Par PVN piemērošanu loģistikas un tranzīta nozarē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 16.septembrī, spriežot par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu loģistikas un tranzīta nozarē, atbalstīja priekšlikumu tranzīta precēm ieviest atvieglotu PVN iekasēšanu un pilnībā atteikties no līdzšinējās preču pavadzīmju rēķinu sistēmas.

 “Transporta un sakaru nozarei ir liels attīstības potenciāls, un valstij ir jāizmanto iespēja, nedaudz pamainot nodokļu iekasēšanas un kontroles kārtību, būtiski palielināt Latvijas uzņēmēju iespējas ārvalstu partneriem piedāvāt izdevīgus loģistikas nosacījumus,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Šīs nozares darbs vistiešākajā veidā ir saistīts ar pakalpojumu eksportu – tās uzdevums ir būtiski palielināt tranzīta apjomus un Latvijā veidot distribūcijas centrus, kas preces piegādās visam Ziemeļeiropas un Austrumeiropas reģionam, skaidroja Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš.

Lai palielinātu nozares ieguldījumu iekšzemes kopproduktā, deputāti atbalstīja Latvijas Loģistikas asociācijas priekšlikumu atteikties no PVN priekšnodokļa maksāšanas par importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Līdz ar to uzņēmējiem vairs nevajadzēs lielus naudas resursus iesaldēt uz laiku, līdz tiek saņemta PVN atmaksa.

Atteikšanās no PVN priekšapmaksas dos iespēju palielināt preču tranzītu caur Latviju no trešajām valstīm uz kādu citu Eiropas Savienības valsti, atzina A.Tauriņš. Vienlaikus viņš uzvēra, ka 25 procenti no muitas nodokļa paliks Latvijā un papildinās valsts budžetu.

Tāpat komisijas deputāti atbalstīja atteikšanos no preču pavadzīmju rēķinu sistēmas un atgādināja, ka šis ir uzņēmēju ilgi gaidīts pasākums, kas būtiski samazinās administratīvās darbības un izmaksas. Citas reģiona valstis jau sen ir atteikušās no preču pavadzīmju rēķiniem, bet Latvijā pavadzīmes ir būtisks šķērslis, lai šeit tiktu veidoti distribūcijas centri, norādīja A.Tauriņš.

Komisijas deputāti uzsvēra, ka jāatsakās no visas preču pavadzīmju rēķinu sistēmas, nevis tikai no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerētajiem rēķina numuriem. Pretējā gadījumā katrs uzņēmums ieviesīs savu numerāciju, bet pārējās administratīvās darbības saglabāsies nemainīgas.

Saeimas preses dienests