Centrālā statistikas pārvalde

Informācija

Par iekšzemes kopprodukta apjoma pieaugumu 1998. gadā

1998. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, iekšzemes kopprodukta (IK) apjoms pieauga par 3,6%. Latvijas tautsaimniecības attīstību pērn ietekmēja ekonomiskā krīze Krievijā, ko apliecina arī IK apjoma kritums ceturtajā ceturksnī par 1,9%. Aizvadītajā gadā kopumā pieaugumu nodrošināja salīdzinoši augstie nozaru darbības rādītāji pirmajā pusgadā, kas kompensēja zaudējumus otrajā pusgadā.

Analizējot IK apjoma izmaiņas 1998. gadā, var secināt, ka pieauguma pamatā pārsvarā ir apjomu kāpums par 20,4% vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu un citu sadzīves priekšmetu remonta nozarē (īpatsvars IK struktūrā 18%) un būvniecības (īpatsvars IK struktūrā 5%) apjomu pieaugums par 11,1%. Šīs abas nozares arī ir vienas no retajām, kuras spējušas saglabāt stabilu pieauguma tempu visa gada garumā. Tirdzniecībā aktivizējusies elektropreču, radio un TV aparatūras, celtniecības materiālu, automašīnu, biroja iekārtu, kā arī pārtikas, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu pārdošana. Būvniecības attīstības pamatā pārsvarā ir ēku, ielu un ceļu remontu, kā arī rekonstrukcijas darbu apjomu pieaugums. Pērn tika nodoti ekspluatācijā daudzi nozīmīgi objekti: Ventspils brīvostas padziļinātais kuģošanas kanāls, jauna piena pulvera ražošanas līnija Aizputes sausā vājpiena ražošanas rūpnīcā, viesnīca Siguldā, kā arī Rīgā - SIA "Coca-Cola" ēku komplekss, tirdzniecības centrs "Mols", universālveikala "Centrs" piektais un sestais stāvs, Čiekurkalna gaisa pārvads pāri dzelzceļa līnijai u.c.

Stabili attīstās viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm - mežsaimniecība, kuras apjomi pērn cēlušies par 12,4%. Lai arī Krievijas ekonomiskās krīzes rezultātā apstrādes rūpniecības apjomi ceturtajā ceturksnī samazinājās par 15%, tomēr, pateicoties pirmā pusgada pozitīvajiem rezultātiem, šajā nozarē IK apjoms 1998. gadā palielinājās par 3,4%. Pieauguma pamatā ir ar Krievijas noieta tirgu mazāk saistīto uzņēmumu un uz iekšējo tirgu orientēto kompāniju sekmīgā darbība. IK kāpumu noteica arī tas, ka daļa uzņēmumu spēja pārorientēties un atrast savai produkcijai jaunus noieta tirgus. Apstrādes rūpniecības ietvaros būvmateriālu ražošana pieauga par 37%, plastmasas izstrādājumu ražošana - par 23%, izdevējdarbība, poligrāfija un ierakstu reproducēšana - par 28% un kokapstrāde - par 14%. Savukārt automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas apjomi saruka par 41%, ādas apstrādes un apavu ražošanas - par 21% un dažādu mašīnu un iekārtu ražošana - par 20%. Par 7% vairāk sniegti komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi. Šīs nozares ietvaros strauji attīstījusies tūrisma aģentūru darbība, pieauguši juridisko, grāmatvedības, reklāmas, atpūtas un izklaides un ar datoriem saistīto pakalpojumu apjomi. Savukārt starpnieku aktivizēšanās nekustamā īpašuma tirgū un intereses palielināšanās par nedzīvojamo telpu īri noteica IK apjoma pieaugumu par 3,2% darījumos ar nekustamo īpašumu. Akmens šķembu un būvsmilšu ieguves apjomu kāpums bija par iemeslu ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes apjomu palielinājumam par 5,8%. Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē apjomi pieauga par 1,1%, ko nodrošināja elektroenerģijas ražošanas palielināšanās hidroelektrostacijās.

Iekšzemes kopprodukta pieaugumu negatīvi ietekmēja lauksaimniecības produkcijas apjomu kritums par 8,7%, jo slikto laika apstākļu dēļ saruka augkopības kultūru ražība. Par 1,3% samazinājās apjomi transporta, glabāšanas un sakaru nozarē, jo pērn kritās kravu pārvadājumi pa dzelzceļu un tika zaudēti ieņēmumi no kravu pārvadājumiem ar jūras transportu. Savukārt zvejniecības nozarē apjomi samazinājās par 1,3%, jo noieta problēmu dēļ zvejnieki bija spiesti samazināt nozvejas apjomus Baltijas jūrā.

Iekšzemes kopprodukta pamatrādītāji

* Iepriekšējās publikācijas dati

Makroekonomiskās statistikas departamentsa

s