Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 15.septembrī

 

EM: Par daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanu

Ministru kabineta (MK) sēdē 15.septembrī tika apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi 2009.gada 10.februāra MK noteikumos Nr.138 aktivitātei “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”.

Līdz šim daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumiem tika sniegts ES līdzfinansējums 50% apmērā no projekta kopējām atbalstāmajām izmaksām, nepārsniedzot 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru. Grozījumi paredz palielināt maksimāli pieļaujamo finansējuma intensitāti par 10 procentpunktiem – t.i., līdz 60%, ja vismaz 10% no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir noteikts maznodrošinātā statuss.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā un tuvojoties jaunajai apkures sezonai ir būtiski sniegt lielāku atbalstu tām daudzdzīvokļu mājām, kurās dzīvo maznodrošinātas personas, tādējādi samazinot ne tikai šo personu, bet visu dzīvokļu īpašnieku izdevumus par apkuri.

Tāpat 15.septembrī tika atbalstīts EM priekšlikums projektu iesniegumu atlases astoto kārtu organizēt par visu aktivitātei pieejamo un iepriekšējās kārtās neizmantoto finansējumu. Ja līdz šim noteiktajās septiņās projektu iesniegumu atlases kārtās netiks noslēgti līgumi par visu aktivitātei pieejamo finansējumu, Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra izsludinās astoto projektu iesniegumu atlases kārtu par visu atlikušo finansējumu. Atgādinām, ka 7.projektu iesniegumu atlases kārta noslēdzas 20.novembrī.

Vienlaikus līdz ar grozījumiem MK noteikumos tiek precizēts līdzfinansējuma avots – saskaņā ar valdības 8.septembra lēmumu daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem pieejamais līdzfinansējums (50% vai 60% apmērā) turpmāk tiks nodrošināts tikai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par maksimāli pieļaujamo alkohola tirdzniecības laiku āra kafejnīcās

Lai pagarinātu maksimāli pieļaujamo alkohola tirdzniecības laiku līdz septiņiem mēnešiem novietnēs – āra kafejnīcās patērēšanai uz vietas, 15.septembrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šābrīža normatīvais regulējums paredz, ja papildus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vai alus mazumtirdzniecības speciālajā atļaujā (licencē) norādītajai pastāvīgajai darbības vietai tiek pieteikta alkohola mazumtirdzniecība novietnē patērēšanai uz vietas – āra kafejnīcā, tad atļauju var izsniegt uz laiku līdz pieciem mēnešiem. Tā kā uzņēmēji ir vērsušies ar aicinājumu ļaut visu pavasara/vasaras sezonu tirgot alkoholiskos dzērienus patērēšanai uz vietas āra kafejnīcās, FM ir izstrādājusi atbilstošus grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, paredzot maksimāli pieļaujamo tirdzniecības laiku pagarināt līdz septiņiem mēnešiem līdzšinējo piecu vietā.

Vienlaikus tiek noteikts, ja licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai vai alus mazumtirdzniecībai sakarā ar novietnes deklarēšanu tiks izsniegta vai pārreģistrēta līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim, komersants varēs veikt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību novietnē septiņus mēnešus no licencē norādītā novietnes darbības uzsākšanas datuma.

Lai nodrošinātu patērētāju informēšanu, likumprojektā ir noteikts pienākums komersantiem tirdzniecības vietā patērētājiem redzamā vietā novietot alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenci, alus mazumtirdzniecības licenci vai arī tikai komersanta apliecinātu licences kopiju. Turpmāk komersanta licenču kopijām vairs nebūs jābūt notariāli vai Valsts ieņēmumu dienesta apliecinātām, ja to pareizība tiks apliecināta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un ja papīra kopijas izsniedzējs pēc pieprasījuma elektroniskā formā varēs uzrādīt dokumenta oriģinālu, kas atbildīs šā likuma prasībām.

Likumprojekts paredz, ja mazumtirdzniecība tiek veikta tikai ar vīnu vai raudzētajiem dzērieniem, kurus līdz 30 000 litru gadā komersants saražo no savā īpašumā esošajos dārzos un dravās iegūtiem produktiem, un ja mazumtirdzniecību veic šo alkoholisko dzērienu ražotājs, tad nav jānodrošina tirdzniecības zāle 20 kvadrātmetru platībā, jo tirdzniecības vietā nav nepieciešama platība produkcijas izvietošanai un uzglabāšanai, kā arī paredzams neliels klientu skaits.

Šobrīd alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta telpās, kurās tirdzniecības zāle ir mazāka par 20 kvadrātmetriem. Aizliegums neattiecas uz mazumtirdzniecību ar rūpnieciski ražotiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuros absolūtais spirta daudzums nepārsniedz 6 tilpumprocentus un kuri paredzēti promnešanai.

Saskaņā ar saistošiem normatīvajiem aktiem sezonas tirdzniecība ir tirdzniecība, kas tiek veikta atbilstoši gadalaikam pavasara/vasaras sezonā (no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim) vai rudens/ziemas sezonā (no 1.novembra līdz nākamā gada 31.martam), ir iekārtota publiskā vietā (pastāvīgā tirdzniecības vietā vai tās paplašinājumā) un nav attiecināma uz gadatirgu, ielu tirdzniecības vai izbraukuma tirdzniecības definētajiem nosacījumiem. Līdz ar to pavasara/vasaras sezonas tirdzniecība var ilgt līdz septiņiem mēnešiem. Likumprojektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems Saeima.

 

FM: Par priekšlikumiem ātrākam valsts budžeta līdzekļu izlietojumam ES fondu projektos

15.septembrī valdība Ministru kabineta (MK) sēdē konceptuāli lēma par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda 2007.–2013.gada plānošanas perioda aktivitātēs plānotajām valsts budžeta līdzekļu pārdalēm 2009.gadā, lai veicinātu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu finansēšanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu pilnīgu apguvi.

Finanšu ministrija (FM) kā ES fondu vadošā iestāde izvērtēja atbildīgo ministriju sniegto informāciju par prognozēto valsts budžeta finansējuma apguvi ES fondu projektiem un secināja, ka vairāku aktivitāšu ietvaros 2009.gadā prognozējama tikai daļēja finansējuma apguve. Tādēļ pēc FM ierosinājuma valdība lēma operatīvi novirzīt valsts budžeta finansējumu tām ES fondu aktivitātēm, kuru ietvaros šo finansējumu varēs apgūt vēl 2009.gadā, tādējādi ātrāk deklarējot izdevumus EK un atgūstot atpakaļ valsts budžetā ieņēmumu veidā.

Tā, piemēram, valdība lēma Ekonomikas ministrijas (EM) triju aktivitāšu ietvaros neapgūto valsts budžeta finansējumu – 656,8 tūkstošus latu – pārdalīt EM aktivitātei, kas paredz atbalstu pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības sākšanai. Šai aktivitātei finansējumu līdz 1,6 miljoniem latu iespējams pārdalīt arī no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas aktivitātes, kas vērsta uz informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstību. Tāpat šai aktivitātei tiks piešķirti 707,9 tūkstoši latu, kas iepriekš tika rezervēti FM aktivitātei, paredzot atbalstu strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē.

No Satiksmes ministrijas pārziņā esošās aktivitātes, kas paredz satiksmes drošības uzlabojumus apdzīvotās vietās ārpus Rīgas, tiks pārdalīti 1,59 miljoni lati FM budžeta apakšprogrammā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Šis finansējums tiks rezervēts pārējiem ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektiem, un FM tuvākajā laikā sagatavos priekšlikumus par tā turpmāko izlietojumu.

 

FM: Par konkursu uz Eiropas Kopienas Revīzijas palātas locekļa amatu

15.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē valdība apstiprināja rīkojumu par atklāta konkursa izsludināšanu uz Eiropas Kopienas Revīzijas palātas locekļa amatu.

Latvijas pārstāvja Revīzijas palātā pilnvaru termiņš beidzas 2010.gada maijā, tādēļ Finanšu ministrijai kā kompetentajai iestādei Latvijā Revīzijas palātas jautājumos tiek deleģēts uzdevums atlases procesa organizēšanai, atklāta konkursa uz Revīzijas palātas locekļa amatu izsludināšanai un pretendentu atlases komisijas izveidošanai.

Par pretendentu atlases komisijas priekšsēdētāju noteikts finanšu ministrs Einars Repše, savukārt par komisijas locekļiem – tieslietu ministrs Mareks Segliņš, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Gundars Bērziņš, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Andris Bērziņš un Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās Elita Dreimane.

Pēc tam, kad komisija būs apstiprinājusi FM izstrādāto atklāta konkursa nolikumu, tiks izvērtēti konkursam pieteikušies pretendenti. Pamatojoties uz komisijas lēmumu, finanšu ministram, vēlākais, līdz šā gada 30.novembrim MK būs jāiesniedz tiesību aktu projekts par Revīzijas palātas locekļa amata pretendenta kandidatūras apstiprināšanu.

Eiropas Revīzijas palāta ir viena no ES galvenajām institūcijām, kuras uzdevums ir veikt visu ES un tās institūciju veikto ieņēmumu un izdevumu efektivitātes un likumības pārbaudi, kā arī ES budžeta īstenošanas uzraudzību.

Par Revīzijas palātas locekļiem ieceļ pa vienam pārstāvim no katras Eiropas Savienības dalībvalsts uz sešiem gadiem. Revīzijas palātas locekļi strādā piecās audita grupās – dabas resursu saglabāšana un vadība; strukturālā politika, transports, izpēte, enerģētika; ārējās attiecības; ieņēmumi, banku darbība, administratīvie izdevumi, kā arī Kopienas institūcijas un iekšējās politikas.

No 2004.gada maija Latvijas pārstāvis Eiropas Revidentu palātā ir zvērināts revidents Igors Ludboržs.

 

FM: Par iespēju atcelt pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošanu

15.septembrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iespējām atcelt pavadzīmju ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtiem numuriem lietošanu.

FM ziņojumā sniedz priekšlikumu, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, atcelt pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem noformēšanu un to vietā preču piegādes un izsniegšanas darījumos uzskaites, izcelsmes un piederības apliecināšanai noformēt attaisnojuma dokumentu, ievērojot grāmatvedības un PVN reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

Ministrija paredz attaisnojuma dokumentu reģistrēšanas kārtību noteikt MK noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju. Savukārt, pārvietojot (transportējot) preces, nodokļu maksātājiem būtu jāievēro speciālajos normatīvajos aktos noteiktās prasības katram transportēšanas veidam atbilstošu attaisnojuma dokumentu noformēšanā.

