Saeimas 2009. gada 17. septembra sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 2009.gada 17.septembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt 7.punktu – likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Ir saņemts desmit deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Ainara Baštika apstiprināšanu par Rietumeiropas Savienības Asamblejas (Eiropas drošības un aizsardzības Parlamentārās Asamblejas) Latvijas delegācijas locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un ir saņemts deviņu deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 8.punktu – likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” darba kārtības grozījumiem.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei. Viņa runās “par”.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kraukļa kungs šā likumprojekta sakarā bieži publiski mēdz atgādināt Bismarka teicienu, ka tautai nav jāzina divas lietas, proti, kā taisa desas un kā taisa politiku.

Par desām es nerunāšu, un, iespējams, cilvēkiem arī nevajadzētu zināt to, kā tiek taisītas desas. Pašreizējā industrializētās lauksaimniecības attieksme pret mājlopiem ir ļoti nežēlīga un necilvēcīga. Es nerunāšu, godātie kolēģi, par mājlopu kaušanu, par pelmeņiem, par ādas kurpēm. Tas šoreiz ir otrā plāna jautājums.

Es runāšu par politiku, jo, atšķirībā no Bismarka laikiem, Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts tautai ir ne tikai tiesības zināt, kā tiek taisīta politika. Vēl vairāk! Tautai, Kraukļa kungs, ir tiesības arī līdzdarboties politisko lēmumu pieņemšanas procesā.

Es, godātie kolēģi, jums īsumā atgādināšu šā likumprojekta virzīšanas hronoloģisko gaitu. Proti, šo likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” pagājušajā ceturtdienā īsi pirms Saeimas sēdes mēs visi ieraudzījām uz saviem galdiem. Komisija projektu bija izskatījusi tikai pirms divām dienām un nolēmusi to virzīt Saeimas sēdē kā steidzamu. Un, kā zinām, Saeima šo steidzamību akceptēja un likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.

Mēs godāto Saeimu lūdzam izslēgt šodien no darba kārtības šo jautājumu tā iemesla dēļ, ka likumprojekts ir nepārdomāts un sasteigts. Anotācijā mēs varam lasīt, ka sabiedrības informēšana par šo projektu nav notikusi. Uz komisijas sēdi nav tikuši uzaicināti Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes pārstāvji, neskatoties uz to, ka Dzīvnieku aizsardzības likuma 11.pantā ir noteikts, ka šī padome ir konsultatīva institūcija, kas dod ieteikumus valsts iestādēm dzīvnieku aizsardzības jomā.

Visu cieņu uzņēmējam no Jēkabpils puses – SIA “Viesuļi” kautuves īpašniekam Normundam Teicānam par to, ka viņš atklāti plašsaziņas līdzekļos ir izklāstījis likumprojekta rašanās gaitu!

I.Čepāne.

Ar Teicāna kunga viedokli mēs varam iepazīties laikraksta “Latvijas Avīze” vakardienas numurā. Viņš ar savu sāpi par iespējamo viņam piederošās kapitālsabiedrības maksātnespēju esot vērsies pie Zemkopības ministrijas speciālistiem, kā arī pie pazīstamiem “Jaunā laika” un Tautas partijas politiķiem, un tur uzņēmējs ir atradis dzirdīgas ausis un glābiņu SIA maksātnespējas novēršanai, proti, Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi steidzami esot atbalstīti.

Pēc Saeimas pagājušās ceturtdienas sēdes viņš steigā ir devies uz Zviedriju un, no turienes atgriezies, “Latvijas Avīzē” saka šādus vārdus (citēju): “Ar Zviedrijas musulmaņiem par visu jau esmu vienojies. Tiklīdz izmaiņas likumā būs pieņemtas galīgajā lasījumā, musulmaņu pārstāvji būs manā uzņēmumā, lai sāktu kaušanu pēc viņu tradīcijām. Esmu viņiem jau sagatavojis dzīvošanas vietu. Kaušanu veiks tikai viņi. Un, protams, pirms kaušanas noskaitīs lūgšanas, kā tas viņiem pieņemts.” Citāta beigas.

Tādējādi, godātie kolēģi, likumprojekts, nekonsultējoties ar nevalstiskajām organizācijām un bez apspriešanas sabiedrībā, tiek virzīts tikai dažu vai viena uzņēmēja interesēs. Un nekādā ziņā mēs nedrīkstam pārmest šim uzņēmīgajam uzņēmējam, viņš ir rīkojies tiesiski. Taču, balstoties uz šādu likumdošanas praksi, rīt, piemēram, pie vides ministra vai pie ietekmīgiem deputātiem var ierasties cits uzņēmējs un lūgt izdarīt grozījumus, teiksim, likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, lai pieļautu krīzes laikā izcirst mežus rezervātā vai nozāģēt simtgadīgu ozolu alejas. Es domāju, ka noiets Skandināvijas valstīs arī šādai produkcijai noteikti būs. Ja jūs, kolēģi, uzskatāt šādu praksi par atbilstošu demokrātiskai un tiesiskai valstij, tad pasakiet, pie kurām amatpersonām un kuriem politiķiem cilvēkiem jādodas, pie kurām durvīm vai lodziņiem jāklauvē, lai tādā tempā varētu izdzīt cauri Saeimai to vai citu likumprojektu, nediskutējot un neņemot vērā sabiedrības viedokli. Jo visi uzņēmēji, protams, nav pietuvināti partijām kā Teicāna kungs, kas ir Tautas partijas Jēkabpils nodaļas valdes loceklis.

Un nobeigumā. Atļaujiet man citēt dažas atziņas no vienas pie varas esošas partijas programmas. Šīs partijas deputāti lielā skaitā sēž te – Saeimas zālē. Citēju: “Demokrātija pastāvīgi pilnveidojas, tā attīstās līdz ar katra cilvēka aktīvu iesaistīšanos, kas nodrošina sabiedrības kontroli pār varu un palīdz rast sabiedrībā līdzsvaru starp dažādām interešu grupām. Mēs esam atvērti dialogam ar pilsonisko sabiedrību un atbalstām Latvijas iedzīvotāju arvien plašāku iesaistīšanu valsts un pašvaldības politikas veidošanā un tās īstenošanā. Mēs veicināsim valsts iestāžu sadarbību ar sabiedriskām organizācijām, jo esam pārliecināti, ka sazarots un spēcīgs nevalstisko organizāciju tīkls mazina indivīda un…

Sēdes vadītājs.

Jūsu laiks ir beidzies.

I.Čepāne.

…valsts varas atsvešinātību.” Citāta beigas.

Es ceru, kolēģi, ka jūs apzināties savas partijas uzdevumus, sekosiet tiem un atbalstīsiet arī “Pilsoniskās Savienības” viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs… Es atvainojos, nevis debatēs, bet… Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim, viņš acīmredzot runās “pret” priekšlikumu grozīt darba kārtību.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nekad nav slēpusi, ka šā likumprojekta rašanās iemesls bija konkrētu uzņēmēju vēršanās pie komisijas deputātiem. Bet šeit nevajag meklēt politiku. Šeit nav politikas! Tas ir tautsaimniecisks jautājums, tautsaimnieciska iespēja uzņēmējiem iegūt jaunus tirgus. Un mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka tie, kas balsoja “par”… ka mēs dodam iespēju daudziem Latvijas lauksaimniekiem, daudziem Latvijas ražotājiem veiksmīgi startēt tajos tirgos, kuros startē absolūti lielākā daļa Eiropas Savienības valstu ražotāju.

Turklāt es nevaru piekrist viedoklim, ka līdz šodienai nav bijušas plašas diskusijas. Jā, tā bija līdz pirmajam lasījumam! Bet iepriekšējā komisijas sēdē bija plaši pārstāvētas gan dzīvnieku aizsardzības organizācijas, gan zemkopju organizācijas, un ne tikai šie konkrētie uzņēmēji. Tātad šeit ir tiešām diametrāli pretēju uzskatu sadursme. Visas zemkopju organizācijas uzskatīja, ka šī norma ir pozitīva, ka tā ir jāatbalsta, bet visas dzīvnieku aizsardzības organizācijas uzskatīja, ka šī norma Latvijā nav pieņemama. Bet visām bija iespēja izteikties, visām bija iespēja argumentēt. Deputāti rūpīgi uzklausīja gan vienu, gan otru pusi, un komisijas vairākums izlēma, ka pragmatiskie argumenti, īpaši šajā ekonomiskajā situācijā, ir svarīgāki.

Tādēļ aicinu likumprojektu izskatīt Saeimas šodienas sēdē un ar savu balsojumu izšķirt, kurā pusē tad katrs deputāts šodien atrodas.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” darba kārtības grozījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu grozīt šodienas sēdes darba kārtību un izslēgt no darba kārtības likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 38, atturas – 2. Darba kārtība grozīta… Nē, es atvainojos! Nav grozīta. Tātad šis likumprojekts netiek izslēgts no darba kārtības.

Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību. Uzklausīsim Prezidija ziņojumus.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par starptautisko automobiļu satiksmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāte Aija Barča vēlas runāt “par” vai “pret”… vai tomēr par procedūru? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Barčai!

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Sociālo un darba lietu komisijai, ņemot vērā, ka šā likuma grozījumi ir ļoti jutīgi sabiedrībā, it sevišķi pašreiz.

Sēdes vadītājs.

Es saprotu tā, ka jūs… ka Barčas kundzes priekšlikums ir nodot šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

A.Barča.

Tieši tā!

Sēdes vadītājs.

Jā. Vai ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots arī Sociālo un darba lietu komisijai?… Nē, es atvainojos! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jālemj par to, vai mēs papildinām vai, gluži otrādi, samazinām komisiju skaitu, kurām tiek nodots šis likumprojekts, bet pēc tam mēs ar balsojumu vai bez balsojuma lemsim par to, vai mēs šo likumprojektu nododam šīm komisijām vai ne. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Mēs esam pret visu!”)

Tātad jautājums: vai ir nepieciešams balsojums par Aijas Barčas priekšlikumu? (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Pret visu!”)

Vēlreiz paskaidroju – pret visu nobalsot diemžēl Kārtības rullis neļauj. Tātad skaidrs. Deputāti lūdz balsojumu par Aijas Barčas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātes Aijas Barčas priekšlikumu – nodot šo likumprojektu arī Sociālo un darba lietu komisijai. Taču vēlreiz atgādinu, ka šis balsojums nenozīmē, ka likumprojekts automātiski tiek nodots visām komisijām. Mēs tagad balsosim tikai par to, lai Saeimas Prezidija atzinumu papildinātu ar vēl vienu komisiju, kas strādās ar šo likumprojektu, ja šis likumprojekts tiks nodots komisijām. Lūdzu zvanu vēlreiz! Balsosim par deputātes Aijas Barčas priekšlikumu – nodot šo likumprojektu arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 25, atturas – 3. Tātad Saeimas Prezidija atzinums tiek papildināts ar trešo komisiju, kas strādās ar šo likumprojektu gadījumā, ja šis likumprojekts tiks nodots komisijām.

Vēlreiz atgādinu, ka nākamais darba kārtības punkts, ko mēs izskatīsim, ir Saeimas Prezidija ierosinājums (papildināts ar deputātes Barčas priekšlikumu) – Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam. Deputāts Kastēns runās “pret”.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šim nodoklim, kā mēs varējām redzēt, izsekodami līdzi ziņām no masu medijiem, ir bijusi gara un grūta priekšvēsture, šeit ir bijušas ilgas diskusijas. Iesākumā tas tika iecerēts kā nodoklis lielo luksusa dzīvokļu un lielo māju īpašniekiem, bet beigu beigās tas pārvērtās par vispārējo nodokli. Par tādu nodokli, kurš, manuprāt, skars vairāk tos cilvēkus, kuri dzīvo mazās mājās, mazos dzīvokļos – vienistabas vai divistabu dzīvokļos. Arī likme – 0,2… 1,5 procenti no kadastrālās vērtības – nav īsti saprātīga no menedžmenta viedokļa. Jo, piemēram, attiecībā uz tām mājām un dzīvokļiem, kas atrodas tālu no Rīgas – Latgalē, kur kadastrālā vērtība ir ļoti zema, šā nodokļa administrēšana būs dārgāka nekā ienākumi no paša nodokļa. Tāpēc es domāju, ka šajā gadījumā mūsu frakcija balsos “pret”. Medijos jau ir izskanējusi arī informācija, ka mēs tā kā taisāmies šo nodokli atbalstīt. Tā nav taisnība. Mēs uzskatām, ka šī iesākumā varbūt labi iecerētā ideja faktiski šobrīd padara Latvijas iedzīvotājus nabagākus. Un vēl vairāk tas attieksies, kā jau es teicu, uz cilvēkiem, kuru ienākumi ir samazinājušies.

Turklāt gribu vēl atgādināt to, ka arī tie, kas ir paņēmuši hipotekāros kredītus dzīvokļa iegādei… arī viņu iegādāto dzīvokļu vērtība ir samazinājusies (dažviet – pat par 50–60 procentiem!) un šāda nodokļa uzlikšana vēl vairāk apgrūtinās hipotekāro kredītu ņēmēju stāvokli.

Tāpēc mēs aicinām balsot “pret” šo negodīgo nodokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai. Viņa runās “par”.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, cienījamie kolēģi! It īpaši vēršos pie Kastēna kunga. Es pat nebiju domājusi šodien nākt un runāt par šo likumprojektu. Jo katrā ziņā tas iemesls, kura dēļ mēs šodien skatām šo likumprojektu, ir pirmām kārtām tas, ka kādā decembra naktī, kad šeit tika balsots (toreiz daļa no pašreizējās koalīcijas vēl atradās opozīcijā un mums šeit bija dažādi notikumi), lēmumi tika pieņemti steigā.

Un es gribu atgādināt, ka apņemšanos ieviest Latvijā nekustamā īpašuma nodokli parakstīja LPP/LC pārstāvošais premjers Ivars Godmanis. To parakstīja un arī atbalstīja Tautas partiju pārstāvošais finanšu ministrs Atis Slakteris. Un, protams, diskusijas par to, vai šis nodoklis ir godīgs vai negodīgs... protams, tām ir jānotiek. Tā ir Latvijas apņemšanās šādu nodokli ieviest. Latvija ir viena no trijām valstīm, kurā tā vēl nav. Un, protams, šajā brīdī jebkurš nodoklis cilvēkiem, kuriem ir nelieli ienākumi, ir ļoti grūts un sāpīgs. Un tieši tāpēc un tieši Tautas partija bija tik vieda, kas koalīcijā ierosināja un atgādināja to, ka Latvija ir parlamentāra valsts un ka tā ir mūsu, deputātu, atbildība runāt par to, kādam ir jābūt šim nodoklim.

Un jūs ļoti labi zināt, ka šīs diskusijas par trim variantiem, kuri tika diskutēti Ministru kabinetā, īsti neapmierināja nevienu. Arī mani neapmierina šis likumprojekts, kas ir iesniegts, un tieši tāpēc es uzskatu, ka balsojums šodien ir par to, vai mums ir drosme un spējas pieņemt tādu likumprojektu, kas pirmām kārtām attiektos uz bagāto māju, uz bagātajiem cilvēkiem, uz lielo māju īpašniekiem, uz tiem, kam tas ir bizness. Un mums ir iespēja pieņemt šo likumu, lai tas pirmām kārtām papildinātu pašvaldību budžetus no bagāto cilvēku nodokļiem. Un tas ir mūsu lemšanas jautājums.

Šajā brīdī nenobalsojot “par” šā likumprojekta nodošanu komisijām, es nezinu, kā intereses mēs aizstāvam: vai mēs sacenšamies populismā vai mēs mēģinām pierādīt to, ka Latvija tomēr nav parlamentāra valsts. Tas ir, šim likumprojektam vēlreiz ir jāatgriežas Ministru kabinetā un pēc tam droši vien jāatgriežas Saeimā ar budžeta paketi.

Tā ka es tiešām nesaprotu tos argumentus, kuru dēļ, jūsuprāt, šis likumprojekts nav nododams komisijām. Kāpēc tas nav mūsu uzdevums – rūpēties par to, lai cilvēki, kuri cieš, neciestu vēl vairāk, kāpēc mēs, izņemot šo likumprojektu no budžeta paketes, negribam šeit to radīt tādu, par to diskutējot trijos variantos, lai cilvēki nestāvētu pie Saeimas un neiebilstu? Man nav skaidrs, kāpēc ir šāds lēmums. Droši vien tas lēmums ir tāds, lai pašūpotu to laivu. Nu, tā ir mūsu katra atbildība – vai mēs to uzņemamies vai ne.

Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 52, atturas – 6. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Turpinām izskatīt šodienas sēdes darba kārtību ar otro sadaļu – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Likumprojekts tātad tiek izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ļoti rūpīgi izvērtēja iesniegtos priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” otrajam lasījumam. Pavisam saņemti 15 priekšlikumi.

Un otrajā lasījumā jūsu izvērtējumam ir nodots likumprojekts, kurā ir panākta vēl viena būtiska lieta. Pirmajā lasījumā mēs runājām par invalīdiem un viņu pensiju daļas atgriešanu jeb atjaunošanu pilnā apmērā tikai tiem invalīdiem, kuriem invaliditāte bija piešķirta uz mūžu, tas ir, bez atkārtotas termiņa izskatīšanas, turpretī šodien jūsu priekšā Sociālo un darba lietu komisija ceļ likumprojektu, kurā absolūti visiem invalīdiem neatkarīgi no tā, uz cik ilgu laika periodu viņiem invaliditāte piešķirta, ir dota iespēja saņemt pensiju pilnā apmērā, sākot ar 1.novembri, un novembrī arīdzan saņemt visu nesamaksāto daļu par laika periodu no 1.jūlija līdz 30.oktobrim.

1. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Kaut gan PCTVL kopumā ir apmierināta ar dažu mūsu priekšlikumu atbalstu no komisijas puses, tomēr atļaujiet man aizstāvēt dažus noraidītos priekšlikumus.

Šis priekšlikums ir vienkāršs un smalks: pirmkārt, pārtraukt apspriežamā likuma darbību no 1.oktobra, tātad pēc trim mēnešiem kopš stāšanās spēkā, un, otrkārt, atdot visu no pensijām un pabalstiem ieturēto naudu līdz gada beigām.

V.Buzajevs.

Ja runā tikai par pensijām, tad, ja var ticēt valdības jūnijā iesniegtā likumprojekta anotācijai, runa ir par 44 miljonu atdošanu vai par 15 miljoniem latu mēnesī. Ņemot vērā, ka tikai jūlijā ienākumu pārpalikums sociālajā budžetā sastādīja 18 miljonus latu, naudas atmaksāšana pensionāriem ir pilnīgi reāla.

Ja runā par dažādiem pabalstiem, tad jāteic, ka paredzēts no pamatbudžeta atdot atpakaļ vēl aptuveni pusotru miljonu latu jeb 0,3 procentus no tiem 425 miljoniem latu, kuri ir ieskaitīti 2009.gada budžetā algām dažādās ministrijās un resoros.

Dāmas un kungi! Kad PCTVL frakcija jūnijā balsoja pret šo likumprojektu, tā kā alternatīvu tam iesniedza grozījumus arī Ministru kabineta iekārtas likumā. Tagad tika piedāvāts tieši līdz 1.oktobrim operatīvi veikt strukturālo reformu, izveidojot sešas ministrijas piecpadsmit pastāvošo ministriju vietā. Diemžēl pagaidām šis vienīgais reāli Saeimā iesniegtais priekšlikums par valsts pārvaldes strukturālo reformu, par to reformu, kuru velti pieprasa no mums Rietumu kreditori un Valsts prezidents, tika noraidīts.

Tagad paskaitīsim naudu tālāk. Apspriežamais likums paredz trīsarpus gadu laikā atņemt pensionāriem 438 miljonus latu jeb 125 miljonus latu gadā. Šo naudu varētu atstāt pensionāru kabatās, ja valsts pārvalde samazinātu izdevumus algām par 30 procentiem. Gribētos atgādināt, ka kopējie izdevumi tikai Aizsardzības ministrijai 2009.gadā sastāda 171 miljonu latu. Pilnīgi pietiekami būtu samazināt izdevumus aizsardzībai līdz 46 miljoniem latu, un nepieciešamība represēt pensionārus atkristu pati par sevi. Tātad viņus var droši nosaukt par militārisma upuriem, kas ir nepieņemami valstij, kura atrodas krīzes stāvoklī.

Valdība, iesniedzot likumprojektu Saeimā, apgalvoja, ka likumam, lūk, ir leģitīms mērķis – glābt budžetu krīzes apstākļos. Bet izraisa šaubas ieturējumu no pensijām samērīgums vismaz tām personām, kurām līdz likuma spēkā stāšanās brīdim ienākumi jau tā bija zemāki par iztikas minimumu. Kā tika minēts jau iepriekš, leģitīmu mērķi varētu panākt arī ar citiem līdzekļiem, proti, īstenojot pilnvērtīgu strukturālo reformu valsts pārvaldē vai atsakoties no militārisma.

Tādēļ PCTVL balsos “par” šo priekšlikumu un gadījumā, ja tas tiks noraidīts, cer, ka debatēs izteikto argumentāciju ņems vērā Satversmes tiesa.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Barča.

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja kungs, vienīgi varu piebilst, ka Buzajeva kungs runāja pilnībā par visiem sociālās drošības jautājumiem, bet ne par 1.priekšlikumu. Un gadījumā, ja 1.priekšlikums tiek pieņemts, mums tālāk vairs nav ko runāt, kā mēs vēlamies uzlabot invalīdu, pensionāru, dzīvi.

1.priekšlikumu Sociālo un darba lietu komisija neatbalstīja.

2. …

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos… Mums balsojums nepieciešams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 61, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpinām ar 2.priekšlikumu.

A.Barča.

2. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

3. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot to 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

5. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš arī komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

7. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Dāmas un kungi!

PCTVL priekšlikums ir sekojošs: uzskatīt ieturējumus no pensijām par valsts piespiedu aizņēmumu, kuru valsts atgriež triju gadu laikā, sākot no 2014.gada. Pensionāra nāves gadījumā nauda tiek atgriezta viņa likumīgajiem mantiniekiem.

Ja var ticēt anotācijai, kas pievienota valdības iesniegtajam likumprojektam, tad runa ir par 438 miljonu latu atgriešanu vai aptuveni par 150 miljoniem latu gadā. Pat vislielākie pesimisti uzskata, ka 2014.gadā krīze jau sen būs garām. Pirms krīzes, 2007.gadā, sociālās apdrošināšanas iemaksas sastādīja 1,2 miljardus latu. Speciālais budžets noslēdzās ar proficītu 322 miljonu latu apmērā, kas ir divas reizes vairāk, nekā ir nepieciešams mūsu plānotajām izmaksām. Tādējādi PCTVL priekšlikums, pirmkārt, ir reāli finansiāli pamatots, otrkārt, neprasa nekādas izmaiņas likumos vai tūlītējus finansiālus ieguldījumus.

Tagad par to, kāpēc tas ir nepieciešams. Kā jums ir zināms, pensija – tā nav nekāda valsts pasniegta dāvana, bet izmaksas, kas teorētiski tiek veiktas no individuālā pensiju kapitāla, kas veidojies no apdrošināšanas iemaksām, kuras veikusi pati persona, darba devējs vai atsevišķos gadījumos – valsts. Tāpēc pensija ir īpašums, kuru aizstāv Satversmes 105.pants. Protams, pensionāri saņem pensiju arī par tiem gadiem, kas nostrādāti līdz individuālā pensiju kapitāla ieviešanai. Taču arī šajā gadījumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā “Andrejeva pret Latviju” atzina Latvijas pensiju par īpašumu – ar nosacījumu, ka pensionārs iepriekš ir maksājis jebkādus nodokļus. Tāpēc ieturējumi no pensijām, kuri tiek paredzēti šajā likumā, nav nekas cits kā vien īpašuma piespiedu atsavināšana. Principā Satversmes 105.pantā šāda iespēja ir paredzēta, taču ar atrunu (citēju): “Īpašuma piespiedu atsavināšana [..] pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos un uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.” Citāta beigas. Konkrētajā gadījumā var pieņemt, ka mums ir gan izņēmuma gadījums, gan atsevišķs likums, bet pēc atlīdzības, vēl jo vairāk taisnīgas, te pat neož.

Lietā “Andrejeva pret Latviju”, kur Andrejevu pārstāvēja mūsu frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs, abas puses aktīvi atsaucās uz precedentu – lietu “Juhans Sārinens pret Somiju”. Pēc PSRS sabrukuma Somijā arī iestājās dziļa krīze, un Somijas valdība bija spiesta samazināt pensijas. Eiropas Cilvēktiesību tiesa tajā lietā atzina, ka īslaicīgs pensiju apmēra samazinājums ir tiesisks, jo Somijas likumi paredzēja pēc krīzes beigām pilnībā atdot atpakaļ, atmaksāt visus ieturējumus no pensijām. Tātad, ja PCTVL frakcijas priekšlikums tiks noraidīts, tad kļūs skaidrs, ka Saeimas vairākums orientējas nevis uz Skandināvijas valstu pieredzi, bet gan uz boļševisma pieredzi – atņemt un sadalīt. Vienīgā atšķirība ir tā, ka 1917.gadā tika atņemts bagātajiem un izdalīts starp nabagajiem. Savukārt 2009.gadā jautājums par ierēdņu nodrošināšanu ar algām tiek lemts uz pensionāru rēķina. Vairākumam no viņiem arī bez tā ienākumi ir mazāki par iztikas minimumu.

Es aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Barča.

A.Barča.

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ļoti uzmanīgi izvērtēja šo PCTVL frakcijas priekšlikumu. Komisijas sēdē piedalījās frakcijas deputāts Buzajeva kungs. Un man jums ir jāpaskaidro komisijas vārdā, ka iesniegtais priekšlikums būtībā…

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, varētu varbūt mazliet klusāk?…

A.Barča.

… ka iesniegtais priekšlikums būtībā ir par pensiju 2.līmeni. Diemžēl šajā likumā mēs runājam par personām, kuras tiek nodrošinātas ar pensijām pensiju 1.līmenī, un tāpēc šis priekšlikums nebūtu atbalstāms. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča.

8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

9. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tas pēc būtības vairs arī nav balsojams, jo mēs jau noraidījām 7.priekšlikumu.

A.Barča.

Tieši tā.

10. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā –14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

11. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas priekšlikumā – 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

12. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas priekšlikumā –14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas priekšlikumā – 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

14. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, par kuru Sociālo un darba lietu komisijas vārdā vēlos jums, kolēģi, un arīdzan cilvēkiem invalīdiem Latvijā vēstīt, ka šis 14.priekšlikums regulē, kā tiks izmaksāta nesaņemtā pensijas daļa invalīdiem, kuri saņem valsts vecuma pensiju un izdienas pensiju… ka šī lieta notiks ar 2009.gada 1.novembri.

Komisijas vārdā vēlos teikt un lūgt invalīdiem piedošanu par to, ka Saeima, balsojot, manuprāt, sasteigti par likumu “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, nepadomāja vai arī Ministru kabinets nepadomāja par to, ka mums Latvijā ir cilvēki ar invaliditāti, kuriem ir vairāk par 62 gadiem.

Lūdzu 14.priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

15. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka likums stājas spēkā šā gada 1.novembrī. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Likumprojekts tiek izskatīts otrajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Izskatāmais dokuments Nr.4637B. Pavisam komisijā tika saņemti seši priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedza vides ministrs Raimonds Vējonis, un šajā priekšlikumā runāts par to, kādā kārtībā ir savācams un apsaimniekojams dažādu dzērienu primārais iepakojums. Lūdzam to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

2.priekšlikumu arī iesniedzis vides ministrs, un šajā priekšlikumā tiek ierosināts noteikt kārtību, kādā veic bīstamo atkritumu pārvadājumu uzskaiti, un šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

3.priekšlikumu arī iesniedzis vides ministrs Vējonis, un šajā priekšlikumā tiek papildināti tie nosacījumi, kas veido maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, un šo nosacījumu skaitā tiek iekļauta arī dabas resursu nodokļa maksa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Tālāk. 4.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējonis, paredzot to, ka pašvaldības nosaka maksu par sadzīves atkritumu savākšanu, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar komersantu. Bet tiek izslēgta tā Ministru kabineta noteiktā kārtība, kāda bija līdz šim, un nu vairs nebūs Ministru kabineta īpašu noteikumu, jo katrā pašvaldībā var būt savi nosacījumi, un pašvaldība ir tā, kas vislabāk šo jautājumu saprot. To atbalstīja arī Latvijas Pašvaldību savienība. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

5.priekšlikumu arī iesniedzis vides ministrs Vējonis, un šeit tiek atrunāti dažādi izņēmumi un nosacījumi, kādi ir jāievēro, ja dažādi atkritumi tiek izvesti sadedzināšanai, un noteikta stingra kārtība, kādos gadījumos to var darīt. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Un visbeidzot 6.priekšlikums. Tiek precizētas atsauces uz panta daļām. Tīri redakcionāls priekšlikums. Lūdzu arī šo atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Paldies.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Sekos balsojums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 6. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi!

Augsti godājamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Izskatīsim otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr.1433/Lp9).

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

2. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei. (No zāles I.Čepāne: “Es neesmu!”)

Tādā gadījumā vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tik tiešām šajās dienās man ir nācies satikt cilvēkus, kas no sirds brīnās, kāpēc šāds, viņuprāt, ekonomisks jautājums ir izraisījis tik ārkārtīgi lielu sabiedrības interesi un vairāku sabiedrisko organizāciju un cilvēku sašutumu. Šādus cilvēkus es, protams, nepārliecināšanu. Ir mūsu sabiedrībā noteikta daļa tādu, kas uzskata, ka viņiem ir tiesības visu vērtēt tikai ekonomiskās kategorijās. Bet ir arī tādi, kuri uzskata, ka vienlīdz svarīgi tomēr ir arī morāles un ētikas jautājumi, un kurus es tagad varētu nedaudz aizkavēt ar pārdomām par to, kādu principu sadurē pašreiz mēs atrodamies.

Mēs varam runāt par ekonomikas un ētikas jautājumu kontroversiju. Nenoliedzami, mēs nedrīkstētu, protams, ieslīgt galējībās un visu skatīt tikai no augstākās morāles principiem. Mēs visi zinām, ka cilvēks ir un paliek gaļēdājs, un tādējādi mums nākas rēķināties ar to, ka zināmos apstākļos dzīvniekam būs jāatņem dzīvība. Bet mēs, protams, nedrīkstam ignorēt ne veidu, kādā tas notiek, ne arī tos psiholoģiskos procesus, kas ir šīs darbības pamatā. Mēs, protams, nonākam pretrunās arī starp diviem citiem mūsdienu diskursā ļoti augsti cienītiem principiem, tas ir, starp cilvēka tiesībām un dzīvnieka tiesībām.

Atceros, ka jau pirms piecpadsmit gadiem vienā no pirmajām reizēm, kad strādāju ārzemju bibliotēkās, mani satrieca pretstats starp divu plauktu satura apjomu. Plauktā ar uzrakstu “Cilvēktiesības” atradās simtiem grāmatu un tūkstošiem rakstu. Plauktā ar uzrakstu “Dzīvnieku tiesības” atradās četras nelielas brošūras.

Kopš tā laika diskusija par dzīvnieku tiesībām ir pieņēmusies apjomā, un pašreiz, kaut arī visas domstarpības vēl nav novērstas, mēs skaidri redzam, ka dzīvnieku tiesības tomēr tiek aizvien vairāk cienītas un tiek uzskatīts, ka jebkuram dzīvniekam tomēr ir tiesības uz nesāpīgu šķiršanos no šīs pasaules, ja tas tiek darīts ar cilvēka rokām.

Mums ir jārunā arī par to, cik tālu mēs saskatām šo pretrunu starp tradīcijām, reliģisko toleranci, kolektīvo un individuālo. Un šeit mēs, protams, redzam, ka nonākam pretrunā ar mūsu tradicionālo pasaules uzskatu, kas šajā gadījumā izpaužas šajā dzīvības atņemšanā dzīvniekam. Bet, ja mēs runājam konkrēti, iedziļinoties šajā jautājumā, es konstatēju, ka šeit mums tiek piedāvāts visradikālākais dzīvnieka dzīvības laupīšanas variants – bez apdullināšanas. Un šo rituālo nogalināšanu veic tieši noteiktas ticības pārstāvis. Man ir aizdomas, ka šajā gadījumā mums ir darīšana ar vienas kopienas diktētām prasībām, kas nebūt nav universālas visā Eiropas Savienībā, un ka vismaz musulmaņu vajadzībām nogalināto dzīvnieku pirms kaušanas drīkst apdullināt. Ja kāds šaubās par šīs normas pareizību, varu uzrādīt divus zinātniskus rakstus, kuros tas ir pierādīts.

Bet jārunā galu galā ir par galveno – par to, kāda mērķa vārdā tas tiek darīts. Vai mēs tiešām glābsim Latvijas ekonomiku, vienlaikus pazeminot mūsu morālās un ētiskās vērtības un tomēr ļoti lielā sabiedrības daļā izraisot sašutumu gan par mērķi, kāpēc šāds likums tiek pieņemts, gan arī par šā likuma konkrēto formulējumu?

Un tādēļ – tomēr, tomēr! – es lūdzu vismaz ļoti rūpīgi pārdomāt šā likuma formulējumu, saskatīt visus šos aspektus – ekonomiku, ētiku, tradīcijas, reliģisko toleranci, universālās un individuālās vērtības – un tomēr šo likumu noraidīt, jo mūsu sabiedrība tā pieņemšanai pašlaik nav gatava.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es saprotu, ka vienai daļai, kas zālē sarunājas, šis nav svarīgs jautājums, bet tomēr es ļoti lūdzu ieklausīties mūsu dažādajos viedokļos.

Neapšaubāmi, jautājums par ekonomikas augšupeju ir pirmšķirīgs, taču, ceru, jūs piekritīsiet, ka ekonomika nav vienīgā dimensija. Es ļoti, ļoti lūdzu ieklausīties šajā… Es ļoti lūdzu ieklausīties! Šajā konkrētajā gadījumā ļoti svarīgs, ja ne pats svarīgākais, ir ētiskais aspekts, kaut gan, kauj tā vai citādi, – dzīvnieks ir pagalam.

Tomēr te ir runa par ko citu, proti, par to, par ko jau arī runāja Ina Druviete, – par tradīciju. Kas vienām tautām ir pieņemams dzīvnieka nogalināšanas veids, tas citām ir nepieņemams. Šie priekšstati izveidojušies garu gadsimtu gaitā. Kuršu kāpās līdz Otrajam pasaules karam pārtikai izmantoja vārnas, pievilinot un pārkožot tām skaustu ar zobiem. Ukrainas Poļesjē līdz nesenam laikam medīja ežus, nositot tos ar āmuru pa galvu. Piemēru skaitu var turpināt un turpināt, bet ne jau par to ir runa. Tā, kā mēs šeit nogalinām mājdzīvniekus… tas, kā mēs šeit nogalinām mājdzīvniekus, musulmaņiem izliekas nepieņemami. Un otrādi.

Proti, apspriešanai piedāvātais dzīvnieku nogalināšanas veids latviešu, plašāk – Latvijas, tradīcijā ir pretdabisks, un par to, vai mēs drīkstam atļaut citu tradīciju uzskatīt par dabisku, ir jārīko nevis šaura un steidzīga, bet izvērsta un pamatīga diskusija, piesaistot plašu sabiedrību.

Latviešu ticējumos atspoguļojas īpaša attieksme pret mājdzīvniekiem. Kustoņiem nedrīkstēja ar kāju spert, jo uzskatīja – tad kāja sāpēs. Deputātiem kāzu laiks laikam vairākumam ir garām, bet par bēru laiku nevienam negribas domāt. Tradicionāli uzskatīja, ka tam, kas lopus mīl, Vent Kraukli, tam kāzu dienā būs jauks laiks, bet tam, kas lopus nemīl, bēru dienā līs lietus. It kā jau ir vienalga, vai lietus līs vai saule spīdēs, kad tevis vairs nebūs…

Bet arī attieksmē pret mājlopiem projicējas mūsu attieksme pret apkārtējo pasauli. Ja vienīgā vērtība ir ātrs, viena mirkļa, izdevīgums, tad pēc iespējas ātrāk ir jāuzkar kultūra, kas – ne kauta, ne nekauta – nenes tūlītēju labumu naudas izteiksmē, jāaizmirst savas tradīcijas un ātrāk jāpārdod šī valsts par jebkuru cenu un jebkuram, kurš par to gatavs maksāt.

Šis nebūt nav tehnoloģisks jautājums. Šis ir jautājums par to, pārfrāzējot Eduardu Veidenbaumu, vai mums vēders Dievs visaugstākais. Ir tautas teiciens: “Lops savu laiku un mēru zina, tikai cilvēks nezina.” Lai cilvēks to uzzinātu, viņam jārunā, jāsalīdzina ar citiem līdzpilsoņu viedokļiem. Aicinu neatbalstīt šo projektu, pirms nav notikusi plašāka sabiedriska apspriešana.

Godātie deputāti! Tas šārīta stiprais lietus nav lietus. Tās bija mūsu mājlopu asaras. Ir ļoti žēl, ja jūs vairs nespējat to izjust.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

Gribu gan atgādināt, ka var runāt tikai par konkrēto priekšlikumu, nevis par likumprojektu kopumā. Šis atgādinājums attiecas gan uz nākamo, gan uz iepriekšējo runātāju.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Patiesībā, runājot par šo priekšlikumu, nav iespējams nerunāt par likumprojektu kopumā, jo šis priekšlikums arī ietver visu likumprojekta būtību.

Kolēģi! Atšķirībā no iepriekšējām runātājām es nerunāšu ne par ētiku, ne par tradīcijām. Ja nu vienīgi par darba tikumu, proti, par mūsu Saeimas darba tikumu. Protams, tādi jautājumi kā budžets var pagaidīt, jo tagad ir ļoti ātri jāpieņem grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā. Tik ātri, ka šā projekta steidzinātājiem nav laika pat izlasīt visu likumu kopumā. Tāpēc tagad diemžēl tiek pieņemts kopumā iekšēji nesaderīgs un iekšēji pretrunīgs likumprojekts. Likuma 4.pantā ir aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, un varētu diskutēt par to, kas ir cietsirdīgi un kas nav, ja šā panta septītajā daļā nebūtu skaidri un gaiši pateikts, ka ir aizliegta dzīvnieka izmantošana reliģiskos rituālos. Turpretī tagad šā likuma 48.panta trešajā vai otrajā daļā, kā nu deputāti nobalsos, mums mēģina piedāvāt redakciju, kas reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm dod zaļo gaismu. Godātie kolēģi, kas tad tas ir, ja ne dzīvnieku izmantošana reliģiskos rituālos? Šis likumprojekts ir vienkārši juridisks brāķis. Diemžēl tā atbalstītājiem nav bijis laika nedz iesaistīt sabiedrību diskusijās, nedz uzklausīt viedokļus, nedz tos izanalizēt, jo viņiem ir vienkārši mērkaķa ātrumā jārīkojas. Jo pie apvāršņa ir parādījusies nauda un to nedrīkst laist garām.

Godātie kolēģi! Šeit laikam tiešām jāatzīst Einšteina relativitātes teorijas pareizība. Jo lielas masas tuvumā laika ritējums izmaina savu ātrumu. Tāpat arī droši vien šeit lielas naudas masas tuvumā diemžēl mainās ne tikai Saeimas darba grafiks, laika ritējums, bet arī daudzu deputātu domāšanas veids. Par to man ļoti žēl. Un varbūt tieši par to latviešu tauta mūs tik ļoti ciena un mīl…

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

 

(Deputāts J.Dobelis atbild uz repliku no zāles.)

Okupant, turi muti ciet!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu nesarunāties ar zāli! Ja jūs turpināsiet regulāri pārkāpt Saeimas deputātu ētikas kodeksu, es būšu spiests jums atkal un atkal aizrādīt. Dobeļa kungs, jūs rīkojaties nepieļaujami.

J.Dobelis.

Nāvi okupantiem! Bet tas ir cits jautājums.

Sēdes vadītājs.

Dobeļa kungs! Vēl viena tāda replika, un es jums atņemšu vārdu.

J.Dobelis.

Tagad runāsim par likuma nosaukumu. Mums vispār ir tāda īpatnēja pieeja Saeimā… Kā saucas likums? Dzīvnieku aizsardzības likums. Te vēl nupat izskanēja skaisti vārdi par dzīvnieku tiesībām, par šo tiesību aizsardzību. Bet par ko mēs strīdamies? Mēs nestrīdamies par dzīvnieka aizsardzību, mēs strīdamies par to, kā viņu nokaut. Īpatnēja aizsardzība – vai viņu nokaut ar apdullināšanu vai bez apdullināšanas, tecināt asinis vai netecināt. Un tāpēc mans secinājums ir ļoti vienkāršs – ļausim tam lopiņam nomirt dabīgā nāvē, un pēc tam dariet ar viņu, ko jūs gribat. Tāds ir mans priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti žēl, ka mums jāvelta tik daudz laika šā it kā vienkāršā jautājuma risināšanai. Tādēļ es atbalstu šo priekšlikumu, un, to pieņemot, viss nostāsies savās vietās. Tātad aicinu izslēgt likumprojektā līdzšinējo tekstu par 48.panta izteikšanu jaunā redakcijā.

Bet, ja runā par būtību, kuras dēļ izvērsusies šī lielā diskusija jau otro dienu, tad ir smieklīgi secinājumi, ko izteica cienījamais Kraukļa kungs, – iznāk tā, ka ar to mēs glābsim Latvijas ekonomiku (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Daļēji!”)… daļēji... Jā, jā, daļēji! Viena jūsu drauga vai atbalstītāja dēļ... Vot, tā! Jā... runāsim nu skaidru valodu! Un šis jūsu aizstāvamais no Jēkabpils puses gan zināja, ka likums aizliedz to, ko viņš jau tagad, iespējams, dara, vēl jau neskaitīdams lūgšanu gan laikam, jo citādi es nevaru iedomāties, ka viņš būtu attīstījis šo biznesu un iesaistījis ražošanā, kā tur izsakās, simt piecdesmit cilvēkus laikam, kuri nu bankrotēšot... Šis uzņēmējs bankrotēšot, ja neļaus viņam kaut lopiņus ar necilvēcīgām metodēm. Lūk, tas ir ļoti dīvaini... Un tiem, kuri patiešām aizstāv šīs lietas… Nu ir atrasts brīnumlīdzeklis! Velti sanāca te uz septiņām stundām valdības sēde, uz ko saaicināja Zatlera kungs... Dzesējām muti… Tagad glābšanas līdzeklis ir rokā! Šajā brīdī, kad ir risināmi Tautsaimniecības komisijai, kura nolēma šo likumprojektu virzīt uz Saeimu… it kā tai nebūtu svarīgāku jautājumu.

Sēdes vadītājs.

Tabūna kungs, atgriezīsimies pie priekšlikuma!

P.Tabūns.

Nolemiet tad, lūdzu... Vēl atļaujiet... Kausim kaķus, suņus, sūtīsim uz Ķīnu. Tur suņus ēd, uzņēmējdarbību attīstīsim un sāksim ākstīties šādā veidā. Un no tribīnes teiksim, ka tādā veidā mēs glābjam ekonomiku. Nu nekļūstiet smieklīgi! Nemaz nerunājot par to, ka mēs apkaunojam un iznīcinām visas līdzšinējās vērtības kultūrā, ētikā, morālē un tā tālāk!

Atbalstīsim šo priekšlikumu un izbeigsim šo ākstību!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti smags un sarežģīts jautājums arī man – ko darīt, par ko balsot? Un, lai varētu atklāt jums, kādēļ tas droši vien ne tikai man, bet arī citiem ir smags un sarežģīts, es esmu spiests nedaudz pieskarties savai biogrāfijai.

Tad, kad Vilis Lācis, kā mēs tagad zinām, un Kalnbērziņš rakstīja uz Kremli, ka tautsaimniecībai Latvijā draud sabrukums, jo nav vīriešu, nav jaunu cilvēku, es biju viens starp tiem pirmajiem apmēram 2000 – 2500 leģionāriem, kuri pēc pirmās filtrācijas nometnes nonāca… kuri nebija neko kāruši, šāvuši, aiztikuši, arestējuši, bet kuri bija tikai bijuši karavīri un kuriem nebija Dzelzs krusta. Nonācu Rīgā, otrā filtrācijas nometnē, bet – dzimtenē. Un sapratu, ka, izgājušam no turienes ārā, man jāapgūst kāda profesija. Es gribēju jau toreiz dzīvot laukos, dabā. Un es iestājos Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārmedicīnas fakultātē, tāpēc ka es mīlēju dzīvniekus; bioloģija man neinteresēja. Es sapratu: ja es studēšu vēsturi un politiku, kas man interesēja kopš jaunības, staļinisma laikmetā tie būs izšķiesti gadi un neko nedos. Un tomēr mani no otrā kursa izmeta – par to manu dzīves nelaimi izmeta… Es runāju to, ko domāju; tas nebija iespējams ne staļinisma, ne arī pārējā Padomju Savienības pastāvēšanas laikā.

Es…

Sēdes vadītājs.

Lūdzu tomēr tuvāk priekšlikumam...

V.Lācis.

Tas, ko teikšu, būs par lietu.

1947.gada 28.oktobri es vienmēr atceros. Laikrakstā “Padomju Jaunatne” jūs varat izlasīt to rakstu. “Pietiek! Buržuāziskās ideoloģijas paudējiem nav vietas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā!” Izslēdza! Es nekļuvu par veterinārārstu!

Sēdes vadītājs.

Bet, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

V.Lācis.

Man mīļi bija dzīvnieki…

Es ļoti, vēl vairāk nekā iepriekš, tagad cienu profesori Kursīti. Viņa pareizi pateica, pareizi parādīja, ka tradīcijām ir milzīga vērtība tautas dzīvē. Tradīcijas ir tās, kas… nu, vēl ir arī citi faktori, kas veicinājuši to, ka, neskatoties uz to, ka mēs esam kārti, šauti, dedzināti, izvesti, neskaitāmas reizes okupēti, mēs dzīvojam šajā zemē un vēl esam palikuši latvieši. Un tautasdziesma pareizi pasaka: ne sunīti kājām spēru, ne maizītes gabaliņu.

Un ko mēs gribam darīt tagad? Mums liekas, ka tas ir nesvarīgi un ka tas ir tehnoloģisks jautājums un tautsaimniecības jautājums. Tas nav ne tautsaimniecības, ne tehnoloģijas jautājums, tas ir pirmām kārtām tikumisks, latviešu tautas izdzīvošanas jautājums.

Arī man, tam, kas gribēja kļūt par veterinārārstu un droši vien būtu kļuvis, ja nebūtu izslēgts, ir no svara, kā dzīvnieku nogalina. Šodien mēģināju saprast arī otras, varētu teikt, līnijas piekritējus, un man bija saruna ar deputātu Dzintaru Zaķi tieši par šo veidu, kādā tad šos dzīvniekus nogalina. Pēc šīs sarunas man ir skaidrs, ka, nogalinādami pēc musulmaņu un ebreju ticības rituāliem, mēs tomēr pakļautu dzīvniekus lielākām mokām.

Es nevaru atbalstīt likumprojektu, kas nepasargātu dzīvniekus.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Inesei Šleserei.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, augsti godātais Prezidij un godātie kolēģi! Šis ir viens no jautājumiem, kuri ir izraisījuši visasāko sabiedrības reakciju. Ir patiešām labi saprotams sabiedrības sašutums, jo šā likumprojekta izstrāde ir notikusi, apejot ierasto un likumos noteikto normatīvo aktu izstrādes un saskaņošanas kārtību un tādējādi liedzot sabiedrībai un sociālajiem partneriem iesniegt savus priekšlikumus un kvalitatīvi piedalīties diskusijā par šiem grozījumiem. Protams, arī jums visiem ir pieejami un jūsu rīcībā ir iebildumi no vairākām, no daudzām nevalstiskām organizācijām, kuras kategoriski iebilst pret šādu būtisku normu iekļaušanu likumā bez nopietnas sabiedriskās apspriešanas. Un, es domāju, tāpēc būtu noteikti jāatbalsta šis partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums, par kuru mēs šobrīd debatējam, kā arī nākamais – deputāta Līdakas priekšlikums.

Kas ir par pamatu šai steidzamībai? Kāda ir šī steidzamības nepieciešamība? Likumprojekta anotācijā ir teikts, ka šādas normas ieviešana likumdošanā palielinās kautuvju jaudu un eksportētās produkcijas pieaugumu. Taču tajā pašā laikā nav iesniegts ekonomiskais pamatojums šādai uzņēmējdarbībai par paredzamo valsts labumu no šāda dzīvnieku nogalināšanas veida, lai izvērtētu un noteiktu samērīgumu, ja tas vispār ir iespējams, starp iedzīvotājiem būtisku ētikas normu pārkāpumu un iespējamo ekonomisko labumu.

Gribu, kolēģi, jums atgādināt, ka šā paša likuma preambulā ir teikts, ka cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Turpat arī ir teikts, ka nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt sāpes, radīt ciešanas vai kā citādi tam kaitēt.

Es uzskatu, ka piedāvātais likumprojekts ir nekvalitatīvs un piedāvātie grozījumi ir bez pamatojuma un izvērtējuma, kā arī šī norma ir pretrunā ar vairākiem citiem šā paša likuma pantiem, kuri norāda uz nepārprotamu reliģiskās kaušanas aizliegumu. Šā likuma 4.pantā ir teikts, ka dzīvnieku izmantošana reliģiskos rituālos ir aizliegta. Tāpat ir arī aizliegts dzīvniekam radīt ciešanas. Savukārt 46.pants nosaka, ka dzīvnieka nogalināšanai izraugāms veids, kas dzīvniekam rada vismazāk ciešanu. Taču šajā likumprojektā piedāvātais dzīvnieku kaušanas veids ir ilgstošs, un tas ir pielīdzināms dzīvnieku spīdzināšanai. Turklāt tas ir arī pretrunā ar Eiropas Padomes direktīvu.

Mēs visi saprotam, ka šobrīd esošā ekonomiskā situācija pieprasa konkrētu rīcību, taču ekonomikas sildīšanas vārdā nebūtu atbalstāmi nepārdomāti biznesa piedāvājumi, kuru atļaušanai būtu jāmaina Latvijā pieņemto un ar normatīvajiem aktiem nostiprināto vērtību sistēma.

