Izglītības un zinātnes ministre: Par darba ar jaunatni kvalitātes vērtēšanu pašvaldībās
“Esmu gandarīta, ka jaunatnes politikas jomā Latvijā strādā cilvēki, kuri iesaistās ne tikai dokumentu un normatīvo aktu sagatavošanā, bet vienlaikus ir patiesi ieinteresēti, jūt vajadzību un paši strādā ar jaunatni, tādējādi iesaistot jauniešus, vairojot viņu pašapziņu un piederību dzimtajai vietai,” teica izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe 25.septembrī, pasniedzot Ministru kabineta Atzinības rakstu Saldus novada jaunatnes lietu koordinatorei un Saldus pilsētas Jaunatnes atpūtas un iniciatīvu centra “Šķūnis” darbiniecei Rudītei Muraševai. Viņa šo Atzinības rakstu saņēma par ieguldīto darbu jauniešu pilnvērtīgā un vispusīgā attīstībā, veiksmīgā iekļaušanā sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanā.
T.Koķe ar gandarījumu atzīmēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) atkal ir iespēja būt atbildīgai un koordinēt jaunatnes politiku, jo šī joma saistīta ar perspektīvu, ar nākotni, ar attīstību. Viņa akcentēja, ka, veidojot jaunatnes politiku, tā mērķtiecīgi saistāma ar pārējām IZM pārziņā esošajām jomām, piemēram, izglītību, sportu, interešu izglītību, tādējādi apvienojot resursus un iniciatīvas, lai jaunieši justu rūpes par sevi, lai stiprinātu izpratni, ka Latvija ir šo jauno cilvēku dzimtene, šī ir vieta, kur sevi vislabāk izpaust, kur saņemt arī novērtējumu.
R.Muraševa atzina, ka viņai vienmēr blakus ir bijuši īstie cilvēki, kuri atbalstījuši šajā darbā, – gan jaunieši un kolēģi, gan IZM Jaunatnes politikas nodaļa, gan Saldus pašvaldība. Viņa piebilda, ka šis Atzinības raksts ir pateicība ikvienam cilvēkam, ar kuru nācies sadarboties un strādāt kopā jaunatnes jomā.
Pēc tam pašvaldību pārstāvji un darbā ar jaunatni iesaistītās personas no vairākām pašvaldībām kopā ar IZM pārstāvjiem sprieda par vispārējo rādītāju darba ar jaunatni vērtēšanai pašvaldībās izmantošanu. Šiem rādītājiem ir rekomendējošs raksturs, un tie izstrādāti, lai veicinātu darba ar jaunatni īstenošanu, analīzi un pilnveidi, saskaņā ar jaunatnes politikas mērķiem un uzdevumiem atbilstoši Jaunatnes politikas pamatnostādnēm 2009.–2018.gadam. Vispārējie rādītāji ir balstīti uz labās prakses paraugiem Latvijas pašvaldībās, Eiropas Savienības un Eiropas Padomes dalībvalstīs; kā arī veidoti, lai identificētu jomas darba ar jaunatni īstenošanā, kurās jāveic uzlabojumi u.c.
Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar labās prakses paraugiem par vispārējo rādītāju aizpildīšanu, tajā skaitā informācijas apkopošanu, atbilstoši vispārējiem rādītājiem un turpmāko rīcību pie darba ar jaunatni stratēģijas izstrādes pašvaldībā, kas uzlabos darba ar jaunatni īstenošanu un jaunatnes politiku pašvaldībā. Klātesošie Alūksnes, Siguldas, Dobeles, Saldus, Limbažu, Aizputes novada, kā arī Valmieras un Liepājas pilsētas pašvaldību pārstāvji konceptuāli atbalstīja vispārējo rādītāju izmantošanu jaunatnes politikas analīzē pašvaldībās, kas uzlabos arī darbu ar jaunatni ilgtermiņā.
Agnese Korbe, ministres padomniece