Centrālā statistikas pārvalde

Informācija

Par demogrāfisko situāciju

1999. gada pirmajos četros mēnešos nav notikusi būtiska demogrāfiskās situācijas uzlabošanās. Šā gada četros mēnešos dzimuši 6410 bērni, kas ir par 425 jeb 11% vairāk nekā 1998. gada pirmajos četros mēenšos. Taču miruši šajā laika posmā 12 090 cilvēku, kas ir par 5% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajos četros mēnešos.

Saskaņā ar precizētajiem datiem valsts iedzīvotāju skaits šā gada sākumā bija 2 439 445, kas ir par 19 tūkstošiem jeb 0,8% mazāk nekā 1998. gada sākumā. Samazinājums, mirstībai pārsniedzot dzimstību, bija 15,8 tūkstoši jeb 0,7% pret iedzīvotāju kopējo skaitu un emigrācijas pārsvara pār imigrāciju dēļ — 3,2 tūkstoši cilvēku (0,1%).

Joprojām pieaug dzimušo īpatsvars reģistrētā laulībā nesastāvošām sievietēm. Aizvadītajā gadā valstī vidēji ārlaulībā dzimušo īpatsvars bija 37,1%, pilsētās — 34,2%, tai skaitā Rīgā — 32,6%, laukos — gandrīz 42%. Arī daudzās Eiropas valstīs šī tendence ir visai līdzīga.

Dzimstības līmeni būtiski ietekmē mākslīgi pārtrauktā grūtniecība. Baltijas valstis un it īpaši Latvija izceļas ar lielo abortu skaitu. 1998. gadā tika izdarīti 19 964 mākslīgie aborti jeb 1084, rēķinot uz 1000 jaundzimušajiem. Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, abortu skaits ir samazinājies par 1804 jeb 8,3%.

Pēdējos gados mainījies iedzīvotāju mirstības līmenis. Mirstība maksimumu sasniedza 1994. gadā (16,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem), un kopš 1995. gada tā sāka samazināties. Taču 1998. gadā salīdzinājumā ar 1997. gadu mirstības rādītāji atkal ir pieauguši par 2,9% (no 13,6 uz 1000 iedzīvotājiem 1997. gadā uz 14 pagājušajā gadā). Datu analīze garākā dinamikā rāda, ka pieaug mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem, gremošanas sistēmas slimībām, pēdējos gados — no tuberkulozes. Nedaudz svārstīgs, taču ļoti augsts ir mirstības līmenis no asinsrites sistēmas slimībām un ārējiem nāves cēloņiem.

Aizvadītajā gadā mirstība pieaugusi gandrīz visās Starptautiskajā saslimstības klasifikatorā (SSK–10) ietvertajās slimību grupās, izņemot elpošanas sistēmas slimības un dažas citas mazākas slimību grupas, no kurām tā nedaudz samazinājusies.

Asinsrites sistēmas slimības Latvijā ir visizplatītākais nāves cēlonis. 1998. gadā no šīm slimībām nomira 18 991 cilvēks jeb gandrīz 56% no mirušo kopskaita. Šīs slimības ir nāves cēlonis pārsvarā gados veciem cilvēkiem.

Nākamā lielākā nāves cēloņu grupa ir audzēji — 1998. gadā no tiem miruši 5676 cilvēki. 1998. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, mirstība no audzējiem pieauga gandrīz par 4% un bija 232 mirušie uz 100 000 iedzīvotājiem.

Trešo vietu nāves cēloņu struktūrā ieņem ārējie nāves cēloņi (nelaimes gadījumi, saindēšanās, traumas). 1998. gadā nedabiskā nāvē nomira 3963 cilvēki, par 89 mirušajiem vairāk nekā 1997. gadā jeb 162 uz katriem 100 000 iedzīvotāju.

Ārējos nāves cēloņos lielāko īpatsvaru veido tīši paškaitējumi (saskaņā ar iepriekšējos gados lietoto terminoloģiju — pašnāvības) — 21,2%. Tīša paškaitējuma dēļ aizvadītajā gadā gājuši bojā 839 cilvēki (1997. gadā — 886)‚ tai skaitā 677 vīrieši un 162 sievietes. Vīrieši izdara pašnāvību 4,9 reizes biežāk nekā sievietes.

1998. gadā 749 cilvēki jeb par 103 cilvēkiem vairāk nekā 1997. gadā gāja bojā transporta negadījumos, 317 cilvēki mira vardarbīgā nāvē (1997. gadā — 392). Kritieni par nāves cēloni bijuši 325 cilvēkiem, 204 cilvēki gāja bojā ugunsnelaimēs, 288 noslīka, 386 gāja bojā saindējoties, tai skaitā ar alkoholu — 231 (par 104 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā gadā).

1998. gada statistiskie dati apliecina nelielu zīdaiņu mirstības samazināšanos — par 2%. Aizvadītajā gadā nomira 276 bērni pirms viena gada vecuma sasniegšanas. 159 no viņiem bija vecumā līdz 27 dienām, tai skaitā 105 — līdz 6 dienu vecumam.

Zemā dzimstība, mirstības pieaugums un iedzīvotāju migrācijas negatīvais saldo Latvijā pastiprina nelabvēlīgās izmaiņas iedzīvotāju vecumsastāvā. Turpinās iedzīvotāju novecošanās process. To pierāda bērnu un pusaudžu (0–14 gadu vecuma personas) īpatsvara samazināšanās kopējā iedzīvotāju skaitā no 21,3% 1987. gada sākumā līdz 18,5% 1999. gada sākumā. Iedzīvotāju īpatsvars 60 un vairāk gadu vecumā šajā periodā pieauga no 16,8% uz 20,3%. Kopš 1996. gada iedzīvotāju skaits 60 un vairāk gadu vecumā pārsniedz bērnu un pusaudžu skaitu.

Demogrāfisko situāciju un iedzīvotāju veselību raksturojošs rezultatīvs rādītājs ir vidējais paredzamais mūža ilgums. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā tas ir zems, taču 1996. un 1997. gadā vidējais paredzamais mūža ilgums pieauga, bet jau 1998. gadā atkal nedaudz samazinājās.

Aizvadītajā gadā dzimušo iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums, ja mirstība viņu dzīves laikā paliktu tādā līmenī kā dzimšanas gadā, bija 64,1 gads vīriešiem un 75,5 gadi sievietēm (1997. gadā — attiecīgi 64,2 un 75,9 gadi).

Iedzīvotāju statistikas daļa