Eiropas Komisija: Par maldinošu reklāmu un negodīgu komercpraksi internetā

Eiropas Savienības patērētāju tiesību aizsardzības komisāre Meglena Kuneva 9.septembrī publiskoja ES mēroga (tajā piedalījās 26 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija un Īslande) izmeklēšanas rezultātus par maldinošu reklāmu un negodīgu komercpraksi tīmekļa vietnēs, kas tirgo plaša patēriņa elektronikas preces.

Tika pārbaudītas 369 tīmekļa vietnes, kuras Eiropas Savienības patērētājiem pārdod sešas populārākās elektronikas preces, proti, digitālos fotoaparātus, mobilos telefonus, pārnēsājamos mūzikas atskaņotājus, DVD atskaņotājus, datorpreces un spēļu konsoles.

Izmeklēšanā iekļāva 200 lielākās elektronikas preču tirdzniecības tīmekļa vietnes, savukārt 100 tīmekļa vietnes izmeklēja, pamatojoties uz patērētāju sūdzībām. Šā gada maijā veiktās pārbaudes liecināja, ka 55% izmeklēšanā iekļauto tīmekļa vietņu pieļauj pārkāpumus, sniedzot maldinošu informāciju par patērētāju tiesībām un preces kopējo cenu vai arī norādot nepilnīgu tirgotāja kontaktinformāciju. Sākotnējām pārbaudēm, ko veica valsts atbildīgās iestādes, sekos neatbilstību novēršanas posms, kura laikā valsts iestādes sazināsies ar uzņēmumiem un pieprasīs labot tīmekļa vietnes vai izskaidrot pārkāpumu iemeslus. Patlaban, pasākumu sākotnējā stadijā, trīs valstis – Īslande, Latvija un Norvēģija – ir publicējušas izmeklēšanā iekļauto tīmekļa vietņu nosaukumus.

Plaša patēriņa elektronikas preču mazumtirdzniecības apjoms internetā Eiropā ir aptuveni 6,8 miljardi eiro (2007.gada dati), un vidēji katrs ceturtais ES patērētājs, kas veicis kādu pirkumu internetā, iegādājās elektronikas preces (tostarp fotoaparātus). Vairāk nekā trešā daļa sūdzību par interneta tirdzniecību, kas 2007.gadā iesniegtas Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības centru tīklam, bija saistītas ar elektronikas preču iegādi.

2009.gada maijā valstu īstenošanas iestādes, kuras koordinēja Eiropas Komisija, pārbaudīja, vai elektronikas preču tirdzniecības tīmekļa vietnes ievēro trīs galvenos ES patērētāju aizsardzības tiesību aktus: tālpārdošanas direktīvu, direktīvu par elektronisko tirdzniecību un negodīgas komercprakses direktīvu.

Izmeklēšanā tika aplūkotas trīs galvenās jomas:

• tirgotāja kontaktinformācija. Saskaņā ar ES tiesību aktiem tirgotājam jānorāda izsmeļoša informācija par nosaukumu, ģeogrāfisko adresi un e-pastu;

• skaidra informācija par piedāvājumu (kopējā cena un precīzs preces apraksts). Saskaņā ar ES patērētāju tiesību aizsardzības normām interneta tirgotājiem jāsniedz skaidra informācija par preces raksturlielumiem un kopējo cenu (ieskaitot nodokļus), papildu piegādes izmaksām un maksāšanas kārtību. Galīgajai apmaksas summai jābūt vienādai ar cenu, kas norādīta preces informācijā pirms tās iegādes;

• skaidra informācija par patērētāju tiesībām. Saskaņā ar ES tiesību aktiem patērētājiem jāsaņem informācija par ES tiesībām atgriezt preci, t.i., preci, kas iegādāta tālpārdošanā ne mazāk kā septiņu dienu laikā ir tiesības atgriezt, nenorādot iemeslu. Izmeklēšanā pārbaudīja arī to, vai sniegtā papildu informācija par patērētāju tiesībām, piemēram, garantiju un naudas atgriešanu, ir pareiza.

Minētās izmeklēšanas rezultāti bija šādi.

• Tika pārbaudītas 369 tīmekļa vietnes, un 55% gadījumu tika konstatēti pārkāpumi, kurus patlaban turpina izmeklēt. Saistībā ar 13% pārkāpumu būs vajadzīga pārrobežu sadarbība starp valstu iestādēm, lai tos novērstu. Turpmāk aprakstītas visbiežāk sastopamās problēmas.

• Maldinoša informācija par patērētāju tiesībām (66% no pārkāpumiem). Pircēji netiek informēti vispār vai tiek maldināti par tiesībām atgriezt preci – t.i., atsaukt tālpārdošanā noformētu pasūtījumu ne mazāk kā septiņu dienu laikā un atgriezt preci, nenorādot atgriešanas iemeslu. Piemēram, pircējiem sniedza informāciju, ka pārdevējs nepieņem atpakaļ iegādātās preces vai ka nav iespējams saņemt atpakaļ naudu, vienīgi izmantot to citu preču iegādei. Citi pārkāpumi bija saistīti ar to, ka preces bojājuma gadījumā divus gadus no tās iegādes dienas pārdevējam ir jānodrošina preces labošana vai aizstāšana ar citu preci, taču tirgotāji šādas tiesības nodrošināja, piemēram, tikai gadu no preces iegādes dienas.

• Maldinoša informācija par kopējo cenu (45% no pārkāpumiem). Piemēram, pircējiem nesniedza informāciju par piegādes izmaksām vai šo informāciju bija grūti atrast. Papildu izmaksas tika pieskaitītas tikai pasūtījuma apmaksas beidzamajā fāzē. Savukārt daži citi interneta veikali pat atklāti maldināja pircējus, solot “bezmaksas piegādi” vai “visas izmaksas iekļautas”, lai gan faktiski piemēroja piegādes maksu.

• Nav norādīta vai nepilnīgi norādīta tirgotāja kontaktinformācija (33% no pārkāpumiem). Tirgotāji bija snieguši nepilnīgus datus par nosaukumu, ģeogrāfisko adresi vai e-pasta adresi vai vispār nebija snieguši šādus datus, tāpēc problēmu gadījumā ar tiem nevarēja sazināties.

Kas notiks tālāk? Valsts iestādes sazināsies ar uzņēmumiem un lūgs izskaidrot vai novērst atklātās problēmas. Ja tirgotāji tīmekļa vietnēs neveiks izmaiņas atbilstīgi tiesību normām, tiem piemēros naudas sodus vai pat slēgs konkrētās tīmekļa vietnes. 2010.gada vidū publicēs pārkāpumu novēršanas rezultātus, kas aptver visu ES.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa