Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 22.septembrī

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

22.septembrī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 158 pilsonības pretendenti, tajā skaitā astoņi viņu nepilngadīgie bērni.

No 150 Latvijas pilsonības pretendentiem 71% ir krievi, 7% – ukraiņi, 12% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

31% Latvijas pilsonības pretendentu ir pamata, 56% – vidējā, 12% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 132 176 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā –16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 1386 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

FM: Par papildu finansējumu jau apstiprināto ES fondu projektu ieviešanai

22.septembrī Ministru kabineta sēdē Finanšu ministrija (FM) iepazīstināja valdību ar informatīvu ziņojumu par 2010.gadā nepieciešamo papildu finansējumu 2007.–2013.gada plānošanas perioda Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai.

Jau šā gada jūlijā valdība apstiprināja rīkojumu par valsts budžeta ilgtermiņa saistībām 2010.gadā, paredzot 182 miljonus latu Eiropas Savienības fondu projektiem, par kuru īstenošanu tobrīd bija noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem vai kuru iesniegumi jau bija izvērtēti un apstiprināti.

Tā kā izvērtēto un apstiprināto projektu skaits pa šo laiku palielinājies, tad valdība lēma par papildu 236 miljonu latu finansējumu valsts budžetā. Tādējādi kopā jau apstiprinātajiem ES fondu projektiem 2010.gada valsts budžetā tiks nodrošināti 417,8 miljoni latu, kas ir minimāli nepieciešamais finansējums un ir par 82 miljoniem lielāks nekā 2009.gada budžetā šim mērķim noteiktais.

Par nepieciešamo finansējumu 2010.gada budžetā ES fondu projektiem, kuri pašlaik ir plānošanas, izstrādes vai vērtēšanas stadijā, valdība vēl lems.

Valdības lēmums ir būtisks, jo ES fondi Latvijā ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar kuru palīdzību iespējams sildīt ekonomiku un veicināt izaugsmi. Tāpat ir vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem par ES fondu apguves veicināšanu, atvēlot tam pietiekamu finansējumu valsts budžetā.

FM: Par bioproduktu saturošas degvielas apriti un attiecīgā akcīzes nodokļa administrēšanu

Lai veicinātu biodegvielas ražošanu un realizāciju, kā arī mazinātu administratīvo slogu akcīzes preču apritē, 22.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos par bioproduktus saturošas degvielas aprites un attiecīgā akcīzes nodokļa administrēšanas kārtību.

12.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, ar kuriem no nākamā gada 1.janvāra noteikta konkrēta akcīzes nodokļa likme bezsvina benzīna un dehidratēta etilspirta maisījumam atkarībā no absolūtā spirta satura tilpumprocentos no kopējā produktu daudzuma. Savukārt 26.jūnijā tika pieņemti grozījumi MK noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, ar kuriem no šā gada 1.oktobra noteikts obligātais 5% biodegvielas piemaisījums 95.markas benzīnam un A, B, C, D, E un F kategorijas dīzeļdegvielai. Līdz ar to atbilstoši grozījumi nepieciešami MK noteikumos par bioproduktu saturošu degvielas aprites un attiecīgā akcīzes nodokļa administrēšanas kārtību.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz, ka tikai uz svinu nesaturošu 95.markas benzīnu attiecas etilspirta, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un ir dehidratēts, pievienošana ar nosacījumu, ka absolūtā spirta saturs veido 5,0 tilpumprocentus no kopējā produktu daudzuma.

Tāpat ar grozījumiem noteikumos tiek reglamentētas papildu normas par biobenzīna (E85) akcīzes nodokļa administrēšanas kārtību atkarībā no absolūtā spirta daudzuma tilpumprocentos. Noteikumos arīdzan tiek reglamentēti skaidri apzīmējumi bioproduktus saturošai degvielai.

Paredzēts, ka noteikumos ietvertās jaunās normas stāsies spēkā šā gada 1.oktobrī, savukārt precizējošās normas par biobenzīna (E85) apriti stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī.

FM: Par būvdarbu koncesiju līgumcenu robežām

Valdība 22.septembrī atbalstīja Ministru kabineta (MK) noteikumus par būvdarbu koncesiju līgumcenu robežām.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka par lielu būvdarbu koncesijas gadījumiem tiek uzskatītas būvdarbu koncesijas, kuru līgumcena ir vismaz 3 591 633 lati. Tāda pati robeža noteikta arī būvdarbu koncesijas līgumiem, ko privātais partneris lielās būves koncesijas līgumā paredzēto būvdarbu veikšanai slēdz ar trešajām personām.

Koncesijas līgums ir tāds līgums, ko publiskais partneris slēdz ar privāto partneri uz noteiktu laiku, un privātais partneris līguma ietvaros uzņemas visus ar koncesijas līgumā pielīgto saistību izpildi saistītos ekspluatācijas riskus vai būtiskāko daļu no tiem. Koncesijas līgumu var slēgt uz laiku, kas nepārsniedz 30 gadus, pamatojoties uz konkurētspējīgiem, atklātiem un skaidriem konkursa nosacījumiem.

Atbilstoši MK noteikumiem visiem būvdarbu koncesijas līgumiem, kas ir izziņoti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, attiecināmi normatīvie akti, saskaņā ar ko tie tika izstrādāti.

MK noteikumi stāsies spēkā 2009.gada 1.oktobrī.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par pašvaldību civilās aizsardzības komisijām un to darbības teritoriju

Ņemot vērā Latvijā ieviesto jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, turpmāk pašvaldībās par civilo aizsardzību gādās 118 civilās aizsardzības komisijas.

To nosaka 22.septembrī Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi “Par pašvaldību civilās aizsardzības komisiju sarakstu, komisiju darbības teritoriju un to izveidošanas kārtību”.

Saskaņā ar šiem noteikumiem pašvaldību civilās aizsardzības komisijas turpmāk darbosies gan visās deviņās republikas nozīmes pilsētās, gan arī katrā novada pašvaldībā, taču mazākām pašvaldībām paredzēta iespēja apvienoties un organizēt kopēju komisiju. Tas darīts ar nolūku, lai atvieglotu darbu mazāko novadu pašvaldībām, jo noteikumu izstrādes gaitā vairāku pašvaldību vadītāji un līdzšinējo civilās aizsardzības komisiju locekļi atzinuši, ka daudzviet nav lietderīgi veidot pašvaldības civilās aizsardzības komisijas viena novada ietvaros, bet gan paplašināt atbildības teritoriju, apvienojoties vairākiem novadiem.

Valdības sēdē apstiprināts arī Pašvaldības civilās aizsardzības komisijas paraugnolikums, kurā noteikti komisijas uzdevumi un tiesības, kā arī struktūra un darba organizācijas kārtība. Tajā, cita starpā, norādīts, ka komisijas uzdevumos ietilpst analizēt informāciju par situāciju katastrofas apdraudētajā teritorijā, par cilvēkiem, īpašumam un videi nodarīto kaitējumu, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanu, kā arī izvērtēt apdraudējuma iespējamo attīstību. Tāpat komisijas locekļi organizē preses konferences plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, koordinē katastrofu pārvaldīšanai nepieciešamo papildu resursu piesaisti, evakuācijas pasākumus, iedzīvotāju izvietošanu, ēdināšanu, medicīniskās palīdzības sniegšanu, apgādi pagaidu dzīvesvietās, kā arī cita veida palīdzības sniegšanu katastrofās cietušajiem.

Pašvaldības civilās aizsardzības komisija ir koordinējoša un konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir koordinēt civilās aizsardzības pasākumus katastrofu un to draudu gadījumā, kā arī veicināt civilās aizsardzības jautājumu risināšanu.

Jaunajām civilās aizsardzības komisijām pašvaldībās darbu jāsāk mēneša laikā no noteikumu stāšanās spēkā.

Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa

IZM: Par Akadēmisko programmu aģentūras likvidāciju, to pievienojot Valsts izglītības attīstības aģentūrai

Turpinot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un tās padotības iestāžu skaita un birokrātiskā aparāta mazināšanu ar mērķi nodrošināt valsts budžeta līdzekļu optimālu izlietojumu, ar 2010.gada 1.janvāri līdzšinējo Akadēmisko programmu aģentūras (APA) funkciju īstenošanu nodrošinās Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA).

Aģentūru apvienošana neietekmēs tām noteikto pamatfunkciju izpildes kvalitāti, bet galvenajiem klientiem (skolām un skolotājiem, augstskolām un koledžām, akadēmiskajam personālam un studentiem, pašvaldību izglītības darbiniekiem un pieaugušo izglītotājiem) tiks nodrošināta vienas pieturas aģentūra ES finanšu instrumentiem, ES struktūrfondu un citu ārvalstu un starptautisko finanšu instrumentu projektiem.

Salīdzinot VIAA un APA funkcijas, secināts, ka lielākā daļa no tām ir identiskas, jo Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē esošo Eiropas Savienības finanšu instrumentu, citu ārvalstu finanšu instrumentu apsaimniekošana un starptautiskās sadarbības programmu un projektu īstenošana ir sadalīta starp šīm abām aģentūrām. Abas aģentūras ir akreditētas Eiropas Komisijā (EK) kā ES Rīcības programmas mūžizglītības jomā 2007.–2013.gadam apsaimniekotājas, turklāt VIAA ir akreditēta EK kā ES struktūrfondu vadībā iesaistīta institūcija.

Pēc 2010.gada 1.janvāra Valsts izglītības attīstības aģentūra turpinās pildīt visas funkcijas, jo gan ES Rīcības programmai mūžizglītības jomā 2007.–2013.gadam, gan citu ārvalstu un starptautisko finanšu instrumentu programmu un grantu shēmu apsaimniekošanai, gan ES projektu īstenošanai ir jānodrošina finanšu aprite, informācijas tehnoloģiju atbalsts un informācija un publicitāte atbilstoši EK vadlīnijās un citu ārvalstu un starptautisko finanšu instrumentu apsaimniekošanas vadlīnijās un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Projektu iesniedzējiem – juridiskām un fiziskām personām, kuras var pretendēt uz finansējuma saņemšanu vairākās Eiropas Savienības Rīcības programmas mūžizglītības jomā 2007.–2013.gadam apakšprogrammās, nebūs jāsaskaras ar atšķirīgām procedūrām identisku darbību veikšanai.

Strukturālās reformas, samazinot valsts aģentūru un tajās strādājošo skaitu, ir nepieciešamība, kas izriet arī no valsts ekonomiskā stāvokļa. 2010.gadā budžeta līdzekļu ekonomija atlīdzībā, VIAA pārņemot APA funkcijas, plānota līdz 90 000 latu, vienlaikus plānota 60 000 latu ekonomija citos APA izdevumos, jo tiks pārskatīti APA un arī VIAA līdzšinējie telpu nomas līgumi, kā arī citi APA noslēgtie pakalpojumu līgumi.

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Par valsts aģentūras “Akadēmisko programmu aģentūra” likvidāciju, to pievienojot Valsts izglītības attīstības aģentūrai” 22.septembrī apstiprināts MK.

IZM: Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Balvu pilsētas ģimnāzijai

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais rīkojuma projekts par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Balvu pilsētas ģimnāzijai 22.septembrī apstiprināts Ministru kabinetā. Valsts ģimnāziju tīkla attīstīšana Latvijā ir viens no būtiskākajiem valsts pasākumiem talantīgo un spējīgo skolēnu atbalstam un valsts izglītības kvalitātes paaugstināšanai.

Pašlaik Latvijā ir 20 valsts ģimnāzijas, to darbība ir nozīmīga, lai nodrošinātu spējīgāko skolēnu potenciāla attīstību visos Latvijas reģionos un lai kopumā paaugstinātu Latvijas skolēnu zināšanu kvalitāti. Tā kā valsts ģimnāzijas veic arī reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas, tām ir nozīmīga loma valsts izglītības kvalitātes veicināšanā.

Lai izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, tai ir jāatbilst šādiem kritērijiem: jāīsteno vispārējās vidējās izglītības programmas ne mazāk kā trīs virzienos, skolēnu skaits nav mazāks par 200 (republikas pilsētā – 350), iepriekšējos divos mācību gados ne mazāk kā 75 procentu skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos nav bijis zemāks par C līmeni un izglītības iestāde veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas.

Balvu pilsētas ģimnāzija atbilst visiem iepriekšminētajiem kritērijiem: 2008./2009.mācību gadā ģimnāzijā tika īstenotas četras vispārējās vidējās izglītības programmas (vispārizglītojoša virziena, matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena, humanitārā un sociālā virziena, profesionāli orientēta virziena izglītības programma, kā arī vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) izglītības programma), ģimnāzijas 10.–12.klasē mācījās 208 skolēni. Plānots, ka skolēnu skaits pēc veiktās administratīvi teritoriālās reformas turpmāk palielināsies. Ģimnāzijas skolēnu skaits, kuru sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos nav zemāks par C līmeni, veidoja 92 procentus, tāpat ģimnāzija veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas. 2008./2009.mācību gadā ģimnāzijā strādāja astoņi rajona mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītāji.

Metodisko centru darba nodrošināšanai IZM ik gadu izskata iespēju valsts ģimnāzijām piešķirt papildu finansējumu, turklāt pedagogu darba samaksas noteikumi paredz, ka pedagogiem valsts ģimnāzijās nosaka piemaksu līdz 10 procentiem no mēneša darba algas.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par Valsts kultūrkapitāla fonda padomes sastāvu

22.septembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināti grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes sastāvā, iekļaujot padomē jaunus nozaru ekspertus, kas stājas to ekspertu vietā, kuru pilnvaru termiņš ir beidzies.

Par VKKF padomes locekļiem apstiprināti un darbu sāks:

• Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Benita Sarma;

• Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Viesturs Zanders;

• Teātra mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Lauris Gundars;

• Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Kristaps Ģelzis;

• Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Juris Zalāns.

Darbu Valsts kultūrkapitāla fonda padomē turpina:

• Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere;

• Nacionālās kultūras padomes locekle Nora Ikstena;

• Mūzikas un dejas mākslas ekspertu komisijas nozaru priekšsēdētājs Rolands Kronlaks;

• Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Lamberga;

• Starpnozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ilze Martinsone;

• Radošo savienību padomes priekšsēdētājs Uģis Prauliņš;

• Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Šints.

Tuvākajā laikā notiks pirmā padomes sēde jaunajā sastāvā un tiks ievēlēts padomes priekšsēdētājs.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā VKKF padomes sastāvā vairs darbu neturpinās: Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Daira Āboliņa-Ilješane, Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Meiere, Teātra mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Edīte Leščinska, Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Anda Beitāne un Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Džeriņa.

Pamatojoties uz Valsts kultūrkapitāla fonda likumu, grozījumu projekts paredz izslēgt no VKKF padomes locekļus, kuru pilnvaras ir beigušās, un iekļaut padomes sastāvā saskaņā ar VKKF likuma 12.panta sesto daļu ievēlētos ekspertu komisiju priekšsēdētājus.

Valsts kultūrkapitāla fonda padome ir augstākā fonda pārvaldes institūcija. Tās sastāvā saskaņā ar Valsts kultūrkapitāla fonda likumu ir kultūras ministrs, Finanšu ministrijas, Nacionālās kultūras padomes, Radošo savienību padomes, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji un katras nozaru ekspertu komisijas priekšsēdētājs. Fonda padomes pilnvaru laiks ir divi gadi. Fonda padomes locekļi VKKF padomē drīkst darboties ne ilgāk kā vienu pilnvaru laiku pēc kārtas. Padome lemj par Valsts kultūrkapitāla fonda darbības stratēģiju, nosaka gada prioritātes kultūras projektu jomā, izsludina un organizē projektu konkursus, kā arī sadala fonda līdzekļus kultūras projektu īstenošanai.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par darba aizsardzības prasību ievērošanu bīstamajās nozarēs

Lai uzlabotu darba aizsardzības prasību ievērošanu bīstamajās nozarēs, nodrošinot drošāku un veselībai nekaitīgāku darba vidi, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumus attiecīgajos noteikumos.

LM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju, 22.septembrī apstiprināti valdībā.

Grozījumos aktualizēts to komercdarbības veidu saraksts, kuros darba devējam jāiesaista kompetenta institūcija darba aizsardzības jautājumos, atstājot sarakstā komercdarbības veidus, kuros pēdējos četros gados visbiežāk notikuši smagi un letāli nelaimes gadījumi, kā arī konstatētas arodslimības. Tie ir, piemēram, būvniecība, kokapstrāde, dažādu izstrādājumu ražošana. Salīdzinot ar līdz šim spēkā esošajiem noteikumiem, saraksts papildināts ar tādiem komercdarbības veidiem kā notekūdeņu savākšana un attīrīšana, ūdens un gaisa transports, ķīmiskā tīrīšana u.c.

Vienlaikus no iepriekšminētā saraksta izsvītroti tādi atsevišķi komercdarbības veidi kā, piemēram, dezinfekcijas un kaitēkļu iznīcināšanas pakalpojumi, logu tīrīšanas pakalpojumi, jo situācija darba aizsardzības jomā tajos ir uzlabojusies.

Tādējādi darba devējiem kompetentā institūcija būs obligāti jāpiesaista tikai tajās nozarēs, kurās visbiežāk notikuši smagi un letāli nelaimes gadījumi, kā arī arodslimības. Tāpat kā līdz šim kompetento institūciju šajos uzņēmumos varēs neiesaistīt, ja uzņēmumā būs izveidota darba aizsardzības sistēma un darba vides iekšējo uzraudzību veiks darba aizsardzības speciālists ar profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā.

Saskaņā ar grozījumiem noteikumos darba devējiem Valsts darba inspekcijā (VDI) nebūs jāiesniedz informācija un dokumenti, ja uzņēmums nodarbosies ar kādu no iepriekš minētajā sarakstā iekļautajiem komercdarbības veidiem un darba vides iekšējo uzraudzību veiks uzņēmuma darba aizsardzības speciālists, nevis īpaši piesaistīta kompetenta institūcija. Šādos gadījumos darba devējam VDI nebūs jāiesniedz paziņojums par darba aizsardzības sistēmas izveidi uzņēmumā.

Lai uzņēmumi varētu iepazīties ar jaunajām prasībām, noteikumi stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Noteikumi izstrādāti darba grupā, kurā piedalījās pārstāvji no LM, VDI, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts”.

Kompetentā institūcija ir institūcija, ko darba devējs uz attiecīga līguma pamata piesaista sava uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas sakārtošanai, t.sk. darba vides risku novērtēšanai un darba aizsardzības pasākumu plāna izstrādei. Kompetento institūciju un kompetento speciālistu piesaistīšana ir brīvprātīga darba devēja izvēle, tomēr ir gadījumi, kad saskaņā ar Darba aizsardzības likumā noteiktajām prasībām šāda piesaistīšana ir obligāta.

Institūcija ir tiesīga darboties kā kompetentā institūcija darba aizsardzības jomā tikai tad, kad tās kompetence ir atbilstoši novērtēta un par to ir publicēts paziņojums laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas iesnieguma veidlapu paraugiem

22.septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas iesnieguma veidlapu paraugiem. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti saskaņā ar jauno Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumu, kas stājās spēkā šā gada 13.maijā.

Kā teikts noteikumu anotācijā, persona, kas vēlas mainīt savu vārdu vai uzvārdu, abus vienlaikus vai tautības ierakstu, iesniedz dzimtsarakstu nodaļai rakstisku iesniegumu, kurā norāda attiecīgā ieraksta maiņas iemeslu.

Iesniegumu vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas var iesniegt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā Latvijā vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa