Turpinot Saeimas frakciju priekšsēdētāju atbildes uz "LV" jautājumiem ("LV" 8. un 9. jūnija numurā)

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Kā vērtējat Saeimas pavasara sesijā paveikto?

— Saeima nespēja vai negribēja uzsākt — varbūt arī pabeigt — apjomīgāko un svarīgāko likumprojektu izskatīšanu Kārtības rullī paredzētajās pastāvīgajās komisijās. Te varu minēt Komerclikuma projektu, Administratīvā procesa likuam projektu un citus. Tā vietā, lai izskatītu valstij būtiskus likumprojektus, Saeima pārlieku aizrāvās ar diezgan mazrezultatīvu dažādu apakškomisiju izveidošanu. Rezultātā Saeimai plenārsēžu dienās tā īsti nebija ko darīt.

Saeimas vairākums tomēr nespēja pārvarēt tos dogmatiskās politikas rāmjus, kas aizkavē sabiedrības integrāciju, — nepieņemot sabiedrību konsolidējošus likumprojektus izglītības, valodu, imigrācijas, cilvēktiesību un vēlēšanu tiesību jomā.

Man šķiet, ka šajā pavasara sesijā paveiktais ir rekordiski neliels, jo es neatceros, ka Saeimas plenārsēde būtu notikusi ilgāk par pulksten vieniem vai diviem. Aizvien plenārsēdes ir beigušās līdz pusdienlaikam. Tas varbūt liecina, ka Latvijas valsts ir sevi sakārtojusi, raugoties no likumdošanas aspekta. Bet, iespējams, valdība nav spējīga sagatavot vajadzīgos likumprojektus.

— Kuri pieņemtie likumi, jūsuprāt, ir bijuši svarīgākie un valstij aktuālākie?

— Būtisks Saeimas lēmums bija par nāvessoda atcelšanu, īpaši nozīmīgi bija arī likumi, kas saistīti ar Latvijas un Eiropas Savienības likumu saskaņošanu. Bet lielākoties Saeima cīnījās ar naudas trūkumu valsts budžetā un citām valdības radītajām problēmām — piemēram, attiecībā uz "Lattelekom" vai "Latvenergo".

— Kādus likumprojektus frakcijas deputāti gatavojas iesniegt vai atbalstīt izskatīšanai Saeimā?

— Mēs turpināsim uzturēt un aizstāvēt savu pozīciju, kas virzīta uz cilvēka sociālo, politisko un valodas tiesību ievērošanu. Centīsimies panākt, lai Latvijas likumi maksimāli atbilstu starptautiskajām konvencijām, kurām Latvija jau ir pievienojusies vai kurām mums turpmāk būtu jāpievienojas.

— Kā prognozējat Saeimas darbu nākamajā — rudens — sesijā?

— Mēs ceram, ka, beidzoties pirmajam darba gadam septītajā Saeimā — jau aizvadītās rudens, ziemas un pavasara sesijas — deputāti būs iešūpojušies ražīgam likumdošanas darbam. Tiesa, to varētu traucēt valsts budžeta likuma izpildes problēmas un iespējamā valdības nestabilitāte.

Saeimas darbs turpmāk lielā mērā būs atkarīgs arī no Valsts prezidenta ievēlēšanas. Daudz kas būs atkarīgs no sociāldemokrātu ieiešanas vai neieiešanas valdībā. Protams, daudz kas būs atkarīgs arī no tā, vai Tautas partija kļūs par destruktīvu opozīciju, vai arī tā tieksies būt konstruktīva opozīcija, ko tā līdz šim ir deklarējusi. Mēģinājums izskatīt 16.jūnijā valodas likumu trešajā lasījumā man liek domāt par to, ka Tautas partija varētu nostāties uz destruktīvas jeb uz valdības gāšanu orientētas takas.

— Vai jūs apmierina Saeimas Prezidija un Kancelejas līdzšinējā darbība, un kas tajā būtu pilnveidojams?

— Mums nav būtisku iebildumu pret Saeimas Prezidija un Saeimas Kancelejas darbu.

— Cik auglīgs un konstruktīvs, pēc jūsu domām, ir bijis Frakciju padomes darbs?

— Salīdzinājumā ar sesto Saeimu šī institūcija tiek reanimēta. Tos lēmumus, ko mēs savulaik esam iesnieguši, Frakciju padome aizvien gandrīz vienbalsīgi ir atbalstījusi. Līdz šim Frakciju padomes sēdēs nav bijuši nekādi lēmumi, kas liecinātu par būtisku šķelšanos starp frakcijām.

— Kā vērtējat mūsu parlamenta pozīcijas un opozīcijas pašreizējās attiecības?

— Šīs attiecības, salīdzinot ar sesto Saeimu, ir labākas. Tomēr par absurdu ir uzskatāma valdošās koalīcijas vienošanās neatbalstīt it nekādus opozīcijas priekšlikumus.

Līdz šim mūsu frakcija ir centusies būt ļoti konstruktīvā opozīcijā. Esam mēģinājuši palīdzēt valdībai. Tālākais būs atkarīgs no valdības politikas attiecībā uz valodas likumu, naturalizācijas procesu un citiem jautājumiem, kas mūs visvairāk interesē.

— Kāda ir un kādai vajadzētu būt Valsts prezidenta lomai Saeimas darbā?

— Valsts prezidentam, cik vien iespējams, vajadzētu labot Saeimas pieļauto juridisko un politisko brāķi, kas tai jūtu uzplūdumos joprojām nereti atgadās. Domāju, ka Valsts prezidents biežāk varētu nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvām, tomēr mazāk iejaucoties tajos likumdošanas procesos, kas skar gluži saimnieciskas lietas.

— Vai tuvākā vai tālākā nākotnē varētu mainīties jūsu frakcijas locekļu skaits, deputātiem to atstājot vai tajā iestājoties?

— Mūsu frakcija paliks nemainīga, ja vien kāds deputāts no citas frakcijas tai nepievienosies.

— Kas būtu darāms, lai paaugstinātos Saeimas prestižs sabiedrības acīs?

— Saeimai vairāk vajadzētu domāt par valsts attīstību nākotnē, mazāk vajadzētu ļauties šībrīža politiskajai konjunktūrai un lobiju ietekmei. Saeimas deputātiem vajadzētu būt kulturālākiem, savaldīgākiem un strādīgākiem.

Saeimas prestižs paaugstināsies tad, kad paaugstināsies katra deputāta profesionālās sagatavotības līmenis un atbildība, īstenojot to programmu, uz kuras pamata viņš ir ievēlēts. Prestižs atkarīgs arī no tā, cik konstruktīvi Saeima spēs strādāt — skatoties nevis atpakaļ, bet uz priekšu.

— Kā izveidojušās un turpinās jūsu frakcijas deputātu attiecības ar 7. Saeimas vēlētājiem?

— Mēs regulāri rīkojam tikšanās ar vēlētājiem visos Latvijas apvidos un saņemam no viņiem daudz vēstuļu un telefona zvanu. Darbam ar vēlētājiem ir jābūt īpaši konstantam un regulāram.

Svarīgi ir pārliecināt ne tikai savu vēlētāju lomu jeb elektorātu, bet arī paplašināt savu piekritēju vai atbalstītāju skaitu.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors