Pie Pirmās barikādes

No 13. līdz 20.janvārim Kara muzejā rāda dokumentālas janvāra

barikāžu dienu filmas un atmiņās dalās barikāžu dalībnieki

Kara muzejs 1991.gada aukstajās janvāra dienās pirmais atvēra savas durvis Vecrīgas aizstāvjiem, un Pulvertornis kļuva par Pirmo barikādi šajā Daugavas pusē. Kopš tā laika te ik gadus pulcējas barikāžu dalībnieki un tiek iekurti atmiņu ugunskuri. Līdz ar aculiecinieku stāstījumiem bērnus un jaunatni emocionāli spēcīgi uzrunā Zigurda Vidiņa uzņemtās dokumentālās filmas par to dienu notikumiem. Kopš 1993.gada tiek rādīta lente "Balti zvani", kuras pirmos kadrus filmējusi savā vaļā atstātā kamera: pa tumšo ekrānu lēkā gaismas punktiņš, kamera ar būkšķi sitas pret zemi, jo operatora rokas ir aizņemtas — viņš steidz izvilkt no nāves joslas savu ievainoto draugu — Gvido Zvaigzni. Pirms trim gadiem tika pabeigta filma "Uzvarai nolemtie", kuras ievadkadri rāda mediķu un tuvinieku cīņu par Gvido dzīvību: sarežģītā operācija ir beigusies, viņu ved uz palātu, un tagad tik izmisīgi, tik lūdzoši skan daudzkārtējais sauciens: "Atver acis! Lūdzu, atver acis! Turies!" Tās ir filmas bez diktora teksta. Runā tikai paši barikāžu sargātāji, veci un jauni, runā pati tauta.

— Vai bailes nav? Un kā jūs aizstāvēsities, ja uzbruks?

Un vēl tiek uzrunāti tēvi, kas pie barikādēm ir kopā ar dēliem un mazdēliem — vai te nav pārāk bīstami? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild visdažādākie ļaudis, bet pārliecība, ko pauž viņu atbildes, ir tik līdzīga: — Mums nav ieroču, bet ar mums ir tauta. — Sadosimies rokās un stingri stāvēsim savā vietā. — Ar mums ir mūsu dziesmas! — Viņi neuzbruks, viņiem taču arī ir mājās sievas, bērni, mātes. — Varbūt mani nošaus, varbūt vēl kādu, bet tie, kas paliks, tie dzīvos brīvā valstī! — Mēs, Vītoli, te dzīvojam jau kopš 1601.gada, aiz manis stāv daudzas paaudzes. Mēs izturēsim! — Maniem bērniem ir jāredz, kā mēs te sargājam savu brīvību. Viņi izaugs un varēs par to stāstīt bērnu bērniem.

Otro gadu tiek rādīta filma "Kas pavēlēja šāvējiem?", ko ievada Maskavas televīzijas raidījumā izskanējušie apmelojumi, ka latviešu kinooperatorus nošāvuši paši barikāžu dalībnieki. Līdztekus Zigurda Vidiņa filmām tiek demonstrēta televīzijas lente "Dūmu deja debesīm" un dažas amatierfilmas.

Visu šo nedēļu Kara muzeja zāle, kurā ir 170 vietu, bijusi pārpildīta. Kā stāsta muzeja speciāliste Ieva Kvāla, uz tikšanos ar barikāžu dalībniekiem un filmu seansiem nāk vispārizglītojošo skolu, koledžu un tehnikumu audzēkņi, studentu un kadetu grupas, arī ģimenes ar bērniem. Ar daudzām apmeklētāju grupām ticies sirmais zemessargs Ojārs Stefans — jaunākais no trim Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Andreja Stefana dēliem, kas kopā ar brāļiem bija Pulvertorņa barikādes dvēsele 1991.gada janvāra dienās.

Bet maijā simtajā dzimšanas dienā tika sveikts tukumnieks Arnolds Hofmanis, kas 91 gada vecumā nešaubīdamies pievienojās barikāžu aizstāvjiem un pavadīja Rīgā trīs dienas un naktis. Viņš līdz ar citiem Jelgavas ģimnāzijas audzēkņiem 1919.gadā piedalījās brīvības cīņās pret bermontiešiem, brīvvalsts laikā studēja tieslietas un bija starp viesturiešu kooperācijas dibinātājiem, vēlāk piedzīvoja izsūtījumu un spaidu darbus Sibīrijā. Tikai mūža novakarē viņš nu piedzīvoja Latvijas valsts atdzimšanu. To nedrīkstēja zaudēt! Viņa vieta bija uz barikādēm. Savu rīcību sirmais vīrs pamatoja īsi: "Dzīvē izšķirošos brīžos vienmēr esmu darījis to, ko liek sirds!"

Sestdien atceres pēcpusdienā pieteikušies runāt daudzi barikāžu dalībnieki, ar dziesmām atkal būs klāt vīru kori "Auseklis" un "Absolventi", un ugunskurs degs līdz pat 21.janvāra rītam.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

1991.gada janvāra barikāžu atceres  pasākumos Kara muzejā Pulvertornī

1994.gada 20.janvārī: kopā ar barikāžu dalībniekiem — (no kreisās) Kara muzeja direktore Aija Fleija, Zemessardzes 62.padomnieku rotas komandieris, Pirmās barikādes priekšnieks Ojārs Stefans un Latvijas Tautas frontes aktīviste aktrise Dina Kuple (augšējā attēlā) .

1999.gada 19.janvārī: pēc Zigurda Vidiņa filmas "Uzvarai nolemtie" pirmizrādes tikšanās dalībniekus uzrunā dzejnieks Andrejs Eglītis (apakšējā attēlā) :

"Janvāra barikāžu cīņām es dzīvoju līdzi, vēl atrazdamies Stokholmā. Kad Zviedrijas televīzijā redzēju, kā pa Latvijas ceļiem uz Rīgu plūst automašīnu straume, es sapratu, ka cīņai ir cēlusies visa tauta. Zemnieki neveda uz galvaspilsētu ieročus, viņi veda maizi, veda savus arklus un smago tehniku, lai aizsprostotu ceļu tankiem. Tautu, kas bija cēlusies aizstāvēt savu valsti, nebija iespējams uzvarēt."

1991.gada janvārī Rīgas ielās

Top barikādes pie Augstākās padomes…	…pie Ministru padomes…	…Vecrīgā…
Doma baznīcā: Aida Prēdele…	…un barikāžu aizstāvji	Visi — Doma laukumā Foto: Arnis Blumbergs