Ministru kabineta noteikumi Nr.1078
Rīgā 2009.gada 22.septembrī (prot. Nr.61 26.§)
Pašvaldības civilās aizsardzības komisijas paraugnolikums
Izdoti saskaņā ar Civilās aizsardzības likuma 9.panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Pašvaldības civilās aizsardzības komisija (turpmāk – komisija) ir koordinējoša un konsultatīva institūcija.
2. Komisijas darbības mērķis ir koordinēt civilās aizsardzības pasākumus katastrofu un to draudu gadījumā, kā arī veicināt civilās aizsardzības jautājumu risināšanu.
II. Komisijas uzdevumi un tiesības
3. Komisijai ir šādi uzdevumi:
3.1. analizēt informāciju par situāciju katastrofas apdraudētajā teritorijā, par cilvēkiem, īpašumam un videi nodarīto kaitējumu, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanu, kā arī izvērtēt apdraudējuma iespējamo attīstību;
3.2. koordinēt papildu resursu piesaisti katastrofu pārvaldīšanā, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju palīdzības saņemšanu;
3.3. koordinēt evakuācijas pasākumus, iedzīvotāju izvietošanu, ēdināšanu, medicīniskās palīdzības sniegšanu, apgādi pagaidu dzīvesvietās, kā arī cita veida palīdzības sniegšanu katastrofās cietušajiem;
3.4. organizēt preses konferences plašsaziņas līdzekļu un elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu pārstāvjiem, lai informētu sabiedrību par katastrofu draudiem, notikušām katastrofām un veiktajiem pasākumiem to seku likvidēšanā;
3.5. pēc apdraudējuma pārvarēšanas novērtēt veiktos pasākumus un, ja nepieciešams, sniegt attiecīgajām institūcijām ieteikumus par materiāli tehniskās bāzes atjaunošanu un priekšlikumus valsts materiālo rezervju pilnveidošanai;
3.6. izskatīt pašvaldības (pašvaldību) civilās aizsardzības plānu un sniegt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attiecīgajai struktūrvienībai priekšlikumus tā precizēšanai;
3.7. piedalīties vietēja, reģionāla un valsts mēroga civilās aizsardzības mācībās;
3.8. izskatīt citus ar attiecīgās pašvaldības (pašvaldību) drošību saistītos civilās aizsardzības jautājumus.
4. Komisijai ir šādas tiesības:
4.1. uzaicināt uz komisijas sēdēm valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas un speciālistus;
4.2. izveidot ekspertu grupas darbam katastrofas vietā;
4.3. vērsties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ar ierosinājumu iesaistīt valsts materiālo rezervju resursus;
4.4. ierosināt komisijas priekšsēdētājam vērsties Krīzes vadības padomē, ja pašvaldības (pašvaldību) rīcībā esošie resursi ir nepietiekami reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai;
4.5. ierosināt ārkārtējas situācijas izsludināšanu, kā arī ar to saistītu ierobežojumu ieviešanu pašvaldības (pašvaldību) teritorijā;
4.6. pieprasīt un bez maksas saņemt no iestādēm un komersantiem uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;
4.7. pieprasīt Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
III. Komisijas struktūra
5. Komisija ar lēmumu nosaka komisijas locekļu uzdevumus un komisijas locekļu apziņošanas kārtību.
6. Komisijas sekretāru ieceļ komisijas priekšsēdētājs no pašvaldības darbinieku vidus. Komisijas sekretārs nav komisijas loceklis.
7. Ņemot vērā iespējamos apdraudējumus pašvaldības (pašvaldību) teritorijā, komisijas sastāvā var iekļaut pārstāvjus no:
7.1. republikas pilsētas vai novada pašvaldības;
7.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta;
7.3. Valsts policijas;
7.4. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (zemessardzes);
7.5. Valsts meža dienesta;
7.6. akciju sabiedrības “Latvenergo“;
7.7. ārstniecības iestādes un pašvaldības sociālās aprūpes struktūrvienības;
7.8. citām institūcijām, ja tas veicina komisijas darbības efektivitāti.
IV. Komisijas darba organizācija
8. Komisijas sēdes rīko, ja notikusi katastrofa vai pastāv tās draudi, kā arī citu jautājumu risināšanai civilās aizsardzības jomā.
9. Lēmumu par komisijas sasaukšanu pieņem komisijas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai komisijas locekļa ierosinājuma. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā visas komisijas priekšsēdētāja funkcijas pārņem komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
10. Komisijas priekšsēdētājs nosaka sēdes darba kārtību un iesaista komisijas darbā komisijas locekļus. Komisijā izskatāmos jautājumus komisijas priekšsēdētājam (komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā – komisijas priekšsēdētāja vietniekam) var rakstiski iesniegt jebkurš komisijas loceklis.
11. Komisijas sēdes vada un komisijas sēdes protokolus paraksta komisijas priekšsēdētājs. Komisijas sēde var notikt, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse komisijas locekļu.
12. Komisijas sēdes ir atklātas. Komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Katram komisijas loceklim ir viena balss. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja (komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā – komisijas priekšsēdētāja vietnieka) balss. Pieaicinātajām amatpersonām un speciālistiem ir padomdevēja tiesības.
13. Komisijas sekretārs ne vēlāk kā divas dienas pirms sēdes (ja notikusi katastrofa – nekavējoties) paziņo komisijas locekļiem par sēdes norises vietu un laiku, kā arī nosūta komisijas locekļiem sēdes darba kārtību.
14. Komisijas priekšsēdētājs informē komisiju par pieņemto lēmumu izpildi.
15. Komisijas sēdes protokolē komisijas sekretārs. Komisijas sekretārs piecu darbdienu laikā nosūta komisijas locekļiem sēdes vadītāja parakstītā protokola kopiju.
16. Komisijas priekšsēdētājs nosaka komisijas sēžu norises vietu un komisijas uzdevumu izpildei katastrofu pārvaldīšanā izmantojamās telpas.
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Iekšlietu ministre L.Mūrniece
