Saeimas 2009. gada 24. septembra sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 24.septembra sēdi.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā arī likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Ainara Baštika apstiprināšanu par Rietumeiropas Savienības Asamblejas (Eiropas drošības un aizsardzības Parlamentārās Asamblejas) Latvijas delegācijas vadītāju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Porieša atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, un analoģisku lūgumu ir izteicis arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību.

Sākam tradicionāli ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čepānes, Lasmaņa, Seiles, Kursītes-Pakules un Aleksandrova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei. Viņa runās “par”.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es jums atgādināšu: laikā, kad mēs apspriedām grozījumus uzņēmumu ienākuma nodoklī, liela daļa no jums teica, ka, protams, šos grozījumus varētu virzīt, bet tajā pašā laikā ir jāpilnveido šī ziedošanas kārtība, kā arī jāpilnveido sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Un tāpēc mēs, daļa partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātu un daļa no partijas “Jaunais laiks” frakcijas deputātiem, esam izstrādājuši un iesnieguši likumprojektu, kura mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu kārtībai, kas noteic dāvināšanas, ziedošanas noteikumus un ierobežojumus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un to meitas sabiedrībām, tādējādi paredzot plašāku to loku, uz kuriem ir attiecināmi ierobežojumi, un nosakot, kā jūs redzat, stingrākus nosacījumus, kurus ievērojot kapitālsabiedrība ir tiesīga dāvināt, ziedot, kā arī paredzot Ministru kabineta piekrišanas nepieciešamību ļoti lielu dāvinājumu, ziedojumu gadījumā.

Protams, mēs varam diskutēt, vai šīs summas būtu palielināmas vai ne, taču es gribu teikt, ka šobrīd spēkā esošajā regulējumā nav pietiekami noteikti kritēriji, kurus ievērojot kapitālsabiedrības ir tiesīgas dāvināt vai ziedot, un tāpēc likumprojektā ir paredzēts, ka dāvināt, ziedot minētās trīs kapitālsabiedrību grupas drīkst tikai tad, ja iepriekšējā saimnieciskajā gadā tās ir strādājušas ar peļņu, kopumā dāvināšanai, ziedošanai attiecīgajā saimnieciskajā gadā atvēlot noteiktu naudas summu, proti, ne vairāk par 10 procentiem no iepriekšējā saimnieciskā gada tīrās peļņas.

Godātie kolēģi! Protams, minēto priekšlikumu sakarā komisijā varētu rasties vēl citi šā likuma uzlabojumi. Taču šodien, izmantojot iespēju, ka man ir tiesības runāt par šiem grozījumiem, es gribu pievērst jūsu uzmanību vēl vienai lietai.

Diemžēl arī šo grozījumu pieņemšana nevarēs novērst tādus gadījumus, ka kapitālsabiedrības ziedojumus, dāvinājumus slēps aiz citiem darījumiem, piemēram, tā sauktajiem reklāmas pakalpojumu darījumiem.

Nesen publiski izskanēja informācija, ka vienas akciju – valsts akciju – sabiedrības meitas uzņēmums noslēdzis reklāmas pakalpojumu līgumu ar privātu sporta kompāniju par 500 tūkstošiem latu; ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, sanāk kopā vairāk nekā 600 tūkstoši latu. Pamatojoties uz privātās sporta kompānijas lūgumu sniegt tai (citēju) “finansiālu atbalstu”, akciju sabiedrības meitas uzņēmuma valde ir pieņēmusi lēmumu, no vienas puses, par finansiāla atbalsta piešķiršanu, taču, no otras puses, vienlaikus paredzējusi, ka šī palīdzība izpaudīsies ļoti dāsna reklāmas pakalpojumu līguma noslēgšanā. Proti, sporta klubs ar šo kompāniju ir vienojies, ka tā logo tikšot izvietots arēnās, kur notiek spēles, un būšot uz sportistu formas tērpiem un suvenīriem, savukārt uzņēmums varēšot pretendēt uz vairākiem desmitiem sezonas abonementu un prezentācijas priekšmetiem. Valdībai uzņēmums ir skaidrojis, ka šis līgums neesot ziedojuma līgums un ka tas neesot finansiāli atbalstījis sporta komandu.

