Par Latvijas nostāju Eiropadomes sanāksmē

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš:

17.septembra neformālajā Eiropadomes sanāksmē Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji vienosies par kopīgu ES nostāju G-20 samitam, kas notiks š.g. 24.–25.septembrī Pitsburgā.

G-20 samita ietvaros plānotas debates par vispārējo ekonomisko situāciju, kompensācijām finanšu sektorā, finanšu tirgus uzraudzības stiprināšanu, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) resursiem, kā arī klimata pārmaiņu jautājumiem (t.sk. energoefektivitāti) un atbalstu pasaules nabadzīgākajām valstīm.

Ekonomiskā situācija

ES dalībvalstis (kopējās ES nostājas projektā), kā arī G-20 finanšu ministri un centrālo banku vadītāji (4.–5.septembra paziņojumā un deklarācijā) ir pauduši vairākas apņemšanās, lai stabilizētu ekonomisko situāciju un atjaunotu normālu finanšu tirgus darbību.

Tā, piemēram, ir nepieciešams turpināt darbu, lai atbalstītu potenciālu globālās ekonomikas izaugsmi, tajā pašā laikā atbilstoši uzturot monetārās, finanšu un fiskālās programmas ar uz stabilitāti orientētiem mērķiem.

Kā prioritāte joprojām ir noteikta fiskālā stimulēšana. ES koncentrē atbalstu ekonomikai ar plašu monetāro un fiskālo impulsu palīdzību. Notiek Eiropas Ekonomikas atveseļošanas programmas ieviešana. Vispārīgs atbalsts ES ekonomikai 2009. un 2010.gadā tiek plānots 5% no IKP, tam jāpieskaita valstu valdību atbalsts saviem banku sektoriem.

Tiklīdz sāksies atveseļošanās un ekonomikas riski samazināsies, ir nepieciešams nodrošināt progresīvu fiskālās politikas pārorientāciju uz ilgtspēju. Šobrīd ir nepieciešams sākt izstrādāt atbilstošas izejas stratēģijas ar mērķi nodrošināt uzticamību kredītspējai un fiskālai ilgtspējai.

Lai atjaunotu attīstību, ļoti būtiska ir atbilstoša banku sektora funkcionēšanas nodrošināšana, kas ļautu privātā sektora aizņēmējiem piekļūt kredītiem ar pieņemamiem nosacījumiem, kā arī palielinātu ekonomikas stimulu pakešu ietekmi. Paralēli pasākumiem atjaunot banku bilanču kvalitāti ir jārealizē banku sektora restrukturizācijas process, kur tas ir nepieciešams, ar mērķi atjaunot banku ilgtermiņa dzīvotspēju.

Tāpat nepieciešams veikt papildu pasākumus, kas būtu pamatā sabalansētākai un ilgtspējīgai attīstībai. ES uzskata, ka ir būtiski pastiprināt makroekonomisko svārstību uzraudzību (ietaupījumi, investīcijas, strukturālās politikas). Starptautiskajai makroekonomiskajai koordinācijai jābūt daļai no šā procesa, kur SVF ir galvenā loma, kas balstīta uz uzraudzību.

Ir jācīnās pret protekcionisma atjaunošanos. ES novērtē atjaunoto ieguldījumu ātra un taustāma progresa veicināšanā attiecībā uz globāliem, līdzsvarotiem secinājumiem pēc Dohas sarunām. Pēc Londonas samita un L’Aquila samita tas būs spēcīgākais kopīgā mērķa signāls, ko ir nepieciešams dot, lai atjaunotu izaugsmi. Pilnīga 250 miljardu dolāru tirdzniecības finanšu paketes īstenošana, kas apstiprināta G-20 samitā Londonā, ir ļoti būtiska, lai turpinātu atbalstīt tirdzniecības plūsmu.  

Latvija atbalsta principu īstenošanu, uz kuriem tiek likts akcents sagatavotajā ES dalībvalstu ieguldījumā, gatavojoties G-20 samitam Pitsburgā un š.g. 4.–5.septembra G-20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju paziņojumā, tādējādi nodrošinot iepriekšējos G-20 samitos pausto apņemšanos un izvirzīto mērķu sekmīgu īstenošanu.