FM norāda, ka, īstenojot attiecīgo pavadzīmju atcelšanu, nodokļu maksātājiem mazinātos administratīvais slogs, kas šobrīd saistīts ar pavadzīmju numuru saņemšanu VID, pavadzīmju numurēšanu ar VID piešķirtiem numuriem un pārskatu iesniegšanu VID par šo numuru izlietojumu. Šādi iespējams ietaupīt nodokļu administrācijas resursus un izmaksas, kas saistītas ar VID datubāzes, kas automātiski ģenerē pavadzīmju numurus, uzturēšanu un numuru izsniegšanas procesu, kā arī pārskatu saņemšanas, ievadīšanas VID Nodokļu informācijas sistēmā un apstrādes procesu. Vienlaikus ministrija norāda, ka, atceļot attiecīgās pavadzīmes, atsevišķiem nodokļu maksātājiem varētu rasties papildu izmaksas to lietoto grāmatvedības datorprogrammu izmaiņu dēļ.

Ziņojumā norādīts, ka pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem atcelšanai jāveic atbilstoši grozījumi likumā par PVN, kā arī jāievieš jauns pārskats par iekšzemē piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, kas VID nodrošinātu PVN administrēšanai nepieciešamos datus. Tāpat Latvijā jānosaka visās Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāvošā kārtība, saskaņā ar kuru pats nodokļa maksātājs saviem izrakstītajiem nodokļa rēķiniem piešķirs secīgu, unikālu numuru. Atbilstošās izmaiņas jānodrošina, ieviešot kārtību, kādā nodokļa maksātājs numurē izrakstītos PVN rēķinus un sniedz informāciju VID par iekšzemē piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem.

FM uzskata, ka gan nodokļu maksātājiem to grāmatvedības organizēšanas kārtības izmaiņām, gan nodokļu administrācijai citas nodokļu maksātāju datu salīdzināšanas sistēmas izveidei ir nepieciešams pārejas laiks, jo pavadzīmju lietošana nodrošina iespēju vienā dokumentā apvienot gan grāmatvedības attaisnojuma dokumentu, gan preču transporta dokumentu un PVN rēķinu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par ziņu sniegšanu VID par darbā iekārtotajiem jūrniekiem

15.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par kārtību, kādā licencēta sabiedrība, kas nodarbojas ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, vai šādu sabiedrību veidota apvienība elektroniski sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Izstrādātie noteikumi reglamentē, kā sabiedrības reizi gadā elektroniski sniegs informāciju VID par iepriekšējā kalendārajā gadā nodarbinātajiem jūrniekiem, kuri, iekārtojoties darbā, izmantojuši attiecīgās sabiedrības vai sabiedrību apvienības pakalpojumus.

Informācija būs jāsniedz par iepriekšējā taksācijas gadā darbā uz kuģiem iekārtotajiem jūrniekiem – Latvijas rezidentiem. Atbilstoši MK noteikumu pielikumam par jūrnieku būs jāsniedz šādas ziņas: vārds, uzvārds, personas kods, profesionālā kvalifikācija, līguma noslēgšanas datums, kā arī nodarbinātības periods.

Aizpildītā veidlapa VID būs jāsniedz līdz pēctaksācijas gada 1.februārim, savukārt sabiedrības likvidācijas vai licences anulēšanas gadījumā – desmit darba dienu laikā pēc likvidācijas procesa sākšanas vai licences anulēšanas.

 

 

FM: Par nākamā gada budžeta iesniegšanu Saeimā 23.oktobrī

Valdība 15.septembrī atbalstīja jaunu valsts 2010.gada budžeta projekta sagatavošanas grafiku. Paredzams, ka nākamā gada valsts budžeta projekts un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars 2010.–2012.gadam Saeimā tiks iesniegts šā gada 23.oktobrī.

Saskaņā ar plānoto valdība 19.septembrī izskatīs makroekonomiskās attīstības un valsts budžeta ieņēmumu prognozes, kā arī vērtēs iespējamos izdevumu samazināšanas virzienus. Galalēmumu par izdevumu samazināšanu valdība pieņems 24.septembrī.

Plānots, ka valdība maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu ministrijām 2010.–2012.gadam, kā arī vidēja termiņa makroekonomikas attīstības un fiskālās politikas ietvaru apstiprinās 29.septembra sēdē.

No 29.septembra līdz 8.oktobrim ministrijām būs jāsagatavo valsts budžeta pieprasījums 2010.–2012.gadam.

Līdz 20.oktobrim Finanšu ministrija apkopos ministriju iesniegto informāciju un sagatavos 2010.gada valsts budžeta projektu un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2010.–2012.gadam.

Paredzams, ka 19.oktobra Ministru kabineta paplašinātajā komitejas sēdē izskatīs Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokola projektu 2010.gadam.

