Ministru kabineta rīkojums Nr.631

Rīgā 2009.gada 16.septembrī (prot. Nr.54 35.§)

Par Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2013.gadam

1. Atbalstīt Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.–2013.gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Pamatnostādnēs paredzēto rīcības virzienu īstenošanu 2009.gadā un turpmākajos gados nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

4. Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādāt un līdz 2009.gada 30.novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Zinātnes un tehnoloģijas attīstības rīcības plāna 2010.–2013.gadam projektu, paredzot tajā pamatnostādnēs noteikto mērķu, rezultātu un to rādītāju sasniegšanu, kā arī norādot izstrādājamos attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektus.

5. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām katru gadu līdz 1.novembrim iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā pārskatu par uzdevumu izpildi.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

(Ministru kabineta

2009.gada 16.septembra rīkojums Nr.631)

Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu 2009.–2013.gadam
kopsavilkums

Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.–2013.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) ir izstrādātas saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 3.panta trešo daļu. Pamatnostādņu mērķis ir noteikt Latvijas zinātnes un tehnoloģijas attīstības politiku, identificējot problēmas, mērķus, pamatprincipus un rīcības virzienus.

Pamatnostādnēs ir konstatētas šādas galvenās problēmas zinātnes un tehnoloģijas attīstības nodrošināšanai:

1) mazs nodarbināto skaits zinātnē un pētniecībā – zinātnieku skaita samazināšanās un novecošana, nepietiekams doktorantu skaits;

2) nepietiekamas investīcijas zinātnē un pētniecībā;

3) maz attīstīta zinātnes un pētniecības infrastruktūra, nepietiekams moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai (īpaši reģionālajās zinātniskajās institūcijās);

4) neliels patentu skaits, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, un patentu neesība augsto tehnoloģiju nozarēs;

5) ierobežotas zināšanu komercializācijas iespējas un prasmes.

Pamatnostādnēs ir noteikts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas galvenais mērķis – veidot zinātni un tehnoloģijas kā pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības pamatu, nodrošinot zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgtspējīgu tās izaugsmi.

Mērķa sasniegšanai pamatnostādnes izvirza šādus galvenos uzdevumus:

1) sekmēt zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošanu un attīstību, veidojot universitātes par starptautiski konkurētspējīgiem zinātnes un attīstības centriem, ar kuriem sadarbojoties attīstās augstākās izglītības institūcijas reģionos, veicināt citu valsts un privāto zinātnisko institūciju attīstību;

2) nodrošināt valsts investīciju pieaugumu zinātnē un tehnoloģiju attīstībā, panākot, lai finansējuma piešķiršanas mehānisms nodrošinātu privātā sektora investīciju pieaugošu piesaisti;

3) veicināt zinātniskās darbības konkurētspēju starptautiskā līmenī, sekmējot starptautisko sadarbību zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā;

4) sekmēt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, veidojot inovatīvai darbībai labvēlīgu institucionālo vidi un organizējot atbalsta pasākumus, veicināt publisko un privāto partnerību.

Lai īstenotu minētos uzdevumus un novērstu konstatētās problēmas zinātnes un tehnoloģijas attīstības nodrošināšanai, pamatnostādnēs tiek noteikti šādi apakš­uzdevumi:

1) izveidot universitātes par nozīmīgiem zinātnes centriem Latvijā, kuros augsta līmeņa zinātniskā darbība (galvenokārt fundamentālie pētījumi) būtu saskanīgi apvienoti ar augstas kvalitātes akadēmiskajām un profesionālajām studijām plašā nozaru spektrā;

2) attīstīt valsts zinātniskos institūtus, kuri veic augsta līmeņa zinātniskos pētījumus, izstrādes un inovatīvu darbību tautsaimniecībā svarīgās nozarēs, kā arī piedalās augstākā līmeņa studijās;

3) nodrošināt augstākās izglītības un zinātniskās darbības pieejamību reģionos;

4) attīstīt humanitārās un sociālās zinātnes kā nacionālās kultūras identitātes un pašapziņas pamatu;

5) sekmēt darba tirgus prasībām atbilstošu augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu, veicinot sadarbību starp valsts pārvaldes, izglītības iestādēm un darba devēju organizācijām;

6) nodrošināt akadēmiskā personāla veidošanu starptautiska konkursa apstākļos;

7) modernizēt un attīstīt zinātnisko infrastruktūru valsts zinātniskajās institūcijās;

8) atbalstīt izcilus sasniegumus zinātnē, izstrādājot pasākumus to zinātnieku atbalstam, kuru zinātniskā darbība atbilst pasaulē vispāratzītiem novērtējuma kritērijiem;

9) pilnveidot doktorantūras atbalsta sistēmu;

10) motivēt jaunos speciālistus darbam augstskolās un zinātniskajos institūtos, attīstot pēcdoktorantūras pētījumu atbalsta sistēmu un nodrošinot stažēšanās un tālākas zināšanu papildināšanas iespējas saistītās zinātnes nozarēs;

11) sākt Zinātnes komunikāciju centra izveidi, kas sniegtu sabiedrībai informāciju par jaunākajiem zinātnes un tehnoloģiju sasniegumiem, ar interaktīvu ekspozīciju starpniecību un komunikāciju pakalpojumu starpniecību raisītu interesi par zinātni un inovācijām, nodrošinātu jauniešu iesaistīšanos zinātnisko eksperimentu un novērojumu veikšanā;

12) izveidot konsultatīvu un koordinējošu institūciju – Zinātnes un tehnoloģiskās attīstības stratēģijas konsultatīvo padomi Ministru prezidenta vadībā;

13) attīstīt lietišķos pētījumus jauno tehnoloģiju jomā, radot priekšnoteikumus zinātniskiem pētījumiem nozarēs, kurās ir veidojams atbilstošs potenciāls un attīstības perspektīvas;

14) saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu reizi četros gados izvērtēt un noteikt zinātnes prioritāros virzienus, nodrošinot to īstenošanu valsts pētījumu programmu veidā;

15) nodrošināt atbilstošu valsts budžeta finansējuma pieaugumu augstskolām doktorantūras studiju nodrošināšanai, zinātnes attīstībai un pētnieciskās bāzes un infrastruktūras nostiprināšanai;

16) paaugstināt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izmantošanas efektivitāti zinātnē un pētniecībā;

17) veidot kompetences centrus, sekmējot zinātnes, izglītības un privātā sektora sadarbību Latvijas tautsaimniecības attīstībai nozīmīgos pētniecības virzienos;

18) veicināt komersantu ieinteresētību izmantot nacionālo zinātnisko potenciālu;

19) sekmēt uzņēmumu un zinātnieku sadarbību un atbalstīt rūpniecisko pētījumu veikšanu uzņēmumos;

20) sekmēt bilaterālo un daudzpusējo sadarbību zinātnisko pētījumu un tehnoloģiju izstrādes jomās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un citām pasaules valstīm;

21) veicināt Latvijas dalību Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās (piemēram, Ietvara programma, EUREKA, Eirostars, COST);

22) atbalstīt Latvijas dalību starptautiskajās zinātniskās sadarbības organizācijās un asociācijās;

23) nodrošināt Latvijas zinātnes un pētniecības sistēmas integrāciju Eiropas pētniecības telpā, atbalstot iesaistīšanos tehnoloģisko platformu un citu kopēju starptautiska līmeņa pasākumu darbībā, kā arī attīstot pasaules līmeņa zinātnisko infrastruktūru Latvijā;

24) nodrošināt Latvijā īstenoto pētījumu atpazīstamību un konkurētspēju starptautiskajā apritē;

25) izveidot četrus Eiropas nozīmes zinātniskās infrastruktūras objektus;

26) veicināt studējošo izpratni par zinātnes un pētniecības, inovācijas un augsto tehnoloģiju lomu valsts ekonomikas attīstībā;

27) uzlabot un attīstīt tehnoloģiju pārneses un inovāciju atbalsta struktūras;

28) pilnveidot esošās valsts atbalsta programmas un izstrādāt jaunus atbalsta pasākumus zināšanu un tehnoloģiju pārneses atbalstam;

29) sekmēt zinātnieku un uzņēmēju izpratni par intelektuālo īpašumu un tā aizsardzības jautājumiem;

30) izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par intelektuālā īpašuma, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības, un no tā izrietošo tiesību deleģēšanas kārtību un kārtību, kādā izmantojamas zinātniskajai institūcijai deleģētās tiesības.

Īstenojot pamatnostādnes, nozīmīgs ir finansējuma plānojums. Lai īstenotu pamatnostādnes, izdevumu segšanai Izglītības un zinātnes ministrija plāno piesaistīt šādus finanšu līdzekļu avotus:

1) valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

2) Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums;

3) privātā sektora investīcijas;

4) Eiropas Savienības finansējums pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmu sadarbības projektiem.

Pamatnostādņu ieviešanai laikposmā no 2009.gada līdz 2013.gadam nepieciešamo kopējo finansējumu plānots nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, tai skaitā piesaistot struktūrfondu līdzekļus.

I. Pamatnostādņu ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

II. Struktūrfondi

(finanšu plāns latos)

*Finanšu plāns izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 17.jūlija rīkojumam Nr.478 “Par grozījumiem darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā”.

2009.gadā zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas īstenošanai no valsts budžeta Izglītības un zinātnes ministrijai paredzēti līdzekļi 21,97 milj. latu apmērā un no Ekonomikas ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas “Uzņēmējdarbības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšana” finanšu līdzekļi 1,12 milj. latu apmērā.

Sasniedzot zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikā noteiktos mērķus un rezultātus, netiešā veidā tiks panākta pozitīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo tiks nodrošināta zinātnes un pētniecības attīstība, sekmēta lietišķās pētniecības rezultātu ieviešana un komercializācija. Tas veicinās sociālās sfēras un tautsaimniecības attīstību, kā arī nodokļu pieaugumu.

Pamatnostādņu ieviešana notiks pakāpeniski līdz 2013.gadam. Pēc pamatnostādņu pieņemšanas paredzēts izstrādāt rīcības plānu pamatnostādnēs noteikto mērķu īstenošanai. Ja nepieciešams, tiks iesniegti priekšlikumi pamatnostādņu vai rīcības plāna aktualizācijai.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe