Par eksporta kredītu garantiju ieviešanas gaitu*

Ekonomikas ministrs Artis Kampars:

Informatīvais ziņojums sagatavots saskaņā ar 12.05.2009. Ministru kabineta protokola Nr.31 (30.§) 4.punktu, kas paredz Ekonomikas ministrijai līdz 2009.gada 15.septembrim iesniegt Ministru kabinetā informāciju par 12.05.2009. Ministru kabineta noteikumu Nr.436 “Īstermiņa eksporta kredīta noteikumi” īstenošanas gaitu.

1. Ievads

Eksporta apjoms šā gada sešos mēnešos sastādījis 2,6 mljrd.Ls (2008.gada pirmajos sešos mēnešos – 3,2 mljrd.Ls, -21%), savukārt imports 2,7 mljrd.Ls (2008.gada pirmajos sešos mēnešos – 4,4 mljrd.Ls, -37%), tādējādi tirdzniecības deficīts pusgada laikā sastādījis tikai 145 tūkst.Ls, kas salīdzinājumā ar 2008.gada pirmo pusgadu (2008.gada pirmajos 6 mēnešos – 1,1 mljrd.Ls) ir par septiņām reizēm labāks rādītājs.

Lai gan daudzās preču grupās vērojams 10–30% eksporta kritums, īpaši jāatzīmē atsevišķas preču grupas ar ievērojamu eksporta pieaugumu (eksports >15 milj.Ls): dzelzceļa un tramvaja lokomotīves (+156%), graudaugu produkti (+69,7%), zivis un vēžveidīgie (+43%), farmaceitiskie produkti (+41%), minerālais kurināmais un minerāleļļas (+32,5%), kā arī atsevišķas pakalpojumu nozares – dzelzceļa transporta pakalpojumu nozarē (18% pieaugums), finanšu pakalpojumiem (+8%), tūrisma pakalpojumiem (+7%) un informācijas un datorpakalpojumiem (+6%), kas liecina par atsevišķu tautsaimniecības nozaru eksportspēju arī krīzes apstākļos.

12.05.2009. Ministru kabineta noteikumi Nr.436 “Īstermiņa eksporta kredīta noteikumi” (Noteikumi) regulē īstermiņa eksporta kredītu garantiju segumu, saņēmējus, garantiju sniegšanas kārtību un kārtību, kādā garantētājs sedz zaudējumus. Noteikumi nosaka, ka eksporta kredīta garantijas sniedz valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Garantiju aģentūra” (LGA). Ar š.g. 1.jūniju LGA ir sākusi garantiju pieteikumu pieņemšanu un to izvērtēšanu.

2. Sistēmas darbības raksturojums

Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa sēdē (prot.Nr.23 47.§) un 2009.gada 21.aprīļa sēdē (prot.Nr.25 37.§) tika pieņemts lēmums par Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu aktivitāšu turpmāku ieviešanu. Minētā Ministru kabineta lēmuma rezultātā tika piešķirts papildus finansējums 2.2.1.3.aktivitātei “Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai” – 20 000 000 Ls apmērā, no kuriem eksporta kredīta garantiju instrumenta ieviešanai LGA novirzīja 5 000 000 Ls.

Saskaņā ar 2009.gada 24.augusta Ministru kabineta rīkojumu Nr.571 “Par Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali 2009.gadā” tika piešķirts finansējums Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammai 27.06.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu īstenošana (2007–2013)” Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 2007.–2013.gada plānošanas perioda 2.2.1.3.aktivitātei “Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai” 13 844 050 Ls apmērā, no kuriem 5 000 000 Ls novirzīti eksporta kredīta instrumenta ieviešanai.

Līdz ar to kopējā summa, kas novirzīta eksporta kredītu garantēšanai, sastāda 10 000 000 Ls.

Uz š.g. 14.septembri (skat. tabulu) ir saņemti 35 pieteikumi no 15 komersantiem par kopējo pieprasīto atliktā maksājuma summu 13 185 737 eiro. Uz šo brīdi apstiprināti 12 garantiju projekti par kopējo summu 1 139 325 eiro apmērā, kā arī 15 pieteikumi ir atteikti. Valstis, uz kurām saņemti garantiju pieteikumi: Krievija – 19, Kazahstāna – 2, Gruzija – 1, Izraēla – 1, Baltkrievija – 6, Azerbaidžāna – 2, Tadžikistāna – 1, Nigērija – 1, Somālija – 1, Gvineja-Bisau – 1.

Ir parakstīti divi līgumi ar diviem Latvijas komersantiem par eksporta kredīta garantiju piešķiršanu par kopējo summu 81 000 eiro (sadzīves elektroiekārtu eksports uz Krieviju 75 000 eiro un ziepju, mazgāšanas, tīrīšanas un spodrināšanas līdzekļu eksports uz Baltkrieviju 6000 eiro).

Eksportētāju nozaru un pircēju valstu sadalījums
(Pieteikumi uz š.g.14.septembri)

LGA ir noslēgusi sadarbības līgumu par pakalpojuma sniegšanu ar starptautisko kredītrisku apdrošinātāju “Coface Latvia” par pircēja risku izvērtēšanu. Pateicoties savam plašajam pārstāvniecību tīklam un sadarbības partneriem visā pasaulē, “Coface Latvia” sniedz optimālu palīdzību, izmantojot daudzpusīgo kopīgā riska sistēmu (datubāzi), kurā apkopota un nepārtraukti tiek atjaunota informācija par vairāk nekā 45 miljoniem komersantu. Pircēja riska izvērtēšana notiek, balstoties uz diviem rādītājiem – kvalitatīvo (pircēja reputācija, kredītvēsture, iepriekšēja tiesvedība par nemaksāšanu, dibināšanas gads, sadarbības ilgums ar eksportētāju) un pircēja finanšu rādītājiem (finanšu pārskati, kas ietver bilanci, peļņas/zaudējumu aprēķinu, ja ir pieejama, tad arī naudas plūsmu). Paralēli starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface Latvia” kredītatskaitēs noteiktajiem kredītlimitiem, LGA ir uzsākusi pakāpenisku risku izvērtēšanu, diversificējot informācijas avotus, kas ļauj balstīt LGA valdes lēmumu uz kvalitatīvāku un daudzpusīgāku informāciju.

Lielais darījumu atteikumu skaits ir pamatojams ar to, ka kredītrisku izvērtētājam “Coface Latvia” informācija par pircēju nav pieejama un arī eksportētājs to nevar iegūt, kā rezultātā nav iespējams noteikt pircēja kredītreitingu un novērtēt iespējamos riskus.

Sistēmas darbības laikā ir apzināti problēmjautājumi, kas balstās uz pirmo trīs mēnešu uzkrāto pieredzi, strādājot ar eksportētājiem, kuri snieguši pieteikumus vai interesējušies par garantijas saņemšanu:

 1. Plašs eksportspējīgu komersantu loks nevar pretendēt uz garantijas saņemšanu, jo neatbilst vairākiem vai tikai vienam no kritērijiem.

Risinājums: Ekonomikas ministrija gatavo grozījumus nosacījumos, kas paredzēs atvieglot kritērijus (paredzot pazemināt noteikto eksporta apgrozījuma apjomu un līdzšinējo eksporta pieredzi) eksporta kredīta garantiju saņēmējiem, kurus jau tuvākajā laikā plāno iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

 2. Ierobežotais valstu skaits par darījumiem, uz kurām var sniegt garantiju. Latvijas eksporta tirgu proporcija parāda Eiropas Savienības tirgu dominanci, ko pierāda arī komersantu augstā interese par notifikācijas procesa virzību ar Eiropas Komisiju par atļaujas saņemšanu sniegt garantijas eksporta darījumiem uz Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).

Risinājums: Lai LGA varētu sniegt eksporta kredīta garantijas uz šīm valstīm, ir nepieciešams saņemt atļauju no Eiropas Komisijas. Lai to saņemtu, Eiropas Komisijai jāiesniedz pietiekami pierādījumi, ka šādu pakalpojumu nesniedz privātie tirgus spēlētāji. Ekonomikas ministrija 09.09.2009. ir saņēmusi no starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface Holding” apliecinājumu, ar kuru tā atbalsta iespēju LGA piešķirt tiesības izsniegt eksporta kredīta garantijas mazajiem un vidējiem Latvijas komersantiem, kuru eksporta apgrozījums nepārsniedz 700 000 eiro, arī uz Eiropas Savienības un OECD valstīm. Ekonomikas ministrija gatavo dokumentu paketi notifikācijai Eiropas Komisijā, lai nodrošinātu sistēmas darbības uzsākšanu uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm. Pēc atļaujas saņemšanas no Eiropas Komisijas tiks sagatavoti grozījumi 12.05.2009. Ministru kabineta noteikumos Nr.436 “Īstermiņa eksporta kredīta noteikumi”.

 3. Atsevišķos gadījumos tiek sniegta nepietiekama informācija no kredītrisku izvērtētājiem par pircēju.

Risinājums: Ņemot vērā Rietumeiropas eksporta kredīta aģentūru darbības praksi, LGA ir sākusi diversificēt informācijas avotus, kas nodrošina iespēju pieņemt kvalitatīvākus lēmumus risku izvērtēšanā.

 4. Atsevišķi komersanti nav gatavi komunicēt ar ārvalstu pircējiem, pieprasot nepieciešamo papildu finanšu informāciju (bilanci, peļņas/zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmu), kā arī lēni reaģē, precizējot būtisku informāciju eksporta garantijas pieteikumā, kas savukārt pagarina izvērtēšanas procedūras laiku.

Risinājums: Nepieciešams aktīvāk iesaistīt nozaru asociācijas informācijas sniegšanā komersantiem par eksporta garantiju priekšrocībām un operatīvas rīcības nozīmi, sniedzot LGA papildu informāciju.

3. Secinājumi

1. Eksporta kredīta garantiju sistēmas ieviešana un darbība sākta veiksmīgi.

2. Ņemot vērā pašreizējo eksporta kredīta garantiju ieviešanas gaitu, nepieciešams atvieglot kritērijus garantiju saņemšanai, līdz ar to paplašinot komersantu loku, kas kvalificētos garantiju saņemšanai. Līdz š.g. 1.novembrim Ekonomikas ministrija sagatavos grozījumus 12.05.2009. Ministru kabineta noteikumos Nr.436 “Īstermiņa eksporta kredīta noteikumi”, nosakot eksporta apgrozījuma apjomu 250 000 eiro līdzšinējo 500 000 eiro vietā un komersantu pieredzi eksportā – viens gads līdzšinējo divu gadu vietā.