Par pensiju reformu tuvāk

Ingus Alliks, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

Jaunā tūkstošgade arī sociālās apdrošināšanas jomā sākusies ar jaunumiem. Protams, tie neskar sociālās apdrošināšanas pamatprincipus, bet ir vērsti uz esošās pensiju un sociālās apdrošināšanas sistēmas pilnveidošanu.

— Kāda no pārmaiņām acīmredzot būs attiecināma uz darba devējiem?

— Viena no izmaiņām skar visus darba devējus. Proti, ar šā gada 1. janvāri sociālās apdrošināšanas iemaksu likme jeb tas, kas jāmaksā darba devējam, tiek samazināta par vienu procentu. Kā zināms, reformas sākotnējā koncepcijā bija paredzēts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājums. Līdz šim no 36,09 procentiem kopējās likmes 9 procenti bija jāmaksā darba ņēmējam un 27,09 procenti — darba devējam. Tagad kopējā sociālās apdrošināšanas likme ir 35,09 procenti, no tiem 26,09 procentus maksās darba devējs un 9 procentus — darba ņēmējs. Ja runājam par sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru jeb summu, no kuras ir jāveic šīs iemaksas, tad Ministru kabinets katru gadu pārskata šo obligāto iemaksu objekta apmēru vai, citiem vārdiem sakot, algu, no kuras cilvēkam ir jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pareizāk būtu teikt — algu, virs kuras saņemot cilvēks no pārējās summas vairs neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pagājušajā gadā šī summa bija 15 000 latu gadā, bet no 2001. gada 1. janvāra sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālais apmērs ir 16 000 latu gadā. Vienkāršāk izsakoties, tie cilvēki, kuri pelna vairāk nekā 16 000 latu, no summas, kas pārsniedz 16 000, sociālās apdrošināšanas maksājumus neveic. Un attiecīgi, arī aprēķinot sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, vērā tiks ņemtas iemaksas tikai, kas nebūs lielākas kā no šīs objekta summas. Protams, ir attiecīgas formulas, pēc kurām aprēķina pakalpojumus.

— Vai pārmaiņas skars arī pašnodarbinātās personas?

— Jā, protams. Līdz šim minimālais apmērs, no kura pašnodarbinātai personai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas (un līdz ar to šis cilvēks varēja pretendēt uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem), bija 540 latu gadā. Tātad, ja pašnodarbinātās personas ienākumi gadā bija mazāki par šiem 540 latiem, cilvēks obligātās iemaksas neveica un līdz ar to nevarēja arī pretendēt uz pakalpojumiem. No 2001. gada 1. janvāra šī summa ir nedaudz samazināta, un minimālā summa, no kuras pašnodarbinātām personām ir jāsāk veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir 480 latu gadā. Ja summa būtu mazāka, lielāka nauda būtu jātērē iemaksu administrēšanai. Turklāt cilvēks sava aktīvā darba gados nevarētu nopelnīt sev pat vidēja apmēra pensiju. Tādēļ tika pieņemts šāds lēmums.

Ministru kabinets katru gadu nosaka minimālo summu, no kuras pašnodarbinātām personām ir jāveic iemaksas. Piemēram, groziņu pinējs, teiksim, var pelnīt 200 latu gadā, un tādā gadījumā viņam tīri teorētiski nav jēgas veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas.

— Vai ir vēl kādi jaunumi?

— Jā, un tas ir saistīts ar mūsu integrāciju Eiropas Savienībā sociālās apdrošināšanas jomā. Līdz šim pašnodarbināto personu laulātie, ja viņi nebija darba attiecībās ar savu laulāto, varēja brīvprātīgi pievienoties tikai pensiju apdrošināšanai. Tas nozīmēja — ja pašnodarbinātā laulātais nekur citur nestrādāja vai viņam nebija darba līguma ar savu laulāto, tad šī persona varēja brīvprātīgi pievienoties obligātajai sociālajai apdrošināšanai un veikt iemaksas savai vecuma pensijai. No 2001. gada 1. janvāra pašnodarbināto laulātiem būs tiesības brīvprātīgi pievienoties ne tikai pensiju apdrošināšanai, bet arī invaliditātes, maternitātes un slimības apdrošināšanai. Tātad, ja cilvēks saslimst, ja cilvēkam piedzimst bērns vai viņš kļūst par invalīdu un sociālās apdrošināšanas iemaksas būs veiktas, viņš varēs pretendēt uz attiecīgu pabalstu.

Ir vēl viens visai svarīgs jaunums. No šā gada 1. janvāra personai, ja tā uz līguma pamata ir darba ņēmēja un vienlaikus atrodas arī pašnodarbinātā statusā, sociālās apdrošināšanas iemaksas ir jāveic no abām vietām. Protams, ja cilvēkam kā pašnodarbinātam ienākumi sasniedz paredzētos 480 latus. Līdz šim tā nebija — iemaksas vajadzēja veikt tikai kā vienā statusā esošam. Agrāk mēs saņēmām pārmetumus: kādēļ, piemēram, universitātes profesors, vienlaikus atrodoties arī pašnodarbinātā statusā, nevar papildināt savu pensijas kapitālu. Tagad šāda iespēja ir paredzēta.

Par lielāko jaunumu var uzskatīt pensiju reformas noslēdzošo soli, kas tiks sākts ar šā gada 1.jūliju. Tātad tiks ieviesta valsts obligātā fondētā pensiju shēma. Tas nozīmē, ka personām, kuras ir jaunākas par trīsdesmit gadiem, vajadzēs iesaistīties obligātajā fondēto pensiju shēmā. Un no šo personu iemaksām ar 1.jūliju daļa tiks novirzīta nevis pirmā līmeņa jeb paaudžu solidaritātes shēmai, bet ārpus tās, un ar dažādu finansu tirgus instrumentu palīdzību investēta tautsaimniecībā. Savukārt trīsdesmit līdz četrdesmit deviņus gadus vecām personām tiks dota brīvprātīga iespēja pievienoties fondētajai pensiju shēmai un veidot papildu uzkrājumus savai pensijai. Uzrakstot iesniegumu Sociālās apdrošināšanas aģentūrai, cilvēks varēs izteikt savu vēlmi un gatavību pievienoties fondētajai pensiju shēmai. Un daļa no iemaksām arī tiks investēta ārpus paaudžu solidaritātes shēmas, un, vienkāršoti izsakoties, "nauda pelnīs naudu". Tas ir pensiju reformas noslēdzošais solis. Jo saskaņā ar 1995.gada pensiju reformas koncepciju Latvijā paredzēts veidot trīslīmeņu jeb tā dēvēto jaukto pensiju sistēmu, un līdz ar šī fondētā pensiju likuma spēkā stāšanos un ieviešanu varam uzskatīt, ka pensiju reformā mūsu valstī ir sperts noslēdzošais solis.

Armīda Priedīte, "LV" korespondente