Valdības ārkārtas sēdē 21.oktobrī plānots apstiprināt 2010.gada valsts budžeta projektu un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2010.–2012.gadam.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par rūpnieciskās spridzināšanas darbu veikšanu

Uzņēmējiem, kas nodarbojas ar rūpnieciskās spridzināšanas darbiem, turpmāk vairs nebūs nepieciešams konkrētu darbu veikšanai saņemt speciālu atļauju no Iekšlietu ministrijas (IeM). Pietiks ar to, ka uzņēmējs no ministrijas ir saņēmis reģistrācijas apliecību spridzināšanas darbībai un konkrētos darbus saskaņojis ar pašvaldību.

To nosaka 15.septembrī valdībā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 23.septembra noteikumos Nr.538 “Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi”.

Vienlaikus valdībā pieņemtie grozījumi svītro no noteikumiem normas, kas saistītas ar elektrošoka iekārtu ražošanu vai remontu, jo Ieroču aprites likumā tās definētas kā speciālie līdzekļi. Ievērojot šajā likumā noteikto, komersantiem, kuri vēlēsies izgatavot vai remontēt elektrošoka iekārtas, turpmāk darbībai būs jāsaņem licence Iekšlietu ministrijā.

Tāpat, ņemot vērā iekšlietu sistēmā notikušās pārmaiņas ar valsts aģentūru reorganizāciju, noteikumos precizēts, ka par ieroču un speciālo līdzekļu iegādi un realizēšanu IeM padotībā esošo iestāžu vajadzībām turpmāk būs atbildīga jaunizveidotā Nodrošinājuma valsts aģentūra, kurā apvienota līdzšinējā valsts aģentūra “Materiālās rezerves” un Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra.

Līdz ar Valsts būvinspekcijas reorganizāciju Iekšlietu ministrijai šogad tika uzdots veikt arī Būvinspekcijas funkcijas, kas saistītas ar reģistrācijas apliecību izsniegšanu un pārreģistrēšanu, pagarināšanu vai anulēšanu komersantiem, kuri vēlas veikt rūpnieciskos spridzināšanas darbus, sniegt pirotehniskos pakalpojumus, glabāt šo darbu veikšanai paredzētos pirotehniskos izstrādājumus, sprāgstvielas, detonatorus vai to palīgierīces.

 

IeM: Par Civilās aizsardzības plānu

Ministru kabinets 15.septembrī izskatījis un apstiprinājis Iekšlietu ministrijas sagatavoto Civilās aizsardzības plānu, kurā noteikti preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi valsts un reģionāla mēroga katastrofu, kā arī militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Plāna uzdevums ir panākt vadības, glābšanas dienesta un attiecīgo institūciju saskaņotu rīcību, sniedzot palīdzību iedzīvotājiem un likvidējot sekas iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Kā norāda plāna izstrādātāji, izstrādes gaitā eksperti ir apzinājuši valstī iespējamos apdraudējuma veidus un atbilstoši tiem noteikta katras valsts institūcijas, pašvaldību un glābšanas dienestu rīcība, veicot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus. Starp iespējamiem apdraudējumiem plānā minētas gan dabas kataklizmas, kā spēcīgas vētras, lietusgāzes, snigšana, apledojums, puteņi, zemestrīce, plūdi, kā arī mežu un kūdras purvu ugunsgrēki, gan arī cilvēku rīcības dēļ radušās ārkārtas situācijas – bīstamo vai radioaktīvo vielu noplūde, vērienīgi transportlīdzekļu negadījumi, avārijas siltumapgādes, ūdensapgādes un gāzes padeves sistēmās, elektrotīklu bojājumi, bīstamu infekcijas slimību uzliesmojumi cilvēkiem, dzīvniekiem vai augiem, sabiedriskās nekārtības un terora akti, kā arī bruņoti konflikti pierobežā vai iekšzemē.

Valsts Civilās aizsardzības plāns tiek pārstrādāts katru gadu, ņemot vērā civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanu, valsts aizsardzības sistēmas attīstību, kā arī iespējamo draudu analīzi. Saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu, visas civilās aizsardzības sistēmas galvenie uzdevumi ir veikt katastrofu pārvaldīšanu, sniegt palīdzību cietušajiem, mazināt iespējamo katastrofu radīto kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi, kā arī atbalstīt ar resursiem Nacionālos bruņotos spēkus kara vai militāra iebrukuma gadījumā.

Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa

 

IZM: Par profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšanas koncepciju

Lai paaugstinātu profesionālās izglītības pievilcību, sekmētu valsts un darba devēju sadarbību profesionālās izglītības un nodarbinātības valsts politikas un stratēģijas izstrādē un īstenošanā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi koncepciju “Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā”. Koncepcijā piedāvātie risinājumi attiecas uz jauniem profesionālās izglītības attīstības virzieniem, kuri līdz šim nav atspoguļoti spēkā esošajos normatīvajos aktos, bet nākotnē radīs būtiskas izmaiņas pastāvošajā profesionālās izglītības sistēmā.

Koncepcijā piedāvāts risinājums, kā panākt Latvijas profesionālās kvalifikācijas līmeņu sistēmas atbilstību Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai, profesionālās izglītības programmu piedāvājumu atbilstību pieaugušo izglītības vajadzībām, kā arī ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu.

Saskaņā ar koncepciju paredzēta nacionālās kvalifikāciju sistēmas izveide, profesionālās izglītības iestāžu diferenciācija, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības ieguves nosacījumu līdzsvarošana. Koncepcija paredz nostiprināt likumdošanā sociālo partneru un profesionālo organizāciju līdzdalību izglītības valsts politikas izstrādē un īstenošanā nacionālā, reģionālā un nozaru līmenī, kā arī valsts institūciju, sociālo partneru un profesionālo organizāciju līdzdalības un atbildības noteikšanu formālajā un neformālajā izglītībā.

Šie risinājumi paaugstinās profesionālās izglītības pievilcību, tuvinās profesionālās izglītības piedāvājumu darba tirgus pieprasījumam mūžizglītības kontekstā un nodrošinās profesionālās izglītības sistēmas attīstību un salīdzināmību Eiropas kopējā izglītības telpā.

Koncepcijas projekts “Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā” 15.septembrī apstiprināts Ministru kabinetā.

Koncepcijas īstenošana 2009.gadā un turpmākajos gados jānodrošina IZM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

RAPLM: Par atlaišanas pabalstu izmaksu reorganizēto skolu pedagogiem

15.septembrī Ministru kabinets atbalstīja finansējuma piešķiršanu pedagogu pabalstiem, kuri atbrīvoti no darba saistībā ar izglītības iestādes slēgšanu, reorganizēšanu vai pedagogu skaitu samazināšanu.

Pabalstus izglītības reformas rezultātā darbu zaudējušajiem pedagogiem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) aprēķināja, ņemot vērā pašvaldību iesniegto informāciju. RAPLM vēl jāvienojas ar Finanšu ministriju par datiem, kas pieprasāmi no pašvaldībām, lai nodrošinātu līdzekļu ieskaitīšanu pašvaldību budžetos.

RAPLM apkopotā informācija liecina, ka līdz šā gada 1.septembrim sakarā ar izglītības sistēmas reformu 25 pašvaldībās tiek slēgtas 47 skolas un atbrīvoti 680 pedagogi, kuru atlaišanas pabalstu izmaksai nepieciešami 619 570 latu. 25 pašvaldībās tiek reorganizētas 45 skolas un atbrīvoti 290 pedagogi, kuriem atlaišanas pabalstiem nepieciešami 208 095 lati. Tāpat 749 pedagogi atbrīvoti atbilstoši noteiktajam skolēnu skaitam uz vienu pedagoģisko likmi un pabalstu izmaksai nepieciešami 366 567 lati. Līdz ar to 1719 pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai pavisam kopā nepieciešams 1 194 241 lats.

Saskaņā ar Darba likumā noteikto, uzteicot darba līgumu gadījumos, ja tiek samazināts darbinieku skaits vai tiek likvidēts darba devējs, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu.

Atlaišanas pabalstus valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem no šā gada 29.jūnija līdz 31.decembrim nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”. Likums paredz, ka pabalsts izmaksājams 0,95 mēneša vidējo izpeļņu apmērā, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta mazāk nekā piecus gadus, vai arī viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta vairāk nekā piecus gadus.

 

RAPLM: Par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu pakalpojumu pieejamībā

Lai nodrošinātu kvalitatīvus un izmaksu efektīvus pakalpojumus iedzīvotājiem reģionos un novados, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā.

Vienas pieturas aģentūras principa īstenošana nodrošinātu valsts pārvaldes institūciju savstarpējo sadarbību saskaņā ar labas pārvaldības principu, kā rezultātā iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt nepieciešamo informāciju un pārvaldes pakalpojumus vienuviet, personīgi nevēršoties kompetentajā iestādē, kura izskata iesniegto pieteikumu, saskaņo to un pieņem lēmumu par pieprasīto pārvaldes pakalpojumu izpildi.

Vienas pieturas aģentūras principa iniciatīvas šobrīd valstī tiek īstenotas atsevišķi vienas iestādes ietvaros vai savstarpēji sadarbojoties vairākām iestādēm konkrētas pakalpojumu saņēmēju grupas specifiskas vajadzības apkalpošanai. Šādu apkalpošanas modeli piedāvā, piemēram, Lauku atbalsta dienests, Valsts ieņēmumu dienests vai arī dažas pašvaldības – Rīga, Ventspils, Liepāja, Jēkabpils un Jelgava, kuras pēc pašu iniciatīvas organizē iedzīvotāju pieņemšanu un apkalpošanu.

RAPLM piedāvā vienas pieturas aģentūras principu īstenot visās republikas pilsētu pašvaldībās un novadu pašvaldībās – katrā administratīvajā centrā un pagastā, pilsētas pārvaldē, nodrošinot pašvaldības un valsts pakalpojumu pieejamību.

Vienlaikus RAPLM akcentē, ka vienas pieturas aģentūrās pilsētās tiktu koordinēta valsts institūciju sniedzamo pakalpojumu saņemšana, kā arī tiktu nodrošināti valsts institūciju teritoriālo struktūrvienību sniedzamie pakalpojumi, kur nepieciešams klātienes apmeklējums.

Vienas pieturas aģentūras principa ieviešana samazinātu tādas administratīvās izmaksas kā telpu noma, personāla izmaksas, sakaru pakalpojumu un informācijas tehnoloģiju izmaksas.

Ministrijas piedāvātais vienas pieturas aģentūras ieviešanas modelis paredz attīstīt piekļuves kanālus valsts un pašvaldību pakalpojumiem, nodrošinot pakalpojumus arī elektroniskajā vidē, tādējādi paaugstinot to pieejamību un neiesaistot to saņemšanas iespējas konkrētai ģeogrāfiskai vietai un laikam.

Informatīvais ziņojums paredz, ka RAPLM, sadarbojoties ar nozaru ministrijām, ir atbildīgā iestāde par sekmīgu vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu un pārvaldes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem reģionos un novados.

RAPLM līdz šā gada 1.oktobrim plāno sagatavot valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācijas plānu, lai nodrošinātu efektīvu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanas mehānismu reģionos un novados, koncentrējot reģionālo filiāļu atbalsta funkcijas.

Informatīvais ziņojums par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu pārvaldes pakalpojumu pieejamībā 15.septembrī tika izskatīts Ministru kabinetā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

RAPLM: Par izmaiņām Latvijas sodu izpildes kodeksā

15.septembrī Ministru kabinets atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus Latvijas sodu izpildes kodeksā.

Sodu izpildes kodekss patlaban nosaka, ka novada vai republikas pilsētas domei jānodrošina ar dzīvojamo platību visas personas, kuras atbrīvotas no soda izciešanas un kurām nepieciešama dzīvojamā platība.

Grozījumi likumā paredz, ka turpmāk novada vai republikas pilsētas dome ar dzīvojamo platību saskaņā ar likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā noteiktā kārtībā” nodrošinās maznodrošinātas personas, kuras tiek atbrīvotas no soda izciešanas.

Grozījumi likumā nepieciešami, lai īstenotu likumprojektu “Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam” un pašvaldības spētu nodrošināt tām deleģētās funkcijas atbilstoši pieejamajam finansējumam.

 

RAPLM: Par finansējuma piešķiršanu Gaujienas speciālajai internātpamatskolai

Ministru kabinets 15.septembrī nolēma piešķirt finanšu līdzekļus no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 63 134 latus Gaujienas speciālajai internātpamatskolai.

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2009.gadam” pašvaldībām bija paredzēts valsts atbalsts investīciju projektiem 27 384 905 latu apmērā. Izskatot šā gada valsts budžeta grozījumus, atbalsts investīciju projektiem pašvaldībām tika samazināts vai arī finansējums tika atteikts.

Lai veicinātu pašvaldību infrastruktūras sakārtošanu un attīstību, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem finansējumu piešķirs internātpamatskolas ārējās siltumtrases nomaiņai.

Investīciju projekta “Energoefektivitātes pasākumi un higiēnas prasību nodrošināšana Alūksnes rajona Gaujienas speciālajā internātpamatskolā” realizācijai no valsts budžeta bija paredzēts 198 848 latu finansējums. Projekta ietvaros bija plānots nomainīt apkures un siltā ūdens sagatavošanas katlu, renovēt siltumtrasi un iekšējo siltumtīklu, tajā skaitā sildelementu nomaiņu.

Gaujienas speciālajai internātpamatskolai no grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” tika piešķirti 25 254 lati, kas izlietoti katlumājā, daļēji nomainot apkures katlus.

Lai veicinātu pašvaldību infrastruktūras sakārtošanu un attīstību, nodrošinot priekšnosacījumus pašvaldību funkciju efektīvai veikšanai un valsts teritorijas līdzsvarotai attīstībai, ik gadu pašvaldībām no valsts budžeta tika piešķirtas mērķdotācijas pašvaldību investīciju projektu īstenošanai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par grozījumiem jūrnieku sertificēšanas noteikumos

Turpmāk prakses laiks kuģa pavāra un saldēšanas iekārtu mehāniķa kvalifikācijas iegūšanai būs īsāks – iepriekšējo sešu mēnešu vietā būs tikai četri.

To paredz 15.septembra valdības sēdē atbalstītais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumos Nr.895 “Jūrnieku sertificēšanas noteikumi””.

Iecerēts, ka nākotnē jūrniekiem kompetences sertifikāts vai tā apstiprinājums būs jāizņem ne vēlāk kā gada laikā no nokārtošanas brīža. Izmaiņas noteiktas, lai izvairītos no situācijas, ka kvalifikāciju apliecinošo dokumentu jūrnieks izņem neilgi pirms tā derīguma termiņa beigām (tas ir derīgs 5 gadus). Šāda dokumenta oriģinālam vienmēr jābūt pie jūrnieka, kas strādā uz kuģa, jo to jebkurā brīdī var lūgt uzrādīt.

Noteikumu projekts paredz arī jūrnieku alternatīvās sertificēšanas gadījumus, kas atrisina lieljaudas ostu velkoņu mehāniķu un atpūtas kuģu, kuri ir iesaistīti komercdarbībā un veic starptautiskus reisus, vadītāju sertificēšanas problēmas.

 

SM: Par pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtību

Lai nodrošinātu aktuālu statistikas informāciju, kā arī sadalītu mērķdotācijas atbilstoši normatīvajiem aktiem, turpmāk pašvaldībām būs jāsniedz plašāka informācija par ceļiem, ielām un tiltiem savā teritorijā.

Tādā veidā VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) reģistrā tiks ievietota plašāka informācija par pašvaldību ceļu infrastruktūru. To paredz 15.septembrī valdībā atbalstītais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtība”.