Godātie kolēģi! Likuma “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 14.pants paredz, ka dāvinājumi un ziedojumi uzskatāmi par vispārpieejamu informāciju un ir ikvienam pieejami. Taču manis pieminētajā gadījumā līgumslēdzēju puses ir paredzējušas, ka līguma saturs netiek izpausts trešajām personām, jo šāda publicitāte varot kaitēt uzņēmuma tēlam un ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju.

Es gribu uzsvērt, ka saskaņā ar Civillikuma 1415.pantu darbība, kura ir vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu, un līdz ar to šāds darījums nav spēkā.

Es lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt šo grozījumu likumprojektu. Tas tikai apliecinās to, ka jūs vēlaties nodrošināt spēkā esošā likuma 1.pantā noteikto mērķi – panākt, lai valsts un pašvaldību finanšu līdzekļi, tostarp kapitālsabiedrību līdzekļi un manta, tiktu izmantoti likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, lai novērstu to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī lai ierobežotu valsts amatpersonu korupciju.

Es lūdzu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām un ceru uz jūsu lielu atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies Čepānes kundzei. Es aicinu ievērot reglamentā noteikto laiku.

“Pret” neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijām? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Čepānes, Lasmaņa, Seiles, Kursītes-Pakules un Aleksandrova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 14, atturas – 12. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 4, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 4, atturas – 4. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Ainara Baštika apstiprināšanu par Rietumeiropas Savienības Asamblejas (Eiropas drošības un aizsardzības Parlamentārās Asamblejas) Latvijas delegācijas vadītāju”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ainara Baštika apstiprināšanu par Rietumeiropas Savienības Asamblejas (Eiropas drošības un aizsardzības Parlamentārās Asamblejas) Latvijas delegācijas vadītāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Porieša atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Porieša atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, mums ir jālemj vēl par vienu iespējamu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā, jo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tagad sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts tiek skatīts steidzamības kārtā. Mēs šo likumprojektu izskatījām komisijas sēdē vakar – 23.septembrī, un likumprojekta izskatīšana ieilga… tā bija ļoti gara – gandrīz divas stundas. Piedalījās arī daudzas ieinteresētās puses, tika pārstāvēta arī Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija, un mēs izdiskutējām visus desmit saņemtos priekšlikumus, faktiski arī ar dažiem komisijas priekšlikumiem papildinājām šo projektu, un pārsvarā tie visi ir atbalstīti. Izskatīsim tagad šos priekšlikumus likumprojekta pantu secībā.

1.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas skar to personu loku, kas ir tiesīgas saņemt ziedojumus, par kuriem tiek piemērota atlaide. Šis loks tiek papildināts ar valsts kapitālsabiedrībām, kuras pilda “Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas”. Šeit ir runa par kultūras institūcijām, kuras darbojas divos dažādos veidos. Daļa no tām ir valsts budžeta iestādes, tādas kā muzeji vai bibliotēkas, un otra daļa ir valsts kapitālsabiedrības. Tās ir pārsvarā koncertorganizācijas un valsts dibināti teātri. Kā jau teicu, komisija diskutēja ļoti ilgi, bet šo priekšlikumu atbalstīja, un šā priekšlikuma būtība skar arī 3. un 4.priekšlikumu.

Aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Pētersone.

2.priekšlikums arī ir komisijas formulēts. Tas tika izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma, jo šobrīd pret Latviju tiek vērsta pārkāpumu procedūra, tāpēc ka mēs esam sašaurinājuši ziedojumu saņēmēju loku, izslēgdami no tā Eiropas Savienībā dibinātas vai reģistrētas biedrības un nodibinājumus. Mēs ar šo komisijas priekšlikumu mēģinājām labot šo situāciju. Kaut gan regulējums vēl nav gatavs, par to runā pārejas noteikumi.

Lūdzu jūs atbalstīt komisijas viedokli un atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Pētersone.

Kā jau teicu, 3. un 4.priekšlikums sasaucas ar pirmo. Arī 3.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Arī 4.priekšlikums ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

5.priekšlikums ir Juridiskā biroja sagatavots. Tas ir juridiskās tehnikas jautājums. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

6.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Pētersone.

7.priekšlikumu ir sagatavojis finanšu ministrs Einars Repše. Komisija ir daļēji atbalstījusi gan 7., gan 8. – finanšu ministra priekšlikumus un apvienojot noformulējusi tos komisijas 9.priekšlikumā. Tas skar šo likuma grozījumu piemērošanas kārtību, attiecinot tos arī uz visiem tiem ziedojumiem, kuri ir saņemti jau no gada sākuma.

