Par izmaiņām meža dienesta funkcijās

Otto Žvagiņš, Valsts meža dienesta ģenerāldirektora pienākumu pildītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Kā, jūsuprāt, norisējusi meža nozares valsts pārvaldes institucionālās uzbūves optimizācija jeb vienkāršāk izsakoties, reforma?

— Es gribētu teikt, ka reforma meža nozarē ir tikai sākusies. Ir pieņemts Valsts meža dienesta likums, kas stājās spēkā 1. janvārī, ir pārejas noteikumi, un ar Ministru kabineta lēmumu ir nodibināta valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (LVM). Ar Valsts meža dienesta likumu daļa VMD funkciju nodotas jaunizveidotajai akciju sabiedrībai. Bet reforma patiesībā būs beigusies tikai tad, kad būsim pārliecinājušies, ka šī akciju sabiedrība tiešām spēj nodrošināt valsts kā meža īpašnieka interešu pārstāvēšanu un dod valstij peļņu. Šādā aspektā reforma meža nozarē ir tikai sākumā.

— Vai LVM attaisnos tās izveidošanas mērķi? Pēc cik ilga laika par tās lietderību varētu spriest?

— Par to nu es pašlaik vēl nekādā ziņā negribētu spriest. Tas nebūtu apspriežams arī pēc pāris mēnešiem un pat ne pēc gada. Uzņēmuma izveidošanas un darbības uzsākšanas grūtības var neļaut nodrošināt maksimālo peļņu, un tas ir objektīvs iemesls. Meža apsaimniekošana ilgst vienu audzi, tas ir, gandrīz simt gadu, un meža kā īpašuma vērtības palielināšanu varēs konstatēt tikai pēc ilgāka laika. Taču mana pārliecība ir: pēc diviem trim gadiem mēs sapratīsim, ka LVM izveidošana bija pareizs lēmums. Mūs pārliecinās skaitļi, kas būs redzami LVM gada pārskatos.

— Šis nav jūsu kompetences jautājums, bet — ja LVM tomēr nebūs sevi attaisnojusi, vai tā netiks tālāk nodota privatizēšanai vai tamlīdzīgi?

— Es pat nepieļauju domu, ka kas tāds varētu notikt. Ar šo reformu valstij beidzot kļūs skaidrs, ko tā gūst un ko var gūt no sava īpašuma, no meža, un cik tai izmaksā Valsts meža dienesta (VMD) kā meža likumdošanas ievērošanu uzraugošas institūcijas uzturēšana. Bez tam VMD konsultē cilvēkus jautājumos, kas saistīti ar meža apsaimniekošanu. Un tas arī ir ieguvums.

Līdz šim bija tā, ka valstij bija īpašums — mežs, bet visi no tā iegūtie līdzekļi "grozījās" pa VMD speciālo budžetu. Un valstij nebija skaidrības, cik īsti tā no sava meža iegūst. Taču potenciāls, ko Latvijā var dot mežs, noteikti ir augšanas stadijā un pašlaik netiek pilnībā izmantots. Un mums ir visas iespējas guvumu palielināt.

— Ir pieņems Valsts meža dienesta likums. Vai VMD funkcijās ir būtiskas izmaiņas?

— Jā, izmaiņas tiešām ir būtiskas. Un galvenā ir tā, ka VMD vairs nenodarbojas ar valsts meža īpašuma apsaimniekošanu. Tā ir kardināla izmaiņa. Ja līdz šim ierēdnis faktiski vienlaikus bija arī uzņēmējs, kurš valsts vārdā apsaimniekoja īpašumu, tad tagad ierēdnis ir tikai uzraudzītājs un to cilvēku atbalstītājs, kuriem pietrūkst zināšanu. Un, manā uztverē, VMD darbiniekiem nav jābūt bargiem soģiem, bet gan jābūt palīgiem ikvienam cilvēkam, kurš strādā mežā un varbūt ne vienmēr visu zina. Un sodīšana ir galējais līdzeklis, ja nu tiešām cilvēki mežā darbojas kā tīši kaitnieki. Jo likums VMD darbiniekiem par pienākumu uzliek privāto meža īpašnieku konsultēšanu. Un mēs ar izglītošanas jautājumiem strādāsim ļoti nopietni. Drīzumā mainīsies arī meža nozares normatīvā vide, mainīsies spēles noteikumi, un šie noteikumi jādara sabiedrībai zināmi.

— Vai ir lielas izmaiņas arī VMD centrālajā aparātā?

— VMD centrālais aparāts papildinās ar jauniem darbiniekiem — aug "smadzeņu bloks" un objektīvu iemeslu dēļ. Jo mums turpmāk būs jāveido un jāuztur meža resursu reģistrs — informācijas sistēma, par ko līdz šim rūpējās Mežierīcības institūts. Un tika likvidēta arī Meža un medību inspekcija, kas bija Zemkopības ministrijas pārziņā.

— Cik darbinieku no VMD aizgāja strādāt uz jauno akciju sabiedrību?

— Mēs vēl neesam to saskaitījuši. Par šo jautājumu es gribētu runāt tikai pēc tam, kad būs beigušies konkursi uz vakantajām VMD daļu vadītāju un vecāko referentu vietām. Tas varētu notikt janvāra beigās. Šis darbinieku skaits patiesībā nav īpaši mazs, jo arī LVM ir nepieciešami pieredzējuši darbinieki. Un šī izvēle — kļūt par meža apsaimniekotāju vai arī par meža uzraudzītāju un padomdevēju — ir tikai katra darbinieka paša ziņā. No iespējas turpmāk strādāt sirdij tīkamāku darbu iegūst visa nozare.

— Jūs pats esat diezgan jauns darbinieks VMD centrālajā aparātā, un jau tagad redzams, ka liela daļa pieredzējušo darbinieku atrod sev darbu LVM. Viņu vietā nāk jauni, kuri vēl nezina, kas un kā īsti darāms. Kā veidosies VMD darbība, vai tā nav apgrūtināta?

— Domāju, ka jau pašlaik darbu esam normāli uzsākuši. Mums ir deleģēti uzdevumi, un mēs tos veicam.

— Mežsargu skaits rajonos ir samazinājies uz pusi, un apgaitu lielums katram mežsargam palielinājies divkārt. Kā domāts veikt kvalitatīvu meža uzraudzību, saglabājoties tehniskajam nodrošinājumam pagājušā gada līmenī?

— Degvielas daudzums ir palicis tādā pašā līmenī, to jūs pati teicāt, un darbinieku skaits ir samazinājies. Tātad uz katru darbinieku ir palielinājies tehniskā nodrošinājuma apjoms. Piekrītu, ka mežsargam, veicot divreiz lielāku apgaitu, var būt mērojams garāks ceļš no konkrētas vietas. Tādēļ es došu iespēju virsmežziņiem šos jautājumus risināt uz vietām. Līdz šim ar mūsu dienesta rīkojumu tika noteikti konkrēti degvielas limiti. Taču turpmāk sava budžeta ietvaros degvielas sadalījumu noteiks virsmežniecības, lai visi dienesta cilvēki varētu veikt savus darba pienākumus.

Kas attiecas uz uzraudzību, tad apgaitas platība un mežsargu skaits nenozīmē neko, ja to neskata kopā ar dienesta funkcijām. Lielākā daļa darba un arī degvielas līdz šim tika tērēts, lai apsaimniekotu mežu. Taču nu mums atkrīt valsts meža apsaimniekošanas funkcijas.

— Kam jākontrolē ciršanas tāmes izpilde mežā?

— To likums paredz veikt VMD. Kādas būs regulācijas attiecībā uz ciršanas apjomiem tad, kad stāsies spēkā jaunais Meža likums, vēl nezinu. Bet patlaban to nosaka VMD, tāpat arī nosaka pagaidu ciršanas apjomus un izsniedz ciršanas apliecinājumus. Arī LVM meža resursu fondu, kas tiek izsniegts valsts akciju sabiedrībai, gatavoja VMD. Tur visam jābūt kārtībā.

— Ja valstij piederošajā mežā būs kādi pārkāpumi, kam ar tiem būs jānodarbojas — VMD vai LVM?

— Protams, pārkāpumu konstatēs tas, kas to pirmais ieraudzīs. Taču, kurš tiks sodīts par šo pārkāpumu, kā tiks piemērots likums, tas atkarīgs no katra pārkāpuma veida. Pieļauju, ka ar esošās likumdošanas piemērošanu varētu rasties grūtības. Bet jaunā likumdošana šos visus jautājumus sakārtos.

— Tas nozīmē, ka pašlaik konkrētās lietās izveidojies likumdošanas vakuums. Taču — jums jāstrādā arī šobrīd. Kā šos jautājumus risināsit?

— VMD ir iesniedzis Zemkopības ministrijai priekšlikumus par tiem likumdošanas jautājumiem, ko mēs vēlētos redzēt citādus, jo ir normas, kurām būtu jābūt efektīvākām savā darbībā. Ceru, ka priekšlikumi ir likumdevēju sasnieguši un kopā ar citu institūciju vai interešu grupu priekšlikumiem tiks ņemti vērā, deputātiem izsverot meža likumdošanas normas. Gribētos, lai VMD viedoklis tiktu uzklausīts, jo tieši VMD pēc šiem likumiem būs jāstrādā.

— Ko jūs vēlētu šajā gadā visiem VMD darbiniekiem?

— Es gribētu viņus redzēt realizējam to izvēli, varētu pat teikt, aicinājumu, kas lika savu dzīvi saistīt tieši ar mežu. Un nav svarīgi, kurā institūcijā šis cilvēks strādā. Mūsu visu mērķis ir līdzīgs — lai mežs būtu šodien, lai mežs būtu rīt. Lai mūsu bērniem mežs nebūtu nabadzīgāks, nekā tas ir mums, saņemts no mūsu priekštečiem. Un es šajā pārmaiņu laikā novēlu visiem, kas strādājuši gan VMD, gan arī citur, rast iespēju savu izvēli piepildīt arī turpmāk.

Rūta Bierande,  "LV" ekonomikas redaktore