Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Centrālā statistikas pārvalde
Centrālā statistikas pārvalde reizi ceturksnī publicē informāciju par patēriņa cenu indeksiem un reizi gadā – vispārīgo administratīvo aktu par oficiālās statistikas veidlapu (pārskatu) par tirdzniecību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniegšanu par attiecīgo gadu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Centrālās statistikas pārvaldes informācija "Par iekšzemes kopprodukta apjoma pieaugumu 1998. gadā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.06.1999., Nr. 190 (1650) https://vestnesis.lv/ta/id/19827

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Centrālās statistikas pārvaldes informācija

Par materiālo stāvokli un ekonomisko situāciju valstī ģimeņu vērtējumā

Vēl šajā numurā

10.06.1999., Nr. 190 (1650)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Centrālā statistikas pārvalde

Veids: informācija

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Centrālā statistikas pārvalde

Informācija

Par iekšzemes kopprodukta apjoma pieaugumu 1998. gadā

1998. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, iekšzemes kopprodukta (IK) apjoms pieauga par 3,6%. Latvijas tautsaimniecības attīstību pērn ietekmēja ekonomiskā krīze Krievijā, ko apliecina arī IK apjoma kritums ceturtajā ceturksnī par 1,9%. Aizvadītajā gadā kopumā pieaugumu nodrošināja salīdzinoši augstie nozaru darbības rādītāji pirmajā pusgadā, kas kompensēja zaudējumus otrajā pusgadā.

Analizējot IK apjoma izmaiņas 1998. gadā, var secināt, ka pieauguma pamatā pārsvarā ir apjomu kāpums par 20,4% vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu un citu sadzīves priekšmetu remonta nozarē (īpatsvars IK struktūrā 18%) un būvniecības (īpatsvars IK struktūrā 5%) apjomu pieaugums par 11,1%. Šīs abas nozares arī ir vienas no retajām, kuras spējušas saglabāt stabilu pieauguma tempu visa gada garumā. Tirdzniecībā aktivizējusies elektropreču, radio un TV aparatūras, celtniecības materiālu, automašīnu, biroja iekārtu, kā arī pārtikas, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu pārdošana. Būvniecības attīstības pamatā pārsvarā ir ēku, ielu un ceļu remontu, kā arī rekonstrukcijas darbu apjomu pieaugums. Pērn tika nodoti ekspluatācijā daudzi nozīmīgi objekti: Ventspils brīvostas padziļinātais kuģošanas kanāls, jauna piena pulvera ražošanas līnija Aizputes sausā vājpiena ražošanas rūpnīcā, viesnīca Siguldā, kā arī Rīgā - SIA "Coca-Cola" ēku komplekss, tirdzniecības centrs "Mols", universālveikala "Centrs" piektais un sestais stāvs, Čiekurkalna gaisa pārvads pāri dzelzceļa līnijai u.c.

Stabili attīstās viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm - mežsaimniecība, kuras apjomi pērn cēlušies par 12,4%. Lai arī Krievijas ekonomiskās krīzes rezultātā apstrādes rūpniecības apjomi ceturtajā ceturksnī samazinājās par 15%, tomēr, pateicoties pirmā pusgada pozitīvajiem rezultātiem, šajā nozarē IK apjoms 1998. gadā palielinājās par 3,4%. Pieauguma pamatā ir ar Krievijas noieta tirgu mazāk saistīto uzņēmumu un uz iekšējo tirgu orientēto kompāniju sekmīgā darbība. IK kāpumu noteica arī tas, ka daļa uzņēmumu spēja pārorientēties un atrast savai produkcijai jaunus noieta tirgus. Apstrādes rūpniecības ietvaros būvmateriālu ražošana pieauga par 37%, plastmasas izstrādājumu ražošana - par 23%, izdevējdarbība, poligrāfija un ierakstu reproducēšana - par 28% un kokapstrāde - par 14%. Savukārt automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas apjomi saruka par 41%, ādas apstrādes un apavu ražošanas - par 21% un dažādu mašīnu un iekārtu ražošana - par 20%. Par 7% vairāk sniegti komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi. Šīs nozares ietvaros strauji attīstījusies tūrisma aģentūru darbība, pieauguši juridisko, grāmatvedības, reklāmas, atpūtas un izklaides un ar datoriem saistīto pakalpojumu apjomi. Savukārt starpnieku aktivizēšanās nekustamā īpašuma tirgū un intereses palielināšanās par nedzīvojamo telpu īri noteica IK apjoma pieaugumu par 3,2% darījumos ar nekustamo īpašumu. Akmens šķembu un būvsmilšu ieguves apjomu kāpums bija par iemeslu ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes apjomu palielinājumam par 5,8%. Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē apjomi pieauga par 1,1%, ko nodrošināja elektroenerģijas ražošanas palielināšanās hidroelektrostacijās.

Iekšzemes kopprodukta pieaugumu negatīvi ietekmēja lauksaimniecības produkcijas apjomu kritums par 8,7%, jo slikto laika apstākļu dēļ saruka augkopības kultūru ražība. Par 1,3% samazinājās apjomi transporta, glabāšanas un sakaru nozarē, jo pērn kritās kravu pārvadājumi pa dzelzceļu un tika zaudēti ieņēmumi no kravu pārvadājumiem ar jūras transportu. Savukārt zvejniecības nozarē apjomi samazinājās par 1,3%, jo noieta problēmu dēļ zvejnieki bija spiesti samazināt nozvejas apjomus Baltijas jūrā.

Iekšzemes kopprodukta pamatrādītāji

Gads Iekšzemes kopprodukts Iekšzemes kopprodukts
uz vienu iedzīvotāju .
tūkst. latu . % 1995. gada % 1995. gada
salīdzināmās salīdzināmās
faktiskajās 1995. gada cenās pret latos cenās ASV
cenās salīdzināmās iepriekšējo faktiskajās pret iepriek- dolāros
cenās gadu cenās šējo gadu
1995 2 349 223 2 349 223 99,2 934 100,5 1769
1996 2 829 135 2 427 705 103,3 1136 104,4 2061
1997* 3 211 188 2 586 679 106,5 1300 107,5 2238
1997 3 275 456 2 636 754 108,6 1327 109,6 2283
1998 3 773 522 2 730 510 103,6 1541 104,4 2611

* Iepriekšējās publikācijas dati

Makroekonomiskās statistikas departamentsa

 

s

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!