Lūdzu jūs atbalstīt komisijas viedokli, atbalstot 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Pētersone.

Un visbeidzot. 10.priekšlikumā atbildīgā komisija ir noteikusi, ka valdībai... faktiski komisija mudina valdību izstrādāt regulējumu, lai mēs varētu administrēt arī tos ziedojumus, kas ir novirzīti Eiropas Savienībā dibinātām un reģistrētām biedrībām un nodibinājumiem, un tāpēc mēs ar šo priekšlikumu pasakām, ka šis Eiropas Savienības ziedotāja statuss varēs tikt piemērots, tikai sākot ar aiznākamo gadu.

Lūdzu jūs atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Visi priekšlikumi līdz ar to ir izskatīti. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar likumprojektu... (No zāles: “Nav dokumenta!”)

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Circenes kundze! Es nesapratu, vai visiem deputātiem ir izdalīts šis likumprojekts? Dokumentu nodaļa apgalvo, ka visiem ir izdalīts. Tātad meklējiet... Es saprotu, deputāti, ka jūs šajā brīdī varat vainot tikai paši sevi vai savus palīgus. Jautājums: cik deputātiem šobrīd nav šā likumprojekta? Es saprotu, ka tā nav četriem... pieciem… sešiem deputātiem. Ja pārējiem visiem ir, tad acīmredzot mums ir jāturpina izskatīt šo likumprojektu.

Circenes kundze, lūdzu, runājiet komisijas vārdā!

I.Circene.

Jā... Strādāsim ar dokumentu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” (reģistrācijas Nr.1412/Lp9), kas ir atzīts par steidzamu.

1.priekšlikums – deputāta Kastēna priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es īsumā izstāstīšu jums visiem, kuriem rūp Latvijas Radio liktenis, šā priekšlikuma būtību.

Tātad priekšlikuma būtība ir sekojoša. Šobrīd pašreizējais Radio un televīzijas likums nosaka, ka vienai raidorganizācijai – gan privātai, gan valsts.... nē, tas vairāk attiecas uz privātajām… var būt ne vairāk kā trīs programmas. Šobrīd Latvijas Radio 2.kanāls tiek nodots koncesijā. Tas nozīmē to, ka teorētiski pastāv tāda iespēja, ka kāda radiostacija, kurai jau ir trīs kanāli, iegūs koncesijas tiesības un rezultātā būs pārkāpts likums. Rezultātā tai būs četras programmas, kuras varēs raidīt, un tas nozīmē, ka pastāv risks, ka kāds konkurents, kurš varbūt būs zaudējis šajā cīņā par koncesiju, apstrīdēs uzvarētāju.

Mana priekšlikuma būtība bija novērst šo situāciju un papildināt šo likumprojektu ar vārdiem, ka vienai raidorganizācijai var būt trīs kanāli, kas, protams, ir novecojusi norma, bet savulaik tam ir bijuši kaut kādi apsvērumi, kāpēc tas tā ir bijis. Taču tas faktiski novērš situāciju, ka varētu tikt apstrīdētas uzvarētāja tiesības iegūt koncesijā kanālu.

Tā ka es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs nenokļūtu nepatīkamā situācijā, jo galu galā šī radio nodošana koncesijā, kā jau agrāk mums stāstīja komisijā, ir pilnīgi jauna, vēl nebijusi parādība, tāpēc mums būtu jābūt ļoti uzmanīgiem, nododot veselu radio kanālu kādam tālāk to koncesijā.

Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Eiropeisks lēmums!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Kastēna kungs izklāstīja lietas būtību ļoti skaidri un nepārprotami, un patiešām mums jābūt konsekventiem. Godīgi sakot, es nebūt neesmu sajūsmā par šo ideju nodot vienu programmu – Latvijas Radio 2.programmu – koncesijā. Skaidrs, ka tas ir tāds pagaidu pasākums ārkārtas situācijā, jo vienkārši mēs no budžeta nevaram finansēt visa apjoma sabiedrisko apraidi Latvijas Radio. Bet, ja jau mēs pieņemam lēmumu to darīt, tad attiecīgi arī jārīkojas. Jo, strikti runājot, ja mēs neizdarām šos grozījumus, tad tās spēcīgākās raidorganizācijas, kam patiešām ir pa spēkam uzturēt Latvijas Radio 2.programmu, vienkārši nevarēs piedalīties šajā konkursā. Un arī komisijas sēdē es uzdevu jautājumu kolēģiem, kas neatbalstīja šo priekšlikumu, – kāpēc? Es nedzirdēju nevienu argumentu, kāpēc šis grozījums būtu slikts. Un arī tagad, apspriežot to Saeimas sēdē, es pagaidām neredzu nevienu, kas izklāstītu kaut kādus pretargumentus. Tāpēc, protams, rodas visādas aizdomas un domas: bet kāpēc tik loģisku un vienkāršu priekšlikumu kolēģi negrib atbalstīt?

Es aicinu tos, kas ir “pret” šo priekšlikumu, nākt šeit un izklāstīt savus argumentus. Var būt, ka mēs kļūdījāmies, var būt, ka patiešām šis ir slikts priekšlikums. Bet nekādu argumentu “pret” nebija.

Es aicinu jūs atbalstīt šo visai loģisko un būtībā tehnisko grozījumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāte Circene.

I.Circene.

Jā, es vēlos komisijas vārdā papildināt. Tiešām mums komisijā notika debates, un komisija piedāvāja arī šo priekšlikumu, redakcionāli nedaudz uzlabojusi tā tekstu, – ka šajā skaitā netiktu iekļauta programma, kuras veidošana un sākotnējā izplatīšana attiecīgajai raidorganizācijai tiek nodota koncesijā. Taču šāda redakcija netika atbalstīta. Un, ja mums paliek tagad šis priekšlikums, tad var būt dažādas interpretācijas tam, vai šī koncesijā nodotā programma ir veidota no jauna vai nodota koncesijā; tas netiek precizēts. Un līdz ar to esošajā redakcijā priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Kastēna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 34, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

Paldies.

2. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Arī tas netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 51, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

3. – deputāta Kastēna priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts un iestrādāts 4.priekšlikumā – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumā –, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Circene.

5. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene.

6. – deputāta Kastēna priekšlikums. Tas netika atbalstīts, taču šī daļa – 15.panta astotā daļa – tika papildināta ar Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu – 7.priekšlikumu –, kurš tika atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizs lēmums!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

8. – deputāta Kastēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts jau izskatītajā 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

9. – deputāta Kastēna priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Runājot par šo 9.priekšlikumu, patiesību sakot, ir jārunā vienlaikus par 9., 10. un 13.priekšlikumu. Un tā jau mums laikam ir kļuvusi par juridiskās tehnikas normu, ka likumprojekts, kas tiek atvērts ar vienu mērķi un tiek skatīts steidzamības kārtā, tiek papildināts uz otro lasījumu ar jaunām, novatoriskām idejām. Tur nu nebūtu ko iebilst.

Protams, ja jau tā pierasts, tad strādāsim un pie reizes šajā likumā tiksim galā arī ar Nacionālo radio un televīzijas padomi. Un, kā tas ir parasts, diženi prāti bieži vien domā līdzīgi, un šeit gan deputāte Rugāte, gan deputāts Kastēns ir iesnieguši identiskus priekšlikumus par pieciem šīs padomes locekļiem. Un tad paliek vēl jautājums: ko darīt ar sesto, lieko? Un šeit nu deputāte Rugāte ir spoži, atbilstoši savai augstajai juridiskajai kvalifikācijai atrisinājusi šo jautājumu: sesto, lieko… vajag tikt no viņa vaļā izlozes kārtībā.

Es pārskatīju sev zināmo citu valstu pieredzi, bet līdz tik augstam juridiskās domas lidojumam neviens vēl nav ticis, ka parlamenta ievēlētu padomes locekli varētu… ka no viņa varētu atbrīvoties lozējot. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Šajā priekšlikumā tas nav, Kārli!”)

Jā… Un, kā es jau sacīju, 9. un 10.priekšlikums ir cieši saistīts ar 13. …

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, nesarunājieties ar zāli, Šadurska kungs!

K.Šadurskis.

Godātie kolēģi! Ja mēs piekrītam 9. un 10.priekšlikumam, tad mums ir jābūt arī skaidrai bildei, kā atrisināt šo jautājumu.

Un šeit nu ir divi ceļi: viens ir sekot Preču un pakalpojumu loteriju likumam, taču tādā gadījumā mums ir jāsaņem no Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas loterijas atļauja, lai mēs varētu pievienot loterijas atļaujas numuru. Vai arī, tā kā šajā loterijā, pēc iesniedzējas viedokļa, nepiedalās priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietniece, tad, piemēram, Kleckina kungs…

Sēdes vadītājs.

Bet tie ir pārejas noteikumi, Šadurska kungs! Atgriezīsimies pie 9. un 10.priekšlikuma. Runāsim tātad par NRTP locekļu skaitu. Kad mēs nonāksim līdz 13.priekšlikumam, tad mēs, protams, labprāt uzklausīsim jūsu pārdomas par 13.priekšlikumu.

K.Šadurskis.

Godātie kolēģi! Priekšsēdētājam ir pilnīga taisnība, un viņa aizrādījums man, ka es nerunāju par tēmu, ir pareizs, tāpēc es pārtraucu savu runu šajā punktā, un droši vien mums vajadzētu grozīt šo Kārtības ruļļa normu un lozējot no dažām normām atbrīvoties.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātā Saeima! Godātais priekšsēdētāja kungs un Prezidija locekļi!

Es vēlos paskaidrot Saeimas kolēģiem, kāda bija situācija komisijā, kad skatījām šo manu priekšlikumu un Kastēna kunga priekšlikumu, kas abi ir identiski. Pirmām kārtām šis priekšlikums ir radies tādēļ, ka Nacionālā radio un televīzijas padome jau labu laiku strādā nepilnā sastāvā. Un tas ir skaidrs likuma pārkāpums, ko viņi dara. Tad, ja mēs viņus deleģējam, tad mums arī jāpaskatās, kāda ir viņu darbība un vai tā ir pietiekami likumiska. Un tādēļ mēs arī aicinājām par šo jautājumu lemt komisijai.

Komisija šo jautājumu vēlējās izdebatēt frakcijās un tad atnest šo politisko lēmumu – tāds bija Circenes kundzes priekšlikums. Taču vienlaikus, tā kā man bija arī pārejas noteikumi iesniegti – un tie varbūt nebija sevišķi veiksmīgi –, tad, Juridiskajam birojam piedāvājot citu risinājumu, mēs, debatējot pēc būtības, pēc sarunas būtības, tam arī piekritām, ka viņi gatavo redakciju, kura šobrīd tabulā nav iekļauta, jo šis priekšlikums netika atbalstīts komisijas sēdē.

Ja ir runa par lietas būtību un par 9. un 10.priekšlikumu, tad kolēģiem vēlos darīt zināmu, ka Nacionālā radio un televīzijas padome uzrauga simts raidorganizācijas. Un ir piecas apakškomisijas, nozaru apakš­komisijas, kurās strādā padomes locekļi. Viena nozares apakškomisija aptver 28 komerctelevīzijas. Ir 46 komercradio, kurus pārrauga otra nozares apakškomisija. Latvijā ir 42 kabeļi, kurus pārrauga trešais kolēģis, kas ir šajā padomē. Un arī sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju pārrauga viens no kolēģiem.

Ja ir runa par funkciju optimizāciju šajā brīdī, pašlaik, tad jāteic, ka gan no finansiālā viedokļa, gan arī no šīs uzraudzības viedokļa, patiesi, pieciem cilvēkiem ir pietiekami liels darba apjoms, lai viņi pildītu savus pienākumus un uzdevumus. Un tātad gan pēc satura, gan arī pēc funkciju finansiālā nodrošinājuma šis brīdis ir īstais, lai mēs varētu optimizēt Nacionālās radio un televīzijas padomes darbu. Šāds ir bijis mērķis, iesniedzot priekšlikumu, un cita mērķa man nav bijis.

Lūdzu, atbalstiet vai nu šo Kastēna kunga, vai arī manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Circene.

I.Circene.

Komisijas vārdā vēlētos piebilst, ka tiešām šie priekšlikumi – gan Kastēna kunga, gan Rugātes kundzes priekšlikums – ir vienādi, ir identiski. Mēs komisijā nolēmām, ka izdiskutēsim frakcijās šo jautājumu. Un komisijā pārstāvēto frakciju deputātu viedokļi lielākoties bija vienādi: tas nav steidzamības kārtībā skatāms jautājums. Pašreiz šis likums ir atvērts saistībā ar to, ka tiek piemērota koncesija. Un arī Publiskās un privātās partnerības likums… Un sakarā arī ar to, ka tiek izstrādāts jaunais Elektronisko mediju likums, kurā ir pilnīgi citi principi, pēc kādiem tiek pārstāvēta sabiedrība, frakcijas… lielākā daļa frakciju bija pieņēmušas lēmumu, ka steidzamības kārtībā šis jautājums nav skatāms.

Tā ka šodien mēs neatbalstām šo samazinājumu no deviņiem uz pieciem padomes locekļiem nevis tāpēc, ka mēs negribētu kaut ko samazināt, ierobežot vai pārveidot, bet gan tāpēc, ka tas nav steidzamības kārtā lemjams jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Mums jebkurā gadījumā šā priekšlikuma liktenis ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Kastēna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 18, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.

10.priekšlikums acīmredzot vairs nav balsojams, jo tas ir identisks. Turpinām ar 11.priekšlikumu.

I.Circene.

11. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

12. – deputātes Rībenas kundzes priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

13. – deputātes Rugātes priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Vēlos darīt jums zināmu, ka es atsaucu šo priekšlikumu. Un nedaudz paturpināšu par tiem nosacījumiem, kuri tika piedāvāti no Juridiskā biroja puses. Šis priekšlikums par pārejas noteikumiem, kas tika izveidots, ir atbalstāms. Tādēļ, ja mans priekšlikums tiek atsaukts… Taču Juridiskā biroja priekšlikums tabulā nav iekļauts. Es esmu iesniegusi Saeimas Prezidijam lūgumu – atdot komisijai atpakaļ šo likumprojektu, lai sagatavotu pārejas noteikumus un realizētu Saeimas izteikto gribu, atbalstot 9. un 10.priekšlikumu, mainot Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu skaitu, jo tikai tad likums būs pabeigts.

Es lūdzu balsot par šo manu priekšlikumu, bet savu 13.priekšlikumu es at­saucu. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Jā, paldies Rugātes kundzei.

Tātad es atgādinu, ka mēs runājam par 13. – deputātes Rugātes priekšlikumu, par kuru mēs esam iesākuši debates. Debates jebkurā gadījumā ir turpināmas, un debatēs var runāt visi, kuri debatēs ir pieteikušies. Taču šis priekšlikums vairs nebūs balsojams, jo Rugātes kundze šo priekšlikumu ir atsaukusi.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. (No zāles dep. J.Dobelis: “Bet nav taču jēgas debatēt!”)

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Nu tagad gan es nesaprotu, kā šis likums varēs stāties spēkā (No zāles dep. J.Dobelis: “Bet runa ir par priekšlikumu!”)… Jā, 13.priekšlikums ir atsaukts... 9. un 10. ir nobalsoti “par”. Tātad mums ir seši dzīvi padomes locekļi, un es, godīgi sakot, nesaprotu, kā tikt vaļā no sestā, liekā. Ja būtu Rugātes kundzes priekšlikums, tad es saprastu, ka nu... Tā kā nav loterijas... es atvainojos, izlozes noteikumi nekur nav definēti, nu tad, piemēram, divi padomes locekļi, kas nepiedalās šajā izlozē, Kleckina kungs un Bucenieces kundze, sesto, lieko, nospēlēs kārtīs, piemēram, un viss kārtībā. Bet tagad situācija ir absolūti neskaidra.

Un likums stāsies spēkā (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Nestāsies! Likumprojekts tiek atdots komisijai!”)... Ir piecas vietas pie galda, un seši dzīvi cilvēki. Godātie kolēģi! Ja mēs esam šādi nobalsojuši un Rugātes kundze ir diemžēl savu ģeniālo ideju atsaukusi, tad es domāju, ka mums nav citas iespējas, kā vienkārši noraidīt šo likumprojektu un nodot to atpakaļ komisijai, lai uztaisītu vismaz kopsakarīgu, viengabalainu versiju. (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņš nesaprot neko!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Antai Rugātei, otro reizi.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es neatbildēšu uz Šadurska kunga (No zāles: “Rupjībām!”) elementārajām varbūt neizpratnēm, kādā veidā tas ir darāms. Bet es gribu paskaidrot, ka Kārtības ruļļa 136.pants dod iespēju nodot komisijai likumprojektu pārejas noteikumu sagatavošanai pirms trešā lasījuma, ko mēs šobrīd arī darīsim.

Par to es informēju jūs, godātie kolēģi, ka esmu uzrakstījusi šo priekšlikumu, un, tā kā jūs atbalstījāt 9. un 10.priekšlikumu, kura pārejas noteikumi šobrīd jāprecizē, tad vēl es varētu gan, protams, paskaidrot, kas tad ir tajā Juridiskā biroja sagatavotajā priekšlikumā, lai jums būtu lielāka... nu nezinu... uzticēšanās varbūt. Jo šajā Juridiskā biroja sagatavotajā priekšlikumā ir piedāvājums, ka Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi turpina savu darbu visi seši, kuri šobrīd ir pilntiesīgi un kuri ir darba attiecībās, līdz tam brīdim, kamēr beidzas darba attiecības sestajam, bet pēc tam jauna locekļa ievēlēšana notiek tikai tad, ja locekļu skaits kļūst mazāks par pieciem. Šāds ir Juridiskā biroja risinājuma piedāvājums, kas, šķiet, ir gan juridiski korekts, gan attiecībā pret tiem, kas ir padomes locekļi, korekts. Tas ir saskaņots arī ar padomes viedokli, jo arī padome atbalsta šādā veidā optimizēt savu darbu. Es neredzu iemesla, kādēļ lai mēs debatētu par kādu manu neveiksmīgāku formulējumu, jo mums ir jārunā par to, kādā veidā lieta tālāk virzāma un kā tā lieta ir pabeidzama.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Borisam Cilevičam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Par ko viņš runās, ja priekšlikuma nav?”)

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Rugātes kundzes priekšlikums šķiet loģisks, bet tur ir arī savi zemūdens akmeņi. Un es gribu atgādināt, ka mēs esam piešķīruši šim likumprojektam steidzamību. Kāpēc? Tāpēc, ka tā likumiskā bāze, koncesija, ir jāveido pēc iespējas ātrāk, jo runa ir par to, ka mēs budžetā vairs neparedzēsim finansējumu Latvijas Radio 2.programmai, sākot ar 1.janvāri. Un, lai tā tas būtu, patiešām ir steidzīgi jāizsludina konkurss; prasības ir diezgan augstas, runa ir par diezgan lielām summām. Un, ja mēs tagad atliksim šo grozījumu galīgo pieņemšanu, tad šī koncesija būs apdraudēta.

Mēs jau, kā saka, daudz ko sabojājām, nepieņemot Kastēna kunga priekšlikumu, bet… nu, kā saka, dzīve rādīs… Es domāju, ka arī bez pārejas noteikumiem principā šo likumprojektu var pieņemt. Un vajadzības gadījumā mēs varam diezgan ātri atvērt šo likumu no jauna un to visu pieņemt steidzamības kārtā, ja ir runa tikai par pārejas noteikumiem. Tas neprasīs daudz laika.

Tā ka es aicinu jūs padomāt arī par alternatīvu, neatdot šo likumprojektu komisijai, pieņemt to galīgajā lasījumā un vienlaicīgi padomāt par pārejas noteikumiem, kur ir dažādi risinājumi iespējami.

Es uzskatu, ka tas nebūs pretrunā ar Kārtības rulli. Nu, var būt, ka zinātāji var kaut ko citu teikt, bet, manā skatījumā, viss ir juridiskā ziņā pietiekami korekti.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātei Inai Druvietei. (No zāles dep. J.Dobelis: “Par ko viņa runās? Jārunā par priekšlikumu, bet priekšlikuma nav!”)

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šāds likumprojekts ir jāatdod atpakaļ komisijai, jo tas ir skaidrs likumdošanas brāķis…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Druvietes kundze, mēs runājam par 13.priekšlikumu. Pēc tam Saeimas kārtības ruļļa 136.panta kārtībā viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” priekšlikuma nodošanu atpakaļ komisijai.

Runājiet, lūdzu, par priekšlikumu.

I.Druviete.

Klausos, priekšsēdētāja kungs!

Tā kā 13.priekšlikumā ir paredzēti nereāli pārejas noteikumi (No zāles: “Tas jau ir noņemts!”), es uzskatu, ka šis priekšlikums, protams, nav apspriežams, bet… Acīmredzot, tomēr pārkāpjot Kārtības rulli, es aģitēju par likumprojekta izskatīšanas pārtraukšanu, tāpēc ka pašreizējā variantā tajā ir, manuprāt, pat divas nepieņemamas lietas par koncesiju…

Sēdes vadītājs.

Jūs pareizi atzīmējāt, ka jūs pārkāpjat Kārtības rulli. Druvietes kundze, esiet, lūdzu, korekta pret mūsu reglamentu un pret kolēģiem.

I.Druviete.

Paldies, būšu korekta. Bet jūs visi sapratāt, ko es gribēju teikt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tikai par trīs­padsmito! Citādi es iešu runāt!”) Bet, lūdzu, runājiet par 13.priekšlikumu.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Un galvenokārt vēršos pie jums, godājamais priekšsēdētāj Daudzes kungs! Apspriežot šo priekšlikumu – 13.priekšlikumu –, mēs redzam, ka pilnīgi pareizs bija Šadurska kunga viedoklis, ka šīs normas, sākot no 5.priekšlikuma, līdz šim bija jāvērtē kopsakarā, sistēmiski. Tas ir tieši tāpat kā tad, ja… Ja jūs operējat, piemēram, kādam galvu, jūs nevarat domāt, kas notiks ar kāju. Ja šajā gadījumā tik primitīvi nodalām vienu un otru priekšlikumu… Ja mēs nobalsojam, ka paliek pieci padomes locekļi, neredzot tālāk, kas un kādā veidā notiek, ja likums stājas spēkā… to, kā šo normu nodrošināt… Es domāju, ka, neskatoties uz šo lietu kopumā, mēs nevaram apspriest vienu vai otru likumu.

Es, protams, šo priekšlikumu neatbalstu, kaut arī citu valstu praksē patiešām atsevišķos gadījumos, runājot pat par augstu tiesnešu amatu ieņemšanu, pastāv lozēšana.

Atcerieties, mana bijusī kolēģe Ušackas kundze mums tika deleģēta un arī guva nepieciešamo starptautisko atbalstu vienā ļoti augsti stāvošā tiesu institūcijā. Un tajā laikā tur viņu starpā, to tiesnešu starpā, kuri bija guvuši atbalstu, notika lozēšana. Viens bija uz trijiem gadiem, viens – uz septiņiem gadiem, un viens – uz ilgāku laiku… Tas var būt pats par sevi, jo… Redziet, pašreizējā redakcijā pārejas noteikumos jau arī šāda lieta ir paredzēta. Es tagad atnācu uz tribīni tikai tāpēc, ka gribēju jums pateikt, ka atraut dažkārt vienu priekšlikumu no otra un pārtraukt runātāju tāpēc, ka viņš nerunā par attiecīgo priekšlikumu, manuprāt, nebūtu pareizi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Čepānes kundze, Saeimas kārtības rullis aizliedz apspriest sēdes vadītāja rīcību. Ja jums ir kādas pretenzijas, jūs varat tās rakstiski iesniegt saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.

Debates beidzam. Circenes kundze – komisijas vārdā.

I.Circene.

Jā. Tā kā mēs esam nobalsojuši, atbalstījuši 9. un 10.priekšlikumu, bet 13. ir at­saukts, jo rodas juridiskas pretrunas, un, tā kā nav trešā lasījuma, kur, kā Rugātes kundze te piedāvāja, mēs varētu skatīt viņas priekšlikumu, attiecībā uz kuru arī viņa pati atzīst, ka tas tā nav, tad es lūdzu atdot likumprojektu atpakaļ komisijai, jo šis jautājums tiešām ir steidzamības kārtā jālemj, un līdz ar to mēs likumprojektu precizētu.

Sēdes vadītājs.

Jā. Paldies Circenes kundzei!

Godātie kolēģi! Tātad vēlreiz noskaidrosim, kurā vietā mēs esam un ko mēs varam tagad darīt. Tātad 13.priekšlikums ir at­saukts. Līdz ar to faktiski nav mehānisma, kādā veidā stājas spēkā mūsu iebalsotie Kastēna un Rugātes kundzes priekšlikumi.

Tādējādi saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, Kārtības ruļļa 136.pantu, mēs varam lemt par šā likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijai. Par šo priekšlikumu mums ir jālemj balsojot. Savukārt visi tie priekšlikumi, kurus mēs šodien esam izskatījuši, paliek spēkā tajā redakcijā, kā šodien Saeima ir lēmusi.

Tātad pirms lietas izskatīšanas pēc būtības, pirms balsojuma par likumprojektu otrajā, šajā gadījumā – galīgajā, lasījumā, mēs varam lemt par likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” nodošanu atpakaļ atbildīgajai – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu – komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

I.Circene.

Paldies.

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 61.laidienā