Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 22.septembrī

LM: Par garantēto minimālo ienākumu līmeni 

Lai minimāli nodrošinātu iedzīvotājus ar iztikas līdzekļiem krīzes situācijā, no šā gada 1.oktobra noteikts atšķirīgs garantētais minimālo ienākumu (GMI) līmenis dažādām sociālajām grupām. Pieaugušiem cilvēkiem tie būs 40 latu mēnesī, bet bērniem – 45 lati mēnesī.

Šādas izmaiņas paredz 22.septembrī valdībā apstiprinātie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kā arī Ministru kabineta noteikumos par garantēto minimālo ienākumu līmeni. Par grozījumiem likumā vēl lems Saeima.

Saskaņā ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā turpmāk, novērtējot ģimenes ienākumus, ņems vērā ģimenes valsts pabalstu un samazinās ienākumos neskaitāmo summu no vecāku pabalsta. Tas nozīmē, ka neņems vērā pirmos 50 latus no vecāku pabalsta iepriekšējo 100 latu vietā.

Savukārt Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni paredz atšķirīgu GMI līmeni dažādām sociālām grupām (bērniem un pieaugušiem cilvēkiem), kā arī maksimālo pašvaldības noteikto GMI līmeni pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti (nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto ienākumu līmeni). 2009.gadā tas ir 90 latu cilvēkam mēnesī.

Nosacījumus pašvaldībām valsts līdzfinansējuma saņemšanai GMI līmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai, kā arī līdzekļu piešķiršanas kārtību noteiks attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. Vienlaikus likums paredz, ka pašvaldības papildu pirmkārt izmaksājamajiem GMI un dzīvokļa pabalstiem var noteikt arī citus pabalstus iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai.

Lai pašvaldības varētu nodrošināt pieaugošās iedzīvotāju vajadzības pēc GMI un dzīvokļa pabalsta, valsts palīdzēs ar līdzfinansējumu 50% apmērā no pašvaldības izmaksātajiem līdzekļiem GMI pabalstam. Šogad šim mērķim nepieciešami 1,09 miljoni latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Laika periodam no 2010. līdz 2012.gadam nepieciešami 4,7 miljoni latu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

Pēc Labklājības ministrijas prognozēm, 2009.gadā trūcīgo cilvēku skaits varētu sasniegt 144,3 tūkstošus cilvēku jeb 6,4% no iedzīvotāju skaita. GMI pabalsta saņēmēju skaits šogad – 57,7 tūkstoši cilvēku jeb 2,5% no iedzīvotāju skaita. Savukārt 2010.gadā atbilstību trūcīgas personas statusam varētu noteikt aptuveni 200 tūkstošiem cilvēku jeb 8,8% no iedzīvotāju skaita. Iespējamais GMI pabalsta saņēmēju skaits varētu sasniegt 100 tūkstošus cilvēku (4,4% no iedzīvotāju skaita).

Persona tiek atzīta par trūcīgu, ja tās ienākumi nepārsniedz 50% no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. No 2009.gada 1.janvāra minimālā alga ir 180 lati mēnesī.

Lai saņemtu GMI pabalstu, darbspējīgam pabalsta pieprasītājam ir jāslēdz vienošanās par sadarbību ar pašvaldības sociālo dienestu. Vienošanās mērķis ir veicināt darbspējīgo iedzīvotāju motivāciju meklēt iespēju iesaistīties darba tirgū un iespēju robežās atrast izdevību nopelnīt minimālos iztikas līdzekļus pašiem (piemēram, iesaistoties pašvaldības organizētajos darba prakses pasākumos ar 100 latu stipendiju), tādējādi izkļūstot no GMI pabalsta saņēmēju loka.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par grozījumiem pašvaldību darbību nosakošos likumos

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi vairākus grozījumus likumos, kuros jāsamēro pašvaldību rīcībā esošie finanšu līdzekļi ar pašvaldībām noteiktajām funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem.

Patlaban tiesiskais regulējums pašvaldībām nosaka ievērojamu funkciju, uzdevumu un pienākumu apjomu, kuru esošās ekonomiskās situācijas un pašvaldību budžetu apstākļos nav iespējams īstenot pilnā apmērā.

Piemēram, Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka vietējām pašvaldībām jāizveido un jāuztur dzīvnieku patversmes, jāizķer, jāizmitina un jāaprūpē klaiņojoši un konfiscēti mājdzīvnieki, kā arī jāizmitina un jāaprūpē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuši savvaļas dzīvnieki, vai arī jāslēdz līgums ar fizisku vai juridisku personu par šādu dzīvnieku izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi, kā arī citus pienākumus dzīvnieku aprūpes jomā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, ļaujot pašvaldībām nepiemērot Dzīvnieku aizsardzības likumu, ja pašvaldības likuma “Par pašvaldību darbību no 2009.–2012.gadam” noteiktajā kārtībā saistošajos noteikumos noteikušas, kā pašvaldība ar tās rīcībā esošiem finanšu līdzekļiem izveido un uztur dzīvnieku patversmes, izķer un likvidē klaiņojošus dzīvniekus.

RAPLM izstrādātie grozījumi likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām” paredz, ka sociālā dzīvokļa īres maksai, ko nosaka pašvaldība, jābūt zemākai par īres maksu, kas noteikta attiecīgās kategorijas pašvaldības dzīvokļiem.

Šobrīd likums paredz, ka dzīvokļa īres maksai jābūt vismaz trīs reizes zemākai par īres maksu, kas noteikta attiecīgās kategorijas pašvaldības dzīvokļiem un pašvaldība var segt arī daļu no maksas par komunālajiem pakalpojumiem.

Savukārt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumi nosaka, ka katrai pašvaldībai, lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu un pakalpojumu administrēšanu, jāizveido pašvaldības iestāde vai pašvaldības iestādes struktūrvienība – sociālais dienests. Šobrīd likums paredz, ka katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem.

RAPLM izstrādātos grozījumus likumos par dzīvnieku aizsardzību, sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām, kā arī sociālo pakalpojumu un sociālo palīdzību 22.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par valsts nodevu notariālo darbību izpildei

22.septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi.

Noteikumi regulēs valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību, proti, ka valsts nodevu par notariālo darbību izpildi iekasē notārs, izpildot notariālās darbības. Iekasēto valsts nodevu zvērināts notārs iemaksā valsts pamatbudžetā.

Valsts nodevas nav pārskatītas un aktualizētas kopš 2001.gada, kā arī šādu grozījumu nepieciešamība cieši saistīta arī ar Starptautiskā valūtas fonda izvirzītajām prasībām palielināt nenodokļu ieņēmumus.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā par notariālā akta taisīšanu būs jāmaksā 2,5 lati līdzšinējā viena lata vietā, par paraksta īstuma apliecināšanu uz dokumenta – 0,5 lati līdzšinējo 0,2 latu vietā, bet par dokumenta tulkojuma citā valodā pareizības apliecināšanu – 0,5 lati līdzšinējo 0,2 latu vietā.

Noteikumi arī paredzēs, ka no valsts nodevas maksāšanas ir atbrīvotas fiziskās personas – par dokumentiem uzturlīdzekļu piedziņas lietās, valsts pabalstu un pensiju piešķiršanas un saņemšanas lietās, aizbildniecības, adopcijas un paternitātes lietās, pensionāri, kā arī 1. un 2.grupas invalīdi – par dokumentiem krimināllietās, politiski represētās personas – par dokumentiem reabilitācijas lietās u.c.

Šos noteikumus izstrādājusi Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa, kurā bija arī pārstāvji no Finanšu ministrijas un Latvijas Zvērinātu notāru padomes.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par kompensācijas kārtību ambulatorajai ārstēšanai

22.septembrī Ministru kabineta sēdē apstiprinātas izmaiņas ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes kompensācijas kārtībā, kas paredz, ka no 1.oktobra trūcīgajām personām šie izdevumi tiks apmaksāti no līdzekļiem, kas paredzēti Sociālā drošības tīkla stratēģijas īstenošanai.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz, ka trūcīgajām personām, kuras no 1.oktobra līdz 31.decembrim būs samaksājušas 12,5 latus par kompensējamajiem medikamentiem vai medicīnas ierīcēm, pārējos izdevumus segs valsts. 2010.gadā visi izdevumi par kompensējamajiem medikamentiem tiks apmaksāti, ja trūcīgā persona būs samaksājusi 50 latus gada laikā.

Jau ziņots, ka Sociālā tīkla ietvaros trūcīgajiem pacientiem no 1.oktobra vairs nebūs jāmaksā pacientu iemaksas. Kā zināms, no 2009.gada 1.marta arī trūcīgajām personām bija jāmaksā 50% no valstī noteiktās pacientu iemaksas. Tāpat paredzēts, ka trūcīgajām personām vairs nebūs jāmaksā arī 15 latu līdzmaksājums par vienā ārstēšanās reizē veiktajām ķirurģiskajām operācijām. Turklāt rasta iespēja, ka, saņemot ārstēšanos dienas stacionārā, trūcīgie pacienti bez maksas pirms vai pēc ārstēšanās varēs uzturēties ārstniecības iestāžu izveidotajās “viesnīcās”.

Tāpat tiks paplašināta pacientu mājas aprūpe un mājas aprūpes sniedzēju tīkls. Šajā darbā tiks iesaistītas tieši pārprofilējamās slimnīcas un to darbinieki reģionos, kas būtiski atvieglos arī sociālo situāciju darbiniekiem šajās iestādēs.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments