Saeimas 2009. gada 10. septembra sēdes stenogramma (nobeigums)

 

Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 56.laidienā (“LV”, Nr.148, 17.09.2009.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts Nr.295/Lp9 – “Grozījums Krimināllikumā”. Šā likumprojekta virzība 2007.gadā pēc tieslietu ministra lūguma tika apturēta, līdz tiks pieņemti grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā. Šā gada 12.martā stājās spēkā šie grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā. Juridiskajā komisijā tika atjaunota likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” tālākā virzība.

1.priekšlikums ir saistīts tieši ar šo… Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums svītrot likumprojekta 1.pantu. Šī norma ir iekļauta 3.priekšlikumā, tikai citā formā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāli uzlabots. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas, ko es jau iepriekš minēju, runājot par 1.priekšlikumu. Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Valers.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

I.Valers.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatām dokumentu Nr.4740 – “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Uz trešo lasījumu atbildīgā komisija ir mazliet pieslīpējusi dažus pantus un izstrādājusi divus priekšlikumus.

1.priekšlikums. Tas ir no komisijas, kā jau teicu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Un arī 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1395/Lp9. Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu ir izskatījusi pirmajā lasījumā un vienbalsīgi atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Ģīlis.

Šā gada 18.septembris.

Sēdes vadītājs.

18.septembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Pēteris Hanka.

P.Hanka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā ir likumprojekts Nr.1386/Lp9. Atbildīgā komisija ir izskatījusi to.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

P.Hanka.

Šā gada 17.septembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Nr.1409/Lp9 – “Grozījumi Krimināllikumā”. Likumprojekta būtība ir, pirmkārt, veikt grozījumus attiecīgajos Krimināllikuma pantos, lai novērstu nesamērību, ka personas pie kriminālatbildības tiek sauktas par nesamērīgi maziem pārkāpumiem, proti, par spirta vai citu alkoholisko dzērienu pārvietošanu pāri valsts robežai, un valsts tādējādi patērē nesamērīgi daudz līdzekļu kriminālprocesu realizēšanai.

Otrkārt, ir paredzēts precizēt atsevišķos pantos sankcijas atbilstoši kriminālsodu politikas koncepcijai.

Un, treškārt, ir paredzēts papildināt četrus Krimināllikuma pantus ar kvalificējošo pazīmi “spīdzināšana”, lai izpildītu ANO Spīdzināšanas izskaušanas komisijas prasības.

Likumprojekts komisijā tika atbalstīts izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.1409/Lp9), pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Valers.

Šā gada 21.septembris.

Sēdes vadītājs.

21.septembris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Šie grozījumi tiek virzīti vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, ko skatījām iepriekš un kas paredz atbildību par noteiktām darbībām ar spirtu vai citiem alkoholiskajiem dzērieniem, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Turklāt likums papildināts ar spīdzināšanas definīciju.

Likumprojekts komisijā ir izskatīts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Valers.

Šā gada 21.septembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr.1385/Lp9), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts Nr.1385/Lp9. Šis faktiski ir viens grozījums, ar kuru Krimināllikuma 73.pants tiek papildināts ar vienu vārdu – “izplatīšana”; pārējie divi vārdi faktiski ir sinonīmi.

Komisijā likumprojekts ir izskatīts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” (Nr.1385/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Valers.

Šā gada 21.septembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos… Kas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””?

Ziņos deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēža kungs! Atvainojos par kavēšanos.

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1361/Lp9 – “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””.

Šis ir likums, kas nosaka finanšu daļēju izlīdzināšanu starp pašvaldībām ar zemiem nodokļu ieņēmumiem un pašvaldībām, kam ir salīdzinoši augsti nodokļu ieņēmumi. Likums balstās uz īpašu izlīdzināšanas algoritmu, kas ir ļoti delikāts kompromiss starp pašvaldībām un arī valdību, un tādēļ daudzus gadus bija nerakstīta vienošanās šo likumu neatvērt.

Tomēr, ņemot vērā to, ka ir notikusi pašvaldību reforma, ir nepieciešams šo likumu grozīt, lai atspoguļotu reformas izraisītās pārmaiņas.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kā atbildīgā, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija kā otra komisija ir atbalstījusi likumprojekta virzīšanu Saeimā uz pirmo lasījumu.

Aicinu Saeimu likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 17.septembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Patentu līgumu”.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu “Par Patentu līgumu”.

Godājamie kolēģi! Šo dokumentu Ārlietu komisija ir izskatījusi pirmajā lasījumā un vienbalsīgi atzinusi tā tālāku virzību pirmajam lasījumam Saeimā.

Dokumenta būtība ir sekojoša: šis Patentu līgums nosaka procedūru patentu piešķiršanai un nekādā veidā neskar tiesības iegūt šo patentu un aizsargāt šo patentu. To skar citi dokumenti. Faktiski tas noregulē procedūru... vienotu procedūru, kādā veidā valstis, kuras ir pievienojušās šim Patentu līgumam, iesniedz un piereģistrē patentus, ar kuriem pēc tam tad tālāk notiek darbs saskaņā ar citiem normatīva rakstura dokumentiem.

Aicinu atbalstīt šo dokumentu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Patentu līgumu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Paldies par atbalstu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 21.septembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Sagatavotais likumprojekts ir izskatīts Ārlietu komisijā un vienbalsīgi tiek virzīts skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Dokumenta būtība ir sekojoša: Bosnija un Hercegovina ir izteikusi vēlēšanos integrēties Eiropas Savienībā, beigās iestāties, un tā pašlaik veic zināmas reformas. Pēc dažu reformu veikšanas ar to ir izlemts noslēgt kopienas stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kas savā ziņā ir arī tāds pussolītis ceļā uz pilnīgu integrāciju Eiropas Savienībā.

Kolēģi, mēs esam atbalstījuši šo dokumentu. Lūdzam atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu... Man te kaut kas nodzisa...

A.Bērziņš.

Tas ir Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm...

Sēdes vadītājs.

Balsosim par likumprojektu “Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 21.septembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godāto Prezidij! Kolēģi! Šis grozījumu projekts atjaunos tiesisko situāciju, ka rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām uzņēmuma ienākuma nodoklis samazinās par 85 procentiem no summām, kuras tās ir ziedojušas vai nu budžeta iestādēm, vai arī tādām Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām – es vēršu jūsu uzmanību uz šo vārdkopu! – ir piešķirts “sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu”. Ar šiem grozījumiem mēs atgrieztos pie tās pārdomātās un sevi jau apliecinājušās sistēmas, kura kā valsts atbalsta politika nevalstiskajām organizācijām, visam nevalstiskajam sektoram, jau darbojās vairāku gadu garumā un kuru mēs jūnijā, kad pieņēmām grozījumus 2008.gada... šā gada budžetā un visu tos pavadošo likumprojektu paketi, steigā un diezgan nepārdomāti tā kā sašūpojām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu savā 8.septembra sēdē un atbalstīja tā izskatīšanu pirmajā lasījumā, un šodien mēs lūdzam to izskatīt kā steidzamu.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un balsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 7, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Pētersone.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo grozījumu projektu pirmajā lasījumā.

Kāpēc ir tik būtiski atjaunot šo no valsts puses sniegtā atbalsta sistēmu tieši šobrīd? Tāpēc, ka... Mēs kādreiz jau runājām par to, ka salīdzinājumā ar valsti pašvaldības atrodas tuvāk iedzīvotājiem un vislabāk sajūt problēmas un cilvēku vajadzības, bet ka salīdzinājumā ar pašvaldībām sabiedriskās organizācijas, kā mēs ikdienā saucam nevalstisko sektoru, faktiski ir vēl tuvāk cilvēkiem (mēs runājam par sabiedriskā labuma organizācijas statusu ieguvušajām organizācijām). Šajā grūtajā laikā, kad uzņēmumu peļņas rādītāji ir kritušies (protams, tas rada arī samazinājumu valsts budžetā), arī nevalstiskajam sektoram ir ļoti grūti piesaistīt finanses labu un vajadzīgu projektu īstenošanai. Valsts var atbalstīt nevalstisko sektoru divos veidos – vai nu tieši dotējot, vai arī piešķirot nodokļa atlaides. Arī nodokļa atlaides var tikt piešķirtas pēc diviem modeļiem.

Viens modelis ir, ka pats ziedotājs izvēlas organizāciju, kurai vēlas ziedot noteiktu procentuālu daļu no sava nodokļa – iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmuma ienākuma nodokļa. Tāds modelis strādā dažās valstīs. Mūsu valsts ir vēsturiski pieturējusies pie cita modeļa – ka valsts piešķir atlaides noteiktā apjomā, proporcionālas summai, kas ir ziedota, un noteic ierobežojumus tieši peļņas nodokļa daļai, kuru uzņēmējs vai fiziska persona drīkst ziedot organizācijai. Mums tas kopsummā nedrīkst pārsniegt 20 procentus no uzņēmuma peļņas apjoma. Tātad, piemēram, ja uzņēmuma peļņa iepriekšējā gadā ir bijusi 1000 latu, tad tie var būt ne vairāk kā 200 latu. Savukārt atlaide tiek piešķirta par 85 procentiem, nevis par pilnu summu no nodokļa apmēra. Nodokļa apmērs šajā gadījumā būtu 150 latu. Tā ka šie zudumi budžetā nav tik ārkārtīgi milzīgi, kaut gan anotācija rāda, ka tie būs arī nākamajos gados diezgan ievērojami.

Tas būtu svarīgi arī tāpēc, ka... Redzu, ka deputāti gatavojas debatēt par šo grozījumu projektu, un tāpēc gribu pateikt, ka ļoti būtiski ir arī tas, ka šis netiešais, caur nodokļa atlaidēm piešķirtais atbalsts… Jā, no vienas puses, tas budžetā samazina tieši ieņēmuma nodokļa ieņēmuma daļu pat par miljoniem latu, bet, no otras puses, šie līdzekļi atgriežas valsts budžetā caur tiem nodokļiem, kurus maksā nevalstiskās organizācijas gadījumos, kad tām izdodas ļoti labi pēdējos gados pretendēt uz starptautisku finansējumu, uz starptautisku projektu atbalstu, un, īstenojot šos starptautiskos projektus kopā ar valsts līdzdalību, kas ir šī nodokļa atlaide, tiek īstenoti projekti par ļoti lielām summām, un iemaksāto nodokļu apjoms valsts budžetā pēdējos gados no nevalstiskā sektora ir ļoti, ļoti pieaudzis. Tā ka šeit veidojas zināms līdzsvars.

Tāpēc es ļoti lūdzu kolēģus šodien pirmajā lasījumā atbalstīt mūsu komisiju, kura šo likumprojektu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas skar ienākumus valsts budžetā, pagājušajā nedēļā iesniedza pieci kolēģi. Diemžēl bez anotācijas. Tā kā Kārtības rullis prasa, ka gadījumā, ja likumprojekts paredz izmaiņas valsts budžetā, ir jābūt finanšu ministra atsauksmei, tā šodien formāli ir pievienota. Ministrs norāda, ka likumprojekts konceptuāli tiek atbalstīts.

Man ir grūti spriest, kādu koncepciju viņš atbalsta, jo pamatota koncepcija šim likumprojektam nav bijusi pievienota. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs godājamais Bērziņa kungs ir devis īsu raksturojumu, ka tiks atjaunota iepriekšējā tiesiskā kārtība, ka valsts budžetā var zaudēt līdz 5 miljoniem latu un ka tiks veicinātas kultūras, veselības aizsardzības, labdarības, pilsoniskās sabiedrības un citas aktivitātes.

Es atbalstu Muižnieces kundzes vakardien Saeimas sēdē pilnīgi pamatoti teikto, ka likumprojekti, it īpaši tie, kas skar valsts budžetu, ir rūpīgi jāizvērtē, un tāpēc atļaujiet man izteikt “Pilsoniskās Savienības” viedokli par šo likumprojektu. Un es vienlaikus aicinu arī kolēģus, īpaši šā likumprojekta autorus, debatēt par šo likumprojektu, un es ceru, ka debates būs ne mazākas kā par iepriekšējo likumu, kas regulē svētku un atceres dienas.

Un tātad – kāda ir pašreizējā situācija? Pašreizējā situācijā valsts budžetā deficīts ir 432,3 miljoni latu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ienākumi par 7,7 procentiem atpaliek no plānotā. Šā gada 16.jūnijā Saeima jau pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Pirms jūnijā veiktajiem likuma grozījumiem rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām bija tiesības uz nodokļa samazinājumu par 85 procentiem no summām, kas ziedotas budžeta iestādēm, Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu.

Savukārt jūnijā veiktie likuma grozījumi noteica ierobežojumus. Proti, pašlaik apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma. Tādējādi ir ierobežots ziedojuma apjoms, par kuru tiek samazināts maksājamais nodoklis, līdz ar to palielinot nodokļa ieņēmumus valsts budžetā. Un jūnijā veikto grozījumu likumprojekta anotācijā, uz kuru atsaucās godājamais Bērziņa kungs, ir norādīts, ka, salīdzinot ar iepriekš minēto regulējumu, valsts budžetā ik gadu papildus varētu ienākt līdz 5 miljoniem latu. Taču jums priekšā esošie grozījumi, atgriežoties pie vecās kārtības, cerībām papildināt jau tā “cauro” valsts budžetu pārvelk treknu svītru. Pat vēl vairāk! Ņemot vērā šā likumprojekta pārejas noteikumus, nodokļa atvieglojumiem tiek iedots pat atpakaļejošs spēks, un jūnijā veiktie grozījumi pazūd vispār kā nebijuši, turklāt, kā mēs redzam, steidzamības kārtībā.

Kāpēc likumprojekta autori aicina atgriezties pie vecās kārtības, kas pastāvēja pirms likuma grozījumiem šā gada 16.jūnijā? Viens no iemesliem, kā teica Pētersones kundze referējot, nenoliedzami, ir palīdzība sabiedriskā labuma organizācijām. Šī palīdzība nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar cēliem mērķiem – labdarību, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu, tostarp bērnu, aizsardzību, pilsoniskās sabiedrības attīstību, palīdzību izglītības jomai, veselības un vides aizsardzību –, ir tikai viena medaļas puse. Par to likumprojekta aizstāvji noteikti runās.

Taču, godātie kolēģi, ja runājam par šo iepriekšējo kārtību vai, pareizāk sakot, nekārtību, tad jāteic, ka ir arī otra medaļas puse, kas ir ļoti nepievilcīga.

Visupirms par tā sauktajām sabiedriskā labuma organizācijām. Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu organizācijas par tādām tiek atzītas ar Finanšu ministrijas lēmumu. Ja uzņēmumi ziedo šīm organizācijām, tiem ir tiesības uz būtiskiem nodokļa atvieglojumiem. Kā jūs, kolēģi, domājat, – cik Latvijā ir šādu organizāciju? Es ceru, ka vismaz Pētersones kundzei to vajadzētu zināt, kā arī autoriem, kas parakstīja šo likumprojektu. Es papētīju Finanšu ministrijas mājaslapā – pašlaik valstī ir aptuveni 1400 šādu organizāciju. Šeit ir apmēram kilogramu smags saraksts… Man žēl, ka es tērēju papīru, bet… Es gribēju parādīt Bērziņa kungam, kurš teica, ka varbūt nav kilograms, bet ir 800 grami… Šajā sarakstā, no vienas puses, mēs patiešām varam atrast sabiedrībā cienījamas organizācijas, kas rūpējas par bērnu, pensionāru un invalīdu aizsardzību, tādas kā, piemēram, Latvijas Bērnu fonds, Latvijas Politiski represēto apvienība, misija “Pakāpieni”, fonds “Ziedot”, sieviešu aizsardzības organizācija “Marta”; organizācijas, kas veicina pilsoniskās sabiedrības veidošanos, – “Providus”, “Delna”, Vēlēšanu reformu biedrība, 4.maija klubs; pazīstamas vides un kultūras, lauksaimnieku aizsardzības organizācijas, kā arī ļoti daudz reliģisko un sporta organizāciju. Nākamajā pirmdienā daļa šo organizāciju pārstāvju ir tikuši uzaicināti uz Saeimu tikties ar deputātiem.

Taču, godātie kolēģi, no otras puses, uz nodokļa atvieglojumiem uzņēmumi var pretendēt arī tad, ja tie ziedo, teiksim, tādai šajā sarakstā iekļautai organizācijai kā Laulāto tikšanās biedrība. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Laba lieta!”) Laba lieta, bet es domāju, ka mums vajadzētu padomāt. Var būt, ka vajadzētu nodibināt šķirteņu tikšanās biedrību (No zāles dep. K.Leiškalns: “Atkal apvienot!”), lai viņi varētu pēc tam laulāties. Šeit ir arī tādas organizācijas kā “Melnā muša” un “Melnais piens”, es nezinu, ar ko tās nodarbojas.

Godātie kolēģi! Un tagad es īpaši pievēršu jūsu uzmanību tam, ka tur figurē arī tāds nodibinājums kā Latvijas parlamentāriešu debašu klubs. Cerams, ka tā nav Saeima. Varbūt kāds kolēģis tagad varēs debatēs pateikt… Varbūt kāds no jums to ir dibinājis vai tur iestājies.

Šajā sarakstā, protams, visietekmīgākā ir Latvijas Olimpiskā komiteja, kaut gan tā faktiski zināmā mērā veic valsts pārvaldes funkcijas sportam paredzēto valsts līdzekļu apsaimniekošanā.

Starp citu, Finanšu ministrijas mājaslapā es vakar, vēlu vakarā, paskatījos un uzzināju, ka vakar sabiedriskā labuma organizācijas statusu ir ieguvusi kristiešu draudze “Prieka vēsts”.

2007.gadā (jaunākas statistikas nav) ziedojumu summa, par kuru var tikt piešķirtas nodokļu atlaides, ir bijusi 35 miljoni latu. Pētu, kā šī summa sadalās, un man nākas, iespējams, apbēdināt godāto kolēģi Daudzes kungu un Līdakas kungu, kas ir likumprojekta parakstītāju vidū un, iespējams, cerējuši uz ziedojumiem veselības aizsardzībai un vides aizsardzībai. Diemžēl, Līdakas kungs, vides aizsardzībai no tās summas ir tikai 0,2 procenti. Veselības aizsardzībai un slimību profilaksei – tikai 2,7 procenti. Bet labdarībai, izglītībai un kultūrai, kopā ņemot, ir mazāk nekā, piemēram, sporta vajadzībām (No zāles: “Sports ir veselība!”), kam saziedoti vairāk nekā 15 miljoni latu.

Kā zināms, minētajām vajadzībām ziedot tiesīgas ir arī valsts kapitālsabiedrības, kas līdz ar to var saņemt būtiskas nodokļa atlaides. Tā, piemēram, Valsts kontroles veiktās revīzijas materiāli liecina, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” 2007.gadā ziedojusi gandrīz 2 miljonus latu – lielākoties Latvijas Olimpiskajai komitejai un motosporta federācijām. Valsts kontrole ir secinājusi, ka ziedoto līdzekļu izlietošanas kontrole pat valsts uzņēmumos ir nepietiekama. Vai jums prātā ir palicis gadījums ar ziedojumiem, kas Latvijas Kultūras fondam bija no valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme”? Šķiet, tas bija 2002.gadā, kad Valsts kontrole atklāja, ka faktiski caur Latvijas Kultūras fondu, kas sev paturēja, tā teikt, sīknaudu, vairāk nekā 170 tūkstoši latu tika izmantoti valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” priekšnieka Okladņikova sievas dzīvojamās mājas restaurācijai.

Ja sabiedriskā labuma organizācijām tiek ziedots no privātu uzņēmumu līdzekļiem, iespējamās nelikumības ir grūti uztaustāmas, arī kontroles faktiski nav nekādas, jo Valsts kontrole to nevar kontrolēt.

Klasiska shēma, kas ir zināma, bet grūti atklājama, parasti ir šāda. Piemēram, SIA, sauksim to “Viltīgais”, ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, sauksim to “Mazais guvējiņš”, ievērojamu naudas summu. “Mazais guvējiņš” patur kā starpniecības naudu 10 procentus, bet atlikusī summa tā vai citādi atgriežas pie ziedotāja SIA “Viltīgais”, kas turklāt pēc šā likumprojekta spēkā stāšanās par ziedoto summu saņems no valsts 85 procentus nodokļu atlaidei. Un nestāstiet man, kolēģi, ka jūs par šādām lietām dzirdat šodien pirmo reizi.

“Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka visupirms vai vienlaikus ar šā likuma grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā... tātad paralēli šiem grozījumiem ir jānoteic prioritārās sabiedriskā labuma organizācijas, kurām ziedojot ziedotāji būtu tiesīgi saņemt paredzētās nodokļu atlaides. Un, otrkārt, ir jāparedz arī efektīva kontrole par šo ziedojumu izmantošanu.

Šie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, atgriežoties pie vecās nekārtības, neliecina par godīgu un caurspīdīgu attieksmi pret valsts pārvaldi. Šie grozījumi, kolēģi, paredz nevalstiskās organizācijas aplaimot ar spīdīgiem stikliņiem, bet dažāda līmeņa blēžus – ar briljantiem.

Mēs, “Pilsoniskā Savienība”, aicinām neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates.

Nākamajam debatēs vārds deputātam Gundaram Daudzem. (No zāles: “Pirmo reizi!”)

G.Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Ziniet, manai vecmāmiņai bija tāds mīļš teiciens, ka nevajag jaukt eņģeļus ar ķieģeļiem. (No zāles dep. I.Čepāne: “Tieši tā!”)

Un visu cieņu Čepānes kundzei un viņas tiešām ļoti saturīgajai runai debatēs, bet man tomēr liekas, ka šī runa nebija īstajā reizē un īstajā vietā, jo šobrīd ir runa par to, ka mēs atgriežam likumā normu, kas ļauj ziedotājiem saņemt šīs nodokļu atlaides. Izņemot šo normu no likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, mēs, labu gribēdami, diemžēl esam izlējuši no vannas ūdeni kopā ar visu bērnu.

To, par ko runāja Čepānes kundze, regulē pavisam citi normatīvie akti, taču īstenībā bija arī daudz taisnības tajā, ko viņa teica, bet tā šajā gadījumā jau ir Finanšu ministrijas atbildība. Tātad ir jāpārskata šis sabiedriskā labuma organizāciju saraksts, kurām ziedojot, ir tiesības saņemt šīs nodokļu atlaides. Tās acīmredzot varbūt tiešām ir vēl vienu reizi jāizvērtē, varbūt ir jāizstrādā stingrāki kritēriji tam visam, bet mēs nedrīkstam šobrīd atņemt iespēju izdzīvot daudzām nevalstiskajām organizācijām, ar kurām, starp citu, kā es saprotu, lielākā daļa no mums tiksies pirmdien NVO forumā šeit pat, Saeimā, un mēs nedrīkstam atņemt iespēju saņemt legālu finansējumu šīm organizācijām.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Turpinām debates.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Daudzes kungs jau lielā mērā pateica to, ko es gribēju teikt, – par to bērnu un ūdeni. Patiesībā, ja cirvis ir kļuvis neass, tas ir jāuztrin, nevis jāizmet. Protams, runājot par vides aizsardzības organizācijām, kurām varbūt bija pieejami arī citi līdzekļi un līdz ar to nebija tik ļoti jācer uz ziedojumiem, tām situācija noteikti būs pavisam citādāka.

Drīz mēs runāsim par dzīvnieku aizsardzības problēmām. Atgādināšu, ka liela daļa dzīvnieku aizsardzības organizāciju, patversmju un tamlīdzīgi tomēr izdzīvo, tikai pateicoties iespējai šādā veidā piesaistīt līdzekļus, un šīs organizācijas, protams, tagad ir nonākušas diezgan apgrūtinātā situācijā, jo jau tā līdzekļu bijis maz.

Un galu galā mēs ļoti bieži runājam par to, ka sabiedriskajām organizācijām ir jākļūst aktīvākām un jāpārņem... jāpiesakās uz vairāku valsts funkciju pārņemšanu. Taču šīs organizācijas vienkārši līdz tam brīdim nevarēs varbūt nodzīvot, kamēr sagaidīs, kad mēs tām deleģēsim šīs funkcijas.

Līdz ar to, es, protams, atzīstu, ka ir ārprātīgi stingri jācaurskata šis 1400 nevalstisko organizāciju un citāda veida organizāciju saraksts, kurām no tām tad nu it kā pienākas šis sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Varu pateikt godīgi, ka arī pats esmu pāris reižu mēģinājis saņemt šādu statusu manis pārstāvētajai Zoodārza atbalsta biedrībai, bet neesmu to saņēmis, tā ka man ir pamats domāt, ka šie kritēriji pēdējā laikā, varbūt pēdējo divu gadu laikā, ir bijuši pietiekami stingri. Un varbūt vienkārši ir palikušas tur diezgan daudzas organizācijas, kuras ir ieguvušas šo statusu ļoti labos laikos un kurām tas varbūt ir piešķirts neuzmanīgi un situāciju līdz galam neizvērtējot.

Tā ka, cik es zinu, pēdējo pusotru gadu, kādus divus gadus arī sabiedriskā labuma organizācijas statusa iegūšana nav kļuvusi vieglāka, drīzāk gan kļuvusi daudz, daudz sarežģītāka.

Lūdzu atbalstīt tomēr.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es ceru, ka jūs mani pareizi sapratāt. Es nevēršos pret šīm nevalstiskajām organizācijām, es gluži vienkārši izpētīju šo jautājumu un pievēršu jūsu uzmanību šai problēmai, kas slēpjas faktiski… kas ir šā aisberga neredzamā daļa.

Es uzskatu, ka šajā krīzes situācijā, protams, mums ir jāatbalsta šīs nevalstiskās organizācijas, bet ir jāizdara būtiski grozījumi šo nevalstisko organizāciju atzīšanas tiesiskajā regulējumā. Šodien tā nav nekāda māksla saņemt šādu… Mums te katram var būt... mēs varbūt nodibināsim kaut kādu nevalstisko organizāciju... Iespējams, ka tur ir jāparedz noteikts biedru skaits vai kaut kāds noteikts darbošanās laiks, lai tās varētu šo finansējumu saņemt šodien. Nekas nav... Faktiski ierēdņi sanāk kopā Finanšu ministrijā un, izskatot papīrus, nolemj, un Finanšu ministrija akceptē.

Daudzes kungs! Man ir ļoti patīkami, Daudzes kungs, ka jūs teicāt, ka… Jūs nenoniecinājāt manu darbu, ko es ieguldīju, lai izpētītu šo lietu. Jūs teicāt, ka tā ir Finanšu ministrijas atbildība.

Godātie kolēģi! Tā nav Finanšu ministrijas atbildība, tā ir mūsu, deputātu, atbildība! Mēs izliekamies, pieveram acis uz šīm nenormālībām ziedojumu tiesiskajā regulējumā, uz naudas atmaksāšanu atpakaļ šīm SIA “Blēdis” vai “Viltnieks”, kā es teicu, un mums šī lieta ir jānovērš, man liekas, vistuvākajā laikā, īpaši tāpēc, ka ir atvērts šis likums – Sabiedriskā labuma organizāciju likums.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Laikam mums tomēr ir arī nedaudz jāatskatās vēsturē.

Ja runā par uzņēmumu ienākuma nodokli, tad jāatceras, ka pirms daudziem gadiem, pirms vairākiem gadiem – četriem pieciem gadiem – likumdevējs pieņēma lēmumu... Es ļoti gribētu, lai Čepānes kundze arī paklausītos... Pirms vairākiem gadiem likumdevējs pieņēma lēmumu samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli no 25 uz 15 procentiem, un bija arī tādi, kas nāca, skrēja tribīnē, kliedza, bļāva, ka ir slikti. Bet nākamajā gadā izrādījās, ka ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa bija palielinājušies par 40 procentiem. Tāda toreiz bija aritmētika!

Šodien mēs labojam kļūdu, kas ir pieļauta. Un, ja starp simts godīgiem cilvēkiem ir viens blēdis, tad nevajag visus simts saukt par blēžiem, Čepānes kundze. Te nu ir tā situācija.

Šis mecenātisma paveids ar uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi veicina arī nodokļa legalizāciju, Čepānes kundze. Par šo tēmu jūs varētu ar finanšu speciālistiem parunāt vairāk un uzzināt arī daudz vairāk.

Tā ka ne visās jomās mēs esam speciālisti. Un, ja avju barā ir viena melna avs, tad nevajag visas nosaukt par melnām. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Melna nav slikta, kraupaina ir slikta!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies Rasnača kungam, jo viņš nosauca ļoti svarīgu skaitli, kas ilustrācijas labad būs vajadzīgs arī manā runā.

No tā, ka mēs pārveidojam naudas plūsmu jeb ceļus, naudas daudzumam tā kā nevajadzētu kļūt ne lielākam, ne mazākam. Un tajā peļņas daļā, ko uzņēmēji iemaksā valsts budžetā nodokļu veidā un pēc tam valsts atbilstoši ar deputātu balsojumu, pieņemot Valsts budžeta likumu, sadala atbilstoši savām prioritātēm un savu politiku realizācijai, no tā naudas nevajadzētu kļūt ne vairāk, ne mazāk.

Un tagad, ja mēs aizstāvam šos atvieglojumus peļņas nodoklim, ka uzņēmējs par daļu savas peļņas, apejot citus regulējošos mehānismus, pats pieņem lēmumu, kādas politikas un kādas darbības atbalstam novirzīt, tad, kolēģi, man ir jāizdara ļoti bēdīgs secinājums. Ja mēs to atbalstām, tad mēs apriori paziņojam, ka mēs, Saeimas deputāti, nespējam racionāli pieņemt lēmumus attiecībā uz valsts budžetu, tad mēs uzskatām, ka tirgus un uzņēmēji paši to izdarīs saprātīgāk, un mēs ar šo nodokļos iekasēto naudu nemākam rīkoties saprātīgāk valsts interesēs un atbalstīt tās politikas un ļaujam to darīt stihiski. Tā ir viena puse.

Bet otru pusi ļoti labi raksturoja deputāts Rasnačs, jo patiesībā tā doma ir gluži cita, kura vadīs deputātu balsojumu šeit. Un es to raksturošu, kā es to saprotu: “Gan jau uzņēmējs atradīs veidu, kā noslēpt savu peļņu, ja viņam tā peļņa ir jāatdod valsts budžetā, kur tie nejēgas tad to dalīs, kā nu pratīs.” Ja uzņēmējs pats varēs savu peļņu atdot sev draudzīgai sabiedriskā labuma organizācijai, tad tas varbūt būs stimuls viņam nekrāpties un kaut ko tomēr samaksāt. Un, kā Rasnača kungs teica, tas ir radījis 40 procentu pieaugumu. Man nebija šā skaitļa, paldies par to, Rasnača kungs!

Taču, godātie kolēģi, ja mēs lemjam šādi, tad tas, manuprāt, nav sevišķi pareizi, jo, manuprāt, visi nodokļi ir jāmaksā, un mēs apriori nedrīkstam pieņemt, ka uzņēmējs maksā selektīvi tos nodokļus, kuri, kā viņš uzskata, ir jāmaksā, bet tos pārējos – ne. Un, ja mēs nodarbosimies ar to, ka veltīsim savus resursus sabiedriskā labuma organizāciju vētīšanai un pārvētīšanai, tam, ka “Melnajai mušai” vai Deputātu debašu klubam nevajag, bet “Sustento”, Latvijas Bērnu fondam un Latvijas Olimpiskajai komitejai vajag, tad, piedodiet, mēs darīsim pilnīgi lieku darbu.

Mūsu Valsts ieņēmumu dienestam vienkārši ir jāstrādā pie nodokļu iekasēšanas un jāpanāk tāda situācija, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas uzņēmējam īslaicīgi varbūt ir izdevīga, bet, ja viņš tiek pieķerts šādā pārkāpumā, tad viņa uzņēmējdarbība šajā zemē ir beigusies.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šadurska kungs mani izprovocēja uz runāšanu. Un viņa secinājumi par uzņēmuma peļņu un uzņēmuma peļņas nodokli… viņa vispārējie pārspriedumi, manuprāt, ir vērti, lai par tiem parunātu drusku sīkāk.

Kolēģi! Līdz 2003.gadam uzņēmumu ienākuma nodoklis Latvijā bija 25 procenti un to maksāja relatīvi maz uzņēmēju, jo viņiem bija daudz vienkāršāk optimizēt sava uzņēmuma ieņēmumus caur ofšoriem, caur kādām citādām legālām… citādos legālos veidos, lai tiešām nodokli nesamazinātu. Tad, kad 2002.gadā tika pieņemts lēmums no nodokļa 25 procentiem “nokāpt lejā” uz 15 procentiem, izdarot to ar “trepīti” četru gadu laikā, tad, kad pirmo reizi bija 15 procentu liels uzņēmumu ienākuma nodoklis, tad izrādījās, ka tas ir kļuvis apmēram 2,5 reizes lielāks nekā tad, kad tas bija 25 procenti. Un uzņēmēji skaidri un gaiši teica: “Nav man nekādas jēgas maksāt 7 procentus dažādiem juristiem un dažādā veidā optimizēt līdzekļus! 15 procenti – tas ir tas saprātīgais apjoms, ko es labprāt maksāju valstij.”

Tādējādi es gribu teikt jums, Šadurska kungs, ka nodokļi un to maksāšana nav saistīta ne ar sabiedriskajām organizācijām, ne ar sabiedriskā labuma organizācijām, bet saistīta ar vienkāršu, ļoti elementāru loģisku aprēķinu. Un galvenais, jāskatās arī uz to, kas notiek apkārtējās valstīs.

Un nu par sabiedriskā labuma organizāciju. Godātie kolēģi, es pats vadu vairāk nekā 10 gadus vienu sabiedriskā labuma organizāciju un gribu jums teikt, ka tie ir pilnīgi maldi, ko šeit sludina atsevišķi deputāti, – ka sabiedriskā labuma organizācijas statusu it kā esot ļoti viegli iegūt. Nav viegli iegūt!

Pirmkārt. Sabiedriskā labuma organizācijas statusu dod tikai uz noteiktu laiku – uz gadu vai uz diviem. Šim termiņam beidzoties, sabiedriskajai organizācijai no jauna ir jānāk un jāpierāda, ka tā tiešām ir sabiedriskā labuma organizācija.

Otrkārt. Lai vispār tiktu līdz sabiedriskā labuma organizācijas statusam, organizācijai divus gadus jāfunkcionē vienkārši kā organizācijai, tai ir jādabū zvērināta revidenta slēdziens par tās darbību un tad jāiziet vēl ļoti plaša Finanšu ministrijas pārbaude, kurā tik tiešām pārbauda katru rēķinu, katru pielikumu, katru aktu: kur ir kaut kādi līdzekļi lietoti un kā tie ir lietoti, un kam tie ir lietoti.

Kolēģi! Ja starp šīm organizācijām, kā Čepānes kundze, iespējams, ir atklājusi, ir kādas organizācijas, kas ir negodīgas vai kā citādāk kvalificējamas, tad pie tā jau nav vainīga likuma norma. Ieliksim likumā šo normu!… Mēs zinām, ka valdošajai koalīcijai šodien ir Finanšu ministrijas postenis; viņi var nomainīt personālijas tanī komisijā, kas runā par tiem, kas piešķir sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Ieliksim likumā šo normu un padarīsim šo sistēmu vēl kārtīgāku, bet nekropļosim tāpēc likumu!

Es aicinu nobalsot par šo sagatavoto likumprojektu, par šiem sagatavotajiem priekšlikumiem, šiem likuma grozījumiem, un ielikt atpakaļ Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā to normu, kas pastāvēja līdz šā gada jūlijam.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kārtējo reizi laikam jāatgādina mums visiem par to, ka pirmais lasījums ir konceptuāls lasījums. Mūsu attieksme pret šo likumprojektu būs mūsu konceptuālā attieksme, nekas cits. Nevajadzētu tagad te izvērsties, ieslīgt dažādās tehniskās detaļās; par to visu var runāt tad, kad likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā; tad var runāt, ko tur vēl iestrādāt vai neko tur vairs neiestrādāt.

Šinī brīdī ir tikai viens pamatjautājums – vai šis likums veicinās sabiedrības iniciatīvas atraisītību vai to nedarīs. Ļoti vienkārši. Diemžēl pēdējo gadu politika pierāda, ka ar spiešanas metodēm neko labu Latvijā panākt nevar. Var nezin kādus stingrības kritērijus izstrādāt, bet dzīvē tie nedarbojas. Mēs paceļam nodokli, bet pēc tam izrādās, ka tas nebija labi darīts. Mēs likumā iestrādājam stingru normu, bet izrādās, ka tā vispār nedarbojas, jo nav kas ar to ņemas.

Lūk, tas ir pamatjautājums!

Mans viedoklis ir, ka sabiedrībai jādod iespējas atraisīt savu iniciatīvu. Ja tas nenotiks, ja nebūs šādas sarunas ar sabiedrību, tad… Ar spiedieniem, bļāvieniem nekas nesanāks.

Tagad par sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Šobrīd valstī ir konkrēta kārtība, kādā to piešķir. Tā var patikt, tā var nepatikt, bet tā ir noteikta kārtība. Vienam tā liksies laba, otram tā neliksies laba, un tā tas vienmēr būs. Bet šī kārtība šodien pastāv, un tur nekas nemainās. Kādam kaut kas nepatīk un kāds grib kaut ko mainīt? Laipni lūdzu! Tad, lūdzu, mainiet, panāciet to, ka šī kārtība tiek mainīta! Bet šodien tā ir tāda, kāda tā ir. Labi. Nepatīk, ka ir 1400 organizācijas? Nu kurš tad būs tas rādītājs, cik mūsu valstij vajag – 987 vai 1366? Tās ir organizācijas, kuras ir savu statusu jau saņēmušas un reāli darbojas. Nu, nepatīk “Melnā muša”, var nosaukt par “Zilo mušu” un var vēl dažādus citus nosaukumus izdomāt. Ak Dievs! Vai tad tur ir tā jēga? Un man ļoti patīk, ka mēs šeit, tribīnē, sākam runāt: tā organizācija ir laba, bet tā organizācija nemaz nav laba... Un viens deputāts kaut kādu organizāciju nosauks labā vārdā, bet otrs to nenosauks labā vārdā. Un kurš būs tas, kas izlems, kuram ir taisnība?

Līdz ar to ir diezgan nepatīkami dzirdēt kaut kādu svēto balsis, kuri ir piešķīruši paši sev tiesības citus vērtēt, nosaukt ne sevišķi labos vārdos, sevi ar to it kā izceļot. Diemžēl tā tas ir!

Un tāpēc drīzāk es šeit ar aizdomām skatos uz tiem cilvēkiem, kuri par citiem ne sevišķi labi izsakās, izņemot gadījumus, ja tā ir viņu politiskā pārliecība. Tur nav jautājumu!

Lūk! Tāpēc man liekas, ka šos grozījumus konceptuāli ļoti mierīgi var atbalstīt. Un, ja kāds grib savu praktisko līdzdalību pierādīt, tad drīzāk tas būtu attiecināms uz tās kārtības pārskatīšanu, kādā piešķir sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Jā, paldies... Godātie kolēģi! Otro reizi es nāku tribīnē sakarā ar Šadurska kunga dižajiem citātiem.

Un jāsaka tā, ka viena no lietām, kas deputātiem būtu ļoti ieteicama, ir tomēr biežāk tikties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un biežāk tikties ar uzņēmējiem. Nu, ja nav iespējams tikties, tad vismaz vajadzētu palasīt tādu laikrakstu kā “Dienas Bizness”, kā tie nodokļi tiek sadalīti.

Es, protams, saprotu, ka citu nopelnītu naudu, Šadurska kungs, ir ļoti patīkami dalīt. Un mēs to darām, visi simts deputāti. Mēs to darām, lemjot par ikgadējo budžetu. Mēs dalām to naudu, ko ir nopelnījusi pārsvarā mūsu sabiedrības aktīvākā daļa – uzņēmēji. Un es ļoti labprāt gribētu paskatīties, kā “Pilsoniskā Savienība” izvēlas, kurai nevalstiskajai organizācijai, kurai kultūras vai mākslas grupai un kurai sportistu grupai piešķirt līdzekļus no esošās naudiņas un kurai – ne.

Man šķiet, ka uzņēmējiem ir daudz labāk redzams, kas viņiem būtu jāatbalsta un kas viņiem nebūtu jāatbalsta.

Tā ka es aicinu neaizrauties ar citu nopelnītās naudas dalīšanu. Tā ir tipiska kreiso politisko partiju ideoloģija. Un, ja jūs sevi parādāt kā kreisi ideoloģisku partiju, tad, lūdzu, nosēdieties šīs zāles kreisajā spārnā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Rasnača kungs! Varbūt tā ir pārāk sīkumaina debatēšana mums savā starpā no šīs Saeimas tribīnes, bet diemžēl situācija ir tāda, ka man jūsu teiktais ir jākomentē (No zāles dep. J.Dobelis: “Nu nevajag!”)... Ja es to nedaru, tad iznāk tā, ka es tam piekrītu.

K.Šadurskis.

Un daļai no jūsu teiktā es patiesi piekrītu, jo citu nopelnītās naudas dalīšana ir tas, kas mums ir jāuzņemas saistībā ar deputāta pienākumiem. Un ir pilnīgi vienalga, vai mēs to dalām no zāles labās vai no kreisās puses.

Bet patiesībā es pieteicos runāt otrreiz tāpēc, ka man gribas mazliet pakomentēt vienu deputāta Bērziņa izteikto domu. Diemžēl pats viņš... Bet gan jau viņš to izlasīs stenogrammā.

Kolēģi! Mēs ļoti bieži dzirdam vienu saturiski pareizu, bet ārkārtīgi muļķīgi interpretētu frāzi, kuru jau ir pierasts atkārtot, proti, ka mēs samazinājām uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi un ieņēmumi budžetā palielinājās. Un tas tiek atkārtots bezjēgā vēlreiz, vēlreiz un vēlreiz, kamēr skan apmēram tikpat patiesi, ka pienāca ceturtdiena un pulksten deviņi tāpēc, ka sākās Saeimas sēde. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tā tas arī ir!”) Bet varbūt ir otrādi.

Kolēģi! Man gribas tā vienkārši teikt: nu taču pat ezim ir skaidrs, ka uzņēmējs ļoti labi saprot, ka 15 ir mazāk nekā 25 un ka liela daļa naudas tiek izmaksāta kā dividendes no peļņas, samaksājot peļņas nodokli. Par dividendēm mums nav nodokļa, un tāpēc mums pieaug nodokļa ieņēmumu masa. Bet neizskaidrosim to ar faktu, ka uzņēmēji, kad viņiem parādās kaut kāda iespēja to naudiņu izlietot atbilstoši saviem mērķiem, pēkšņi kļūst tik apzinīgi, ka sāk maksāt nodokļus un viss notiek!

Un, kolēģi, vēl viena doma…

Sēdes vadītājs.

Lūgums runāt par likumprojektu.

K.Šadurskis.

Vēl viena, pēdējā, doma par tēmu. Es ļoti ceru, ka kļūdos, bet man tā vien gribas jautāt: vai tomēr nav mazliet jāņem vērā arī tas apstāklis, ka vēlēšanas tuvojas? Vēlēšanu kampaņai vajadzēs naudu. Nu tad ļausim uzņēmējiem par to parūpēties!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Pētersone vēlas ko piebilst?

K.Pētersone.

Ar jūsu atļauju es īsi runāšu komisijas vārdā.

Gribu vispirms teikt paldies visiem, kas piedalījās debatēs par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Vēlos teikt paldies arī deputātei Čepānei par vērienīgo izpēti un interesanto informāciju, kuru viņa pauda debatēs.

Vēlos komisijas vārdā norādīt, ka šis likums galvenokārt rada motivāciju ziedotājiem un, kā jau daži debatētāji norādīja, arī aktivizē sabiedrību darbībai, kas vērsta uz sabiedrisko labumu.

Es aicinu tos deputātus, kas aicināja balsot “pret” šo likumprojektu, it sevišķi tos juristus, kas ir viņu vidū, rūpīgi izvērtēt citu likumu, kas regulē lauku, par kuru runāja arī deputāte Čepāne. Tas ir Sabiedriskā labuma organizāciju likums. Ja tur ir kaut kas uzlabojams, tad mums steidzīgi ir jāķeras pie šā darba.

Es gribu teikt, ka bažas par valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu ir pilnīgi saprotamas. Komisijā mēs debatējām arī par šo apstākli un to izvērtējām. Gribu norādīt, ka valsts budžeta ieņēmumi, ja atbalstīsim šo grozījumu projektu, ne tikai samazināsies, bet divos veidos arī palielināsies.

Pirmkārt, tie palielināsies no tiem ziedojumiem, kurus likums atļauj ziedot tieši budžeta iestādēm. Es gribu atgādināt tos vērienīgos privātās uzņēmējdarbības līdzekļus, kas šādā veidā ir nonākuši Valsts mākslas muzeja rīcībā, jo tas šādi ir guvis kolekcijas papildinājumu. Arī tie ļoti nozīmīgi papildina budžetu. Tas ir tikai viens piemērs. Šādi piemēri, it sevišķi veselības aprūpes nozarē, jums labi zināmi. Tādu piemēru ir ļoti daudz.

Un otrs ir šis, netiešais, veids: nevalstiskās organizācijas, īstenojot projektus, par saistībā ar šiem projektiem darbā pieņemtiem cilvēkiem maksā dažāda veida nodokļus, un šī nodokļos samaksātā nauda atkal atgriežas valsts budžetā.

Vēlos izteikt vēl dažus apsvērumus. Es ceru, ka mēs arī ar šiem likuma grozījumiem tomēr nostiprināsim, uzlabosim sabiedriskā labuma organizāciju statusu. Redziet, pirms sabiedriskā labuma organizācijas statuss tika likumīgi noteikts, ne tikai uzņēmējdarbībā pastāvēja pelēkā zona. Pelēkā zona ļoti bieži pastāvēja arī sabiedrisko organizāciju laukā. Tur dažkārt bija tā, ka cilvēkiem bija viena vienīga darbavieta, taču šo projektu naudiņu viņi saņēma… par savu darbu nereti saņēma atalgojumu aploksnē, un tas nav noslēpums. Nodokļi par viņiem, it sevišķi sociālais nodoklis, ļoti bieži netika nomaksāti. Cilvēki veica sabiedrībai ļoti nozīmīgu darbu, bet paši palika zaudētāji, arī valsts bija zaudētāja.

Sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kā jau mans kolēģis deputāts Bērziņš uzsvēra, iegūt nav nemaz tik viegli. Ir jābūt izziņai no Valsts ieņēmumu dienesta par nomaksātiem nodokļiem, jābūt grāmatvedības pārskatiem un revidentu, auditoru ziņojumiem.

Mēs komisijā visus šos apstākļus izvērtējām, un tāpēc mēs gribam atjaunot sabiedriskā labuma organizācijas statusa reālu darbošanos.

Un pats pēdējais, ko gribu teikt. Es tomēr aicinu deputātus apzināties, ka, balsojot pret šā likuma tālāku pilnveidošanu un novešanu līdz otrajam lasījumam, mēs tomēr atņemam motivāciju ziedotājiem, mēs tomēr atņemam iespēju sabiedriskajām organizācijām pretendēt uz nopietnu atbalstu savai ļoti vajadzīgajai darbībai.

Tāpēc aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 10, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

K.Pētersone.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 11.septembris un izskatīšanu otrajā lasījumā – 17.septembrī.

Sēdes vadītājs.

11.septembris – termiņš priekšlikumu iesniegšanai, 17.septembris – galīgais lasījums. Deputāti neiebilst.

K.Pētersone.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pirms mēs skatām tālāk nākamo darba kārtības jautājumu, godātie kolēģi, informēju jūs, ka ir saņemts priekšlikums turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi jautājumi. Vai kādam ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Līdz ar to sēde tiek turpināta.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu par 9.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanu pie administratīvās atbildības. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja minēto lēmuma projektu un ar balsu vairākumu to atbalstīja. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim Saeimas lēmuma projektu par 9.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova saukšanu pie administratīvās atbildības. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja šo lēmuma projektu un ar balsu vairākumu to atbalstīja. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – nav, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Jāņa Reira atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja amata”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Reira atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 6, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Ērikas Zommeres apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ērikas Zommeres apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1425/Lp9. Tas ir grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā. Komisija konstatēja: kaut arī likums izsludināts nesen, tomēr 38.panta trešajā daļā ir ieviesusies juridiski tehniska kļūda. Kļūdas ir jālabo, tādēļ komisija piedāvā skatīt šo jautājumu.

Lūdzam piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī laiku, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš.

Jāņem vērā, ka tā tiešām ir tehniska kļūda. Lai to pēc iespējas ātrāk izlabotu, es aicinu tūlīt arī nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā, ja deputātiem nav iebildumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šo likuma izmaiņu būtība ir pagarināt termiņu, lai tie, kas ir veikuši priekšapmaksu par zemi, bet nav paspējuši to uzmērīt, var to darīt vēl gadu. Un arī tiem, kas savukārt nav veikuši priekšapmaksu, bet ir uzmērījuši, termiņu var pagarināt par gadu.

Tiek uzlaboti arī nosacījumi. Tiem, kas šo zemi iegādājās uz nomaksu, tagad tie būs nevis pieci, bet desmit gadi, ņemot vērā ekonomisko situāciju. Un, ņemot vērā to, ka šī norma būs ar atpakaļejošu spēku, proti, spēkā jau ar 1.septembri, aicinu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.A.Krauklis.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

V.A.Krauklis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.septembris, likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē – 24.septembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.septembris, likumprojekta izskatīšana – 24.septembrī.

Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Šā likumprojekta būtība ir tāda pati un attiecas uz tām pašām iedzīvotāju kategorijām, tāpēc arī šo likumprojektu lūdzu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.A.Krauklis.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā.

V.A.Krauklis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.septembris, izskatīšana Saeimas sēdē – 24.septembrī.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.septembris, izskatīšana galīgajā lasījumā – 24.septembrī. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, godājamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma gan no reliģisko kopienu pārstāvjiem, gan no Latvijas Gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācijas vēstuli ar skaidrojumu par pašreizējo situāciju gaļas pārstrādes tirgū...

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Šis ir pēdējais darba kārtības jautājums. Lūdzu ievērot klusumu tomēr mazliet, lai mēs varam dzirdēt atbildīgo referentu!

Turpiniet, Zaķa kungs!

Dz.Zaķis.

Iepazinušies ar šo vēstuli, mēs sapratām sekojošu lietu. Tātad Eiropas Savienībā ir pieņemta direktīva Nr.93-119, kas ļauj sagatavot reliģisko kopienu tradicionālos ēdienus ar tām metodēm, kādas tās ir bijušas jau pirms daudziem tūkstošiem gadu. Tas būs gan košers, kas ir ebrejiem, tas ir halals, kas ir musulmaņiem, un daudzas, iespējams, vēl citas, varbūt ne tik zināmas metodes.

Bet kas ir pats galvenais? Tas, ka šādas metodes ir atļautas visā Eiropas Savienībā. Un pats galvenais ir tas, ka, piemēram, Lietuvā, šobrīd pēc šādām metodēm gaļa tiek sagatavota.

Lai jūs saprastu, ar ko atšķiras klasiskā kaušana no šīs kaušanas, varu pateikt, ka tā sauktajā klasiskajā gadījumā sākumā ir apdullināšana un tad kaušana, bet šajā gadījumā apdullināšana ir pēc kaušanas. Eiropas Savienībā tas ir pieļauts, Latvijā diemžēl to šobrīd nepieļauj.

Pie mums vērsās uzņēmēji, kuri apgalvoja, ka ir viens reāls tirgus segments, kurā Latvija nespēj... kurā Latvijas uzņēmēji nespēj piedalīties, lai gan šobrīd ir vesela virkne piedāvājumu piedalīties šajā segmentā.

Tāpēc, augsti godājamie kolēģi, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi priekšlikumus par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas ļautu arī šādā veidā – ar tā saukto pēckaušanas apdullināšanas metodi – kaut lopus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Jautājums: vai visi tie, kas ir pieteikušies runāt, vēlas runāt par steidzamību? (No zāles dep. J.Dobelis: “Nu nevajag viņus visus!”) Tur gan var runāt tikai divi... Vai tās ir debates? Tās ir debates. (No zāles dep. J.Dobelis: “Dibina komisiju par kaušanu!”)

Tātad vispirms balsosim par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 9, atturas – 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Zaķis.

Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es gribu ieviest skaidrību jautājumā, par ko mēs balsosim. Tātad – kas gan ir šī kaušana atbilstoši musulmaņu vai ebreju likumiem, kas tagad Latvijā būs atļauta?

Kā mani ir informējusi Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome, organizācija, kas ir izveidota tieši ar mērķi izvērtēt dažādas iespējamās izmaiņas likumdošanā, kas saistītas ar dzīvnieku labturību, tad tā uzskata (citēju): “Dzīvnieku aizsardzības grupas pilnībā iebilst pret šādiem kaušanas principiem. Dzīvnieki tiek pacelti ar vienu pakaļkāju trosē, un, izdarot griezienu kaklā, dzīvnieks pamazām noasiņo, kas nenoliedzami izraisa milzīgas sāpes un ciešanas dzīvniekam. Tā kā muguras smadzenes netiek pilnībā pārgrieztas, ir skaidri zināms, ka dzīvnieka nervu sistēma turpina funkcionēt, izraisot milzīgas sāpes dzīvniekam un lēnas agonijas stāvokli.”

Principā Latvijā ir pieņemts cienīt dzīvnieku, kamēr viņš ir dzīvs. Labs kāvējs laukos vienmēr ir skaitījies tas kāvējs, kurš ir mēģinājis padarīt savu darbiņu pēc iespējas ātrāk un tādējādi radīt dzīvniekam pēc iespējas mazāk stresa un sāpju. Jā, ir pasaulē reliģiskās kopienas, kuras dzīvnieku jau kopš viņa dzimšanas uzskata zināmā mērā par desu, taču es nedomāju, ka Latvija ir tā vieta, kur būtu obligāti jāpārņem šāda attieksme pret dzīvniekiem. Tas būtu analoģiski: ja jau musulmaņu zemēs ir pieņemts sievietes sodīt ar nūjas sitieniem par to, ka viņas staigā biksēs, tad… Es nedomāju, ka šī prakse būtu jāpārņem Latvijas likumdošanā.

Vēl vairāk. Protams, aicinu katru balsot pēc sirdsapziņas, bet man pašam nav īsti pieņemams tas, ka šis likumprojekts tiek bīdīts tādā steigā. Ja jau Latvijā ir Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome, ja jau Latvijā ir ļoti daudz sabiedrisko organizāciju, kas tomēr tiek uzskatītas par ekspertēm dzīvnieku aizsardzības jautājumos, tad kāpēc anotācijā ierakstīts, ka konsultācijas ar ekspertiem nav notikušas?

Nu, pirmām kārtām jau tas mani vedina izteikt aicinājumu nekādā gadījumā neatbalstīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā šodien, tātad tomēr ļaut sabiedrībai pateikt arī savu viedokli. Vajag tomēr šo jautājumu izdiskutēt. Es saprotu, cik grūti ir izšķirties starp izdevīgiem eksporta noteikumiem un savu sirdi. Ceru, ka jums tāda ir.

Vien atgādināšu, kāpēc gan ir šī interese par mūsu gaļas pārstrādātāju ražoto halal gaļu Zviedrijā. Tur tāpat kā Īslandē, Norvēģijā un Šveicē šāda nogalināšanas metode nav atļauta. Un, ja jau nu mēs diezgan bieži deklarējam, ka pēc savas mentalitātes, pēc savas dzīves izpratnes tomēr esam tuvāki Ziemeļvalstīm, tad es atgādināšu – Norvēģija, Īslande un Zviedrija šādai metodei nepiekrīt. Izšķirieties jūs paši, atbilstoši sirdsapziņai. To saku es, Ingmārs Līdaka, kā cilvēks, nevis kā frakcijas vadītājs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Gan es, gan Ingmārs Līdaka strādājam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Mēs lūdzam tos cilvēkus, kas ierosināja šo lietu izskatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā virzīt šo likumprojektu uz Saeimu, atlikt šā jautājuma skatīšanu un rūpīgi sagatavot šo likumprojektu, jo tas, kas ir rakstīts pašreizējā tekstā, skan tā: lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu, drīkst nokaut kautuvē saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm. Kādas īsti ir šīs metodes? Kā tās atšķiras savā starpā? Arī tas nav skaidrs. Ir taču zināms, ka gan musulmaņu, gan ebreju tradīcijas ir atšķirīgas, un iespējams, ka var atrasties vēl kādi, kas gribēs kaut dzīvniekus, pēc savām reliģiskajām nostādnēm vadīdamies. Bet netika ņemti vērā šie iebildumi. Un, lūk, šodien mēs komisijā esam saņēmuši (bet visiem komisijas deputātiem tas vēl nav izdalīts) Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes lūgumu neizskatīt šo jautājumu bez sabiedrisko organizāciju apspriešanas. Tā lēnā mocīšana un asiņu tecināšana tik tiešām ir diezgan briesmīga, un, manuprāt, tas ir labi, ka četras valstis Eiropā ir tādas, kuras aizliedz šo dzīvnieku mocīšanu reliģisku motīvu dēļ, un viena no tām līdz šim bija arī Latvija.

Es aicinu neatbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, kaut arī Jēkabpils rajonā ir viena firma, kura saucas “Viesuļi” un kurai, protams, būtu ļoti izdevīgs eksports uz ārzemēm. Taču šeit tomēr būtu jāievēro, manuprāt, arī dzīvnieku tiesības, nevis tikai cilvēku tiesības.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Visupirms par juridisko pusi un pēc tam par atsevišķiem piemēriem – par tirgus segmentu Āzijas valstīs, par kuru es esmu lasījusi, tikai nevaru pateikt konkrētu žurnāla numuru. Par šīm problēmām es stāstu saviem studentiem vides tiesībās.

Un, proti, visupirms par tiesisko pusi. Paskatīsimies šā likuma preambulu! Šā likuma preambula… Ja mēs papētītu ētikas problēmas, tad tas ir tā sauktais biocentrisms. Šeit ir rakstīts, ka cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Un nevienam nav ļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt. Tāda ir šī Dzīvnieku aizsardzības likuma preambula.

Grozot likuma 48.pantu un ieviešot trešo daļu, tas nonāk pilnīgi pretrunā ar šo preambulu. Es gribu arī pateikt, ka, pētot mūsu paražu tiesības, mēs, juristi, parasti skatāmies un runājam par latviešu tautas dainām. Un, ja mēs paskatāmies latviešu tautas dainās, tad redzam, ka latviešu tautas mentalitātei nav raksturīgas šādas lietas. Un es jums atgādināšu to dzejolīti, ko jums noteikti skolā mācīja, proti: “Ne sunīša kājām spert, ne guntiņas pagalītes.”

Tālāk atgriezīsimies pie direktīvām, kuras pieminēja Zaķa kungs. Zaķa kungs, jums vajadzēja precīzāk pateikt, ka direktīvas šajā gadījumā Eiropas Savienības dalībvalstīm dod iespējas izvērtēt, vai tas atbilst vai neatbilst attiecīgās nācijas vai valsts mentalitātei.

Un tagad tālāk par solītajiem atsevišķu Āzijas valstu tirgus segmentiem, par ko bija publicēts materiāls žurnālā “Vides Vēstis” sakarā ar Vašingtonas konvenciju, kas aizliedz tirgošanos ar eksotiskajiem dzīvniekiem pārrobežu kontekstā.

Divi piemēri.

Pirmais piemērs. Atsevišķās valstīs – un tas ir pierādīts –, lai iegūtu labu kažokādu, tostarp pat no mājdzīvniekiem, mājdzīvnieki tiek turēti necilvēcīgos apstākļos. Pēc tam viņiem, dzīviem esot, tiek novilkta āda, nelegālos tirgos tiek izgatavotas kažokādas un pārdotas pat Rietumeiropā. Atsevišķās, arī Austrumāzijas, valstīs ir ticējums, ka, piemēram, žults, kas iegūta no dzīva lāča, ārstē vīriešiem impotenci. Un ir pat atsevišķi biznesi… šiem dzīvajiem lāčiem žultspūslī tiek ievadīta caurulīte un līdz ar to tiek iegūts šis vērtīgais preparāts.

Un pēdējais bizness. Ja jūs man neticat, tad tā ir melns uz balta rakstīts. Ir bijuši gadījumi, ka atsevišķi restorāni piedāvā lāča ķepu zupu. Jūs teiksiet… Jūs visi noteikti esat pusdienas paēduši, tāpēc es jums apetīti nevaru sabojāt… Bet kādā veidā šī lāča ķepu zupa tiek pagatavota? Tā tiek pagatavota pasūtītāja acu priekšā, proti, iemērcot un vārot dzīva lāča ķepu ūdenī. Un tas nav izdomājums! Tādas lietas pasaulē eksistē.

Es jūs aicinu pagaidām neatbalstīt šādu necilvēcīgu attieksmi, jo mēs tomēr nevaram biznesa dēļ zaudēt savas vērtības, kuras mēs līdz šim gadsimtu gaitā esam saglabājuši. Un, ja kādam šeit ir vēlēšanās, tad es rītdien… nākamajā nedēļā jums atnesīšu šo nopietno publikāciju, kur par šīm lietām ir rakstīts.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andim Kāpostam.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varam jau aiziet galējībās un runāt par visādām negācijām, kas notiek mūsu valstī. Varam parunāt par to, ka nupat saimniecei gotiņu nokāva tīruma vidū, nelegāli, neoficiāli. Bet, no otras puses, nokaušana taču vispār ir… nav humāna lieta, pareizi? Nu tad varbūt aizliegsim audzēt cūkas, aizliegsim audzēt liellopus, aizliegsim audzēt govis, no kurām iegūstam pienu! Jo kaut kā šie lopi visi ir jārealizē. Tas arī ir bizness.

Arī šinī momentā neviens nepieskaras 1.punktam, kurš arī ir izmainīts. Ir runa par tādu dzīvnieku nokaušanu, kas ir turēti savvaļas platībās, savvaļā. Es uzskatu, ka ir briesmīgāk, ja mēs šo punktu neizmainām, ja dzīvnieku iedzen stresā un pēc tam ieved iekšā kaut kur, lai nogalinātu. Labāk viņu humāni un normāli nogalināt, kā tas ir pieņemts pašlaik.

Un par 3.punktu. Es nezinu, cik cilvēku, kas ir šeit, zina, kā tas process vispār notiek. Man ir nācies ar to saskarties. Vai nu to dzīvnieku apdullina pirms tam, tajā pašā brīdī, vai pēc tam, pēc vienas sekundes, – nu, atšķirības nav nekādas. Ja jau mēs esam tik humāni, nu tad aizliegsim kaušanu kā tādu! (No zāles dep. I.Rībena: “Aizliegsim! Es ceru, ka aizliegsim!”) Es domāju, labāk būtu tomēr atbalstīt.

Ja šinī momentā mūsu ekonomiskajā sistēmā palaidīsim vienu mazu biznesa “nišiņu” prom un atdosim to citiem, tad, es domāju, mēs labāk nedzīvosim.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Baibai Rivžai.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Mēs vakar visu Saeimas sēdi veltījām jautājumam, kā mēģināt glābt mūsu ekonomiku, kā mūsu uzņēmējdarbību attīstīt. Mēs runājām par mazo uzņēmējdarbību un lielo uzņēmējdarbību. Taču tagad, kad mums ir iespēja sekmēt vismaz vienā segmentā uzņēmējdarbību, mēs sākam stāstīt briesmu stāstus. Tie jau ir briesmu stāsti, Čepānes kundze, ko jūs mums stāstāt! Tehnoloģiskais process ir pavisam vienkāršs. Ir paredzēta, kā saka, apdullināšana. Tā apdullināšana notiek vienā mirklī. Tas nav nekāds briesmu stāsts. Tas viss ir tehnoloģisks process. Mums šo gaļu ieved. Un, ja mēs to ievedam, importējam, tad mēs maksājam savu, valsts, naudu par to, lai importētu gaļu, ko mēs varam iegūt tepat uz vietas. Mums ir uzņēmēji, kas gatavi ražot 300 tonnas dienā liellopu un aitu gaļu un to eksportēt. Taču mēs tagad stāstām kaut ko par lāču ķepām… Kādā sakarībā tas viss ir? Tas taču ir tehnoloģisks process. Un, ja tāds pasūtījums tirgū ir, tad tā ir iespēja. Ja mēs to neizdarīsim, to darīs Lietuva un Igaunija. Jo gan Lietuvā, gan Igaunijā tas ir atļauts. Un tas ir atļauts praktiski visās Eiropas Savienības valstīs. Un tas ir tehnoloģisks process, tur nav nekādas mocīšanas.

Un otra lieta. Nevar jau arī tas bizness gaidīt. Praktiski šis likumprojekts tiek virzīts jau kopš pavasara, visu šo laiku ir notikušas diskusijas ar Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi. Es pieļauju iespēju, ka viņi varbūt nav redzējuši šos divus pēdējos teikumus, bet visu šo pavasari diskusijas ir bijušas. Es speciāli painteresējos Zemkopības ministrijā. Viņi ir lietas kursā. Viņi ir to visu… pārrunāts tas ir desmitiem reižu. Turklāt šis lūgums ir no reliģiskajām organizācijām un gaļas ražotājiem. Un tā mums ir reāla iespēja. Kāpēc mums šo reālo iespēju laist tagad garām? Nezinot tehnoloģisko procesu, vispār tajā neorientējoties, šeit nezin ko runā. Nu tā taču nevar! Tad jau mēs nekad vispār no bedres ārā netiksim, ja jebkurā situācijā sāksim meklēt nez kādas “blakus plaknes”.

Tāpēc es aicinu ieklausīties Silaraupas kundzē, kas ir speciāliste, un pieņemt pozitīvu lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Godātie kolēģi, es lūdzu tomēr ievērot klusumu.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es rūpīgi iedziļinājos likumprojektā un ierosinu Saeimā nodibināt pirmskaušanas un pēckaušanas apdullināšanas apakškomisiju, un tur visi varēs piedalīties. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu nepārvērst par farsu pietiekami nopietnu lietu. Mēs šodien nepārtraukti diskutējam par to, ka mums mūsu uzņēmējiem ir jārada priekšrocības, ka mums viņi ir jāpadara konkurētspējīgāki. Šobrīd, vēršoties pret šo likumprojektu, mēs mūsu uzņēmējus padarām konkurēt nespējīgākus.

Šeit runa nav par morāli, cienījamā kolēģe! Es pēc izglītības esmu ekonomģeogrāfs. Šobrīd pasaulē lielākās gaļas importētājzemes ir Tuvo Austrumu valstis, kurās dabas apstākļi neļauj audzēt vairumā, teiksim, liellopus. Kas šobrīd pasaulē ir lielākie gaļas eksportētāji? Tā ir Austrālija ar aitas gaļu, tās ir Dienvidamerikas zemes – Argentīna, Brazīlija... – ar liellopu gaļu.

Protams, mēs nespēsim konkurēt ar šīm lielajām valstīm. Mēs nespēsim tās izkonkurēt pasaules tirgū, bet kāpēc gan liegt mūsu uzņēmējiem pārdot gaļu, teiksim, ebrejiem? Pārdot gaļu kaut vai mūsu pašu ebreju kopienām? Arī pirmskara Latvijā Ulmanis bija, manuprāt, labs tautsaimnieks, un Latvijā bija daudz labu tautsaimnieku, taču Latvijā bija arī kautuves, kuras rabīns iepriekš izstaigāja un deva šīm kautuvēm it kā savu sankciju, ka šīs kautuves varēs ražot tā saukto košera produkciju, jo ebreji, ne tikai ortodoksālie ebreji, bet ebreji vispār ļoti stingri skatās uz šīm lietām.

Dz.Ābiķis.

Kāpēc gan mums liegt iespēju uzņēmējiem konkurēt Izraēlas tirgū, Tuvo Austrumu tirgū un mūsu pašu Latvijas tirgū, jo arī mums ir diezgan liela ebreju kopiena? (No zāles dep. I.Rībena: “Ir arī morāle bez konkurences!”)

Cienījamie kolēģi! Nu nebūsim tādi... nepārvērtīsim Saeimu par svēto liekulības tirgu. Un, ja reiz runā par morāli, tad ir jāpasludina visi mūsu senči par amorāliem. Es pats esmu kāvis cūku laukos mājas apstākļos un pat nelietoju nekādas apdullināšanas metodes.

Jā, šeit varbūt var runāt par humānismu, bet tad ir arī jāpasaka, ka visi mūsu senči, kas ir kāvuši lopus... viņi jāsauc tagad pie atbildības... ir bijuši jāsauc pie atbildības.

Kolēģi! Šeit ir runa par mūsu uzņēmēju konkurētspējas palielināšanu, tāpēc kaut kāds pārprasts humānisms te ir pilnīgi nevietā.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs Zemkopības ministrijas parlamentārajai sekretārei Ligitai Silaraupai.

L.Silaraupa (Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Labdien, cienījamie deputāti! Saskaņā ar līguma 10.pantu dalībvalstīm ir jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki ievēro ar pārtikas apriti un ar dzīvnieku labturību saistītos normatīvos aktus.

Regula (EK) Nr.853/2004 strikti regulē nosacījumus, kā tiek lietotas gaļas ieguves metodes, tostarp ņemot vērā arī atsauci: ja kaušana tiek veikta saskaņā ar reliģisko rituālu.

Minētais likumprojekts būtībā paredz arī to, ka, ievērojot direktīvu 93/119/EEK “Par dzīvnieku aizsardzību kaušanas vai nonāvēšanas laikā”, dalībvalstīm tiek dota iespēja veikt dzīvnieku nonāvēšanu – kaušanu bez iepriekšējas apdullināšanas, kas notiek saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.

Jāteic, ka Latvija ir viena no četrām dalībvalstīm, kas šo normu vēl nav ieviesusi, tādējādi neveicinot šā procesa legālu, kontrolētu norisi. Un tieši šajā sakarā tad arī tiek grozīts ne tikai šis likums, bet tiek izstrādāti arī Ministu Kabineta noteikumi, kuros strikti būs atrunātas metodes un veidi, kā tiek šis process veikts. Tā ka tas nav gluži tikai tā, ka mēs vienkārši ļaujam kaut ko pašplūsmā darīt.

Bez tam diskusijas par regulā pieminētajām un direktīvā atļautajām normām un to ieviešanu Latvijas likumdošanā ir Zemkopības ministrijā notikušas jau ļoti ilgi un plaši, pietiekami plaši. Un, ņemot vērā to, ka šobrīd ir radies pieprasījums un noiets šādi iegūtai gaļai un pie Zemkopības ministrijas ir arī vērsušies gan vairāku sabiedrisko organizāciju pārstāvji, gan uzņēmēji, ministrija ir nolēmusi likumprojektu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Ļoti īsi atbildēšu. Biju pirmais runātājs... Rivžas kundze, protams, ir liela speciāliste jautājumā par tehnoloģijām, par kaušanas tehnoloģisko procesu.

Atkārtošu dažus vārdus no manis citētā: dzīvnieki, būdami pie pilnas apziņas, tiek pacelti ar vienu pakaļkāju trosē, un tā tālāk. Ja šo procesu var izdarīt, pēc Kāposta domām, divās sekundēs vai desmit sekundēs, tad varētu viņš man, lauciniekam, kurš arī šo to ir nokāvis, sniegt kādu paraugdemonstrējumu, kā to var izdarīt, dzīvniekam nemanot, dažās sekundēs. Tas ir viens aspekts.

Un, lūdzu, nekauniniet tos cilvēkus, kas redz starpību – un grib līdz mūža galam saredzēt starpību! – starp gaļu un dzīvnieku. Nekauniniet tos cilvēkus! Šādu cilvēku ir pietiekami daudz, un tā ir diezgan liela sabiedrības daļa, kura tomēr iekšēji mokās tāpat kā es šobrīd... Es nevēlu sliktu Latvijas lauksaimniekiem, Latvijas ekonomikai, bet man sirds šodien uzdod jautājumu.

Un par saskaņošanu ar Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi. Atvainojiet, ar Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi tomēr ir tā vienošanās, ka jautājums, kurš Saeimā tiek skatīts sakarā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu, tomēr... Šajās sēdēs komisijā piedalās Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes pārstāvji, un tā ir vienkārši cieņas izrādīšana pret cilvēkiem, kuri domā citādāk nekā vairums. Es saprotu, ka demokrātija ir vairākuma diktatūra. Es pakļaujos šim vairākumam, šai diktatūrai. Bet tomēr arī mazākuma intereses un mazākuma dvēsele ir jāciena.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi. (No zāles dep. J.Dobelis: “Gaļu ēd?”)

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mums, runājot par šo jautājumu, ir jāpanāk līdzsvars starp ētiskām un ekonomiskām problēmām.

Rivžas kundze, es nezinu, cik daudzām Latvijā esošajām reliģiskajām kopienām ir speciāli izstrādāti tehnoloģiskie procesi gaļas ieguvei. Es nezinu. Mēs tikai šodien šo likumprojektu saņēmām. Un turklāt... Gribu teikt Silaraupas kundzei, ka šī direktīva mums neuzliek obligātus pienākumus.

Es domāju, ka tas būtu arī sabiedrībā jāizdiskutē. Ir jāizdiskutē, lai panāktu līdzsvaru un šā likuma pieņemšana būtu leģitīms process. Mums ir jārunā ar nevalstiskajām organizācijām, ar dažādām ētikas komisijām. Nevajag mums šeit uzņemties Dieva lomu, ka mēs tagad noteiksim, kā mēs rīkosimies.

Es domāju, ka nevajadzētu citam par citu ņirgāties. Mēs katrs, iespējams, esam audzis citādā vidē. Viens ir vairāk pētījis ekonomiskās problēmas, cits – ētiskās problēmas. Tā ka neapsaukāsimies, bet mēģināsim atrast pareizo risinājumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Guntim Jānim Eniņam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Eniņ, mājās jāiet!”)

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Augsti godātie deputāti! Nu te ir atkal tāds brīdis, ka prātā nāk tas, ko Blaumanis teica lugā “Indrāni”, – ka mēs domājam par to, kas pilda mūsu maku, bet ne par to, kas attiecas uz dvēseli, uz morāli un uz citām daudz augstākām vērtībām.

Un es domāju, ka, runājot pavisam īsi… es te netērēšu tās minūtes… Ja šodien Saeima tādā steigā pieņems šādu likumu, kāds tas ir iesniegts, tad sagaidiet – var jau būt, ka jūs esat uz to gatavi –, ka sabiedrības, es teikšu, arī tautas, naids pret mums, simts deputātiem, atkal tikai pieaugs. Tā tas būs! Un, piemēram, to, ko Ilma Čepāne pastāstīja… to šausmu stāstu es varētu vēl paturpināt. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag!”) Nevajag… Bet tā ir adrenalīna iegūšana, ēdot, piemēram, dzīvu dzīvnieku… Ir arī tādas vietas pasaulē, kur ēd dzīva suņa smadzenes, jo tad cilvēkā attīstās vairāk adrenalīna, esot kaut kas… kaut kādi ticējumi un kaut kādas garšas. Tas ir tāds šausmu stāsts, kuru varbūt… Bet, tā kā mēs esam iegājuši jau šausmu stāstā, tad žurnālisti apspēlēs šo mūsu debati tā, ka mēs esam lielā steigā izgrūduši šo likumu cauri bez kādas morāles, domājot tikai par to, kā mēs savus makus pildīsim, pilnīgi nerēķinoties ar citiem principiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Ventam Armandam Krauklim. (No zāles dep. I.Rībena: “Pēc sejas var redzēt, ka viņš būs “par”!”)

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es te, redz, esmu dzirdējis daudzus vārdus par morāli, par mīlestību pret dzīvām radībām, un cilvēcīgi tos var saprast, bet tomēr pirms balsojuma padomāsim! Pēc šiem apgalvojumiem iznāk tā, ka Eiropas Savienībā ir tikai četras morālas valstis (No zāles dep. J.Dobelis: “Pareizi! Bet tā jau arī ir!”), bet visas pārējās ir nemorālas valstis.

Otrām kārtām atbildēsim sev uz jautājumu: bet kā tad ir ar medībām? Kā ir tad? Vai arī tās mēs Latvijā aizliegsim? Tālāk atbildēsim arī uz tādu jautājumu: vai mēs pasargāsim kaut vienu Latvijas dzīvnieku no šāda likteņa? Protams, ne! Viņu aizvedīs uz Lietuvu un izdarīs to pašu, tikai tā pievienotā vērtība paliks Lietuvas valstī. Un tajā brīdī, kad pēc kāda laika šeit būs jāpieņem budžets un kad atkal būs jāsamazina nauda daudzām cilvēku izdzīvošanai vajadzīgām lietām, tad mēs prasīsim atbildību no kādiem citiem. Bet šeit parādās reāla iespēja, kā papildināt budžeta ieņēmumus, turklāt papildināt ilgtermiņā, jo šis tirgus pasaulē šādai produkcijai ir augošs. Tās ir maksātspējīgas valstis, un (No zāles dep. I.Rībena: “Galvenais ir piķis!”)… Nē! Galvenais ir atbildīgi lēmumi! (No zāles dep. I.Rībena: “Pilna māga!”)

Un es aicinu Saeimu pieņemt atbildīgu lēmumu šajā jautājumā, tas ir, atbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles dep. I.Rībena: “Ko es teicu – pēc sejas var redzēt!”)

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Tās debates, kas notiek šodien Saeimā, ir pazīstamas jau no seniem laikiem. Jau no Romas impērijas laikiem mēs tās pazīstam ar kodētu nosaukumu “nauda nesmird”.

Un tas ir tas pats mūžīgais kompromiss starp morāli un ētiku, no vienas puses, un naudas maku, no otras puses. Mūsu Saeimā parasti šis kompromiss tiek atrasts ļoti polāri vienā pusē. Tā tas bija gadījumā ar Abrenes un sešu pagastu atdošanu, kad ar mērķi – labas attiecības ar Krieviju – mēs atdevām to, ko nedrīkstējām. Jautājums: kur tagad ir tās labās attiecības ar Krieviju? Un tā tas droši vien notiks arī šodien attiecībā uz kaujamo dzīvnieku pirmsnāves ciešanām.

Bet ir viens izņēmums, un es nesaprotu – kāpēc. Kāpēc vienā gadījumā mūsu Saeima ir izšķīrusies par labu nevis naudas makam, bet kaut kādiem morāles principiem.

Godātie kolēģi! Tā kā mēs šodien atbalstīsim šo likumu, droši vien visātrākajā veidā pieņemsim, vēlams, ar iespējami vismazāko diskusiju, tad es aicinu padomāt par mūsu parlamenta konsekvenci. Proti, mēs esam līdz šim noraidījuši surogātmāšu biznesa projektu. Bet, mīlīši, tur ir baigā nauda! Mums ir tik daudz jaunu sieviešu bezdarbnieču. Kāpēc viņas nevarētu iznēsāt…

Sēdes vadītājs.

Šadurska kungs, runājiet par Dzīvnieku aizsardzības likumu, lūdzu!

K.Šadurskis.

Jā, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs.

Es saprotu jūsu retoriku. Ar sēdes vadītāju nediskutē. Lūdzu, runājiet par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā!

K.Šadurskis.

Šis manis sacītais ir ļoti tiešā sakarā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu, tāpēc ka man, Saeimas deputātam, ir ļoti svarīgi, lai Saeima savā darbā ievērotu konsekvenci. Proti, ja Saeima konsekventi izšķiras par vieglas, ātras peļņas iegūšanu uz morāles un ētikas rēķina, tad es aicinu atbalstīt arī šīs lietas…

Godātie kolēģi! Es, protams, neloloju ilūzijas, ka mēs šodien nenobalsosim par šo likumprojektu, taču ļoti aicinu vismaz izvērst plašas debates pirms otrā lasījuma, lai šeit tiktu uzklausīts arī speciālistu viedoklis un lai ne tikai lielākie kaušanas speciālisti, tādi kā Dzintars Ābiķis un citi, stāstītu savu pieredzi, bet lai mēs tiešām uzzinātu, kā tas notiek tehnoloģiski.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Zaķis vēlas ko piebilst?

Dz.Zaķis.

Augsti godājamie kolēģi! Esmu pilnīgi pārliecināts, ka arī šajā jautājumā kompromisu būs iespējams atrast. Iepriekšējie diskutētāji ļoti pareizi izteicās, ka starp ekonomiskām kategorijām un morāli ētiskām kategorijām kompromiss būs jāatrod. Tādu var atrast. Neviena no galējībām šajā gadījumā nav pieļaujama. Pašreiz spēkā esošajā likumā tomēr ir viena no galējībām. Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 15, atturas – 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Dz.Zaķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – rītdiena, 11.septembris. Un likumprojektu otrajā lasījumā skatīsim nākamajā Saeimas sēdē – 17.septembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… Es atvainojos! Deputāts Šadurskis, kā es saprotu, vēlas piedāvāt citus termiņus.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība”).

Jā, godātie kolēģi! Es aicināju tomēr izvērst debates par šo jautājumu un uzaicināt speciālistus, taču tas ir pilnīgi neiespējami, ja priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena diena. Tāpēc aicinu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir vismaz divas nedēļas, un izskatīšanu veikt pēc tam – trešās nedēļas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Vai jūs man varētu pateikt arī datumus?

K.Šadurskis.

Man diemžēl nav kalendāra līdzi.

Sēdes vadītājs.

Es saprotu. Varbūt var kāds no tehniskajiem darbiniekiem nosaukt datumus?… Tātad, divas nedēļas, skaitot no šodienas, būs 24.septembris. Un nedēļu pēc tam būs 1.oktobris. Savukārt komisijas priekšlikums bija šāds: 11.septembris, un izskatīšana nākamajā ceturtdienā – 17.septembrī.

Tā kā mums ir divi alternatīvi priekšlikumi, mums šis jautājums jāizšķir balsojot. Vispirms ir jābalso par tālākajiem termiņiem, tātad par deputāta Šadurska priekšlikumu: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.septembris, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 1.oktobrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Šadurska priekšlikumu – noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 24.septembri un galīgajā lasījumā likumprojektu izskatīt 1.oktobrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 33, atturas – 10. Šis priekšlikums ir noraidīts. Tādējādi spēkā paliek komisijas priekšlikums.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Es informēju, godātie kolēģi, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova – jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei par kavējumiem skolotāju algu izmaksā Daugavpilī. Šis jautājums tiks nodots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek sagatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde – pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Mārim Ārbergam.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sēde pulksten 13.45 mūsu telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas kolēģi! Aicinu tūlīt pēc sēdes beigām uz sēdi Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Sociālo un darba lietu komisija pulcējas pulksten 13.50.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (ZZS), Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Jānis Dukšinskis, Ivans Klementjevs, Sergejs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs, Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs... paldies, redzu, Viktors Ščerbatihs un Mihails Zemļinskis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2009.gada 10.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.