Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 17. septembra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

K.Šadurskis
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Runājot par Saeimas šodienas sēdi, vispirms gribu atzīmēt, ka rodas iespaids, ka atsevišķas valdošās koalīcijas partijas joprojām neapzinās stāvokļa nopietnību mūsu valstī un vēl joprojām nav gatavas saturīgām debatēm par valsts budžetu. Proti, likumprojekts par nekustamā īpašuma nodokli šodien tā arī netika nodots Saeimas komisijām, lai uzsāktu tā apspriešanu parlamentā.

Visplašākās debates šodien izraisīja likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Ar triju balsu pārsvaru, 45 deputātiem balsojot par, 40 – pret un diviem atturoties, tika iekļauta likumā norma, kas paredz latviešu tradīcijām absolūti nepieņemamu dzīvnieka nokaušanas procedūru.

Nu ko lai dara! Acīmredzot cilvēka tiesības dzīvot humānā sabiedrībā, dzīvot valstī, kurā valda arī humāna attieksme pret dzīvniekiem, droši vien latviešiem vairs nepienākas.

Vēl par diviem likumprojektiem.

Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. Beidzot šis likumprojekts ir pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā. Gribu iepriecināt valsts augstskolu pārstāvjus, ka beidzot ir pieņemta norma, kas ļauj valsts augstskolām valdījumā nodotos nekustamos īpašumus tām nodot arī īpašumā. Līdz ar to šī problēma ir lielā mērā atrisināta.

Un vēl gribu atzīmēt Saeimas šodien pieņemto likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Aizsardzības ministrija ir radusi iespēju pienācīgi atalgot, neskatoties uz ārkārtīgi grūto taupības režīmu, tos mūsu Nacionālo bruņoto spēku karavīrus, kas dien ārvalstu misijās. Proti, papildatvaļinājuma laikā, ko šie karavīri saņem par dienestu ārvalstu misijās, viņiem pienāksies normāls atalgojums.

Tā ka šeit gribu pateikties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kura ir nākusi pretī Aizsardzības ministrijai, jo mēs ļoti ilgi meklējām šīs finanšu iespējas un diemžēl tāpēc nepaguvām to izdarīt priekšlikumu iesniegšanas termiņā. Komisija kopā ar ministriju ir šo problēmu atrisinājusi.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Es vēlos paust frakcijas “Saskaņas Centrs” nostāju par diviem likumprojektiem.

Vispirmām kārtām gribu teikt, ka Saeima šodien atbalstīja vairākus apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas ierosinātos grozījumus Pensiju likumā. Tie paredz no 1.novembra atcelt vecuma pensijas ieturējumus pensionāriem invalīdiem, kā arī atmaksāt šiem cilvēkiem no 1.jūlija neizmaksātās pensijas daļu. Likuma grozījumi atceļ pensiju ieturējumu arī tiem invalīdiem, kas saņem izdienas pensiju. Tādējādi uz šīm pensionāru grupām neattieksies no 1.jūlija noteiktie ierobežojumi, kas paredz ieturējumus: 10 procentu – pensijas ieturējumu nestrādājošiem pensionāriem, un 70 procentu – ieturējumu pensionāriem, kas ir darba ņēmēji vai pašnodarbinātie.

Likumprojekta pirmā lasījuma redakcija paredzēja atcelt ierobežojumus tikai tiem pensionāriem, kam invaliditāte noteikta uz mūžu. Taču gan šā gada, gan nākamā gada budžetā tiks rasti līdzekļi, lai izmaksātu pensiju pilnā apmērā arī tiem invalīdiem, kas saņem vecuma vai izdienas pensiju. Tāpat likumprojekts paredz atmaksāt pensionāriem to pensijas daļu, kas ieturēta par periodu no šā gada 1.jūlija līdz 31.oktobrim. Naudu paredzēts izmaksāt, sākot ar šā gada novembri, un vairumā gadījumu pensionāri ieturēto summu pilnā apmērā saņems jau šā gada novembrī. Likuma izmaiņas ļaus izmaksāt pensijas pilnā apmērā 30 tūkstošiem cilvēku.

Un otrais likumprojekts ir par nekustamā īpašuma nodokli. “Saskaņas Centrs” konsekventi iestājas pret jauna nodokļa – nekustamā īpašuma
nodokļa – ieviešanu. Esam gandarīti, ka Saeimas vairākums šodien noraidīja attiecīgo likumprojektu. Frakcijas “Saskaņas Centrs” deputāti uzskata, ka šobrīd nav pieļaujams ieviest jaunus nodokļus. Nodokļu sistēmas pamats ir godīgas attiecības starp valsti un nodokļu maksātājiem. Nodokļu maksātājs ir tiesīgs rēķināties ar to, ka valsts atmaksās viņam naudu, kas samaksāta nodokļos, sniedzot konkrētus pakalpojumus.

Likumprojekts tika noraidīts, jo šāds nodoklis ir nepareizs solis nepareizā laikā.

S.Bendrāte
(frakcija “Jaunais laiks”):

Es, it kā turpinot arī manu kolēģu domu, tomēr gribu teikt, ka šis ir labs laiks tieši nodokļu sistēmas sakārtošanai. Ierosinot grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, mēs vēlējāmies atklāt plašu diskusiju par šo nodokli sabiedrībā un arī, protams, frakcijās, lai mums būtu pietiekami daudz laika rast vislabāko risinājumu, lai nami, kas par lētu cenu iepirkti spekulēšanai nekustamā īpašuma tirgū un tagad stāv tukši, tiktu pienācīgi ar šo nodokli aplikti, bet lai neciestu tie, kam mājoklis, kurā viņi dzīvo, ir vienīgais mājoklis, un tie, kas ir maznodrošināti. Šādu risinājumu ir iespējams atrast.

Krīzes laiks ir piemērots tieši nodokļu sistēmas sakārtošanai, jo tā sauktajos treknajos laikos, protams, nebija iespējams nedz aplikt ar nodokli nekustamā īpašuma tirgu, kurā katru dienu apgrozījās 6 miljoni latu (un neviens santīms no tā neiekrita valsts kasē!), nedz arī ieviest kapitāla nodokli, ko partijas “Jaunais laiks” vadītā valdība piedāvā ieviest tieši tagad. Diemžēl nekustamā īpašuma nodokļa likuma grozījumu projekts netika atbalstīts Saeimā, un tātad sabiedrībai ir liegta plašāka diskusija par šo nodokli, lai mēs rastu kopā to taisnīgāko variantu. Diemžēl šo likumprojektu, kas pavērtu ceļu diskusijai ar sabiedrību un Saeimā, neatbalstīja lielākā daļa koalīcijas partneru no Tautas partijas un Zaļo un Zemnieku savienības; par pārējiem es nerunāšu, jo tomēr atbildību par šā likumprojekta virzību uzņemas koalīcija, un te ir vietā jautājums, kas tās par interesēm, kuras te pārstāv.

Otra lieta, ko es gribu akcentēt, ir tā patiešām priecīgā ziņa, ka ir pieņemti grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Mēs esam labojuši kļūdu, ko pieļāvām tajā steigā, kad vajadzēja ātri reaģēt un pieņemt lēmumus par budžeta grozījumiem un taupīšanu. Mēs esam spēruši soli invalīdu virzienā un labosim šo kļūdu, atmaksāsim naudu par atņemtajām, ierobežotajām pensijām; ja strādā invalīds, tad arī par šo atņemto naudas daļu.

Mēs izvērtējām arī finanšu iespējas, kā šo kļūdu labot, un atradām to, ka ir iespējams to izdarīt, pārrēķinot bāzi, un esošā budžeta ietvaros tas arī ir iespējams. Tā ka šī ir priecīga ziņa. Un gribu piebilst arī to: nesatraucieties arī par braukšanu sabiedriskajā transportā, ja vēl kādam ir šaubas! Ja tiek iekasēta kāda nauda no invalīdiem un ja ir papildus kādi ierobežojumi, tad tas ir nelikumīgi. Ja tādi gadījumi ir, tad par to mums ziņojiet.

V.A.Krauklis
(Tautas partijas frakcija):

Tiešām jautājums ir par to, cik lielas sabiedrības daļas interesi skar vai neskar tas vai cits likumprojekts. Un, ja mēs runājam par nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu pašlaik, ņemot vērā tos plānus, cik daudzus desmitus miljonu latu Finanšu ministrija bija plānojusi iegūt ar šā nodokļa palīdzību nākamajā gadā, tad nav iespējams atrast tādu veidu, kas neskartu lielāko sabiedrības daļu. Mūsu pārliecība ir tāda, ka pašlaik lielākā sabiedrības daļa nespēj maksāt šādu nodokli. Principiāli nodoklis kā tāds ir pareizs, un pie tā noteikti ir jāatgriežas tajā laikā, kad Latvijā atjaunosies ekonomiskā izaugsme. Bet pašlaik tas nenestu naudas ieņēmumus un faktiski pasliktinātu gan iedzīvotāju situāciju, gan arī savā ziņā nostādītu neērtā situācijā pašvaldības, kam šis nodoklis būtu jāiekasē, bet ko tās faktiski izdarīt nevarētu.

Savukārt kā tiešām ļoti pareizs būtisku sabiedrības daļu skarošs solis ir jāmin jau iepriekš pieminētie grozījumi likumā par valsts pensijām, jo tā netaisnība, kas tika pieļauta, steigā pieņemot valsts budžeta grozījumus, tagad attiecībā pret invalīdiem ir izlabota. Protams, arī mēs rūpīgi līdzdarbojāmies šajā darbā un atbalstījām šo likumprojektu.

Šodien tiešām ļoti daudz laika un emociju tika patērēts, lemjot arī par likumprojektu, kas skar pārtikas ražošanu, skar veidu, kādā tiek kauti dzīvnieki, un beigu beigās tika atbalstīta norma, ka arī Latvijā varēs sagatavot gaļu atbilstoši reliģisko kopienu, tādu kā musulmaņi un ebreji, tradīcijām. Un jāteic, ka gan zāles iekšienē, gan arī ārpus Saeimas ēkas notiekošais kārtējo reizi parādīja, ka tādas īstas politiskās kultūras Latvijā nav; tiek lietoti tādi epiteti, kas ir personu aizskaroši, un tas, protams, neveicina produktīvu darbu. Bet, es domāju, uzvarēja tomēr veselais saprāts, raugoties no tā viedokļa, ka Eiropas Savienībā pavisam bija tikai četras valstis, kurās šāda norma bija aizliegta. Viena no tām bija Latvija, pārējās ir ļoti, ļoti bagātas valstis. Kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – šāds bizness zeļ un plaukst. Līdz šim šos dzīvniekus aizveda uz kaimiņvalstīm un tur tad šādā veidā jau tika ražota šī produkcija, bet tagad vienkārši šī pievienotā vērtība paliks Latvijā. Tā ir liela iespēja Latvijas lauksaimniekiem, jo šie tirgi ir lieli un ar lielu maksātspēju. Un tādēļ, lai gan, protams, saprotu tos cilvēkus, kas pārliecības dēļ pret to protestēja, es gribu teikt, ka šādos grūtos ekonomiskos apstākļos dažkārt ir jāpieņem pragmatiski lēmumi, lai arī tie nav ļoti patīkami un ne katram ir pieņemami.

J.Dobelis
(TB/LNNK frakcija):

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija balsoja pret šiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā. Un uzreiz jāpiebilst, ka vispār jocīgi ir tas, ka, Dzīvnieku aizsardzības likumu izskatot, spriedelē nevis par to, kā dzīvnieku aizsargāt, bet gan par to, kā viņu pareizi nokaut. Tas ir absurds, kas ir ieviesies šajā likumā. Jebkurai dzīvai būtnei taču ir gan miesa, gan dvēsele. Un, ja jau mēs par to miesas apstrādi runājam – kā nu kaus pareizi, vai sitīs ar bomi pa galvu vai darīs kaut kā citādāk –, tad šādām runām ir vieta Pārtikas aprites likumā. Tur tiešām var runāt par šo miesu, par šo gaļu. Dzīvnieku aizsardzības likumā ir jārunā par to, kā aizsargāt dzīvniekus. Jo viņi ir no daudz kā jāaizsargā, it īpaši šodien, tā sauktajā modernajā pasaulē.

Otrs jautājums, kas tiešām ir svarīgs, ir par nekustamā īpašuma nodokli. Mēs esam ar mieru uzsākt diskusiju par šo lietu. To var. Kāpēc gan ne? Bet skaidram ir jābūt vienam – ka nedrīkst piedāvāt tādu variantu, kāds šodien ir piedāvāts Saeimai, tas ir, ka jebkuram Latvijas Republikā dzīvojošam cilvēkam tiek uzlikts šis nodoklis. Tas nav pareizi. Ir jāievēro sociālā taisnīguma princips. Norma, ka visiem būtu vienādi jāmaksā šis nodoklis, ir tomēr ļoti netaisnīga. Kas notiks tālāk, mēs nezinām. Bet, ja turpināsies šā teksta apspriešana, mēs to noteikti neatbalstīsim un piedāvāsim savus variantus. Starp citu, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pirms 9.Saeimas vēlēšanām jau piedāvāja savus variantus – nodokļus tiem darījumiem, kas tika veikti ar nekustamo īpašumu, tas ir, zemi, mājām un tā tālāk. Diemžēl toreiz šie mūsu piedāvājumi netika ņemti vērā. Tagad visi saprot, ka ir pie tā jāatgriežas.

I.Šlesere
(LPP/LC frakcija):

Es arī gribu iesākt ar to jautājumu, kurš šodien Saeimā izraisīja viskarstākās un visgarākās debates un arī visasāko sabiedrības reakciju. Protams, tie bija grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kuri diemžēl šodien steidzamības kārtā tika pieņemti otrajā, galīgajā, lasījumā. Arī mūsu frakcijā viedokļi dalījās; vairākums mūsu frakcijas deputātu tomēr neatbalstīja šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Un man pašai ir ārkārtīgi saprotams sabiedrības sašutums, jo tiešām šā likumprojekta izstrāde ir notikusi, apejot ierasto un likumos noteikto normatīvo aktu izstrādes un saskaņošanas kārtību un tādējādi liedzot sabiedrībai un daudziem sociālajiem partneriem iesniegt savus priekšlikumus un kvalitatīvi piedalīties diskusijā par šiem grozījumiem. Un, protams, mēs, visi deputāti, esam saņēmuši iebildumus no daudzām nevalstiskām organizācijām, kuras kategoriski iebilst pret to, ka šādas būtiskas normas likumā tiek iekļautas bez nopietnas sabiedriskās apspriešanas.

Gribu uzsvērt to, ka likumprojekta anotācijā bija teikts, ka šādas normas ieviešana palielinās kautuvju jaudu un eksportētās produkcijas pieaugumu. Taču nebija iesniegts… netika sniegts ekonomiskais pamatojums šādai uzņēmējdarbībai, netika runāts par paredzamo labumu, ko valsts gūs no šāda dzīvnieku nogalināšanas veida. Lai izvērtētu un noteiktu samērīgumu (ja vispār varētu noteikt kaut kādu samērīgumu!) starp iedzīvotājiem būtisku ētikas normu pārkāpumu un iespējamo ekonomisko labumu, šādam pamatojumam būtu bijis jābūt. Protams, mēs uzskatām, ka šis nu jau diemžēl otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts, šie veiktie likuma grozījumi, bija bez pamatojuma, bez nopietna izvērtējuma. Turklāt šī likuma norma, kas nu jau pieņemta, ir pretrunā ar vairākiem citiem šā paša likuma pantiem, kuri nosaka to, ka dzīvnieku nogalināšanai, ja mums tiešām ir jārunā šoreiz par to, ir izraugāms veids, kas dzīvniekiem rada vismazākās ciešanas. Taču šajā likumprojektā jeb, precīzāk sakot, nu jau pieņemtajā likumā paredzētais dzīvnieku kaušanas veids ir ilgstošs un pielīdzināms dzīvnieka spīdzināšanai. Ir tiešām ļoti žēl, ka ar pavisam nelielu balsu pārsvaru šis likumprojekts ir pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā. Bet, es domāju, noteikti diskusijas par to vēl turpināsies.

Kā otru ļoti svarīgu jaunumu es gribu pieminēt to, ka šodien tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”. Šie grozījumi paredz, ka pilnu pensiju saņems visi invalīdi – ne tikai tie invalīdi, kuriem pensija tika piešķirta uz mūžu, bet arī tie invalīdi, kuri saņem vecuma pensiju un izdienas pensiju. Pozitīvi ir tas, ka likumprojekts paredz, ka līdz šim ieturētās pensijas invalīdiem, kuri saņem vecuma pensiju, tiks atmaksātas no 2009.gada 1.novembra. Likuma grozījumi, kas bija veikti pirms tam, bija nepārdomāti un pieņemti steigā, tādējādi radot satraukumu un sagādājot rūpes invalīdiem un daudziem liedzot iespēju iegādāties visus nepieciešamos medikamentus. Tātad ir ārkārtīgi pozitīvi tas, ka šīs jau ieturētās pensijas, kas tika ieturētas laika posmā no 1.jūlija līdz 30.oktobrim, ar šā gada 1.novembri tiks atmaksātas.

Tie būtu galvenie jautājumi.

M.Roze
(ZZS frakcija):

Jā, šodien tik tiešām debates bija visai vētrainas un bija par vairākiem likumiem.

Tik tiešām ir apmierinājums par to, ka tika novērsta netaisnība, kas bija paredzēta pensiju likumā, un tagad šis likums ir sakārtots atbilstoši normālai izpratnei par lietu kārtību un par to, kādiem cilvēkiem mēs vispār varam veikt pensiju samazināšanu un kādi cilvēki būtu pilnībā no tās jāpasargā.

Par nekustamā īpašuma nodokli. Šis likumprojekts ir izraisījis vislielākās debates koalīcijas partiju starpā, jo šāds nodoklis ļoti nopietni ietekmētu visplašākās cilvēku masas, tātad praktiski katru Latvijas iedzīvotāju.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas viedoklis ir tāds: labprātāk mēs vispār negribētu mainīt šo likumu un ieviest šo nodokli šinī momentā. Taču esošā finansiālā situācija jeb budžeta situācija liedz mums izslēgt šo likumprojektu no debatēm. Mūsu viedoklis nav atbalstošs pašreiz iesniegtajai redakcijai. Mēs atbalstījām Tautas partijas viedokli, ka debatēšanai Saeimā par šo likumprojektu būtu nepieciešami trīs tā lasījumi, jo tad visi viedokļi, visas iespējas varētu tikt pietiekami izvērtētas. Diemžēl, mums par lielu nožēlu, Tautas partija pati šo savu priekšlikumu boikotēja. Mēs jau no paša sākuma uzstājām, lai šis likumprojekts tiktu virzīts uz Saeimu un tiktu izskatīts trijos lasījumos tikai tādā gadījumā, ja to atbalsta visas koalīcijas partijas. Līdz ar to mēs nevarējām šo likumprojektu atbalstīt nodošanai komisijām, jo pastāv diezgan liels risks, ka pirmajā lasījumā Saeimā tas tiktu noraidīts un tādējādi Saeimai tiktu liegtas normālas debates par šāda nodokļa ieviešanu.

Vislielākās debates šodien Saeimā notika par Dzīvnieku aizsardzības likumu, par reliģisko kopienu tradīcijām atbilstošu kaušanas procesu. Visu cieņu cilvēkiem, kuri pauda savu viedokli, savus uzskatus! Jautājums tika aplūkots gan no vienas puses, gan no otras puses, taču nepieņemami bija tas, ka tika likta lietā krietna deva demagoģijas, kā arī nepatiesi fakti.

Pašlaik tiešām jāatzīst, ka Zemkopības ministrija šo likumprojektu bija iesniegusi, nesaskaņojot ar dzīvnieku intereses vai dzīvnieku aizsardzības intereses pārstāvošām organizācijām. Par ko tā saņēma pelnītu aizrādījumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes laikā. Īpaši uz šo nesaskaņošanu norādīja mūsu frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka, pēc kura iniciatīvas uz komisijas sēdi tika uzaicinātas visas ieinteresētās personas, to skaitā arī visas organizācijas, kuras cīnās par dzīvnieku tiesību ievērošanu.

Šeit praktiski nevar būt nekāds kompromisa variants, jo tiešām ir tā: vai nu šī metode ir atļauta, vai nu šī metode nav atļauta.

Jāuzsver, ka bieži vien nepareizi tiek lietots termins “rituālā kaušana”. Rituālā kaušana ir kaut kas pavisam cits – tad mērķis ir rituāls, nevis pārtikas iegūšana. Šinī gadījumā likumā tiek runāts par pārtikas iegūšanu, turklāt atbilstoši Eiropas izpratnei par dzīvnieku labturību un dzīvnieku tiesībām.

Ja mēs nebūtu pieņēmuši šo likuma grozījumu, tad Latvijas tirgū turpinātu nonākt tie gaļas produkti, kuri ir ražoti ārpus Eiropas Savienības un kuru iegūšanas metodes atainotas dzīvnieku aizstāvju norādītajā videomateriālā, kas izvietots internetā. Gribu teikt, ka ar šo likuma grozījumu mēs pat esam uzlabojuši dzīvnieku situāciju un esam arīdzan novērsuši Latvijas piesārņošanu – jeb nodrošinājuši Latvijas nepiesārņošanu – ar dzīvnieku labturībai neatbilstoši iegūtiem produktiem. Protams, šī diskusija turpināsies. Šis likums ietver sevī arī daudzas citas normas, kuras ir diezgan strīdīgas un debatējamas. Un tāpēc tiešām aicinām organizācijas arī turpmāk tikpat aktīvi un pamatoti aizstāvēt savas intereses. Es varu pilnīgi droši apgalvot, ka mūsu frakcija noteikti uzmanīs – īpaši uzmanīs! – šo jutīgo Ministru kabineta noteikumu izstrādes gaitu, lai izstrādes procesā, saskaņošanas procesā tiktu uzklausītas pilnīgi visas ieinteresētās puses.

V.Buzajevs
(PCTVL frakcija):

Šodien Saeimas deputāti kā trakonama iemītnieki divas stundas pēc kārtas apsprieda 400 dzīvnieku pareizas nogalināšanas iespēju, pat dzīvnieku tiesību aizstāvju mītiņš bija pie Saeimas nama. Un tikai desmit minūtes deputāti veltīja jautājumam, kā pareizi turpināt nogalināt 400 tūkstošus pensionāru, un neviena Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvja pie Saeimas nama nebija!

Katrā no mums saglabājies kaut kas no dzīvnieka, bet ne tādā pakāpē, kādu nodemonstrēja šodien tautas kalpi. Tika noraidīti divi mūsu radikālie priekšlikumi par 10 un 70 procentu ieturējumu no pensijas. Vispār to pārtraukt vai pēc dažiem gadiem tomēr atmaksāt visu šo summu... Mēs pamatojam visu to. Ja pārtrauktu vispār ieturējumu no pensijām, tad pietiktu ar to, ka par 30 procentiem samazinātu ierēdņu algas vai 2,5 reizes samazinātu militāro budžetu. Ja mēs gribam atdot šo naudu pēc krīzes beigām, triju gadu laikā, tad būs aptuveni 150 miljonu latu gadā... Mūsu speciālais budžets katru gadu noslēdzas ar... noslēdzas 322 miljonu latu apmērā; tas ir divas reizes vairāk, nekā nepieciešams mūsu plānotajām izmaksām.

Šie priekšlikumi, kas tika noraidīti, neprasa nekādus tūlītējus finansiālus ieguldījumus, taču pensija ir īpašums, kuru aizstāv Satversmes 105.pants. Un, kaut gan pensiju atsavināšana ir paredzēta, taču – ar atrunu, ka īpašuma piespiedu atsavināšana pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata un pret taisnīgu atlīdzību. Diemžēl ne par kādu taisnīgu atlīdzību runas nav. Mēs ceram, ka visas šīs debates būtu uzmanīgi izpētāmas Satversmes tiesā, kur jau ir 9 tūkstoši attiecīgu pieteikumu. Bet, paldies Dievam, tomēr Saeima šodien ir pieņēmusi atvieglojumus invalīdiem uz mūžu un viņiem ieturējumi no pensijām tiks pārtraukti.

PCTVL frakcijas priekšlikums bija atmaksāt visiem šiem invalīdiem jau ieturēto naudu, un šis priekšlikums, ļoti dīvaini, tika šodien atbalstīts ar Saeimas deputātu balsu vairākumu. Tika atbalstīts arī 2.priekšlikums – tomēr pārtraukt ieturējumu no izdienas pensijas, kuru saņem invalīdi. Taču šo invalīdu ir tikai 300 cilvēku, un šo cilvēku vairākums ir esošie vai bijušie Iekšlietu ministrijas darbinieki, kas ieguvuši invaliditāti, cīnīdamies ar bandītismu.

Tas ir neliels pluss mūsu darbā, un es ceru, ka tas nav pēdējais.