Latvija uzskata, ka pozitīvs signāls finanšu tirgus dalībniekiem un iedzīvotājiem būtu, ja G-20 samita dalībnieki vienotos par kopēju apņemšanos izstrādāt starptautiski koordinētas izejas stratēģijas. Vienlaikus jānodrošina, ka šodien pieņemtie īstermiņa pasākumi nav pretrunā ar ilgtspēju un ekonomikas konkurētspēju garākā termiņā.

Kompensācijas finanšu sektorā

Atalgojuma politika finanšu sektorā ir būtisks aspekts, lai veidotu stabilu finanšu sistēmu, līdz ar to tam būtu jāpievērš uzmanība Pitsburgas samitā 24.–25.septembrī. Šāds viedoklis izskanējis gan no ES dalībvalstu puses, gan arī š.g. 4.–5.septembra G-20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmē Londonā.

ES dalībvalstis atkārtoti uzsver nepieciešamību ievērot 2009.gada aprīlī Londonā pausto apņemšanos attiecībā uz atalgojuma politiku, nodrošinot atbilstošu riska vadību un saikni ar darbību ilgtermiņā, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus G-20 dalībvalstu starpā. ES dalībvalstu/dalībvalstu valdību vadītāji Eiropadomē ir lēmuši par stingrāku noteikumu ieviešanas nepieciešamību ES finanšu sektorā. Eiropas Komisija nākusi klajā ar grozījumiem Kapitāla prasību direktīvā, nosakot stigrākus atalgojuma principus ES bankām (direktīvas grozījumu prasības ES paredzēts ieviest līdz 2010.gada 31.decembrim), un līdzīgi grozījumi tiks pakāpeniski veikti arī citos finanšu sektoros (piem., apdrošināšanā).

Arī Finanšu stabilitātes padome (FSB) ir nākusi klajā ar rekomendācijām atalgojuma noteikšanai, formulējot šādus pamatprincipus:

1) ir jāuzlabo pārvaldība – jāizveido atalgojuma komitejas, iekļaujot sastāvā arī riska kontrolierus;

2) jāveicina caurskatāmība – piemēram, Francija piedāvā bankām publicēt līdz ar gada pārskatu pielikumā detalizētu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par atalgojuma politiku, lēmumu pieņemšanas procesu, informāciju par prēmiju piešķiršanas kritērijiem, izmaksātās kompensācijas, akcijas;

3) personālam, kas iesaistīts finanšu institūciju risku noteikšanā, būtu jāveicina izpratne par riskiem:

(i) mainīgajam atalgojumam, t.sk. prēmijas un cita veida piemaksas un bonusi, ir jābūt samērīgā līmenī attiecībā pret fiksēto atalgojumu, un tas ir jānosaka atkarībā no bankas, struktūrvienības un darbinieku darbības rezultātiem;

(ii) ja atalgojuma daļa tiek izsniegtas akcijās, tās attiecīgu laika periodu nedrīkst pārdot – piemēram, Francija ir nolēmusi trešdaļu prēmiju izmaksāt akcijās vai citos neskaidras naudas līdzekļos, kurus nedrīkstēs pārdot vidēji divus gadus;

(iii) attiecībā uz mainīgo atalgojumu – ir jāizvairās no garantētajām prēmijām. Tā, piemēram, ja bankas darbībā parādās negatīvas attīstības tendences, tad mainīgais atalgojums var netikt izmaksāts;

(iv) vadītāju un darbinieku atalgojumam jābūt elastīgam attiecībā pret potenciālajiem riskiem. Uzņēmuma valdei ir jābūt konkrētiem principiem, kā bankas darbības pasliktināšanās rezultātā samazināt atalgojumu.

ES dalībvalstis uzskata, ka G-20 būtu jāpārnes iepriekš minētie principi noteikumos, kas attiektos uz finanšu institūcijām ar sarežģītām un riskantām darījumu aktivitātēm.

Ir jāmeklē veidi, kā ierobežot mainīgo atalgojumu bankās – vai līdz noteiktai kopīgai atalgojuma proporcijai, vai atkarībā no bankas ienākumiem un peļņas.

Latvija atbalsta noteikumu stiprināšanu atalgojuma politikas finanšu sektorā, nodrošinot atbilstošu riska vadību un saikni ar finanšu institūcijas darbību ilgtermiņā.

