Tiekoties ar Bauskas novada deputātiem

25.septembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis apmeklēja Bausku un Zemgales lauksaimniekus Jelgavas novadā.

Bauskas novada domē Ministru prezidents tikās ar domes deputātiem un pārrunāja novada būtiskās aktualitātes un problēmas, kā arī informēja par 2010.gada valsts budžeta sagatavošanas gaitu. V.Dombrovskis norādīja, ka, veidojot 2010.gada budžetu, jāveic budžeta konsolidācija 500 miljonu latu apmērā, veicot budžeta izdevumu samazinājumus par 275 miljoniem latu. Sarunas sākumā valdības vadītājs uzsvēra, ka attiecībā uz sociālo budžetu pensiju samazināšana turpmāk nav iespējama un tas arī netiks darīts, kā arī norādīja, ka veselības aprūpē finansējums saskaņā ar iepriekš panākto vienošanos nākamgad būs 3,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Viens no galvenajiem tematiem, kuru Ministru prezidents pārsprieda ar Bauskas novada deputātiem, bija Bauskas slimnīcas darbs un situācija, kura izveidojusies Bauskā saistībā ar iespējamo slimnīcas slēgšanu. Diskusijā piedalījās arī Bauskas slimnīcas galvenais ārsts. Ministru prezidents V.Dombrovskis informēja novada deputātus par to, ka septembrim un oktobrim ir rasts papildu finansējums Bauskas slimnīcai, turklāt divreiz lielāks, nekā tas ir bijis līdz šim, un gada pēdējiem četriem mēnešiem 265 tūkstoši latu.

Bauskas novada deputāti iesniedza valdības vadītājam rakstisku priekšlikumu, informējot, ka Bauskas novada pašvaldība ir gatava piedalīties ar līdzfinansējumu slimnīcas saglabāšanā, gan ne tik lielā daudzprofilu slimnīcas apjomā, kāda tā ir bijusi līdz šim, bet kā neatliekamās palīdzības slimnīcu, kurā var sniegt neatliekamo ķirurģisko palīdzību, saglabājot darba vietas ārstiem. Novada deputāti uzsvēra: viņi apzinās, ka slimnīca ar 130 gultām vairs nav iespējama, bet, ņemot vērā, ka Zemgales novadā slimnīcu skaits ir neliels, Bauskas slimnīcā ir jāsaglabā 40 līdz 60 gultas vietu. Premjers uzsvēra, ja pašvaldība ir gatava līdzfinansēt, tas ir pietiekami spēcīgs arguments, lai saņemtu premjera atbalstu šādam slimnīcas turpmākās darbības modelim.

Ministru prezidentam tika uzdoti arī dažādi novada deputātus interesējoši jautājumi, piemēram, par atbalstu uzņēmējiem. Bauskas autobusu parka direktors informēja, ka autobusu parks nevar saņemt divus autobusus no Vācijas, jo bankas atsaka līdzfinansējumu – banka nav gatava piedāvāt līzingu. Ministru prezidents piekrita un teica, ka viņš ir informēts par banku kūtrumu uzņēmēju kreditēšanā un ka viņš turpinās debatēt ar bankām par šo problēmu.

Tika uzdoti jautājumi par starptautiskā aizdevuma saņemšanas nosacījumiem Latvijai un līdzekļu novirzīšanu. Uz jautājumu “Kāpēc tik liela summa tiek rezervēta finanšu sektora stabilizācijai?” Ministru prezidents atbildēja, ka sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem viņš iestāsies, lai šis finansējums tiktu pārdalīts budžeta deficīta segšanai, samazinot finanšu stabilizācijas sektora apjomu, kas tiek turēts rezervē.

Uz jautājumiem par izglītību premjers atbildēja, ka pedagogu algas nekādā gadījumā vairs netiks mazinātas, turpināsies reforma “nauda seko skolēnam” konkrēti uz novadu, un novads pats jau to sadala pa skolām un izlemj par skolu tīklu novadā. Jautājumā par vienoto atalgojuma sistēmu premjers informēja, ka pirmā diskusija par to valdības sēdē bija jau 24.septembrī. Deputāti atbalsta šādu sistēmu, arī ja tajā tiks iekļautas pašvaldības.

Jautājumā par izlīdzināšanas fondu Ministru prezidents informēja, ka proporcija 47 pret 53 tiks ievērota un ka valdība izskatīs Latvijas Pašvaldību savienības pieprasījumu par 9 miljonu latu piešķiršanu izlīdzināšanas fondam, tai skaitā 3,3 miljoni, kas ir nepieciešami pansionātiem. Premjers norādīja, ka šis finansējums tiks rasts, bet par pārējo valdība vēl diskutēs.

Jautājumā par nekustamā īpašuma nodokli premjers uzsvēra, ka šobrīd ir aktualizēts jautājums valdībā par 1,5% nekustamā nodokļa likmi zemei, saglabājot 25% pieauguma ierobežojumu, kā arī nosakot, ka šis nodoklis nav mazāks par pieciem latiem. Šādā veidā pašvaldību budžetos varētu ieplūst 12 miljoni. Tika uzdoti jautājumi par struktūrfondiem, par GMI, par veselības aprūpes sistēmas problēmām un citi.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre