Eiropas Komisija: Par necaurskatāmām banku pakalpojumu izmaksām

22.septembrī publicētais Eiropas Komisijas ziņojums par privātklientiem sniegtiem finanšu pakalpojumiem liecina, ka ar veidu, kādā bankas informē un konsultē savus klientus, saistītas daudzas problēmas.

Īpašu problēmu skaitā ir informācija, ko daudzos gadījumos ir grūti saprast, necaurskatāmi maksājumi par banku pakalpojumiem, problēmas ar konsultēšanu un tas, ka klienti reti maina banku. Ziņojumā norēķinu kontu cenu struktūras raksturotas kā “ļoti nepārredzamas, tāpēc patērētājiem ir gandrīz neiespējami noteikt, cik daudz viņi maksā, un salīdzināt piedāvājumus.”

66% no pētījumā aplūkotajām bankām maksa par pakalpojumiem bija tik neskaidra, ka ekspertiem, kas sagatavoja ziņojumu, vajadzēja atkārtoti vērsties pie bankas pēc paskaidrojumiem, lai noskaidrotu konta reālās izmaksas. Austrijā, Francijā, Itālijā un Spānijā ir slikta pārskatāmība; tās ir valstis, kurās banku konti izmaksā visvairāk. ES tirgus ir sadrumstalots un neļauj patērētājiem izmantot ES iekšējā tirgus priekšrocības. Tikai 9% ES patērētāju 2007.–2008.gadā mainīja norēķinu kontu.

Eiropas Savienības patērētāju komisāre Meglena Kuneva teica: “Bankas nerūpējas par saviem privātklientiem. Daudzi fakti liecina, ka netiek ievēroti patērētāju tiesību pamatprincipi, proti, konstatētas problēmas, sākot no sarežģītas cenu noteikšanas līdz slēptām izmaksām un beidzot ar neskaidru un nepilnīgu informāciju. Bankām jāsakārto apkalpošanas prakse, mainot kultūru attieksmē pret klientiem. Savukārt dalībvalstu iestādēm jāpilda pienākums īstenot Eiropas Savienības patērētāju jomas tiesību aktus.”

Eiropas Savienības iekšējā tirgus komisārs Čārlijs Makrīvijs teica: “Šajā patēriņa tirgus pētījumā atspoguļotas grūtības, ar kurām patērētāji kā privātklienti saskaras saistībā ar finanšu produktiem un pakalpojumiem. Komisija ir nolēmusi risināt šīs problēmas. Tas nozīmē noteikt pārskatāmības ievērošanu, izmantojot saprotamu un salīdzināmu informāciju un paredzot uzņēmējdarbības veikšanas pamatnoteikumus. Eiropas pilsoņi joprojām izjūt ekonomikas krīzes sekas, tāpēc šim darbam ir vēl lielāka nozīme.”

Ziņojumi

Kā turpinājumu 2008.gada patēriņa tirgus progresa ziņojumam Komisija 22.septembrī publicēja dienestu darba dokumentu “Finanšu pakalpojumi privātklientiem – turpinājuma ziņojums patēriņa tirgus progresa ziņojumam” ar neatkarīgu pētījumu, kurā aplūkotas banku pakalpojumu izmaksas, analizējot kontu cenas 224 bankās un aptverot vidēji 81% Eiropas Savienības tirgus.

Rezultāti

1. Necaurredzamās banku pakalpojumu izmaksas.

Bieži izmaksu struktūras par norēķinu kontu ir necaurredzamas. Gandrīz trešdaļa apsekoto patērētāju nebija spējīga salīdzināt norēķinu kontu piedāvājumus.

Tiešsaistē pieejamā informācija par cenām ir nepilnīga. Divos no trim gadījumiem (66%) ekspertiem, kuri sagatavoja ziņojumu par banku pakalpojumu izmaksām, vajadzēja atkārtoti vērsties pie bankas, lai noskaidrotu, kā tiek noteikta maksa. Pat šādos gadījumos bankas daudzkārt piedāvāja informāciju par tarifiem tikai mutiski un nevēlējās atsūtīt tarifu sarakstus. Aptuveni 10% banku mājaslapās ir pieejama ierobežota informācija par cenām vai tās nav vispār, savukārt 33% ir nepilnīga informācija par tarifiem.

Dažās Eiropas Savienības valstīs norēķinu konti patērētājiem izmaksā ievērojami vairāk nekā pārējās valstīs. Cenas par kontiem ar vidēju izmantošanas pakāpi svārstās no 27 eiro Bulgārijā līdz 253 eiro Itālijā, kas uzskatāma par lielu cenu. “Intensīvas” izmantošanas gadījumos atšķirība ir vēl izteiktāka, proti, no minimuma 28 eiro Bulgārijā līdz maksimumam 831 eiro Itālijā. Austrijai, Francijai, Itālijai un Spānijai ir slikti pārskatāmības rādītāji, un tās ir to valstu skaitā, kurās banku pakalpojumi ir visdārgākie. Bulgārija, Nīderlande, Beļģija un Portugāle, ņemot vērā maksu par norēķinu kontu, ir rangu tabulas apakšā.

Tajās valstīs, kurās ir necaurredzamas cenu struktūras, patērētāji par banku kontiem lielākoties maksā vairāk.

2. Informācija un konsultācijas.

Daudzos gadījumos patērētāji informāciju, ko saņem pirms līguma noslēgšanas, uzskata par grūti saprotamu; “nesaprotama” un “nepietiekama” informācija ir nozīmīgākie šķēršļi finanšu pakalpojumu pārrobežu iegādē.

79% ES iedzīvotāju vēlas saņemt skaidru un salīdzināmu standartizētu informāciju, kā paredzēts, piemēram, jaunajā direktīvā par patēriņa kredītlīgumiem.

Ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka patērētāji bieži nesaņem pienācīgas konsultācijas par finanšu pakalpojumiem. Piemēram, Vācijas dati liecina, ka patērētāji pirms termiņa pārtrauc 50–80% no visiem ilgtermiņa ieguldījumiem, jo nesaņem pienācīgas konsultācijas; tas rada zaudējumus, kuru summu lēš 20–30 miljardu eiro gadā.

Tiem, kas pārdod finanšu produktus, acīmredzot nav pietiekamas izpratnes par tiem, lai varētu efektīvi konsultēt patērētājus. Banku darbinieki bieži saskaras ar interešu konfliktu.

3. Bankas maiņa.

Bankas maiņa norēķinu konta dēļ joprojām ir maz izplatīta parādība, proti, 2007. un 2008.gadā to veica tikai 9% klientu salīdzinājumā, piemēram, ar automobiļu apdrošināšanu, kur šis rādītājs ir 25%.

Kas notiks turpmāk?

Fakti tiks izmantoti darbā, kas notiek privātklientiem sniegtu finanšu pakalpojumu jomā, par ko Komisija ir informējusi 2009.gada marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai”. ES direktīva par negodīgu tirdzniecības praksi jau aizliedz metodes, kas maldina patērētājus un traucē izvēlēties, piemēram, šāda prakse ir izvairīšanās no informācijas sniegšanas saistībā ar banku kontiem vai tik neizprotamas informācijas sniegšana, ka caurmēra patērētājs nevar izskaitļot cenu.

Dalībvalstīm jāīsteno šie tiesību akti finanšu pakalpojumu jomā. Vienoti nozares (brīvprātīgi) principi, lai atvieglotu banku maiņu, tiks piemēroti no 2009.gada 1.novembra. Komisija rūpīgi uzraudzīs to īstenošanu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa