• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1994. gada 29. marta rīkojums Nr. 149-r "Par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Privatizācijas aģentūra"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.04.1994., Nr. 49 https://www.vestnesis.lv/ta/id/198369-par-bezpelnas-organizaciju-valsts-akciju-sabiedribu-privatizacijas-agentura-

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas paziņojums

Saeimas paziņojums

Vēl šajā numurā

26.04.1994., Nr. 49

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 149-r

Pieņemts: 29.03.1994.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ministru kabineta rīkojums Nr.149-r

Rīgā 1994.gada 29.martā (prot. nr.17 5.§)

Par bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Privatizācijas aģentūra"

Saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju":

1. Nodibināt bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Privatizācijas aģentūra" (tālāk tekstā - akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra").

2. Apstiprināt pievienotos akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" statūtus.

3. Noteikt, ka akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" dibināšanas pamatkapitāls ir 350000 latu un reģistrētais pamatkapitāls - 1000000 latu.

4. Piešķirt no Valsts īpašuma privatizācijas fonda 250000 latu akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" dibināšanas pamatkapitāla izveidošanai.

5. Apstiprināt akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" padomi šādā sastāvā:

Padomes priekšsēdētājs - Druvis Skulte, padomes locekļi: Jānis Dirba, Sergejs Dīmanis, Māris Graudiņš, Edmunds Krastiņš, Aivars Kreituss, Aristīds Lambergs, Jānis Lucāns, Andrejs Lūsis, Ansdris Piebalgs, Aija Poča, Uldis Vītoliņš, Roberts Zīle.

Ministru prezidents V.Birkavs

Valsts reformu ministrs, Ministru prezidenta biedrs M.Gailis

APSTIPRINĀTI
ar Ministru kabineta
1994.gada 29.marta rīkojumu nr.149

BEZPEĻŅAS ORGANIZĀCIJAS VALSTS AKCIJU SABIEDRĪBAS "PRIVATIZĀCIJAS AĢENTŪRA"
S T A T Ū T I

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk tekstā - "Aģentūra") ir Latvijas Republikas valsts akciju sabiedrība, kurā viss kapitāls un visas balsis pieder valstij.

Aģentūra ir bezpeļņas organizācija.

Aģentūras pilnais nosaukums - bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra", saīsinātais nosaukums - "Privatizācijas aģentūra".

1.2. Aģentūras dibinātājs ir valsts Ministru kabineta personā. Aģentūra ir nodibināta ar Ministru kabineta 1994. gada 29. marta rīkojumu nr.149-r atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju".

1.3. Aģentūra visā tās darbības laikā ir valsts akciju sabiedrība, un tā nav privatizējama.

1.4. Aģentūras darbības mērķis ir nodrošināt valsts īpašuma objektu privatizāciju saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju".

1.5. Aģentūras darbības galvenais virziens ir valsts īpašuma objektu privatizācija.

Aģentūras darbības papildu virzieni ir:

- konsultatīvā darbība privatizācijas un uzņēmējdarbības jautājumos;

- kursu, semināru un citu pasākumu rīkošana privatizācijas un uzņēmējdarbības jautājumos;

- izdevējdarbība privatizācijas jautājumos;

- pašvaldības īpašumu privatizācija un novērtēšana uz līguma pamata.

1.6. Aģentūra savā darbībā ievēro likumus "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", "Par akciju sabiedrībām" (turpmāk tekstā- "Likums"), "Par bezpeļņas organizāciju", Civillikumu, Ministru kabineta noteikumus, citus likumdošanas aktus un šos statūtus.

1.7. Aģentūra ir juridiska persona, tai ir patstāvīga bilance un savi norēķinu konti.

Aģentūrai ir visas juridiskās personas tiesības.

Aģentūrai ir atsevišķa manta, tā var savā vārdā iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, tā var būt prasītāja un atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā, slēgt darījumus Latvijas Republikas teritorijā un ārvalstīs saskaņā ar savas darbības mērķiem un funkcijām.

1.8. Aģentūra ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu, uz kuru saskaņā ar likumiem var vērst piedziņu.

Valsts nav atbildīga par Aģentūras saistībām, un Aģentūra nav atbildīga par valsts saistībām.

1.9. Aģentūrai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un zīmogi ar savu simboliku un nosaukumu.

1.10. Likumā un šajos statūtos paredzētos sludinājumus Aģentūra ievieto oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

1.11. Aģentūras juridiskā adrese: K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1010.

2. AĢENTŪRAS KAPITĀLI UN REZERVES

2.1. Aģentūras dibināšanas pamatkapitāls ir 350000 latu, kas ir sadalīts 7 parastajās akcijās.

Katras akcijas nominālvērtība ir 50000 latu.

2.2. Aģentūras reģistrētais pamatkapitāls ir 1000000 latu.

Reģistrētais pamatkapitāls Aģentūrai jāizveido piecu gadu laikā no Aģentūras reģistrācijas dienas Uzņēmumu reģistrā.

2.3. Aģentūra pamatkapitālu var palielināt vai samazināt ar Ministru kabineta lēmumu.

Pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumus apstiprina valsts pilnvarnieks (turpmāk tekstā - "pilnvarnieks").

Palielinot vai samazinot pamatkapitālu, jāizdara attiecīgas izmaiņas šajos statūtos. Šīs izmaiņas Aģentūras valdei jāpiesaka Uzņēmumu reģistram.

2.4. Aģentūra var palielināt savu pamatkapitālu, iesaistot papildu kapitālu vai daļu no Aģentūras uzkrātā kapitāla pārveidojot par tās pamatkapitālu.

2.5. Ja pamatkapitālu palielina, iesaistot papildu kapitālu, to var ieguldīt tikai valsts Ministru kabineta personā.

Ja pamatkapitālu palielina, iesaistot papildu kapitālu un par akcijām samaksā, ieguldot ķermeniskas lietas, ieguldījums ir jānovērtē, un par to jāsastāda un jāpublicē ekspertu atzinums Likumā paredzētajā kārtībā.

2.6. Ja Aģentūras pamatkapitālu palielina, pārveidojot daļu no Aģentūras uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu, Aģentūras pamatkapitālā ir jāieskaita tā Aģentūras īpašuma daļa, kura pēc gada bilances vai ārkārtas bilances apstiprināšanas pārsniedz pamatkapitāla apjomu.

2.7. Aģentūra var samazināt savu pamatkapitālu, samazinot katras akcijas nominālvērtību.

2.8. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumi pēc to reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā jāpublicē Likumā noteiktajā kārtībā.

2.9. Samazinot pamatkapitālu, Aģentūrai jāievēro šo statūtu 8. nodaļas noteikumi par Aģentūras kreditoru interešu aizsardzību Aģentūras likvidācijas gadījumā.

2.10. Aģentūras ienākumu pārsniegums pār izdevumiem jāieskaita rezervē (rezerves fondā), kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu. Šo summu neapliek ar peļņas nodokli, un to nevar izņemt vai ieskaitīt valsts budžetā.

Šīs rezerves (rezerves fonda) līdzekļi izmantojami tikai valsts īpašuma privatizācijas procesa organizatoriskajam nodrošinājumam saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

2.11. Citu kapitālu un rezervju veidošana Aģentūrā nav pieļaujama.

2.12. Aģentūra nav tiesīga izdarīt ziedojumus, aizdevumus, galvojumus un citus ar valsts īpašuma privatizāciju un tās organizēšanu nesaistītus izdevumus.

2.13. Aģentūra var izlaist obligācijas.

Pirmo obligāciju izlaidumu Aģentūra drīkst īstenot tikai pēc divu darbības gadu pārskatu apstiprināšanas.

Obligāciju kopējā vērtība nevar pārsniegt 20 procentus no Aģentūras pamatkapitāla obligāciju izlaišanas brīdī.

Lēmumu par obligāciju emisiju pieņem Ministru kabinets.

3. AĢENTŪRAS PĀRVALDE

3.1. Aģentūras pārvaldes institūcijas ir Akcionāru pilnsapulce, Padome un Valde.

3.2. Akcionāru pilnsapulces funkcijas veic pilnvarnieks.

PILNVARNIEKS

3.3. Valsts pilnvarnieks Aģentūrā ir privatizācijas valsts ministrs, kurš darbojas saskaņā ar likumiem "Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" un "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju".

3.4. Vienīgi pilnvarniekam, veicot Akcionāru pilnsapulces funkcijas, ir tiesības:

1) izskatīt Aģentūras Padomes un Valdes ziņojumus, apstiprināt darbības gada pārskatu;

2) atbrīvot Valdes locekļus no atbildības par iepriekšējo darbības gadu;

3) pēc Valdes priekšlikuma apstiprināt Aģentūras kārtējā gada darbības plānu un izdevumu tāmi;

4) iecelt amatā un atbrīvot no amata Valdes locekļus (izņemot ģenerāldirektoru) un zvērinātus revidentus, lemt par prasību vai sūdzību celšanu vai izbeigšanu pret tiem;

5) iecelt speciālu komisiju mantas vērtības pieauguma vai samazinājuma konstatēšanai, kā arī apstiprināt komisijas doto novērtējumu;

6) apstiprināt pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas noteikumus;

7) iecelt Aģentūras likvidatorus pēc tam, kad Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par Aģentūras likvidāciju.

3.5. Pēc pilnvarnieka priekšlikuma Ministru kabinets pieņem lēmumus par:

- Aģentūras statūtu grozīšanu;

- pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

- Aģentūras Padomes locekļu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, ņemot vērā šo statūtu 3.10. punkta otrās daļas noteikumus;

- Aģentūras ģenerāldirektora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata;

- Aģentūras obligāciju izlaidi;

- Aģentūras likvidāciju.

3.6. Pilnvarniekam pieņemtie lēmumi jānoformē rakstiski.

Ministru kabinets var atcelt pilnvarnieka pieņemtos lēmumus, ja šie lēmumi neatbilst likumu prasībām un Ministru kabineta noteikumiem.

3.7. Pilnvarnieks neiejaucas Aģentūras saimnieciskajā un finansiālajā darbībā, tās operatīvajā vadīšanā un neslēdz Aģentūras vārdā nekādus darījumus.

3.8. Pilnvarnieks nevar būt Aģentūras Valdes loceklis un Ekspertu padomes loceklis.

3.9. Ministru prezidents ar savu rīkojumu var uzdot citai personai pildīt pilnvarnieka funkcijas Aģentūrā, ja privatizācijas valsts ministrs slimības vai cita iemesla dēļ nespēj veikt pilnvarnieka funkcijas.

AĢENTŪRAS PADOME

3.10. Aģentūras darbības pārraudzību veic Padome, kas Likumā un šajos statūtos noteiktajos ietvaros kontrolē Aģentūras Valdes darbību.

Padomi veido piecas pilnvarnieka ieteiktās personas un pa vienam katras Saeimas frakcijas ieteiktam pārstāvim.

3.11. Padomes locekļus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

Padomes loceklis nevar būt Valdes loceklis, Ekspertu padomes loceklis, Aģentūras zvērināts revidents.

3.12. Padomes loceklim divu nedēļu laikā pēc iecelšanas amatā rakstiski jāpaziņo pilnvarniekam, kādos uzņēmumos vai uzņēmējsabiedrībās, valsts vai pašvaldības institūcijās, organizācijās vai iestādēs viņš strādā.

Šajā pašā termiņā Padomes loceklim rakstiski jāpaziņo pilnvarniekam, kādi uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības viņam pieder, kādās uzņēmējsabiedrībās viņam pieder kapitāla daļas, kādās uzņēmējsabiedrībās viņš ir valdes vai padomes loceklis. Šīs pašas ziņas Padomes loceklis sniedz par laulāto, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei.

3.13. Vismaz divām trešdaļām no Padomes locekļiem jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem, bet pārējiem Padomes locekļiem jābūt Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas Latvijā nodzīvojuši ne mazāk kā 21 gadu.

3.14. Padomes locekli ieceļ amatā ne ilgāk kā uz trim gadiem.

Katru gadu Ministru kabinets, ievērojot noteikto Padomes locekļu skaitu, nosaka, cik tās locekļiem jāatstāj amats. Pirmajos divos gados Padomes locekļi amatu atstāj izlozes kārtībā, vēlāk savas pilnvaras noliek tie Padomes locekļi, kuri iecelti agrāk. Bijušos Padomes locekļus no jauna var iecelt šajā amatā pēc gada pārtraukuma.

3.15. Padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

3.16. Padomes locekļus ar Ministru kabineta lēmumu var jebkurā laikā atcelt no amata.

Atceļot Padomes locekli no amata, Ministru kabinetam vienlaikus jāizlemj jautājums par viņa atbrīvošanu no atbildības par pēdējo darbības gadu.

3.17. Padomes loceklis var jebkurā laikā iesniegt lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas. Šajā gadījumā Padomes locekli no viņa pienākumu pildīšanas un no atbildības atbrīvo pilnvarnieks, paziņojot par to Ministru kabinetam.

3.18. Par visām pārmaiņām Padomes locekļu sastāvā jāpaziņo Uzņēmumu reģistram, un šīs pārmaiņas ir spēkā ar to reģistrācijas brīdi Uzņēmumu reģistrā.

3.19. Padomes priekšsēdētāja pienākumus izpilda pilnvarnieks.

Padomes locekļi no sava vidus ievēlē Padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda Padomes priekšsēdētāja pienākumus tikai Padomes priekšsēdētāja ilgstošas prombūtnes gadījumā (slimība, komandējums, atvaļinājums) vai priekšsēdētāja uzdevumā.

3.20. Padomes uzdevumi ir:

1) pastāvīgi kontrolēt Valdes darbību un raudzīties, lai Aģentūras lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem, šiem statūtiem un pilnvarnieka lēmumiem;

2) pārbaudīt Valdes iesniegto izdevumu tāmi un kopā ar savu atsauksmi iesniegt to pilnvarniekam apstiprināšanai;

3) pārbaudīt Aģentūras gada pārskatu;

4) pēc Valdes priekšlikuma apstiprināt amatā Ekspertu padomes locekļus;

5) pārstāvēt Aģentūru tiesā visās Aģentūras celtajās prasībās pret Valdes locekļiem, kā arī Valdes celtajās prasībās pret Aģentūru;

6) iepriekš izskatīt visus ar Aģentūras darbību saistītos jautājumus, kuri saskaņā ar šiem statūtiem ietilpst Ministru kabineta un pilnvarnieka kompetencē vai kurus Valde vai Padomes loceklis ierosinājis izskatīt pilnvarniekam, un dot atzinumu par tiem.

3.21. Padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt Valdei pārskatu par Aģentūras darbību.

Padome var pārbaudīt Aģentūras reģistrus un dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus un citu mantu.

Padome var šo pārbaudi uzticēt kādam Padomes loceklim vai atsevišķus jautājumus uzdot noskaidrot pieaicinātam lietpratējam.

3.22. Padomei ir tiesības pieprasīt Valdei sniegt pārskatu par valsts īpašuma privatizācijas gaitu, arī par atsevišķu valsts īpašuma objektu privatizāciju.

3.23. Divas reizes gadā Padome iesniedz pilnvarniekam ziņojumu, kurā novērtēta Aģentūras darbība un Valdes ziņojums, kā arī izsaka priekšlikumus Aģentūras darbības uzlabošanai.

3.24. Padomes sēdes sasauc Padomes priekšsēdētājs pēc vajadzības, bet ne retāk kā vienu reizi ceturksnī. Katram Padomes loceklim, kā arī Valdei ir tiesības pieprasīt Padomes sēdes sasaukšanu, motivējot sēdes sasaukšanas vajadzību un nolūku.

Ja Padomes priekšsēdētājs Padomes locekļa pieprasījumu divu nedēļu laikā neizpilda, sēdes sasaukšanas ierosinātājam ir tiesības pašam sasaukt Padomes sēdi.

3.25. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no Padomes locekļiem.

Padome pieņem savus lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir Padomes priekšsēdētāja balss.

Ja Padomes loceklis nepiekrīt Padomes lēmumam un balso pret to, viņš par pieņemto lēmumu nav atbildīgs. Šī Padomes locekļa atsevišķās domas jāieraksta Padomes sēdes protokolā.

Padomes sēžu protokolus paraksta visi sēdē klātesošie Padomes locekļi.

3.26. Ja Aģentūras intereses saduras ar kāda Padomes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei, šī konkrētā jautājuma izlemšanā ieinteresētais Padomes loceklis nedrīkst piedalīties, un tas atzīmējams Padomes sēdes protokolā.

Padomes locekļi, kuri pārkāpj šos noteikumus, ir atbildīgi par valstij un Aģentūrai nodarītajiem zaudējumiem.

3.27. Pilnvarnieks kārtējā gada Aģentūras izdevumu tāmē nosaka summas, kuras izlietojamas Padomes locekļu atalgojumam. Konkrētās summas, kādas izmaksājamas Padomes loceklim kā atalgojums par viņa darbu, nosaka pati Padome.

3.28. Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kuri ir Valdes kompetencē.

AĢENTŪRAS VALDE

3.29. Valde pārzina un vada visas Aģentūras lietas. Tā ir atbildīga par visu Aģentūras saimniecisko un finansiālo darbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedības kārtošanu.

Valde pārstāv Aģentūru jautājumos, kuros Aģentūru nepārstāv pilnvarnieks un Padome.

Valde pārvalda Aģentūras mantu un rīkojas ar Aģentūras līdzekļiem atbilstoši Likumam, Ministru kabineta un šo statūtu noteikumiem un pilnvarnieka lēmumiem.

Valde lemj visus ar Aģentūras darbību saistītos jautājumus, izņemot tos, kuri ietilpst tikai pilnvarnieka un Padomes kompetencē.

3.30. Valde organizē valsts īpašuma objektu privatizāciju.

Valde apstiprina konkrētu valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumus pēc tam, kad par tiem Ekspertu padome ir devusi atzinumu šajos statūtos noteiktajā kārtībā.

3.31. Valdes darbību vada ģenerāldirektors, kas sadala Valdes locekļu pienākumus.

Ģenerāldirektors vienlaikus ir Valdes priekšsēdētājs, un viņam ir saistoši visi uz Valdes locekļiem attiecinātie ierobežojumi un noteikumi par Valdes locekļu atbildību.

Ģenerāldirektora amata kandidātu un Valdes locekļu amata kandidātus nosaka konkursa kārtībā.

Ģenerāldirektoru amatā apstiprina Ministru kabinets pēc pilnvarnieka priekšlikuma.

Pēc ģenerāldirektora priekšlikuma pilnvarnieks ieceļ amatā pārējos Valdes locekļus.

Ģenerāldirektora vietnieku ievēlē Valde no sava vidus pēc ģenerāldirektora priekšlikuma.

3.32. Vismaz pusei no Valdes locekļiem jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem, bet pārējiem tās locekļiem jābūt Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas Latvijā nodzīvojuši ne mazāk kā 21 gadu.

3.33. Valdes loceklis tiek iecelts amatā uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem. Valdes locekli var iecelt amatā atkārtoti uz jaunu termiņu.

3.34. Pilnvaras, līgumus un citus dokumentus paraksta ģenerāldirektors vai Valdes pilnvarotas personas.

Bankas un kases dokumentus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem paraksta Valdes pilnvarotas personas.

3.35. Visas pārmaiņas Valdes sastāvā, kā arī pārmaiņas Valdes locekļu paraksta tiesībās jāpaziņo Uzņēmumu reģistram, un šīs pārmaiņas stājas spēkā tikai pēc to reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā.

3.36. Valde veic norēķinus Aģentūras izdevumu tāmes ietvaros, kuru ik gadu apstiprina pilnvarnieks.

3.37. Ja Aģentūras intereses saduras ar kāda Valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei, šī konkrētā jautājuma izlemšanā ieinteresētais Valdes loceklis nedrīkst piedalīties, un tas atzīmējams Valdes sēdes protokolā.

Valdes locekļi, kuri pārkāpj šos noteikumus, ir atbildīgi par valstij un Aģentūrai nodarītajiem zaudējumiem.

3.38. Valdes sēdes sasauc ģenerāldirektors pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi nedēļā.

Valdes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no Valdes locekļiem.

3.39. Katram Valdes loceklim Valdes sēdē ir viena balss.

Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir ģenerāldirektora balss.

Ja Valdes loceklis nepiekrīt Valdes lēmumam un balso pret to, viņš nav atbildīgs par pieņemto lēmumu. Šī Valdes locekļa atsevišķās domas jāieraksta Valdes sēdes protokolā.

Valdes sēdes protokolā ir jāatzīmē, kā par attiecīgo jautājumu ir balsojis katrs klātesošais Valdes loceklis.

Valdes sēdes protokolu paraksta visi sēdē klātesošie Valdes locekļi.

3.40. Pilnvarnieks jebkurā laikā var Valdes locekli atstādināt no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas vai atcelt no amata.

Valdes loceklis var prasīt no Aģentūras atlīdzību par zaudējumu, kas viņam nodarīts sakarā ar atstādināšanu vai atcelšanu no amata, ja tā bijusi nepamatota.

Padomei ir tiesības jebkurā laikā ieteikt pilnvarniekam atstādināt Valdes locekli no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas, ja Valdes loceklis izdarījis rupjus pārkāpumus vai arī neatbilst ieņemamajam amatam.

Lēmumu par Valdes locekļa atbrīvošanu no amata pieņem pilnvarnieks.

Lēmumu par ģenerāldirektora atbrīvošanu no amata pieņem Ministru kabinets pēc pilnvarnieka priekšlikuma.

3.41. Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas.

3.42. Aģentūras valdes loceklis nedrīkst būt cita uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības, valsts vai pašvaldības institūcijas, organizācijas vai iestādes darbinieks, kā arī citas uzņēmējsabiedrības padomes vai valdes loceklis.

Valdes loceklis ar ģenerāldirektora atļauju drīkst veikt tikai pedagoģisku vai zinātnisku vai citu radošu darbu, bet ģenerāldirektors minētos darbus drīkst veikt ar pilnvarnieka atļauju.

3.43. Ģenerāldirektoram un Valdes locekļiem divu nedēļu laikā no iecelšanas dienas rakstiski jāpaziņo pilnvarniekam, kādi uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības viņiem pieder, kādās uzņēmējsabiedrībās viņiem pieder kapitāla daļas, kādās uzņēmējsabiedrībās viņi ir padomes vai valdes locekļi, kā arī valsts vai pašvaldības pilnvarnieki. Šīs pašas ziņas Valdes locekļiem jāsniedz par viņu laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei.

Mēneša laikā no dienas, kad ģenerāldirektors vai Valdes loceklis tiek iecelts amatā, viņam ir jāatstāj valdes locekļa amats citās uzņēmējsabiedrībās un par to Uzņēmumu reģistrā jābūt attiecīgām atzīmēm.

3.44. Aģentūras operatīvo vadību veic ģenerāldirektors.

Ģenerāldirektors atbilstoši likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un šajos statūtos paredzētajā kārtībā Aģentūras vārdā:

- pārstāv Aģentūras intereses valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī citās institūcijās un organizācijās, uzņēmumos un iestādēs;

- rīkojas ar Aģentūras mantu un naudas līdzekļiem;

- slēdz saimnieciskos un darba līgumus (kontraktus);

- izsniedz pilnvaras;

- atver bankās norēķinu kontus un citus kontus;

- apstiprina Aģentūras darbinieku skaitu un štatu sarakstu;

- nosaka darba samaksu Aģentūras darbiniekiem;

- izdod pavēles un dod norādījumus jautājumos, kas ietilpst viņa kompetencē un kas ir obligāti visiem Aģentūras darbiniekiem.

Ģenerāldirektors pieņem darbā un atlaiž no darba Aģentūras darbiniekus Latvijas darba likumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

3.45. Valdei reizi ceturksnī jāsniedz Padomei ziņojums par savu darbību, bet gada beigās šāds ziņojums jāsniedz pilnvarniekam.

Ģenerāldirektoram jāinformē Padomes priekšsēdētājs un pilnvarnieks par ikvienu nozīmīgu Aģentūras darbības aspektu.

3.46. Aģentūras Padomes un Valdes locekļiem jāpilda savi pienākumi saskaņā ar likumu prasībām un šo statūtu noteikumiem.

Ja Padomes un Valdes locekļi rīkojas nelikumīgi, pārkāpj savas pilnvaras vai neievēro likumu un šo statūtu noteikumus vai pilnvarnieka lēmumus un instrukcijas vai darbojas nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, par valstij un Aģentūrai, un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem viņi ir solidāri atbildīgi pilnā apmērā ar visu savu īpašumu.

4. AĢENTŪRAS DARBĪBA VALSTS ĪPAŠUMA OBJEKTU PRIVATIZĀCIJĀ

4.1. Aģentūras darbību valsts īpašuma objektu privatizācijā vada un organizē Valde.

Valdei konsultatīvu palīdzību valsts īpašuma privatizācijas jautājumos sniedz Ekspertu padome.

4.2. Aģentūras darbību valsts īpašuma objektu privatizācijā nosaka noteikumi un nolikumi, kurus pēc Valdes priekšlikuma apstiprina pilnvarnieks. Šos noteikumus un nolikumus valde izstrādā, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, Ministru kabineta noteikumiem un šiem statūtiem.

4.3. Aģentūra apkopo iesniegtos privatizācijas ierosinājumus un sagatavo Ministru kabineta lēmumu projektus par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai.

Aģentūra arī pēc savas iniciatīvas var izraudzīties privatizējamos objektus un sagatavot Ministru kabineta lēmumu projektus par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai.

Lēmumu, par kuriem objektiem jāgatavo Ministru kabineta lēmuma projekts, pieņem Valde.

4.4. Aģentūra pārvalda un savas kompetences ietvaros rīkojas ar valsts īpašuma objektiem, kuri tai nodoti saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu.

Aģentūra attiecībā uz pārņemto valsts īpašuma objektu pilda tās funkcijas, kas likumā "Par valsts uzņēmumu" noteiktas ministrijām, kā arī darba devēja funkcijas attiecībā uz valsts īpašuma objekta pārvaldes institūcijām, direktoru un pilnvarnieku.

Īstenojot pārvaldes tiesības, Aģentūra var likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā lauzt noslēgtos darba līgumus ar privatizējamo valsts uzņēmumu direktoriem, valsts statūtsabiedrību pilnvarniekiem un valsts kapitāla daļu pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās.

Šajā punktā paredzētajos gadījumos lēmumu par darba līguma laušanu ar direktoriem un pilnvarniekiem pieņem Valde.

4.5. Aģentūra veic pasākumus, lai sagatavotu valsts īpašuma objektu privatizācijai, ievērojot privatizācijas mērķus un objekta turpmākās izmantošanas koncepciju.

Sagatavojot objektu privatizācijai, Aģentūra var lauzt jebkurus privatizējamā valsts īpašuma objekta nomas līgumus, ja tie nav noslēgti un reģistrēti likumā noteiktajā kārtībā, kā arī dot privatizējamā valsts īpašuma objekta administrācijai obligāti izpildāmus uzdevumus attiecībā uz valsts īpašuma objektu privatizāciju.

4.6. Aģentūra organizē un veic privatizējamo valsts īpašuma objektu novērtēšanu, arī gadījumos, kad valsts īpašums tiek ieguldīts uzņēmējsabiedrībā, kā arī veic citu ar privatizāciju nesaistītu valsts īpašuma objektu novērtēšanu par papildu atlīdzību, izņemot denacionalizējamo uzņēmumu mantas novērtēšanu, kas tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta 1994. gada 11. janvāra noteikumiem nr. 12.

Organizējot valsts īpašuma objektu novērtēšanu, Aģentūra ar ekspertiem, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām var slēgt līgumus par šī novērtējuma izdarīšanu.

Aģentūra var veikt jebkura cita īpašuma objekta novērtēšanu par papildu samaksu.

4.7. Aģentūra sagatavo un iesniedz Ekonomikas ministrijai priekšlikumus lēmuma pieņemšanai par īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem īpašniekiem uz tiem īpašuma objektiem vai to daļām, kuri atrodas Aģentūras pārvaldījumā, kā arī veic citas darbības saskaņā ar likumu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem".

4.8. Aģentūra izstrādā un Valde apstiprina konkrētā valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus.

4.9. Aģentūra apzina un nosaka jaunajam īpašniekam nododamo privatizējamā valsts īpašuma objekta tiesību un saistību kopumu.

4.10. Aģentūra organizē privatizējamo valsts īpašuma objektu piedāvājumus, valsts īpašuma objektu pārdošanu, valsts mantas ieguldīšanu uzņēmējsabiedrībās, privātā kapitāla piesaistīšanu valsts statūtsabiedrībām, kā arī reorganizē vai likvidē valsts uzņēmumus vai statūtsabiedrības to privatizācijas gaitā.

Aģentūra paziņo Valsts īpašuma fondam un citām valsts īpašuma pārvaldīšanas institūcijām par valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību ieguldījumiem.

4.11. Aģentūra izvērtē valsts īpašuma objektu potenciālo pircēju piedāvājumus, ved pārrunas ar viņiem, un Valde pieņem lēmumu par to, ka objektu privatizē noteikts pretendents vai pretendentu grupa.

4.12. Aģentūra valsts vārdā slēdz līgumus par Aģentūrai nodotā valsts īpašuma pārdošanu un citus ar valsts īpašuma objektu privatizāciju saistītus juridiskus aktus.

4.13. Aģentūra kontrolē noslēgto (arī pirms Aģentūras izveidošanas noslēgto) līgumu izpildi un veic likumos un līgumos noteiktās darbības līgumu izpildes nodrošināšanai, likumos paredzētajā kārtībā lauž līgumus, ja privatizācijas subjekts nepilda līguma noteikumus.

4.14. Aģentūra nodrošina valsts īpašuma privatizācijā iegūto līdzekļu saņemšanu un attiecīgu norēķinu veikšanu ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem šo statūtu 5.10. punktā paredzētajā kārtībā.

4.15. Valsts īpašuma privatizācijas gaitā Aģentūra organizē privatizācijas sertifikātu maksājumu kontroli un iegūto privatizācijas sertifikātu uzskaiti.

4.16. Realizējot savas funkcijas, Aģentūra organizē valsts īpašuma objektu izsoles, piedāvājumu konkursus, pārveidošanu statūtsabiedrībās ar vienlaicīgu to kapitāla daļu pārdošanu, uzņēmējsabiedrību valsts kapitāla daļu pārdošanu, ja to paredz izvēlētā privatizācijas metode vai privatizācijas paņēmiens.

4.17. Veicot savas funkcijas, Aģentūrai ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, valsts pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās, Valsts statistikas komitejas, Valsts īpašuma fonda, Uzņēmumu reģistra un valsts uzņēmumiem un statūtsabiedrībām jebkuru tai nepieciešamo ar īpašuma privatizāciju saistīto informāciju.

4.18. Organizējot privatizāciju, Aģentūrai jānodrošina privatizācijas procesa un savas darbības atklātums un publiskums, kā arī privatizācijas subjekta iesniegto dokumentu konfidencialitātes saglabāšana likumā noteiktajā apmērā.

EKSPERTU PADOME

4.19. Ekspertu padome ir konsultatīva institūcija, kuras locekļi - eksperti - izvērtē konkrētajam valsts īpašuma objektam izstrādātos privatizācijas noteikumus, citus ar konkrētā objekta privatizāciju saistītos dokumentus pirms to apstiprināšanas un dod Valdei par tiem savu atzinumu.

4.20. Ekspertu padomes locekļus - ekspertus - pēc Valdes priekšlikuma apstiprina Padome.

Par ekspertiem var būt dažādu nozaru speciālisti un sabiedrības pārstāvji.

4.21. Ekspertu padomes locekļu darbs tiek organizēts Padomes sēdēs, sekcijās, darba grupās un individuāli saskaņā ar Valdes izstrādātajiem noteikumiem.

Ekspertu padomes locekļu darbu organizē Valde.

4.22. Katram ekspertam ir viena balss.

Ja Ekspertu padomes, tās sekcijas vai grupas sēdē eksperts nepiekrīt atzinumam un balso pret to, šī eksperta atsevišķās domas jāieraksta attiecīgajā sēdes protokolā.

Sēdes protokolā ir jāatzīmē, kā par attiecīgo jautājumu ir balsojis katrs klātesošais eksperts.

Sēdes protokolu paraksta visi sēdē klātesošie Padomes locekļi.

4.23. Padome pēc Valdes priekšlikuma jebkurā laikā var atbrīvot Ekspertu padomes locekli no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas, ja viņš sistemātiski nepilda šos pienākumus, ja viņa profesionālās zināšanas nav pietiekamas šo pienākumu veikšanai vai ja viņš izmanto savu eksperta stāvokli savtīgās interesēs.

4.24. Ekspertu padomes loceklis var jebkurā laikā iesniegt lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas. Šajā gadījumā Ekspertu padomes locekli no viņa pienākumu pildīšanas atbrīvo Padome.

4.25. Ekspertu padomes loceklim divu nedēļu laikā no iecelšanas dienas rakstiski jāpaziņo Valdei, kādi uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības viņam pieder, kādās uzņēmējsabiedrībās viņam pieder kapitāla daļas, kādās uzņēmējsabiedrībās viņš ir valdes vai padomes loceklis.

5. AĢENTŪRAS DARBA ORGANIZĀCIJA, LĪDZEKĻI UN TO IZLIETOJUMS

5.1. Aģentūra īsteno savu darbību atbilstoši šajos statūtos noteiktajiem mērķiem un darbības virzieniem.

Aģentūras darba organizāciju nosaka Valdes apstiprināti Aģentūras iekšējās kārtības noteikumi.

5.2. Aģentūra izpilda normatīvajos aktos noteiktās prasības darba aizsardzībā, veselības aizsardzībā, dabas aizsardzībā, cilvēku drošībā avāriju un dabas katastrofu gadījumos un citās jomās, kas paredzētas likumā "Par uzņēmējdarbību".

5.3. Darba attiecības Aģentūrā regulē Latvijas darba likumu kodekss. Aģentūrā nevar strādāt kopā personas, kas savā starpā ir tuvi radinieki vai laulātā radinieki, ja viņi kopējā darbā pakļauti viens otram vai tieši kontrolē viens otru.

5.4. Aģentūras darbinieku darba samaksas un materiālās stimulēšanas noteikumus nosaka Valde saskaņā ar likumiem un pilnvarnieka lēmumiem.

5.5. Aģentūras amatpersonas ir ģenerādirektors, Valdes locekļi, struktūrvienību vadītāji, kā arī tie darbinieki, kuru kompetencē ietilpst lēmumu pieņemšana ar valsts īpašumu privatizāciju saistītajos jautājumos.

To Aģentūras darbinieku sarakstu, kuri atzīstami par amatpersonām, apstiprina pilnvarnieks.

5.6. Aģentūras amatpersonām laikā, kad viņas ieņem attiecīgos amatus, kā arī trīs gadu laikā pēc tam, kad viņas beigušas pildīt attiecīgā amata pienākumus, ir aizliegts:

1) kļūt par jebkura Aģentūras privatizētā valsts īpašuma objekta īpašnieku;

2) saņemt tieši vai ar trešo personu starpniecību jebkāda veida atalgojumu, materiālās vērtības vai dāvanas vai arī slēgt kādus darījumus ar tām fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras kļuvušas par jebkura Aģentūras privatizētā valsts īpašuma objekta īpašnieku.

Šie ierobežojumi attiecas arī uz šo amatpersonu laulātajiem un radiniekiem, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei.

5.7. Aģentūras darbinieks, kas nav amatpersona, nav tiesīgs piedalīties tā valsts īpašuma objekta privatizācijas sagatavošanā un realizēšanā, kura mantu vai kapitāla daļas vēlas iegādāties viņš pats, viņa laulātais, radinieki vai svainis, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei.

Par katru šādu gadījumu Aģentūras darbinieks iesniedz iesniegumu Valdes norīkotai amatpersonai.

5.8. Ja šo statūtu 5.7. punktā norādītais Aģentūras darbinieks, viņa laulātais, radinieki vai svainis, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei, kļuvis par Aģentūras privatizētā valsts īpašuma objekta īpašnieku vai kopīpašnieku, Valdei par attiecīgā darbinieka rīcību jāziņo tiesībaizsardzības iestādēm, lai tās pārbaudītu, vai darbinieka rīcībā ir nozieguma sastāva pazīmes.

5.9. Aģentūras līdzekļus veido atlīdzība par valsts īpašuma objektu privatizāciju un ienākumi no šajos statūtos norādītās papilddarbības.

5.10. Atlīdzību par valsts īpašuma objektu privatizāciju Aģentūra saņem atskaitījumu veidā no kopējiem valsts īpašuma privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem. Atskaitījumu apmēru un to saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

5.11. Atlīdzību par valsts īpašuma objektu privatizāciju veido:

1) fiksētie atskaitījumi Aģentūras darbības finansēšanai, kuri nav atkarīgi no privatizējamo objektu īpatnībām;

2) atskaitījumi par konkrētām privatizācijas darbībām, kuras diferencētas pa privatizācijas objektus raksturojošiem parametriem atkarībā no tā, vai darbību veic Aģentūras darbinieki vai apakšuzņēmēji.

5.12. Aģentūras papildu darbības rezultātā gūto ienākumu izlietojumu nosaka Valde, ievērojot likumus un šos statūtus.

5.13. Pēc privatizācijas izdevumu atskaitīšanas ienākumi no valsts īpašuma objektu privatizācijas ieskaitāmi valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" noteiktajā kārtībā.

6. AĢENTŪRAS GADA PĀRSKATS

6.1. Aģentūra organizē grāmatvedības kārtošanu un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" un likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" prasībām.

Par Aģentūras grāmatvedības kārtošanu ir atbildīga Valde.

6.2. Aģentūras pārskata gads aptver 12 mēnešus, un tas sakrīt ar kalendāro gadu.

Katram pārskata gadam Aģentūra sastāda gada pārskatu, kas ir vienots kopums un kurā ir bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins, pielikums un ziņojums.

Aģentūras gada pārskatu apstiprina pilnvarnieks.

6.3. Pēc tam, kad pilnvarnieks apstiprinājis Aģentūras gada pārskatu, Aģentūras ienākumu pārsniegums pār izdevumiem jāieskaita rezervē (rezerves fondā).

6.4. Ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām Aģentūrai jānosūta (pēc tās atrašanās vietas) Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts statistikas komitejas iestādei un Uzņēmumu reģistram pārbaudīta pārskata noraksts, ziņojums un zvērināta revidenta atzinums, kurā arī norādīts, kad gada pārskats apstiprināts.

6.5. Aģentūrai bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

7. AĢENTŪRAS DARBĪBAS UZRAUDZĪBA UN REVĪZIJA

7.1. Aģentūras darbību kontrolē zvērināti revidenti, pilnvarnieka izveidotas pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķos jautājumos, kā arī tam pilnvarotas valsts institūcijas.

7.2. Zvērinātus revidentus ik gadu ieceļ pilnvarnieks.

Zvērināti revidenti pārbauda Aģentūras darbību kārtējā gada laikā un darbojas līdz kārtējā darbības gada pārskata apstiprināšanai.

Par zvērinātu revidentu var būt lietpratējs, kas ieguvis zvērināta revidenta tiesības saskaņā ar likuma "Par zvērinātiem revidentiem" noteikumiem.

Par zvērinātiem revidentiem var iecelt tikai tādu personu, kurai ar Aģentūru nav nekādu saimniecisku sakaru un kura nestrādā Aģentūrā.

Par Aģentūras zvērinātiem revidentiem nedrīkst būt personas, kurām ar Valdes locekli vai galveno grāmatvedi ir radniecība līdz trešajai pakāpei un svainība līdz otrajai pakāpei.

7.3. Tūlīt pēc Aģentūras gada pārskata sastādīšanas Valdei jāpaziņo zvērinātiem revidentiem, ka Aģentūras gada pārskats sagatavots, reģistri noslēgti un dokumenti pieejami viņu pārbaudei.

7.4. Zvērinātiem revidentiem ir tiesības apskatīt un revidēt visu Aģentūras mantu un pārbaudīt visu Aģentūras finansiālo un saimniecisko darbību.

Zvērinātiem revidentiem ir tiesības jebkurā laikā veikt tūlītējus kontroles un pārbaudes pasākumus.

7.5. Zvērinātiem revidentiem jāziņo pilnvarniekam un Padomei par Valdes un tai pakļauto struktūrvienību darbā konstatētajām nepilnībām un pārkāpumiem.

7.6. Par izdarīto revīziju zvērinātie revidenti saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" prasībām sastāda ziņojumu, kuru Valde kopā ar savu atzinumu un gada pārskatu iesniedz pilnvarniekam.

7.7. Zvērinātie revidenti veic savu darbību atbilstoši spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Zvērinātie revidenti ir atbildīgi Aģentūrai un trešajām personām par zaudējumiem, ko izraisījušas viņu kļūdas. Viņi nav atbildīgi par Valdes un tai pakļauto struktūrvienību pārkāpumiem, izņemot tos gadījumus, kad viņi par šiem pārkāpumiem ir zinājuši, bet nav informējuši pilnvarnieku vai Padomi.

8. AĢENTŪRAS DARBĪBAS IZBEIGŠANA

8.1. Aģentūra var izbeigt savu darbību vienlaikus ar tās likvidāciju šādos gadījumos:

- saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu;

- saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu";

- ar tiesas nolēmumu.

Šīs nodaļas noteikumi piemērojami arī tad, ja Aģentūras darbības izbeigšana notiek citu iemeslu dēļ.

Likvidējot Aģentūru bankrota gadījumā, jāievēro arī likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu" prasības.

8.2. Aģentūras likvidāciju īsteno pilnvarnieka ieceltie likvidatori.

Līdz ar likvidatoru iecelšanu Valdes locekļu pilnvaras izbeidzas.

Pilnvarnieks ieceltos likvidatorus var jebkurā laikā atcelt.

8.3. Likvidatori Aģentūras likvidāciju veic likumos "Par uzņēmējdarbību" un "Par akciju sabiedrībām" paredzētajā kārtībā.

8.4. Likvidatoru darbībai piemērojami tie paši noteikumi, kuri piemērojami Aģentūras valdes darbībai.

8.5. Likvidatoriem pilnvarnieka noteiktajos termiņos jāsniedz viņam pārskats par savu darbību, bet kad likvidācija pabeigta, - arī pārskats par visu savu darbību likvidācijas laikā.

8.6. Aģentūras likvidatori, kuri apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši viņiem saskaņā ar likumu, šiem statūtiem vai pilnvarnieka lēmumiem uzliktos pienākumus, ir solidāri atbildīgi likvidējamajai Aģentūrai, valstij un kreditoriem par zaudējumiem, kurus viņi nodarījuši.

8.7. Aģentūra izbeidz savu darbību ar brīdi, kad tā tiek svītrota no Uzņēmumu reģistra.

Valsts reformu ministrs, Ministru prezidenta biedrs M.Gailis

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!