Atklāta vēstule laikrakstam "Diena"
Cienījamā Sarmīte Ēlertes kundze!Godātais Askold Rodina kungs!
Jūs mani kā Valsts prezidenta amata kandidātu esat aicinājuši sniegt interviju laikrakstam "Diena". Vēlos Jūs informēt, ka esmu nolēmis atteikties no šīs iespējas un lūdzu intervijas vietā pieņemt un publicēt šo mana lēmuma pamatojumu.
Man ir pamats uzskatīt un, šķiet, arī Jūs to nenoliegsit, ka laikraksts "Diena" veic samērā aktīvu, pamatā vienpusēju kampaņu pret mani kā iespējamo Valsts prezidentu. Šī kampaņa galvenokārt balstīta tikai uz vienu (pagaidām) argumentu, proti, uz ierakstiem manā biogrāfijā, kas tapuši zināmā laika posmā pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Es cienu tos cilvēkus, kas izsaka pretargumentus manai kandidēšanai uz Valsts prezidenta amatu. Tāpat es patiesi izprotu arī tos cilvēkus, kas ir cietuši no komunistu represijām un ir izvēlējušies mani kā pieejamāko personu, lai gūtu revanšu. Tomēr man pilnīgi nav pieņemami apgalvojumi, ka arī šodien esmu komunists, līdzdarbojies represijās vai apmetis kažoku otrādi. Jā, savulaik esmu maldījies. Darīju to pārliecības pilns un patiesi. Bet tikpat patiesi un no sirds no šiem maldiem esmu atbrīvojies. Protams, tas nenotika vienā dienā un apmetot kažoku, bet gan dabiski mainoties, tā, kā mainās jebkurš cilvēks, kā mainījās daudzi mūsu laikabiedri Latvijā. Ļoti ceru, ka šos vārdus pierāda arī mana darbība izšķirošajos brīžos Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā un pēc tam Saeimā un valdībā. Uzdrošinos domāt, ka aizvadīto 10 gadu tagadne ir būtisks pretmets manai pagātnei. Tas ir arī pretarguments Jūsu bieži paustajai un absolutizētajai domai, ka mana ievēlēšana būs pagātnes signāls Rietumiem. Ja pilnībā piekristu šim Jūsu apgalvojumam, tad man būtu jāuzskata, ka jau kopš 1990. gada neesmu nemaz dzīvojis.
Visos laikos esmu rīkojies godīgi, tādēļ mani aizskar, ja man pārmet negodīgumu vai divkosību. Taču tas nenozīmē, ka turu ļaunu prātu uz kādu no maniem oponentiem, tostarp uz Jums un Jūsu laikraksta ļaudīm. Man vienkārši nav pieņemams "Dienas" paštaisnums. Starp citu, vienpusēja viedokļu atspoguļošana laikrakstā ir padomju laika cīņas metode. Valsts prezidentu galu galā ievēlēs, bet vai šajā gadījumā nebūs cietis "Dienas" prestižs?
Atzīstu, ka diskusija par Valsts prezidenta kandidātu pagātni un tagadni ir lietderīga. Domāju, ka sabiedrībai šī jautājuma apspriešana ir nozīmīga un ir vērsta tikai un vienīgi uz pašas sabiedrības pilnveidošanos. Bet piekritīsit, ka minētā diskusija ir lietderīga tikai tiktāl, cik tā ir vispusīga?
Es Jums pateicos par aicinājumu sniegt interviju un atvainojos par savu lēmumu šo piedāvājumu nepieņemt. Domāju, ka tādējādi Jūs ietaupīsit arī drukas laukumus laikrakstā. Atbrīvotā vieta lieti noderēs, lai līdz 17. jūnijam vēl pagūtu nopublicēt visus ieplānotos "antigorbunova" materiālus.
Ar vislielāko cieņu,
07.06.99.
Anatolijs Gorbunovs