Kolēģi! Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir būtisks ētikas un tradīcijas pārkāpums, un es uzskatu, ka visas sabiedrības interesēs ir šādus priekšlikumus ieviest nevis steidzamības kārtībā, kā tas tiek darīts tagad, bet iesaistot visu sabiedrību atklātā diskusijā un uzklausot ieinteresēto institūciju viedokļus.

Es aicinu atbalstīt 2. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ar ko tiks novērsta tā kļūda, kas ir pieļauta pirmajā lasījumā, kad 48 deputāti tomēr atbalstīja… atbalstīja šo iepriekšējo priekšlikumu, īsti neiedziļinoties būtībā.

Līdz šim varēja tādā veidā, bez apdullināšanas, rīkoties tikai galējas nepieciešamības – dzīvnieka slimības vai traumas – gadījumā, turpretī pirmajā lasījumā ir nobalsots par to, ka tiek legalizēta tāda darbība, kas agrāk tika krimināli sodīta, – tiek legalizēta ierobežotās teritorijās turētu savvaļas dzīvnieku nogalināšana bez apdullināšanas un tiek legalizēta arī gaļas šķirnes liellopu nogalināšana bez apdullināšanas.

Kad skatījāmies raidījumu… daudzi droši vien skatījās raidījumu TV3 “Nekā personīga”, un tur bija intervija ar kādu musulmaņu pārstāvi, kurš centās mums ieskaidrot, ka tas viss notiek ļoti humāni un ka nav nekādu problēmu. Taču Dzīvnieku aizsardzības organizācija ikvienam deputātam uz elektronisko pastu izsūtīja videomateriālu, kur ir redzams, kā tas notiek reāli. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Amerikā!”) Un man centās te ieskaidrot, ka tas ir 70.gadu video un ka tā notiek tikai Amerikā. (Daži gan Ameriku uzskata par demokrātijas citadeli…) Es gribu redzēt, kurš jūs ielaidīs šajā lopkautuvē un kurš jums ļaus kontrolēt šo procesu, kā tas notiek.

Es, protams, cilvēkiem ar vājiem nerviem neieteiktu šo video skatīties. Bet, ja būtu tāda iespēja, es pat liktu deputātiem, kuri pirmajā lasījumā balsoja “par”, piespiedu kārtā to noskatīties un tad izšķirties par balsojumu otrajā lasījumā.

Tā ka es atbalstu priekšlikumu – novērst pirmajā lasījumā pieļauto kļūdu. (No zāles dep. V.E.Bresis: “Nav nekādas kļūdas!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šajā jautājumā PCTVL frakcijas deputātu viedokļi dalījās. Vieni ir par dzīvniekiem, otri – par vietējiem uzņēmējiem.

Taču es gribu pievērst jūsu uzmanību Saeimas darbības ļoti zemajai kvalitātei. Teiksim, 400 tūkstošu pensionāru likteni mēs apspriedām tikai 10 minūtes un par to runāja šeit tikai PCTVL deputāti, bet par 400 dzīvnieku likteni debatējam gandrīz stundu, un šeit tribīnē nāk visu frakciju pārstāvji. Tā tomēr nedrīkst strādāt, cienījamie cilvēki!

Un, ņemot vērā piketu, kas stāv pie mūsu ēkas durvīm, es varu situāciju raksturot ar vienu frāzi: cilvēki – ārā, dzīvnieki – iekšā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Dzintar, izstāsti visus kaušanas smalkumus!”)

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šā likumprojekta noliedzēji! Es gribu, lai jūs tomēr nāktu un atbildētu uz ļoti vienkāršu jautājumu – vai jums liekas, ka, ja aitu vai liellopu aizvedīs no Jēkabpils rajona 60 kilometrus uz dienvidiem, uz Lietuvu, un nokaus tur, tas dzīvnieks cietīs mazākas mokas? Tā starpība būs tikai tāda, ka viņu nokaus tur, nevis Latvijā. Un uzņēmējs, lietuviešu uzņēmējs, nomaksās nodokļus Lietuvā, un par viņa nodokļiem varēs Lietuvā uzturēt mūzikas un mākslas skolas. Tā tas būs, ja to neizdarīs latviešu uzņēmējs šeit, Latvijā. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nacionāla doma!”)

Atbildiet man arī uz tādu jautājumu. Es zinu, ka jūsu vidū ir cilvēki, kuriem radinieki, bijušie radinieki, tagadējie radinieki, ir aktīvi mednieki. Atbildiet man šeit no tribīnes: vai sašauts zvērs, ar lodi vai renkuli vēderā klīzdams pa mežu trīs četras dienas vai dažkārt pat nedēļu un nobeigdamies mokošā nāvē, cieš mazāk nekā lops, kas tiks nokauts faktiski pēc tādām pašām tradīcijām, kādas piekopa mūsu priekšteči un kādas piekopj vēl šodien laukos? Jo nav nekāds noslēpums, kā aitas kāva laukos pirmskara Latvijā un kā šodien aitas kauj lauku sētās. Gluži tāpat, kā ir iecerēts šajā likumprojektā.

Vai jūs nezināt, kā austrālieši eksportē savas aitas? Salādē tās lielos, milzīgos pārbūvētos tankeros (vairāk nekā 100 tūkstoši lopu ir izvietoti uz katra tankera) un vienā mierā aizved uz Tuvajiem Austrumiem, kas ir lielākais aitas gaļas patērētāju reģions pasaulē. Un tur viņas nokauj pēc musulmaņu tradīcijām! Es pieļauju iespēju, ka varbūt Austrālijā kāds dzīvnieku pseidoaizstāvis ir ļoti priecīgs, ka šīs aitas nenokauj viņa dzimtajā zemē pēc musulmaņu tradīcijām. Bet vai tas austrālietis nav tāds pats liekulis kā jūs šobrīd? Jūs zināt, ka šīs aitas nokaus tik un tā, tikai nokaus nevis Austrālijā vai, kā šeit ir iecerēts, Latvijā, bet nokaus Saūda Arābijā vai, kā šajā gadījumā, visticamāk, Lietuvā vai Igaunijā. Nu nebūsim taču, cienījamie kolēģi, liekuļi!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Svarīgs jautājums – jāizdebatē līdz galam!”)

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Īsa replika kolēģim Ābiķim. Tos, ko nošauj ar lodi, tos sauc par meža dzīvniekiem, bet tos, kurus kauj mājās, – par mājdzīvniekiem. Liela starpība! Es domāju, ka šodien mēs strīdamies par atšķirīgu nostāju, proti, par miesu un dvēseli, un es kādreiz, jau pirms diviem gadiem, no šīs tribīnes citēju zviedru rakstnieku, ievērojamu rakstnieku, kas ir skaidri pateicis… norādījis šo starpību starp miesu un dvēseli. Un viņš raksta: “Mēs daudzi nicinām un necienām prostitūtas – gan vīriešus, gan sieviešus –, kas pārdod savu miesu, bet tajā pašā laikā mēs cienām un neizrādām nekādu necieņu pret dvēseļu prostitūtām, kas pārdod savu dvēseli.” Tur ir tā starpība, un tas ir jāsaprot šodien, nevienu neapvainojot!

Un Edvarts Virza, kas ir bijis tik daudzas reizes pravietisks jau ar “Baigo vasaru”, ir skaidri arī parādījis, kāds ceļš mums ir jāiet.

“Lai tautu paglābtu no rītu dienu drāmas,

mums sargāt robežas, kas stiepjas neredzamas.

Ko latvju tautas gars sev vilcis kādu reizi,

lai sevi paglābtu no tā, kas nepareizs.”

Un mēs, viena daļa cilvēku, neapvainojot jūs, otru daļu, saprotam citādāk to, kas ir nepareizs.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātei Ilmai
Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es nevaru piekrist tiem, kas runā un saka, ka mēs nevaram nolikt 400 000 pensionāru pret 400 liellopiem. Šeit runa, Buzajeva kungs, ir pavisam… pilnīgi par kaut ko citu. Un, lai apstiprinātu šo viedokli, es jums gribu teikt, ka likumprojektā paredzētā dzīvnieku kaušanas metode Eiropā gadiem ilgi ir izraisījusi ļoti lielas debates un arī viļņošanos sabiedrībā. Piemēram, Šveicē, kā mēs zinām, kas ir tāda referendumu valsts, pirms simts gadiem šis jautājums ir apspriests referendumā un pat nostiprināts konstitūcijā. Parlaments ir bijis “par” šādu kaušanas metodi, bet referendumā tauta ir pateikusi “nē” šādām kaušanas metodēm.

Kā jau es teicu, mūsu sabiedrībā šis likumprojekts nav pietiekami izdiskutēts, tāpēc neatkārtošos, bet es gribu piekrist tiem runātājiem, piemēram, Šleseres kundzei un pārējiem, kas teica, ka likumprojekts ir pretrunā ar pašu patlaban spēkā esošo likumu, proti, Dzīvnieku aizsardzības likumu, jo Dzīvnieku aizsardzības likums ir būvēts pilnīgi citādāk. Ja mēs paskatāmies preambulu, ja mēs paskatāmies 4.panta pirmās daļas 7.punktu, par kuru jūs jau runājāt, kolēģi, un ja mēs paskatāmies arī kompetenci… to, kāds viedoklis ir šai Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomei, redzams, ka šis likums ir pilnīgi pretējs.

Un kas tad ir noticis? Es esmu noskaidrojusi, ka šā gada 29.martā mēs jau esam nobalsojuši grozījumus šajā likumprojektā. Ļoti ietilpīgus grozījumus! Bet šie grozījumi netika virzīti uz priekšu, kaut arī tas bija nepieciešams. No šiem nobalsotajiem grozījumiem tiek izrauts ārā tikai viens segments, proti, par šo lopu kaušanu, tajā pašā laikā atstājot gadiem ilgi novārtā, piemēram, tādas lietas kā mājdzīvnieku turēšanas un tirgošanās tiesisko regulējumu.

Šodien jūs varat paskatīties, kā dažkārt tiek runāts sabiedrībā. Jā, redziet, mums ir konvencijas, kas mums aizliedz ievest īpaši aizsargājamus dzīvniekus, kas pasaulē ir ļoti liels retums, bet tajā pašā laikā, ja šie dzīvnieki ir ievesti, šeit tirgošanās nav aizliegta un būtībā nekāda kontrole pār šo tirgošanos nepastāv. Es gribu teikt: aizejiet, pasirojiet pa veikaliem, paskatieties, kas šajā ziņā notiek! Par to jums acīmredzot nav nekādas sāpes. Un, saprotot ekonomisko situāciju, lauksaimnieki saka, ka mēs esam liekuļi, kas prasām šo jautājumu izdiskutēt sabiedrībā. Es saprotu arī viņu ekonomisko… šo sāpi. Un mēs visi zinām, kādā situācijā mēs atrodamies. Bet tajā pašā laikā arī lauksaimnieku liekulībai nav robežu.

Jūs visi noteikti esat redzējuši, kā televīzijā tiek reklamēts “Valmieras piens”. Tajā reklāmā tiek parādīts, kā viens saimniekpaps liellopiem, govīm, atnes ziedus un saka: “Manas mīļās meitenes!” Un pēc tam viņš tās savas “mīļās meitenes” aizsūtīs uz kaušanu pēc tādas metodes, ka, manuprāt, cilvēkus, kam nav pieņemama šāda lieta, pārņemtu šausmas.

Es tiešām aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Un īpaši vēršos pie tiem deputātiem, kas grib stāvēt malā. Šajā ziņā nevajadzētu stāvēt malā! Es paskatījos izdruku… Protams, visvieglāk ir no balsošanas iekārtas izņemt ārā karti un nebalsot, izlikties, ka jūs zālē nemaz neesat. Un ir arī ļoti viegli vispār nepiedalīties balsošanā. Tad jūs būsiet tīri un pūkaini: “Lai jau šitie savā starpā izplēšas!” Tas, kolēģi, nav godīgi! Tas, manuprāt, ir pat gļēvulīgi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Par liekulību un loģiku. Un tātad arī par kolēģa Ābiķa konstrukcijām.

Nu, tās ir apmēram tādas: ja aizšauts zaķis vai sausumā slāpstoša zivs cieš mokas un mēs šeit nevēršamies pret to, tad mēs drīkstam darīt jebko…

Jā, pasaulē, protams, notiek dažādas vairāk vai mazāk cietsirdīgas lietas, to skaitā medības, taču droši vien šodien nav īstā reize par tām runāt. Bet, ja šādā veidā mēs varam argumentēt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, tad, piedodiet, šiem argumentētājiem, manuprāt, kaut kas nav kārtībā ar galvu. Un tā ir tāda laupītāju filozofija: sak’, tāpat jau tev to naudiņu atņems, nu tad labāk atdod man!

Es esmu kategoriski pret šādiem argumentiem, jo tur nav nekādas loģikas.

Un nu par diviem mītiem. Viens mīts – palielināšoties kautuvju jauda. Smieklīgi! Jā, viena daļa košergaļas un halal gaļas tiks pārdota un tiks nopelnīta nauda, taču neaizmirstiet, godātie reliģiskās kaušanas fani, ka šajā kautuvē citus dzīvniekus un citā veidā nedrīkstēs kaut, šai kautuvei jābūt tīrai. (No zāles dep. V.E.Bresis: “Visām jābūt tīrām!”) Šo kautuvi varēs izmatot tikai reliģiskai kaušanai.

Otrs – mīts par ekonomikas sildīšanas tēmu: būšot darba vietas. Neaizmirstiet, lūdzu, to, ka jums, Kraukļa kungs, ar jūsu nešķīstajām (no musulmaņu vai jūdu viedokļa) rokām neļaus piedalīties šajā lietā. Šajā kaušanā drīkstēs piedalīties tikai musulmaņi vai jūdi, tā ka arī papildu darba vietu no tā īpaši daudz nebūs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Inai Druvietei, otro reizi.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Es neatbildēšu Ābiķa kungam, bet šķiet, ka dažas replikas tomēr ir jāpasaka mums visiem. Es saprotu, ka šajā diskusijā ir pieļaujams izmantot tādus argumentus kā novešana līdz absurdam (piemēram, par ādas kurpēm un medījamo dzīvnieku ciešanām, un galu galā par dzīvnieku tiesībām nomirt dabiskā nāvē). Diskusijā viss ir atļauts, bet mēs ļoti labi saprotam, ka zem šādiem argumentiem seguma jau nu nav nekāda. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Ir gan!”)

Tālāk. Runā par to, ka tik un tā šis dzīvnieks tiks nokauts Lietuvā. Nu, neaizmirsīsim, ka mēs, šādi attīrot savas valsts garīgo telpu, iespējams, piesārņojam mūsu kaimiņvalsti! Arī tas nemaz nav tik viennozīmīgs jautājums.

Un, tā kā visā Eiropā joprojām risinās – un ļoti aktīvi risinās! – diskusijas par šiem jautājumiem, punktu pielikt ir par agru. Mēs nebūt nebūsim ne pirmā, ne pēdējā valsts, kas par šādiem jautājumiem spriedīs. Un vēl es varētu piebilst, ka sabiedriskā doma tomēr aizvien vairāk attīstās dzīvnieku tiesību aizsardzības virzienā.

Un runājot par beidzamo. Ja nu kādam dzīvnieku tiesības šķiet tikpat tukša skaņa, kā tas ir bijis 18., 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā, varbūt var palīdzēt viena tēze: tiek uzskatīts, ka dzīvnieku tiesības tiešā mērā skar cilvēktiesības, tādēļ ka tie cilvēki, kuri patiešām nevēlas radīt dzīvniekiem ciešanas, jutīsies aizskarti savās tiesībās situācijā, kad viņu valstī tiks pieļautas darbības, kas nenodrošinās dzīvniekiem nokaušanu atbilstīgi labturības un dzīvnieku aizsardzības noteikumiem. Tātad, ja mūs neinteresē ētika, dzīvnieku tiesības un tamlīdzīgi, tad cilvēku tiesības dzīvot sociāli un psiholoģiski pieņemamā vidē mēs tā kā neapstrīdēsim.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Godātie kolēģi! Mums ir atlikusi mazāk nekā viena minūte līdz pārtraukumam. Debatēs ir vēl divi runātāji pieteikušies, tāpēc debates tiks turpinātas pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu deputātu grupu sadarbībai ar Šveices parlamentu uz īsu tikšanos Dzeltenajā zālē. Tūlīt! Un pulksten 10.35 notiks Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten 10.35, Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pulksten 10.40, bet Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde 106.telpā.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 10.45 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Mārim Ārbergam.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Deputātu grupas sadarbībai ar Krievijas parlamentu sanāksme pulksten 10.40 Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Sadarbības grupas ar Serbijas parlamentu sanāksme pulksten 10.50.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Aleksejs Holostovs, Oskars Kastēns… Es gribu pateikt, ka tad, kad parādās reģistrācijas zīme mūsu aparātā, vajag nospiest podziņu! Paldies Oskaram!… Ivans Klementjevs, Sergejs Mirskis, Leopolds Ozoliņš, Anta Rugāte un Viktors Ščerbatihs. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00. 

Pārtraukums

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 59.laidienā