Par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā

“Zemkopības ministrija, sagatavojot grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, vispirmām kārtām vēlas nodrošināt jaunus noieta tirgus mūsu lauksaimnieku produkcijai, kas ir sevišķi svarīgi pašreizējos ekonomiskajos apstākļos,” par pēdējās dienās lielu ažiotāžu izraisījušajiem Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem saka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. “Ministrijas uzdevums vienmēr ir bijis un būs aizstāvēt mūsu ražotāju, piedāvājot tam tādu likumdošanas regulējumu, kas nepārkāpj mūsu valsts saistības Eiropas Savienībā (ES) un neierobežo mūsu lauksaimnieku iespējas,” uzsver ministrs.

Vakar, 17.septembrī, Saeima pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz lauksaimniecības dzīvnieku nokaušanu kautuvē saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu. Zemkopības ministrija informē, ka šāda dzīvnieku kaušanas norma atļauta lielākajā daļā ES dalībvalstu. “Tikai četrās valstīs ES valstu blokā nav atļauta šāda dzīvnieku kaušana, vai tas nozīmētu, ka visur citur Eiropā rīkojas nehumāni?” par sagatavotajiem grozījumiem retoriski jautā zemkopības ministrs.

Ministrs norāda, ka Zemkopības ministrija (ZM) diskusijās ar nozares uzņēmējiem vienmēr cenšas ievērot to intereses, lai nodrošinātu nozares tālāku attīstību. “Šajā gadījumā ir runa par lielu skaitu darba vietu Latvijā, par nozares konkurētspēju, par jaunām iespējām iekarot tirgu ES un trešajās valstīs, par konkurētspēju kopumā. Un mēs vienmēr esam gatavi ar uzņēmējiem runāt, operatīvi reaģējot uz viņu idejām, ierosinājumiem un potenciāliem biznesa plāniem,” saka ministrs Jānis Dūklavs.

Jau ziņots, ka ZM izstrādājusi arī grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta (MK) noteikumos, kuros paredzēts, kā tieši kaušana notiks, lai dzīvnieki neciestu sāpes un ciešanas – pēc grieziena kaklā dzīvnieks tiks uzreiz apdullināts. Turklāt tiks noteiktas speciālas prasības dzīvnieku kaušanai atbilstoši reliģisko kopienu tradicionālajām kaušanas metodēm: šādu kaušanu veic tikai šim mērķim atzītā kautuvē; šādu kaušanu var pielietot tikai liellopiem un aitām; kautuvē ir atbilstošs aprīkojums (iekārtas dzīvnieka fiksēšanai, īpaši naži); kautuves personāls ir apmācīts šādai kaušanai; tiek nodrošināta pilnvarota veterinārārsta uzraudzība; tiek nodrošināta reliģiskās autoritātes uzraudzība procesa laikā; gaļas marķējumā jābūt norādei, ka dzīvnieki kauti saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Precizējot iepriekš publicēto:

Vakardienas, 17.septembra, laikraksta “Latvijas Vēstnesis” daļas “Saeima: darbs, stenogrammas” 34.lappusē publicētajā informācijā “Par atvērto durvju dienu Saeimā” pareizā e-pasta adrese, uz kuru rakstot var pieteikties Saeimas apmeklējumam, ir – ekskursijas@saeima.lv

“LV” redakcija atvainojas par sagādātajām neērtībām