Paredzēts, ka pašvaldībām, reģistrējot to teritorijā esošos ceļus un ielas, būs jānorāda tiltu un satiksmes pārvadu nosaukums, adrese ceļa vai ielas kilometrā un ģeogrāfiskajās koordinātēs, kā arī īpašuma kadastra numurs. Līdz šim šādi dati nebija jānorāda. Spēkā paliek arī esošais regulējums, ka pēc pašvaldību pieteikumu saņemšanas to ceļus un ielas reģistrē un uzskaita LVC.

Projektā noteikts, ka LVC līdz šā gada 1.oktobrim jāveic esošā pašvaldību ceļu un ielu reģistra aktualizācija saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

Paredzēts, ka jaunizveidotajām pašvaldībām no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 1.oktobrim jāsagatavo un jāiesniedz LVC Valsts zemes dienestā saskaņoti pieteikumi pašvaldības ceļu un ielu reģistrācijai.

Apstiprinot normatīvo aktu, tiks nodrošināta pilnīgāka statistikas informācija un interesenti varēs saņemt plašākas uzziņas par interesējošo objektu. Informācijas aktualizēšana nepieciešama arī, lai veiktu precīzu valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmas mērķdotāciju pašvaldību ceļiem sadalījumu, īstenojot reģionālās reformas.

Pašvaldību ceļu reģistrācija un uzskaite sākta 1995.gadā. Reģistra informācija pieejama LVC un attiecīgajā pašvaldībā.

 

SM: Par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās

Lai regulāri tiktu pārbaudīti visi kuģi, ar kuriem pārvadā bīstamas un piesārņojošas kravas, ir papildināts inspicējamo kuģu tipu saraksts.

Tas noteikts 15.septembrī Ministru kabinetā (MK) atbalstītajā MK noteikumu projektā “Noteikumi par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās”.

Turpmāk pārbaudāmo kuģu tipu klāstā, kurus izmanto bīstamu kravu pārvadājumiem, būs iekļauti arī tankkuģi un beramkravu kuģi. Tādējādi tiks paaugstināti drošības priekšnosacījumi gan ostās, gan uz velkoņa.

Vispārīgu pārraudzību un pārbaudes uz kuģiem veic VAS “Latvijas Jūras administrācija”. Papildus minētajam normatīvajā aktā ir precizēts kompetences līmenis ostu inspektoriem un uzņēmumu darbiniekiem, kas strādā ar bīstamajām kravām ostas teritorijā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

SM: Par gaisa balonu un dirižabļu lidojumu veikšanas kārtību

Pēdējā laikā strauji pieaudzis gaisa balonu lietotāju skaits, tāpēc radusies nepieciešamība pēc aerostatu (gaisa balonu un dirižabļu) lidojumu tiesiskā regulējuma nacionālajā līmenī.

Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošā iestāde VA “Civilās aviācijas aģentūra” izstrādāja un valdība 14.septembrī atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu “Aerostatu lidojumu veikšanas kārtība”.

Jaunizstrādātā kārtība paredz, ka pirms aerostatu izmantošanas gaisa telpā ir jāiesniedz lidojuma plāns VAS “Latvijas Gaisa satiksme”. Lidojumu atļaujas nepieciešamas tikai tad, ja gaisa kuģis pārvietojas mazāk nekā 300 metru augstumā virs apdzīvotām vietām, kurās ir vairāk nekā 500 iedzīvotāju, kā arī virs cilvēku pulcēšanās un organizētu pasākumu vietām. Atļaujas nepieciešamas arī gadījumos, ja aerostats veic lidojumu mazāk nekā 150 metru augstumā virs apdzīvotām vietām, kurās ir mazāk nekā 500 iedzīvotāju.

Noteikumu projekts nosaka arī prasības aerostatu aprīkojumam papildus tām, kuras noteicis ražotājs. Drošības apsvērumu dēļ paredzētas prasības aprīkojumam gadījumos, kad aerostatu lidojumi paredzēti virs ūdeņiem.

Atbalstītie noteikumi neattiecas uz bezpilota aerostatiem un aerostatu lidojumiem aviācijas skates laikā, jo šīs darbības regulē citi normatīvie akti.

Līdz šim Latvijā gaisa balonu un dirižabļu ekspluatāciju un lidojumus regulēja vienīgi 1944.gada 7.decembra Konvencija par starptautisko civilo aviāciju.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par grozījumiem Civilprocesa likumā

15.septembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā (CPL), kas paredzēs pirmā hipotekārā kreditora tiesību aizsardzību. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, lai izpildītu starptautisko aizdevumu saņemšanai sniegto solījumu.

Kā teikts grozījumu anotācijā, CPL nodaļa “Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu” nosaka vispārēju kārtību piedziņas vēršanai uz nekustamo īpašumu, ja piedziņa tiek veikta, pamatojoties uz izpildu dokumentu un to veic zvērināts tiesu izpildītājs. Taču CPL regulējumā nav noteikti gadījumi, kuros būtu šķēršļi piedziņas vēršanai uz nekustamo īpašumu.

Lai sasniegtu likumprojekta mērķi, paredzēts noteikt pirmā hipotekārā kreditora aizsardzību, tādējādi veicinot hipotekāro parādsaistību restrukturizāciju, mazinot nelietderīgu piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu procesu skaitu, vienlaikus saglabājot prioritāru piedzinēju tiesību aizsardzību. Proti, ar grozījumiem CPL tiks noteikts, ka hipotekārajam kreditoram, kuram par labu nostiprināta pirmā hipotēka, vienlaikus ar pienākumu informēt tiesu izpildītāju par atlikušā prasījuma apmēru tiks lūgts arī informēt tiesu izpildītāju, vai hipotekārais kreditors piekrīt nekustamā īpašuma pārdošanai.

Tiks noteikts, ka nav iespējama piedziņas vēršana uz ar hipotēku apgrūtinātu nekustamo īpašumu, ja nebūs saņemta pirmā hipotekārā kreditora piekrišana vai arī nebūs tiesu izpildītāju depozīta kontā iemaksāts nodrošinājums minētā kreditora atlikušā prasījuma summas apmērā.

Pašlaik CPL nosaka, ka piedziņas procesā, veicot nekustamā īpašuma pārdošanu, iespējamas trīs izsoles, proti, pirmā izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās piespiedu pārdošanas vērtības, otrā izsole – no summas, kas atbilst 75% no sākumcenas pirmajā izsolē, bet trešā izsole, ja tādu lūdz piedzinējs, sākas no summas, kas atbilst 60% no sākumcenas pirmajā izsolē. Likumprojekts paredz samazināt izsoļu skaitu uz divām līdzšinējo iespējamo trīs vietā.

CPL paredz, ka personām, kuras vēlas piedalīties nekustamā īpašuma izsolē, jāiemaksā nodrošinājums 10% apmērā no nekustamā īpašuma novērtējuma. Pēc izsoles nosolītājam viena mēneša laikā jāsamaksā visa summa, ko viņš nosolījis.

Ar grozījumiem vēlas paredzēt ieviest kā samaksas veidu bankas beznosacījuma garantijas vēstules. Tās ir banku finanšu pakalpojuma veids, ar kuru banka kā galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks noteiktas summas apmērā. Lai nodrošinātu, ka pēc izsoles, kurā izmantota bankas beznosacījumu garantijas vēstule, būs iespējams vienlaikus ar īpašnieka maiņu zemesgrāmatā nostiprināt arī jaunu ķīlas atzīmi. Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

 

TM: Par grozījumiem Latvijas nostājas sagatavošanas un apstiprināšanas kārtībā

15.septembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus Latvijas nostājas attiecībā uz Eiropas Kopienas (EK) dibināšanas līguma pārkāpuma procedūru projekta sagatavošanas, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtībā. Grozījumus noteikumos izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums paredz iespēju Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij vērsties Eiropas Kopienu tiesā pret citu dalībvalsti sakarā ar EK dibināšanas līgumā noteikto pienākumu neizpildi, vispirms dodot dalībvalstij iespēju paust savu nostāju. Kā teikts projekta anotācijā, pašlaik šī kārtība ir regulēta ļoti vispārīgi un nepietiekami.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā būs precizēta kārtība, kādā sagatavos, saskaņos un apstiprinās Latvijas nostājas projektu pārkāpuma procedūras pirmstiesas procesā, kā arī gadījumos, kad Latvija vēlēsies uzsākt procedūru pret citu ES dalībvalsti.

Vēlas arī precizēt normu, kas paredz, ka TM vienmēr sasauc sanāksmi, pirms tiek sākta nostājas projekta sagatavošana, ja Latvija saņēmusi argumentētu atzinumu. Pēc grozījumu stāšanās spēkā sanāksmi sasauks TM vai atbildīgā ministrija tikai gadījumos, kad to uzskatīs par nepieciešamu nostājas projekta izstrādei.

Plānots arī jauns pienākums ministrijām informēt TM par deleģēto pārstāvi, kurš koordinē nostājas sagatavošanu un informācijas apriti par pārkāpuma procedūrām savā iestādē.

Noteikumos paredzēts, ka gadījumos, kad pēc nostājas apstiprināšanas valdībā no Eiropas Komisijas saņemta informācija par tās nodomu vērsties Eiropas Kopienu tiesā pret Latviju, bet pārkāpums jau ir pilnībā novērsts, atbildīgā ministrija piecu darba dienu laikā sagatavos vēstuli Komisijai ar lūgumu izbeigt pārkāpuma procedūru un nevērsties Eiropas Kopienu tiesā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par Eiropas Kopienā aizsargājamo dzīvnieku un augu sugu sarakstu

15.septembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu, kurām nepieciešama aizsardzība, un dzīvnieku un augu sugu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas nosacījumus, saraksts”.

Latvijā sastopamo īpaši aizsargājamo savvaļas sugu aizsardzības statuss ir noteikts ar 2000.gada 14.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”. Tomēr šajos noteikumos iekļautas tikai dzīvnieku un augu sugas, kas atrodas Latvijas teritorijā.

Lai garantētu visu Direktīvas 92/43 par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību IV un V pielikumā uzskaitīto sugu aizsardzību visās dalībvalstīs, nepieciešams pilnībā transponēt visas pielikumā uzskaitītās sugas, ne tikai Latvijā aizsargājamās sugas.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa