Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 10. septembra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

A.Baštiks
(LPP/LC frakcija):

Saeimas šodienas sēdē tika izskatīti apmēram 30 dažādi jautājumi.

Pašas lielākās un karstākās debates un diskusijas bija, manuprāt, par trijiem likumprojektiem.

Viens no tiem bija grozījumi likumā, kas atļauj no uzņēmumu ienākuma nodokļa ziedot nevalstiskajām organizācijām. Šeit izraisījās diskusija par to, ka bieži vien varbūt... ka nevalstiskās organizācijas ne vienmēr godprātīgi izmanto šos līdzekļus, taču Saeimas vairākums tomēr atbalstīja izmaiņas šajā likumā, jo saprot, ka gan tām nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar kultūru, sportu, izglītību un dzīvnieku aizsardzību, gan reliģiskajām organizācijām ir ļoti svarīgi saņemt kādus līdzekļus savu mērķu īstenošanai.

Otra lielākā diskusija izcēlās par atļauju kaut lopus bez apdullināšanas, tas ir, tā rupji sakot, tiem pārgriežot rīkli pirms apdullināšanas. To dara reliģisko pārliecību dēļ. Tā kā kādā no Skandināvijas valstīm šādā veidā lopus kaut ir aizliegts, Latvijai varētu pavērties nu tāds labs bizness. Saeimas vairākums it kā atbalstīja šo iespēju; es pats personīgi balsoju pret. Arī šis likumprojekts vēl tiks skatīts otrajā lasījumā.

Un visgarākās diskusijas bija par svētku un atzīmējamām dienām, īpaši par to, vai pareizticīgajiem un vecticībniekiem atļaut svinēt Ziemassvētkus kā brīvdienu vai ne. Pēc garām diskusijām palika tā, ka pareizticīgie un vecticībnieki, un pie citām konfesijām piederošie ticīgie Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmēs šo konfesiju noteiktajās dienās, bet tās nav valsts brīvdienas.

Vēl viens jautājums, ko gribu pieminēt, bija par Tēva dienu. Tika akceptēts, ka septembra otrajā svētdienā ir Tēva dienas atzīmēšana. Manuprāt, tā varbūt nav nekāda milzīgi, fundamentāli svarīga diena, kas izmainītu vīriešu vai tēvu lomu valstī, bet tāpat kā Mātes diena, kuru svinam maija otrajā svētdienā, arī Tēva diena pieder pie tādām vērtībām, kas nosaka katras ģimenes un arī visas sabiedrības, un līdz ar to valsts pamatfunkcijas un arī nākotni. Es domāju, ka tas, ka mums ir kāda diena, kurā varam akcentēt šīs vērtības, ko vajadzētu labam tēvam reprezentēt ģimenē un sabiedrībā – gan bērnudārzos, gan skolās, gan masu medijos, gan sabiedrībā, – es domāju, ka tas nāks mūsu sabiedrībai tikai par labu.

Pateicos kolēģiem, kuri atbalstīja Tēva dienu, un pēc tādām garākām diskusijām tagad ir šāda atzīmējamā diena arī Latvijā, tāpat kā Lietuvā, Igaunijā un daudzās citās Eiropas valstīs.

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Šodien Saeima uz vienu mēnesi atlika budžeta iesniegšanas datumu. Jau tagad ir skaidrs, ka valdībai vajadzīgs vairāk laika budžeta pilnvērtīgākai sagatavošanai. Ir jāveic ne tikai grozījumi, bet arī iepriekšējo, jūnijā veikto ļoti apjomīgo grozījumu ietekmes izvērtēšana uz Latvijas ekonomisko situāciju, uz nodarbinātību, uz cilvēku sociālo stāvokli, jo šobrīd tikai uz dažu mēnešu bāzes vien nevar pietiekami pilnvērtīgi izvērtēt. Katrā ziņā Saeimai ne pirmo reizi būs jānodarbojas ar izdevumu samazināšanu; tas galīgi nav nekāds patīkamais process. Daudz lielāka problēma ir ieņēmumu palielināšana. Protams, situācija neizskatās pārāk optimistiska. Katrā ziņā lieks mēnesis valdībai, cerams, nāks par labu.

Valdībā ilgi gatavotais un diskutētais nekustamā īpašuma nodoklis tika nupat pieņemts, balsīm daloties; mūsu ministrs atturējās. Mēs saprotam, ka Latvija ir solījusi šādu nodokli ieviest. Šādu nodokli uz apdzīvojamo platību vajadzēja ieviest augšupejas gados, kad tas būtu uzņemts daudz mazāk sāpīgi. Šobrīd it kā ir nokavēts, bet, protams, var teikt, ka labāk vēlu nekā nekad. Tomēr varianti, kas valdībā tika izskatīti, ir neapmierinoši. Mūsuprāt, piemērot neapliekamo minimumu apdzīvojamai platībai tomēr ir saprātīgi. Un, ja reiz kvadrātmetra vērtība vienā un tajā pašā gadījumā ir dažāda (ir mazvērtīgi kvadrātmetri Latgales pusē laukos un ļoti vērtīgi kvadrātmetri Rīgas centrā), varētu arī pieļaut, ka iespējama zināma blēdīšanās ar dzīvojamā platībā esošo cilvēku skaitu. Protams, šī blēdīšanās nevar būt bezgalīga, tā var būt, teiksim, kaut kādās sīkās vienībās. Mūsu apvienība varētu uz otro lasījumu ieteikt attiecībā uz neapliekamo minimumu vadīties pēc kadastrālās vērtības; tas nelielu daļu īpašumu tomēr atbrīvotu... Tātad šis atbrīvojums mazāk turīgai personai būtu lielāka apjoma, turīgai personai – mazāka apjoma, ja tik tālu nonāks. Šobrīd, protams, šeit ir lielas neskaidrības.

Attiecībā uz funkciju izvērtēšanu var teikt, ka tā ir pareiza. Šobrīd vairākas lielās sabiedriskās organizācijas ir vērtējušas šīs funkcijas. Redzams, ka bieži vien stipri atšķiras viņu domas par vienas vai otras funkcijas lietderību. Partija neuzskata par vajadzīgu sīki iedziļināties katrā atsevišķā funkcijā, jo tā tomēr ir valdības atbildība. Mēs tomēr uzskatām, ka krīzes apstākļos līdzekļus kultūras iestādēm, valsts valodai, kā arī sabiedriskajam radio un sabiedriskajai televīzijai atņemt ļoti maksimālā apjomā tikai tāpēc, ka ir grūti, nav pieļaujams. Katrā ziņā ir funkcijas, kuru saglabāšana ir vajadzīga un kurām jau tāpat ir pietiekami daudz nocirpts nost. Es domāju, pie tā ir rūpīgi jāstrādā. Šis viens liekais mēnesis, jādomā, nāks valdībai par labu, lai budžetu rūpīgāk sagatavotu.

A.Seile
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šodienas sēde bija diezgan nervoza, un diskusijas izvērtās diezgan asas, un varbūt tas viss tā bija tāpēc, ka sēdes darba kārtībā tika pašā pēdējā brīdī iekļauti tādi likumprojekti, kas nebija saņemti laikus un tātad nebija iepriekš izvērtēti nedz komisijās, nedz arī frakcijās. Jāteic: ja pirmajam lasījumam šie likumprojekti būtu tā rūpīgāk izvērtēti, arī debates būtu bijušas konstruktīvākas.

Ļoti nozīmīgs likumprojekts, protams, bija likuma grozījumi saistībā ar zemes reformu. Zemes lietotājiem tiek iedots papildu termiņš, līdz kuram var izpirkt zemi un līdz kuram var šo zemi uzmērīt. Un pats būtiskākais ir tas, ka tiek dota iespēja veikt atlikto maksājumu par zemi. Par to ir panākta vienošanās ar Hipotēku un zemes banku, un norēķinu termiņš varētu būt pat līdz 10 gadiem, ja zemes lietotājs nevēlas to darīt ātrāk.

Zināmā mērā man ir žēl, ka no darba kārtības tika izņemts likumprojekts par nekustamā īpašuma nodokli, kuru bija sagatavojusi Finanšu ministrija un kurš bija atbalstīts arī Ministru kabinetā. Ja jau mēs uz ilgāku laiku atliekam šā nodokļa projekta nodošanu komisijām, tad samazinās tas laiks, kurā varētu sagatavot un iesniegt priekšlikumus. Varbūt tas bija tāpēc, ka frakciju deputāti nespēja savā starpā vienoties arī Sadarbības padomē par šā projekta galīgo variantu. Tā ātrāka izskatīšana Saeimā būtu devusi iespēju sagatavot un iesniegt priekšlikumus, lai, valsts budžetu gatavojot, šie priekšlikumi varētu papildināt ieņēmumu daļu valsts budžetā.

Atbildīgā komisija, kas bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, nespēja vienoties savā starpā par attieksmi pret Tūrisma asociācijas ierosinātajām Tūrisma likuma izmaiņām, kas paredz svītrot no likuma normas par tūrisma gidu obligāto sertifikāciju. Pēc asociācijas ierosinājuma un secinājuma, šī sertifikācija, obligātā sertifikācija, apgrūtina mazo uzņēmējdarbību un liek birokrātiskus šķēršļus dažādu profesiju speciālistiem piedalīties ekskursiju pavadīšanā. Acīmredzot komisija izstrādās vēl kādus kompromisa variantus, un pēc tam atgriezīsimies pie šā likumprojekta tālākas izskatīšanas.

Jāteic, ka partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti jau tad, kad izskatīja pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, aktīvi iebilda, ka šā nodokļa atlaides 1400 sabiedriskā labuma organizācijām ievērojami samazinās budžeta ieņēmumu daļu. Nupat, vēl vakar, ir pieņemts lēmums Ministru kabinetā par to, ka kristiešu draudze “Prieka vēsts” arī būs sabiedriskā labuma organizācija. Es to saku vienkārši piemēra pēc, jo ļoti daudzas sabiedriskās organizācijas, sporta klubi gandrīz katrā novadā, piemēram, tāds sporta klubs “Bombardieris”... visas varēs dabūt šīs atlaides, kas paredzētas likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, ja tām uzņēmumi ziedos savu naudiņu.

Viens no tiem būtiskākajiem uzdevumiem, kas deputātiem ir jāveic, – tik tiešām ir rūpīgi jāizvērtē valsts pārvaldes funkciju samazināšanas iespējas un jāievieš vienoti darba samaksas sistēmas principi visās valsts un, iespējams, arī pašvaldību institūcijās. Priekšlikumi ir jāiesniedz Ministru kabinetam jau rītdien līdz pulksten 14.00. Iespējams, ka tieši birokrātijas un valsts pārvaldes izdevumu samazināšana ir tas, ko pieprasa sabiedrība, un tad arī vieglāk tiks uztverti atsevišķi grozījumi nodokļu likumos.

Nerunāšu šodien gari par Dzīvnieku aizsardzības likumu. Taču, manuprāt, nepareiza ir tā prakse, ka kārtīgi neizvērtētus likumprojektus tomēr pašā pēdējā mirklī iesniedz izskatīšanai Saeimā un pieprasa tiem noteikt steidzamību, kaut gan sabiedriskās organizācijas nav piedalījušās to apspriešanā.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Pats būtiskākais šodien, manuprāt, ir tas, ka Saeimas sēdes darba kārtībā netika iekļauts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. “Saskaņas Centrs” konsekventi iestājas pret nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu, un es ceru, ka arī turpmāk varas partijas nespēs nodrošināt balsis mājokļa nodoklim.

Frakcijas “Saskaņas Centrs” deputāti uzskata, ka šobrīd nav pieļaujams ieviest jaunus nodokļus, un neatbalstīs nevienu no nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas variantiem. Nodokļu sistēmas pamats ir godīgas attiecības starp valsti un nodokļu maksātājiem. Nodokļu maksātājs ir tiesīgs rēķināties ar to, ka naudu, kas samaksāta nodokļos, valsts atdos, sniedzot viņam konkrētus pakalpojumus. Bet kādus ieguvumus no jaunā nekustamā īpašuma nodokļa saņems nodokļu maksātāji, tipveida dzīvokļu īpašnieki visā valstī? Ir taču skaidri saprotams, ka nauda tiks iztērēta budžeta caurumu lāpīšanai, nevis investēta dzīvokļu fonda uzturēšanai normālā stāvoklī.

Es atgādināšu, ka daudzi valsts iedzīvotāji privatizēja dzīvokļus tipveida mājās, kuru tehniskais stāvoklis nebija ideāls, un pēc privatizācijas finansiālie izdevumi, kas saistīti ar daudzstāvu dzīvojamās mājas uzturēšanu, pilnībā gūlās uz dzīvokļu īpašnieku pleciem. Un tagad šiem cilvēkiem kāds liek papildus maksāt vēl arī nekustamā īpašuma nodokli! Mēs uzskatām, ka tas ir īsts rekets no valsts puses, turklāt apzināts rekets, jo bez mājokļa nevar iztikt neviens cilvēks un tāpēc ienākumi valsts budžetam būs garantēti. Valdības partijas jau tā nedod Latvijas iedzīvotājiem nekādas pozitīvas cerības, atņem cilvēkiem darbu un ienākumus, bet tagad vēl arī grasās izdzīt viņus uz ielas.

“Saskaņas Centrs” iestājas pret šo cinismu un pieliks visus spēkus, lai šāds likums Saeimā netiktu pieņemts.

M.Lasmanis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki desmiti likumprojektu, un frakcijas vārdā pacentīšos aktualizēt trīs, kuri mums likās paši būtiskākie šajā sēdē.

Pirmais, par ko gribu runāt, bija likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Mūsu sabiedrība nu ir tikusi pie vēl divām atzīmējamām dienām. Pirmā no tām ir Tēva diena, kas būs septembra otrā svētdiena. Un frakcija “Jaunais laiks” īpaši uzsver, ka sakarā ar tās ierosinājumu tika iestrādāta jau otrajā lasījumā un šodien trešajā lasījumā galīgi jau apstiprināta Starptautiskā veco ļaužu diena, kas tika vairākkārt lūgta no veco ļaužu sabiedrisko organizāciju puses, un šis lūgums ir uzklausīts.

Otrs likumprojekts, uz ko gribu vērst uzmanību, ir “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”. Būtiski, es domāju, sabiedrībai zināt to, ka šie grozījumi attiecas uz tiem cilvēkiem, kas nepaspēja privatizācijas procesā pilnvērtīgi līdz galam pabeigt savu īpašumu privatizēšanu. Sakarā ar mūsu ekonomikas sarežģīto situāciju un vairāku pašvaldību lūgumiem, jo šie iedzīvotāji nespēj zemi uzmērīt un izpirkšanas iespējas viņiem sarūk, zemju izpirkšanas termiņš tiek pagarināts līdz 2010.gada 31.augustam. Būtisks atvieglojums izpirkšanas procesā, es domāju, ir panāktā vienošanās ar Hipotēku un zemes banku, kas jau šobrīd slēdza, teiksim, nomaksas līgumus ar iedzīvotājiem, kuriem nebija iespējas pilnīgi norēķināties par savu īpašumu. Taču šobrīd ir panākta vēl viena vienošanās, kas ir redzama likumprojektā uz pirmo lasījumu, un es ceru, ka arī otrajā, galīgajā, lasījumā to saglabās, tā būs iespēja par zemi norēķināties pat 10 gadu laikā. Tas dos iespēju tiem, kuriem šobrīd ir noslēgti līgumi uz pieciem gadiem, tos pēc savas vēlēšanās pārslēgt uz 10 gadiem. Šis nomaksas termiņa variants attiecas tikai uz tiem pretendentiem, kuri norēķinās ar naudu, jo sertifikātu izmantošanas termiņi netiek pagarināti.

Un trešais likumprojekts, kuram gribu pievērst uzmanību un par kuru arī Saeimas sēdē bija diezgan lielas politiķu diskusijas, bija Dzīvnieku aizsardzības likums. Tajā bija iesniegti priekšlikumi, lai pilnveidotu un dažādotu kaušanas metodes lauksaimniecības dzīvniekiem, tādējādi dodot mūsu lauksaimniecības uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārtikas un gaļas sagatavošanu, jaunas eksporta iespējas uz valstīm, kur pēc reliģiskām īpatnībām ir citādākas kaušanas metodes. Šādas kaušanas metodes praktizē arī citās Eiropas dalībvalstīs, to skaitā Lietuvā un Igaunijā. Un es mūsu frakcijas vārdā gribu tikai izteikt atzinību, ka arī mēs esam spējuši pievienoties šai saimei, jo Austrumu tirgi, kur šo valstu reliģiskās īpatnības ir atšķirīgas no Latvijas, ir diezgan lieli tirgi. Un šodien situācijā, kad mums ir nepieciešami eksporta tirgi, es domāju, tā ir laba zīme.

Es piekrītu... Bija arī plaša diskusija par visu to, jo dzīvnieku aizstāvji likumprojektā saskata sava veida ētiskās nepilnības, bet es domāju, ka atbildīgajā komisijā visām ieinteresētajām sabiedriskajām organizācijām būs iespēja izteikties, un es domāju, ka mēs noteikti atradīsim kompromisu starp ekonomiskajām un ētiskajām vērtībām.

M.Roze
(ZZS frakcija):

Šodien Saeimas sēde pagāja stipri satrauktā gaisotnē, faktiski gaidot tos lielos notikumus, kas būs vistuvākajā laikā, respektīvi, gan valsts budžeta, gan arīdzan to pavadošo likumu, tajā skaitā arī likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli”, pieņemšanu.

Mūsu frakcija uzskata, ka būs nepieciešami grozījumi šinī likumā un ka šis likums būs jāievieš, kaut arī pašlaik varbūt nav tas pareizākais laiks.

Bet būtiski pašlaik varbūt atšķiras mūsu viedokļi no piedāvātā. Jo mēs tiešām uzskatām – un arī Saeima to lēma savā balsojumā, apstiprinot šāgada budžetu –, ka šim nodoklim ir jābūt atkarīgam arīdzan no iedzīvotāju skaita konkrētajā īpašumā, kuri tur dzīvo. Un mēs pilnīgi skaidri apzināmies, ka tradicionāli lauku sētas ir bijušas ar lielāku platību, bet arīdzan cilvēku, kas tur dzīvo, ir vairāk. Līdz ar to viņiem pienāktos būtiskākas atlaides šā nodokļa nomaksāšanā.

Protams, tika pieminēti arī vairāki citi likumi, kas varbūt pat neietekmē tik ļoti mūsu ekonomisko izaugsmi, bet tie prasīja ļoti karstas debates. Un kā vienu izņēmumu es varu minēt šo Dzīvnieku aizsardzības likumu, jo šeit ir iespēja saskaņot, kā es uzskatu, ētikas normas, reliģiskos rituālus un cienīt vēsturiskās tradīcijas, kādas ir vēsturiski izveidojušās dažādu ticību piederīgajiem, arīdzan ar mūsu ekonomiskajām interesēm. Mums ir pilnīgi reālas iespējas, ka mūsu Latvijā izaudzētie gaļas lopi varētu nonākt gan uz Latvijā dzīvojošo reliģisko kopienu pārstāvju galdiem, gan arī tikt eksportēti.

Ja mēs šādu likuma grozījumu nepieņemtu, tad tie paši dzīvnieki nonāktu kādā citā valstī, kuru mēs nekontrolējam, un tad mēs nevarētu būt pārliecināti, ka tur tik tiešām viss tiek atbilstoši ievērots. Un es arī domāju, ka tie briesmu stāsti, kas izskanēja no Saeimas tribīnes, lielā mērā neatbilst patiesībai saistībā ar šā likuma grozījumiem.

Tāpat ļoti būtiski ir grozījumi likumā par zemes reformu un likumā par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanu, jo tie ļaus lauksaimniekiem, kuriem līdz šim zeme bija lietošanā, bet kuri dažādu iemeslu, arī ekonomisku... Viņiem gluži vienkārši pašlaik nav finanšu līdzekļu un arīdzan tīri praktisku iespēju, jo mērniecības jaudas varbūt pēdējā laikā nav pietiekamas... Taču grozījums likumos ļaus šo procesu turpināt un norēķināties kā normāla hipotekārā kredīta gadījumā, tiesa, bez procentiem, kas arī ir ļoti būtiski. Un tātad faktiski tie ir divi paši būtiskākie grozījumi: viens paredz termiņa pagarinājumu, bet otrs to, ka maksāšanas līdzeklis var būt arīdzan nauda, jo pašlaik, pēc mūsu aprēķiniem, privatizācijas sertifikāti vairs nenosedz visu izpērkamās zemes apjomu.

J.Sokolovskis
(PCTVL frakcija):

Vakar bija Saeimas ārkārtas sēde, kurā deputāti apsprieda valdības parakstīto Nodomu protokolu ar Starptautisko Valūtas fondu. Kāpēc šis dokuments ir ļoti svarīgs? Tāpēc, ka tie pasākumi, kas ir paredzēti šajā Nodomu protokolā, atstās ietekmi uz jebkuru no Latvijas iedzīvotājiem.

Ko gatavo un ko apņemas izdarīt valdība, pieņemot nākamgada budžetu? Pirmām kārtām mēs tātad dzirdējām diskusiju par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu un bāzes paplašināšanu. Tas jums, katrai ģimenei, varētu izmaksāt aptuveni 60, 70 vai 80 latus gadā.

Šajā Nodomu protokolā ir arī pateikts, ka nepieciešamības gadījumā varētu paaugstināt pievienotās vērtības nodokli no 21 līdz 23 procentiem, kā arī varētu tikt pacelts iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiem ienākumiem... tām algām, kuras pārsniedz 500 latus. Turklāt valdība grasās samazināt sociālos pabalstus.

Tas gan nebija atšifrēts, bet ir aizdomas, ka kārtējo reizi tiks samazinātas pensijas un pārskatīti pabalsti ģimenēm ar bērniem, jo citu avotu valdība diez vai tagad atradīs.

Manuprāt, tas ir diezgan ciniski, un tas var novest pie tā, ka cilvēki neizpratnē pateiks: “Kam man maksāt nodokļus, ja valsts tagad paņem, piemēram, no tās summas, kuru gatavs maksāt darba devējs...” Sākumā 24 procenti bija sociālais nodoklis, pēc tam – 9 procenti – sociālais nodoklis, ko maksā darba ņēmējs, pēc tam 23 procenti iedzīvotāju ienākuma nodoklis... Tad iznāk, ka valsts ar nodokļu palīdzību pārdala gandrīz pusi... tieši ar nodokļu palīdzību. Pēc tam atlikušo daļu cilvēks tērē, pērkot dažādas preces un pakalpojumus. Katrs no jums maksā 21 procentu pievienotās vērtības nodokli, maksā akcīzes nodokli, ar kuru apliek gan cigaretes, gan alkoholu, gan kafiju, gan bezalkoholiskos dzērienus, gan benzīnu un tā tālāk. Turklāt šajā cenā par iegādātajām precēm vai pakalpojumiem ietilpst arī citi nodokļi, tostarp ražotāju un pārdevēju nodokļu izmaksas. Un tad iznāk tā, ka no jūsu algas apmēram 70 procentus valsts atņem dažādu nodokļu veidā.

Tagad vēl būs nekustamā īpašuma nodoklis, un tas būs diezgan ievērojams. Līdz ar to valdība stimulē cilvēkus vienoties, piemēram, ar darba devējiem par algu aploksnēs, pirkt preces vai pakalpojumus bez čekiem. Tad cilvēki pirks arī kontrabandas preces.

Agrāk cilvēki gribēja cīnīties ar savu darba devēju, lai tomēr panāktu, ka par viņiem maksā visus nodokļus, bet tagad viņi ir pārliecinājušies, ka, neskatoties uz to, ka viņi ir maksājuši visus nodokļus, tad, kad ir pienācis tāds brīdis, kad cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība, kad ir iestājusies krīze, valdība ne tikai nepalielināja sociālo aizsardzību, bet pat samazināja tos pabalstus, kuri bija agrāk garantēti. Līdz ar to cilvēkos samazinās... Tātad cilvēki neuzskata, ka viņiem ir liels pienākums maksāt nodokļus. Bet tas novedīs pie tā, ka budžeta ienākumi atkal samazināsies un pēc kāda laika nāksies samazināt arī budžeta izdevumu daļu..

Ļoti spilgti to varēja redzēt saistībā, piemēram, ar akcīzes nodokli. Pagājušajā gadā akcīzes nodoklis tika palielināts ļoti ievērojami, un rezultātā mēs saņēmām gandrīz 27 miljonus, bet šajā gadā budžets nesaņems, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 27 miljonus.

Starp citu, 27 miljonus valdība plāno iegūt no nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanas un bāzes paplašināšanas. Tātad par tās kļūdām maksās nodokļu maksātāji.

Līdz ar to mēs esam kategoriski pret nodokļu paaugstināšanu, jo esam pārliecināti, ka nodokļu turpmākā paaugstināšana novedīs pie budžeta ienākumu samazināšanās, un, ja valsts negarantēs saviem cilvēkiem sociālo aizsardzību, tad tas novedīs pie tā, ka tuvāko trīs gadu laikā Latviju pametīs vairāk nekā 100 tūkstoši darbaspējīgo iedzīvotāju. Viņi strādās un maksās nodokļus citur.

V.A.Krauklis
(Tautas partijas frakcija):

Par šodienas sēdi jau mani kolēģi diezgan plaši stāstīja. Tiešām pieminēšanas vērts ir lauku apvidu zemes potenciālo īpašnieku problēmu atrisinājums un jautājums par jaunā biznesa iespējām Austrumu zemēs, par ko tiešām bija karstas debates – bieži vien varbūt pārlieku emocionālas, bet rezultāts ir sasniegts labvēlīgs.

Es vairāk gribu pievērsties vakardienas ārkārtas sēdei, kura tika sasaukta pēc Tautas partijas pieprasījuma un kurā gan finanšu ministrs Einars Repše, gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis skaidroja deputātiem gan šo Nodomu protokolu ar Starptautisko Valūtas fondu, gan arī aizdevuma izmantošanu un tā kontroli. Un jau pats fakts vien ir ļoti apsveicams. Tiesa gan, mēs bijām cerējuši sagaidīt krietni lielāku akcentu uz to, kā ar šīs aizņemtās naudas palīdzību tiks veicināta ekonomika, lai tādā veidā papildinātu budžeta ieņēmumus. Vairāk mēs atkal dzirdējām tādus ieskicējumus, ko vēl vajadzēs samazināt, kaut gan faktiski balansam būtu jābūt tādam, ka tad, ja budžeta izdevumi tiek samazināti... Un ir jāatzīst, ka tiešām valsts pārvaldē vēl ir nelielas samazināšanas iespējas... ka par tādu pašu summu nauda būtu jāiegulda ekonomikā, tādējādi veicinot jau ar esošajām nodokļa likmēm lielākus budžeta ieņēmumus.

Tautas partijas nostāja šajā ziņā ir konsekventa un atšķirīga no pārējiem koalīcijas partneriem, ka jauni nodokļi šajā ekonomiskajā situācijā nav pieņemami, izņemot kapitāla pieauguma nodokli, kas arī ir diskutējams. Bet arī, protams, šim nodoklim ir jābūt ar diezgan augstu slieksni, lai tas neskartu tos cilvēkus, kuri faktiski šobrīd jau dzīvo zem iztikas minimuma vai knapi, knapi spēj savilkt galus, jo citādi netiks sasniegts šis fiskālais efekts, netiks iegūti šie ieņēmumi un mazināsies faktiski arī līdzekļu aprite tautsaimniecībā.

Te jau tika pieminēts jautājums par dzīvojamo telpu nodokli. Arī šajā gadījumā mēs uzskatām, ka šis nodoklis pašlaik nav ieviešams. Tas ir principā atbalstāms kā ideja, bet tas ir ieviešams tikai tajā laikā, kad tautsaimniecībā ir augšupeja.

Vēl es gribu pateikt to, ka mūsu piedāvātais plāns, kādā veidā risināt valsts budžeta problēmas, ir tā sauktais Edgara Zalāna izstrādātais plāns, kura būtība ir izvērtēt valsts un pašvaldību pakalpojumus, kas ir nepieciešami iedzīvotājiem, skaidri tos definēt, pateikt, kādā veidā iedzīvotāji tos saņem un ka tiem ir jābūt saņemamiem visā Latvijas teritorijā. Un tad, izejot no tā, mēs varam aprēķināt, cik tad naudas valsts pārvaldē ir nepieciešams. Diemžēl tādas īstas diskusijas koalīcijā pašlaik par to mums diezgan grūti saprotamu iemeslu dēļ nav bijis.

Vēl mēs akcentējām arī to, ka ir ārkārtīgi svarīga Eiropas fondu apguve, bet mēs diemžēl dažkārt bijām spiesti secināt, ka tieši tie Eiropas fondi, kuri ir domāti tautsaimniecībai, kuri ir domāti tieši privātuzņēmējiem, pašlaik faktiski ir apturēti budžeta līdzfinansējuma nepietiekamības dēļ. Uz to mēs norādījām arī vakardienas ārkārtas sēdē. Turklāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi attiecīgu vēstuli finanšu ministram un ekonomikas ministram, lai kaut vai īstermiņā uz budžeta deficīta palielinājuma rēķina šī nauda tomēr tiktu atrasta un lai šī fondu nauda nonāktu tautsaimniecībā, kā rezultātā faktiski jau nākamgad šī nauda ar uzviju atnāktu atpakaļ, jo ir skaidrs, ka no Eiropas saņemtā nauda ir daudz, daudz lielāka nekā šī līdzfinansējuma daļa, un tā dod sinerģiju tautsaimniecībā arī citu nodokļu ieņēmumu veidā.