāžu tīkla sakārtošana atbilstoši reģionu un kopējām valsts tautsaimniecības attīstības vajadzībām, īpaši akcentējot izglītības kvalitāti un efektīvu esošo resursu izmantošanu;

• pēc grozījumu izdarīšanas normatīvajos aktos profesionālās izglītības iestādēm nodrošināt valsts budžeta 15% līdzfinansējumu, kā arī avansa piešķiršanu tajos gadījumos, ja tās pārņem pašvaldības. Otrs variants – gadījumos, ja pašvaldības pārņem valsts profesionālās izglītības iestādi, nodrošināt valsts budžeta 7,5% līdzfinansējumu un priekšapmaksu, paredzot, ka atlikušo līdzfinansējumu 7,5% apjomā nodrošina pašvaldība. Pašvaldības neatbalsta risinājuma 2.variantu, norādot, ka tādā gadījumā nebūs līdzvērtīgi nosacījumi attiecībā uz valsts un pašvaldību profesionālajām skolām;

• pedagogu darba samaksu pašvaldības izglītības iestādēm, sākot no 2010.gada, budžetā paredzēt vienā mērķdotācijā;

• iekļaut savstarpējo norēķinu sistēmā visus izglītības veidus, tajā skaitā profesionālo izglītību;

• turpināt konsultācijas ar Labklājības ministriju par iespēju piešķirt finansējumu bezdarbnieku apmācībai IZM transferta veidā vai arī atļaut valsts profesionālās izglītības iestādēm atvērt norēķinu kontus bezdarbnieku apmācības programmu īstenošanas finansēšanas vajadzībām.

Jaunatnes politika:

• nepieciešams nodrošināt jauniešiem tādu pakalpojumu klāstu, kas veicinātu viņu aktīvu iesaistīšanos sabiedriskajā, politiskajā, kultūras un ekonomiskajā dzīvē. Investējot bērnu un jaunatnes personības attīstībā pēc iespējas agrīnā vecumā, ilgtermiņā palielinās jauniešu potenciāls un konkurētspēja, kas nepieciešama valsts attīstībai un sociāli ekonomiskajai izaugsmei.

Profesionālās ievirzes sporta izglītība:

• neskatoties uz būtisko finanšu līdzekļu samazinājumu, sadarbībā ar pašvaldībām ir rasti īstermiņa risinājumi sporta skolu darbības nodrošināšanā līdz 2009.gada 31.decembrim;

• lai 2010.gadā nodrošinātu licencēto profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pilnvērtīgu īstenošanu, 2010.gada valsts budžetā jāparedz vismaz 2,5 miljoni Ls liela valsts dotācija pašvaldību izglītības iestāžu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, savukārt pašvaldībām no pašvaldību budžetiem jānodrošina vismaz 2,5 miljonu Ls līdzfinansējums pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tādējādi kopumā sporta treneru darba samaksai 2010.gadā tiktu nodrošināts minimāli nepieciešamais finansējums – 5 miljoni Ls;

• ja netiek piešķirti papildus finanšu līdzekļi, nepieciešams atlikt finansēšanas principa “nauda seko audzēknim” ieviešanu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanā, attiecīgi trešajā lasījumā Saeimā precizējot likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr.946/Lp9; dok. Nr.3178);

• sadarbībā ar pašvaldībām un sporta nozares sociālajiem partneriem pārskatīt spēkā esošos normatīvos aktus, kuri reglamentē profesionālās ievirzes sporta izglītību un tās finansēšanu no valsts budžeta, paplašinot to jautājumu loku, kurus patstāvīgi var izlemt pašvaldība (izglītības iestādes dibinātājs), kā arī pilnveidojot sporta skolu finansēšanas mehānismu.

Augstākā izglītība:

• pārskatītas valsts budžeta finansēto studiju vietu izmaksas, saglabājot 2009.gadam noteikto studiju vietu skaitu un stipendijas prioritāri piešķirot mazāk nodrošinātiem studējošajiem;

• reorganizētas trīs koledžas: Rīgas Medicīnas koledžu, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža un Sarkanā Krusta medicīnas koledža. Tiek gatavota Liepājas medicīnas koledžas reorganizācija;

• radīti priekšnosacījumi augstākās izglītības eksportspējas palielināšanai.

Zinātne:

• zinātnisko institūciju darbības stratēģiju izstrāde, izvērtēšana no strukturālā viedokļa un vadošo valsts nozīmes pētniecības centru noteikšana kalpos par pamatu zinātnes stratēģiskai attīstībai un starptautiskās konkurētspējas palielināšanai, vienlaikus panākot efektīvu finanšu līdzekļu koncentrēšanu un izlietojumu;

• plānoto reformu īstenošanai zinātnes jomā būtiski nepieciešams paātrināt ES struktūrfondu līdzekļu apguvi.

Nozares vadība:

• veikta IZM padotības iestāžu reorganizācija – no 12 padotības iestādēm, kuru funkcijas saistītas ar izglītības, zinātnes un valodas politiku īstenošanu, izveidotas 7 iestādes; turpinās sporta nozares iestāžu reorganizācija;

• likvidēta Sporta pārvalde un Izglītības inovācijas fonds;

• samazināts IZM centrālā aparāta struktūrvienību un strādājošo skaits, kā arī IZM centrālajā aparātā strādājošo atalgojums.

 

IV. IZM plānotās aktivitātes

Lai nodrošinātu Ievadā minētā virsmērķa sasniegšanu, ievērojot valdības noteikto finansējuma samazinājumu 2009.–2011.gadam (atlīdzībai samazināt finansējumu par 20%, pārējiem izdevumiem tiek piemērots samazinājums – 20%, 30% un 40%), tiek plānotas šādas nozīmīgākās aktivitātes:

1. Izmaksu efektivitātes paaugstināšana vispārējā un profesionālajā izglītībā:

a. normēta skolēnu skaita attiecības pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi palielināšana;

b. beidzoties ekonomiskajiem, finansiālajiem sarežģījumiem, IZM atgriezīsies pie pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas;

c. turpināt darbu pie pedagogu darba samaksas iekļaušanas vienotās darba samaksas sistēmā, uzsākt pāreju uz 40 stundu darba nedēļu skolotājiem ar amata un pienākumu aprakstu;

d. mācību satura pārskatīšana (mācību gada ilgums u.c.).

2. Eksportspējas paaugstināšana augstākajā izglītībā un zinātnē tautsaimniecības atveseļošanas īstenošanai:

a. nodrošināt augstākās izglītības speciālistu sagatavošanu galvenokārt tautsaimniecības prioritātēm svarīgos segmentos (Informatīvais ziņojums par priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai vidējā termiņā, MK 03.08.2009.); palielināt augstākās izglītības eksportspēju;

b. sekmēt zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošanu un attīstību, veidojot universitātes ar starptautiski konkurētspējīgiem zinātnes un attīstības centriem, stiprināt citas valsts un privātās zinātniskās institūcijas (05.02.00 zinātnes bāzes finansējums; 2.1.1.3.aktivitāte “Zinātnes un pētniecības infrastruktūras attīstība”, 1.1.1.2.aktivitāte “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei”);

c. veicināt zinātniskās darbības konkurētspēju starptautiskā līmenī, sekmējot starptautisko sadarbību zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā (05.09.00 Dalība ES programmās; 2.1.1.2.aktivitāte “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās”);

d. sekmēt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, veidojot inovatīvai darbībai labvēlīgu institucionālo vidi un atbalsta pasākumus, veicināt publisko un privāto partnerību (05.05.00 Tirgus orientētie pētījumu projekti, 05.12.00 Valsts pētījumu programmas; 2.1.1.1.aktivitāte “Atbalsts zinātnei un pētniecībai”);

e. lai sekmētu augstākās izglītības un zinātnes stratēģisko attīstību, kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanos, kā arī valsts budžeta līdzekļu visaugstāko atdevi un izlietojuma efektivitāti izglītībā un zinātnē, IZM 2009.gada 10.septembrī ir iesniegusi pieprasīto informāciju ekonomikas ministram A.Kamparam un Ministru prezidentam V.Dombrovskim par šobrīd notiekošajām un vidējā termiņā plānotajām reformām, kas vērstas uz augstākās izglītības un zinātnes sistēmas attīstību. Turklāt saskaņā ar Ministru prezidenta V.Dombrovska 2009.gada 4.septembra rezolūciju Nr.45/A-2798-kol izveidota starpinstitūciju darba grupa, kura izstrādās reformu pasākumu kopumu, kas vērsts uz Latvijas uzņēmumu, tostarp izglītības pakalpojumus sniedzošu, starptautiskās konkurētspējas palielināšanu.

3. Nacionālo vērtību stiprināšana un popularizēšana (X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki):

a. saglabāt valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, lai nodrošinātu skolēniem tautas tradīciju un nacionālo kultūras vērtību apgūšanu;

b. nodrošināt X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanu un metodisko atbalstu un organizēt svētku norisi Rīgā 2010.gada jūlijā, turpinot Latvijas dziesmu svētku tradīciju kā nacionālās identitātes zīmi un atklājot skolēnu ieguldījumu nacionālo vērtību saglabāšanā un pilnveidošanā;

c. Jaunatnes politikas nozares ietvaros plānots nodrošināt 2009.gadā MK apstiprināto attīstības plānošanas dokumentos noteikto uzdevumu īstenošanu;

d. nodrošināt atbalstu latviešu valodas apguvei Latvijā un ārvalstīs, kā arī paaugstināt latviešu valodas konkurētspēju Latvijā un pasaulē.

* Ministres informatīvais ziņojums “Par izglītības sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai” Ministru kabineta ārkārtas sēdē 2009.gada 15.septembrī