Vides ministrija: Par grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā

Neatbilst patiesībai plašsaziņas līdzekļos izskanējušais apgalvojums, ka gandrīz slepeni ir pieņemti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā un tādējādi pavērts ceļš nekontrolētai atkritumu ievešanai Latvijā, lai tos sadedzinātu, turklāt tas tiekot darīts tikai viena uzņēmuma interesēs. Tā ir puspatiesība, tādēļ Vides ministrija paskaidro. Viens no atkritumu pārstrādes veidiem ir speciāli sagatavotu atkritumu izmantošana enerģijas iegūšanai, dedzinot tos kā kurināmo, piemēram, fosilā kurināmā vietā, lai iegūtu enerģiju.

Saskaņā ar ES standartiem šāda atkritumu izmantošana tiek uzskatīta par atkritumu reģenerāciju (pārstrādi) un tiek atbalstīta un veicināta.

Atkritumu izmantošana par kurināmo, aizstājot fosilo vai citu resursu kurināmo, ir ne tikai atkritumu pārstrāde. Šādā veidā tiek arī samazināts atkritumu daudzums un taupīti citi enerģijas iegūšanas resursi. Jau šobrīd Latvijā īpašā veidā sagatavoti atkritumi tiek izmantoti kā kurināmais enerģijas iegūšanai ražošanas procesā (Brocēnos), ar tiem aizstājot fosilo kurināmo. Tomēr Latvijā saražoto dedzināmo atkritumu daudzums pagaidām nespēj apmierināt pieprasījumu.

Attiecīgajiem likuma grozījumiem tika piešķirta steidzamība vienīgi Latvijas ekonomisko interešu dēļ – parastā likumu mainīšanas kārtība ļautu veikt šādus grozījumus tikai apmēram pēc gada, kas samazinātu konkurētspēju un sadārdzinātu pagaidām viena liela uzņēmuma darbību (“Cemex”, Brocēnos) apstākļos, kad Lietuvā un Igaunijā nav ierobežojumu ievest un izmantot atkritumus kā kurināmo.

Likuma grozījumi nav attiecināmi tikai uz Brocēnu uzņēmumu vien. Šīs izmaiņas likumā paver plašākas iespējas jebkuram Latvijas uzņēmumam, kas būtu gatavs savas produkcijas ražošanai lietoto fosilo kurināmo nomainīt uz kurināmo, kas gatavots no atkritumiem. Turklāt, jo plašāk uzņēmumi sāktu lietot atkritumus kā kurināmo enerģijas iegūšanai, jo, iespējams, efektīvāk varētu attīstīties tāda veida atkritumu apsaimniekošana arī Latvijā, un tas nozīmē, ka no ārzemēm atkritumus ievest nevajadzēs.

Atkritumu ievešana nevar notikt nekontrolēti, lielos daudzumos, un to sadedzināšana nav saistīta ar dioksīnu nonākšanu gaisā. Lai kāds uzņēmums sāktu izmantot atkritumus kā kurināmo, tam ir jāsaņem attiecīga atļauja Valsts vides dienestā. Cita starpā tas nozīmē, ka uzņēmums tiek pakļauts ciešai kontrolei, jo šādu atļauju tas nevarēs nedz saņemt, nedz izmantot, ja tam nebūs atbilstošu jaudu vai arī filtrējošas iekārtas, kas nepieļauj dioksīnu nonākšanu gaisā. Šis ir strikti kontrolēts process, kur nav pamata bažām, ka attiecīgo atkritumu dedzināšana varētu notikt lielā daudzumā, nekontrolēti vai jel kādā videi nedraudzīgā veidā.

Jau kopš 2005.gada sākuma Vides ministrija veic konsultācijas, rīko diskusijas un apzina iespējamos risinājumus gan atkritumu samazinājuma panākšanai (piemēram, ieviešot palielinātu nodokli plastmasas maisiņiem), gan atkritumu šķirošanas uzlabošanai (piesaistot finansējumu šķirošanas laukumu izveidei un strādājot pie depozīta sistēmas ieviešanas), gan pārstrādes veicināšanai. Jautājumi tiek apspriesti un diskutēti pie Vides ministrijas izveidotajā Atkritumu apsaimniekošanas konsultatīvajā (AAK) padomē, kā arī Videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas padomē, Iepakojuma apsaimniekošanas padomē un Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas padomē, kur pārstāvētas gan citas valsts iestādes, gan Latvijas Pašvaldību savienība, atkritumu apsaimniekotāji un to pārstāvošās asociācijas ekspertu līmenī. Arī par attiecīgajiem grozījumiem AAK padomē tika diskutēts vēl augustā.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa