Par inovāciju zemo līmeni Latvijā
Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti 23.septembrī, izskatot Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomei, izteica bažas par Ekonomikas ministrijas nespēju uzņēmējiem izskaidrot inovāciju nozīmi konkurētspējas celšanā.
Atsaucoties uz ES ekonomikas un monetāro lietu komisāra Hoakina Almunjas izteikto brīdinājumu, komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle atgādina, ka Latvijai nekavējoties jāveic plānotās reformas, tostarp pasākumi ekonomikas konkurētspējas veicināšanai, citādi Latvijai sekmīga ekonomikas atveseļošanās nebūs iespējama.
Komisijas deputāti aicināja Ekonomikas ministriju uzņēmējiem aktīvāk skaidrot inovāciju nozīmi konkurētspējas celšanā, kā arī uzlabot informācijas pieejamību visos Latvijas novados par partnerības iespējām ES vienotajā tirgū.
Deputātu kritiku izpelnījās arī līdzšinējā ministriju nespēja ieviest vienas pieturas aģentūru, kas uzņēmējiem nodrošinātu iespēju administratīvās procedūras veikt attālināti un atvieglot informācijas pieejamību par valsts prasībām. Komisijas deputāti uzskata, ka šis jautājums būtu jāskata valsts pārvaldes reformu kontekstā.
23.septembrī skatītās pozīcijas par inovācijām un iekšējo tirgu parādīja, ka nopietni ir jārevidē inovāciju politikas veidojošie dokumenti. 2009.gadā publicētajā ziņojumā “European Innovation Scoreboard 2008” starp 32 pētījumā iekļautajām valstīm Latvija ieņem 30.vietu. Zemāki rādītāji inovāciju jomā ir tikai Bulgārijai un Turcijai, savukārt Igaunija ieņem 15.vietu, bet Lietuva – 27.vietu. Viens no faktoriem, kas veicina šādu situāciju, ir vāja uzņēmēju aktivitāte – privātā sektora ieguldījums inovācijās ir tikai 0,3 procenti no iekšzemes kopprodukta.
Saeimas preses dienests