Latvija uzsver, ka risinājumi atalgojuma politikas sakārtošanā būtu jāpieņem globālā līmenī, jo pretējā gadījumā pastāv iespēja, ka finanšu tirgū rastos nevienlīdzīgi konkurences apstākļi starp valstīm un reģioniem, kuros atalgojumu politika būtu regulēta stingrāk attiecībā pret tām valstīm un reģioniem, kur šis jautājums nebūtu regulēts.

Finanšu tirgus uzraudzības stiprināšana

2008.gada novembra Vašingtonas G-20 samita laikā līderi vienojās par starptautiskās finanšu sistēmas reformas galvenajiem principiem. 2009.gada aprīlī Londonas samitā tika panākta vienošanās par Finanšu stabilitātes foruma pārveidi par Finanšu stabilitātes padomi (FSB), piešķirot institūcijai lielākas pilnvaras. Tāpat Londonas samitā tika lemts par starptautiskā regulējuma ietvara stiprināšanu, regulējuma ietvara paplašināšanu, samaksu sistēmas sakārtošanu, regulējuma un uzraudzības standartu stiprināšanu, grāmatvedības standartu sakārtošanu un efektīvas kredītreitingu aģentūru darbības uzraudzības nodrošināšanu.

Londonas š.g. 4.–5.septembra G-20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmē tika panākta vienošanās par kopēju deklarāciju finanšu sistēmas stiprināšanai, kuru plānots virzīt tālākai apstiprināšanai G-20 samitā Pitsburgā. Šī deklarācija paredz apņemšanos atalgojuma sistēmas sakārtošanai finanšu sektorā, sistēmiski svarīgu finanšu institūciju uzraudzībā, stingrāka regulējuma izstrādē (piem., piesaistīto līdzekļu apmēra noteikšana, kapitāla bufera veidošana), cīņai ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, viendabīgai un koordinētai starptautisko standartu ieviešanai un vienotu augstas kvalitātes starptautisko grāmatvedības standartu izstrādei.

Gatavojoties G-20 samitam š.g. 24.–25.septembrī Pitsburgā, ES akcentu liek uz vienošanās panākšanu par detalizētāku politiku, kā īstenot iepriekš izvirzītos mērķus. ES aicina nekavējoties koordinēti un pilnībā ieviest 2009.gada aprīļa Londonas G-20 samita apņemšanos finanšu sektora regulējuma jomā.

Gaidāmajā G-20 samitā ES dalībvalstis vēlas uzsvērt šādas jomas, kurās starptautiskā mērogā būtu nepieciešama ātra un stingra rīcība:

1) uzraudzības sistēmas reformēšana, paralēli mikrolīmenim nodrošinot arī makrolīmeņa finanšu sektora uzraudzību (līdzvērtīgi reformai, ko plāno īstenot ES);

2) uzraudzības noteikumu stiprināšana (piem., kapitāla kvalitāte un kvantitāte, kapitāla buferu veidošana, piesaistīto līdzekļu apmēra noteikšana, uzkrājumu veidošana, kas ņem vērā iespējamos nākotnes zaudējumus);

3) finanšu sistēmas struktūras stiprināšana (t.sk. sistēmiski svarīgās finanšu institūcijas, agrīnās brīdināšanas mehānisms, lēmumu pieņemšanas un uzticamu likvidācijas plānu juridiskais ietvars, pārrobežu uzraudzības kvalitāte);

4) konkurences politikas stiprināšana (konkurētspēja un vienlīdzīgi darbības apstākļi);

5) atalgojumu politikas stiprināšana finanšu sektorā;

6) tirdzniecības un pēctirdzniecības infrastruktūras uzlabošana (galvenā uzmanība šeit pievērsta ārpusbiržas atvasināto instrumentu (OTC derivatives) tirgus drošumam);

7) grāmatvedības standartu sakārtošana;

8) cīņa ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas;

9) finanšu tirgu integritātes veicināšana un uzmanības pievēršana finanšu pakalpojumiem privātpersonām.

Latvija uzskata, ka ir būtiski starptautiskā mērogā nodrošināt ātru, koordinētu un visaptverošu iepriekšējo G-20 samitu laikā pausto apņemšanos īstenošanu finanšu sektora regulējuma un uzraudzības jomā.

Tāpēc Latvija atbalsta principu īstenošanu, uz kuriem tiek likts akcents sagatavotajā ES dalībvalstu ieguldījumā un š.g. 4.–5.septembra G-20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju deklarācijā.

Latvija piekrīt, ka ir būtiski pilnveidot finanšu tirgus regulējumu, lai nepieļautu krīzes atkārtošanos nākotnē.

Finanšu sektora regulējuma un uzraudzības kvalitāte ir svarīgs finanšu stabilitātes aspekts. Tāpēc ir būtiski īstenot finanšu sektora uzraudzības reformu, ko piedāvā Eiropas Komisija un de Larosiere darba grupa, lai padarītu finanšu sektora uzraudzību efektīvu un pietiekamu, kas ir jo īpaši svarīgi uzticības atjaunošanai finanšu tirgū.

Starptautiskā valūtas fonda resursi

Š.g. aprīlī G-20 samita laikā Londonā G-20 līderi vienojās par nepieciešamību trīskāršot Starptautiskā valūtas fonda (SVF) resursus, palielinot jaunu aizdošanas nosacījumu (New Arrangements to Borrow, NAB) mehānisma ietvaros pieejamos līdzekļus par 500 mljrd. ASV dolāru. Sagaidāms, ka apņemšanās varētu tikt izpildīta G-20 samitā Pitsburgā.

Š.g. 2.septembra Ekonomikas un finanšu lietu ministru padomes laikā ministri vienojās par gatavību palielināt ieguldījuma apjomu no 75 mljrd. eiro (100 mljrd. ASV dolāru) līdz 125 mljrd. eiro (175 mljrd. ASV dolāru), tādējādi ES dalībvalstu ieguldījuma īpatsvars paplašinātajā NAB sastādīs 35%, kas aptuveni atbilst ES kvotas īpatsvaram SVF (31,9%). Tajā pašā laikā ES ir aicinājušas līdzdarboties un sniegt savu ieguldījumu visus G-20 locekļus, kā arī citas finansiāli stabilas SVF dalībvalstis.

Attiecībā uz Vispārējo speciālās aizņēmuma tiesības (special drawing right; SDR) līdzekļu piešķiršanu, ES dalībvalstis pauž gatavību nodrošināt veiksmīgu šo līdzekļu piešķiršanas ieviešanu, taču tajā pašā laikā SDR resursi nedrīkst kļūt par SVF aizdošanas programmu aizstājēju. Turklāt ES uzsver, ka SDR likviditātes nodrošināšanai ir jāpaplašina to valstu grupa, kas ir iesaistītas darījumos ar SDR.

Lai veicinātu stabilitāti, kā arī atgūtos no ekonomiskās lejupslīdes, finanšu krīzes un tās radītajām sekām, Latvija atbalsta nepieciešamību pēc koordinētas rīcības gan ES līmenī, gan arī globālā mērogā, valstīm izmaksu slogu padarot pēc iespējas vienlīdzīgāku.

Latvija pašlaik nav to ES dalībvalstu vidū, kas piedalās SVF resursu palielināšanā.

Klimata pārmaiņas

ES pauž gatavību Kopenhāgenas klimata konferences laikā panākt globālu, ambiciozu un visaptverošu vienošanos. Šīs vienošanās stūrakmens ir finanšu resursu steidzama un ievērojama palielināšana, lai īstenotu tādus pasākumus kā pasaules siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšana, pielāgošanās globālās sasilšanas radītai ietekmei, tehnoloģiju sadarbība un rīcībspējas palielināšana.

Klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu galvenajam finansēšanas avotam ir jābūt privātajam sektoram. Ir jānodrošina atbilstošs stimuls investīciju ieguldīšanai tehnoloģijās ar zemu oglekļa emisijas līmeni. Mērķis ir izmantot viszemāko izmaksu emisiju mazināšanas iespējas plašā un likvīdā globālā oglekļa tirgū, sasaistot emisiju tirdzniecības sistēmas un uzlabojot projektu kredītu mehānismus.

Visām valstīm, izņemot vismazāk attīstītās, būtu jāpiedalās klimata pārmaiņu mazināšanas finansēšanā attīstības valstīs, balstoties uz specifiski noteiktu ieguldījuma shēmu, kas atspoguļo katras valsts spēju ieguldīt, kā arī tās atbildību par emisiju apjomu.

Līdzekļu izmaksāšanas mehānismu pārvaldībai ir jābūt caurskatāmai, taisnīgai, efektīvai, kā arī tai ir jāatspoguļo sabalansēta pārstāvniecība. Ir jāizveido visaptveroša sistēma, lai noteiktu, ziņotu un pārbaudītu klimata pārmaiņu mazināšanai veiktās darbības un finansējumu, kā arī nodrošinātu atbilstību.

Latvija atbalsta maksātspējas un atbildības par emisiju līmeņiem principus kā pamatu starptautiskā finansējuma sadalījumam. Turklāt Latvija uzskata, ka šie abi principi ir jāņem vērā gan iekšējā, gan arī globālā sloga sadalē. Ja atbildību par emisijām nepiemēro kā iemaksu principu, tiek zaudēta motivācija emisiju samazināšanai, kas būtu pretrunā ar vispārējiem klimata politikas mērķiem.

Enerģētikas drošība

ES Pitsburgas G-20 samitā plāno apspriest jautājumu par enerģijas drošību.

Enerģijas drošība – pieeja diversificētiem, drošiem un pieejamiem enerģijas avotiem – ir globālās ekonomikas pamatā. Enerģijas tirgus neefektīva darbība var negatīvi ietekmēt gan enerģijas ražotājus, gan patērētājus. Neefektīvs enerģijas tirgus traucē pāreju uz tīriem enerģijas avotiem, veicinot fosilā kurināmā patēriņu un līdz ar to palielinot klimata izmaiņas.

Enerģijas drošības jomā G-20 līderiem Pitsburgas samitā tiek ierosināts apspriest trīs darbības virzienus, kas sekmētu enerģijas drošības palielināšanos un pāreju uz tīras enerģijas ekonomiku:

• naftas tirgus caurspīdīguma palielināšana;

• fosilā kurināma un elektroenerģijas subsīdiju likvidēšana;

• enerģijas nabadzības samazināšana.

Naftas tirgus caurspīdīguma palielināšana

Ticama un savlaicīga informācija par naftas pieprasījumu, piegādi un krājumiem ir svarīgs faktors, kas nodrošina enerģijas tirgus sekmīgu funkcionēšanu. Līdz ar to ir nepieciešama cieša sadarbība starp naftas ražotājiem un patērētājiem, kā arī tiesiskas, regulētas vides radīšana, lai veicinātu ilgtermiņa enerģijas investīciju plānošanu. Lai to sasniegtu, G-20 līderiem būtu jāvienojas par iknedēļas vietējā naftas tirgus pārskatu sistēmas izveidi, kurā tiktu ietverta informācija par naftas ražošanu, importu, eksportu, pārstrādi, patēriņu un krājumiem; investēt līdzekļus, lai nodrošinātu valstu spēju apkopot informāciju par enerģētiku, analizēt enerģijas patēriņa paraugus un uzlabot enerģijas pieprasījumu prognozēšanu. Valstīm, kurām jau ir izveidotas modernas datu apkopošanas sistēmas, būtu jākonsultē valstis, kuras šādas sistēmas tikai izstrādā.

Fosilā kurināmā un elektroenerģijas subsīdiju likvidēšana

Atsevišķu enerģijas veidu subsīdijas kropļo enerģijas tirgu un nesekmē ilgtspējīgu pieprasījumu, kā arī patērētāji nesaņem pareizus cenu signālus, kas nepieciešami efektīva enerģijas tirgus funkcionēšanai. Subsīdijas arī kavē investīcijas alternatīvajos enerģijas avotos, tādējādi palielinot siltumnīcas gāzu emisiju apjomu un radot klimata izmaiņas. Fosilā kurināmā subsidēšana ir raksturīga daudzām valstīm, jo īpaši kurināmā eksportētājām valstīm. Lai mazinātu fosilā kurināmā patēriņu un ekoloģiskās problēmas, kas rodas, piemērojot fosilā kurināmā subsīdijas, tiek ierosināts sniegt palīdzību ar enerģiju nabadzīgām valstīm attīstīt atjaunojamos enerģijas avotus, paaugstināt energoefektivitāti, tajā skaitā ar Atjaunojamās enerģijas programmas palīdzību.

Enerģijas nabadzības samazināšana

Pasaulē miljoniem cilvēku dzīvo bez iespēja saņemt mūsdienīgus enerģijas pakalpojumus, un tas kavē viņu izkļūšanu no nabadzības. Fosilais kurināmais šiem nabadzībā dzīvojošiem iedzīvotājiem ir un būs galvenais enerģijas avots. Lai mazinātu ietekmi uz klimatu un nodrošinātu vides aizsardzību, nabadzīgām valstīm (lielākoties Āfrikas valstīm) būtu jāpalīdz to enerģijas patēriņā arvien plašāk izmantot atjaunojamos enerģijas avotus, piesaistot gan Atjaunojamās enerģijas programmu, gan Stratēģiskā klimata fonda programmas investīcijām atjaunojamos enerģijas avotos, kā arī iesaistot minētajā pasākumā Pasaules banku un citas starptautiskas finanšu institūcijas.

Latvija atzinīgi vērtē priekšlikumu G-20 valstu līderu samitā apspriest naftas tirgus caurspīdīguma palielināšanu, atjaunojamo energoresursu izmatošanas veicināšanu un enerģijas nabadzības samazināšanu, kā arī klimata pārmaiņu jautājumu risināšanu.

Atbalsts pasaules nabadzīgākajām valstīm

Ņemot vērā būtiskās problēmas, ar kurām nākas saskarties pasaules nabadzīgākajām valstīm, G-20 sanāksmes laikā plānots vienoties par nepieciešamo tālāko rīcību, lai palīdzētu šīm valstīm pārvarēt finanšu krīzi un atjaunot ekonomisko izaugsmi.

ES puse G-20 samita laikā galvenokārt plāno koncentrēties uz jautājumiem, kas saistīti ar nabadzīgāko valstu piekļuvi starptautiskajam finansējumam.

ES norāda, ka plānotajam zema ienākuma valstīm pieejamo SVF instrumentu pārskatam būtu jānodrošina augstāka šo instrumentu efektivitāte, saskaņā ar SVF mandātu un sekmējot nabadzības mazināšanu un saistību ilgtspēju.

Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc SVF līdzekļiem ir būtiski pieaudzis, var rasties nepieciešamība mobilizēt papildu līdzekļus. SVF aizdevumu kapacitātes celšanas atbalstam nepieciešams apzināt iespējas piesaistīt papildu resursus subsidēto aizdevumu finansēšanai. Tikpat svarīga ir SVF cieša sadarbība ar zema ienākuma valstīm, sniedzot tām padomu krīzes seku mazināšanai. Visi pasākumi attiecībā uz zema ienākuma valstīm jāveic ciešā saskaņā ar citu svarīgu attīstības institūciju veiktajām darbībām.

SVF un Pasaules bankas izveidotā saistību ilgtspējas ietvara (debt sustainability framework) mērķis ir palīdzēt zema ienākuma valstīm nodrošināt attīstības finansējuma vajadzības, neuzkrājot neilgtspējīgu saistību līmeni. Tajā pašā laikā ES aicina piemērot esošo elastību saistību ilgtspējas ietvarā, lai nodrošinātu, ka finansēšana nekļūst procikliska.

Vienlaikus ES atkārtoti apstiprina savas saistības sasniegt Oficiālās attīstības palīdzības finansējuma mērķus un atbalstīt jaunattīstības valstu centienus sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus.

Latvija atzinīgi vērtē ES sagatavoto nostāju par nepieciešamo rīcību un pasākumiem attiecībā uz atbalstu pasaules nabadzīgākajām valstīm. Uzskatām, ka pašreizējā situācijā ir īpaši nozīmīgi veicināt zema ienākuma valstu piekļuvi starptautiskajam finansējumam, vienlaikus nodrošinot šo valstu saistību ilgtspēju.

Ministra informatīvais ziņojums “Par 2009.gada 17.septembra neformālajā Eiropadomes sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem” Ministru kabineta sēdē 2009.gada 15.septembrī (ārlietu ministra vietā ziņo ārlietu ministra pienākumu izpildītājs, aizsardzības ministrs Imants Lieģis)