Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 29.septembrī

 

ĀM: Par Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās gada pārskatu par 2008.gadu

29.septembrī valdības sēdē tika apstiprināts Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās gada pārskats par 2008.gadu.

2008.gadā valdības komentāriem nosūtīti astoņi jauni iesniegumi. Salīdzinoši – 2007.gada laikā valdības komentāriem tika nosūtīti 43 jauni iesniegumi, 2006.gadā valdības komentāriem tika nosūtīti 22 jauni iesniegumi, 2005.gadā birojs saņēma Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Tiesas) lūgumu komentēt deviņus jaunus iesniegumus. Savukārt 2009.gada pirmajos piecos mēnešos valdības komentāriem nosūtīti 11 jauni iesniegumi, līdz ar to kopējais valdības komentāriem saņemto iesniegumu skaits sasniedzis 160. Prognozējams, ka valdības komentāriem nosūtīto iesniegumu skaits nākamajos gados turpinās stabilizēties, saglabājoties salīdzinoši lielam.

2008.gadā tradicionāli visvairāk valdības komentāriem tikušas nosūtītas sūdzības par tiesību uz taisnīgu tiesas procesu iespējamiem pārkāpumiem (Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.pants) un tiesībām uz personisko brīvību un drošību (Konvencijas 5.pants) vēl iepriekš spēkā esošā Latvijas Kriminālprocesa kodeksa ietvaros, kas zaudēja spēku 2005.gada 30.septembrī. 2008.gadā ir pieaudzis sūdzību par 6.panta pārkāpumiem civilprocesā skaits, kā arī ir saņemts pirmais iesniegums ar sūdzībām par Konvencijas 5.panta iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar personu piespiedu ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā.

No visām aktīvajām lietām, dalot tās pēc nozarēm, Biroja lietvedībā 2008.gada 31.decembrī atradās 51 iesniegums par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem kriminālprocesa ietvaros, deviņi iesniegumi civilprocesa ietvaros un seši iesniegumi administratīvā procesa ietvaros.

Pērn Tiesas palāta pieņēma lēmumus par sūdzību daļēju pieņemšanu tālākai izskatīšanai pēc būtības lietās “Tess pret Latviju”, “Larionovs pret Latviju” un “Kiršteins pret Latviju”. Tāpat pēc valdības komentāru saņemšanas Tiesas palāta pieņēma lēmumu par sūdzību pieņemšanu izskatīšanai pēc būtības lietā “Petropavlovskis pret Latviju”, kā arī par sūdzību nepieņemamību izskatīšanai pēc būtības lietā “Plotiņa pret Latviju”, jo iesniedzēja šajā lietā nebija izmantojusi visus viņai pieejamos nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus.

2008.gadā Tiesa pieņēma lēmumu par lietas svītrošanu no izskatāmo lietu saraksta 13 lietās, pamatojoties uz noslēgto mierizlīgumu vai valdības iesniegto vienpusējo deklarāciju, vai arī citu iemeslu dēļ. 2008.gadā valdība pieņēma lēmumus par mierizlīguma procesa uzsākšanu 8 lietās (visas valdībai tika nosūtītas 2007.gadā), savukārt vienā lietā tika pieņemts valdības lēmums mierizlīguma sarunu procesu izbeigt.

Lietās pret Latviju 2008.gadā Tiesa pieņēma četrus Tiesas palātas spriedumus, visos minētajos spriedumos konstatējot vismaz vienu Konvencijas panta pārkāpumu. Savukārt Tiesas Lielajā palātā izskatīšanai netika pieņemtas divas no trim lietām, kurās Latvijas valdība iesniedza apelācijas sūdzības par pasludinātajiem Tiesas palātas spriedumiem. Lieta “Kononovs pret Latviju” pēc valdības apelācijas sūdzības iesniegšanas tika pieņemta izskatīšanai Tiesas Lielajā palātā 2009.gada 24.janvārī. Tiesas sēde lietā notika 2009.gada 20.maijā.

2008.gadā pasludinātajos Tiesas spriedumos piespriestās kompensācijas apmēri saglabājušies nelieli salīdzinājumā ar iesniedzēju prasībām, sastādot mazāk nekā 10% jeb 10 893,46 latus. Daudz lielāka summa kompensācijās 2008.gadā ir izmaksāta lietās, kurās valdība ir slēgusi mierizlīgumu vai iesniegusi Tiesā vienpusējo deklarāciju, – 20 874 lati. Kopš 2000.gada Latvijas valsts kompensācijās saistībā ar procesiem Tiesā kopā ir izmaksājusi 115 791 latu.

2008.gada 27.maija Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts rīkojums par darba grupu nacionālā ziņojuma par 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām izpildi Latvijas Republikā. Visu gadu notika darbs pie ziņojuma sagatavošanas, un tas tika apstiprināts 2009.gada 14.jūlijā Ministru kabineta sēdē.

2008.gada 15.jūlijā Ministru kabinetā tika apstiprināts “Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par 1965.gada ANO Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijas Republikā laika posmā no 2003.gada līdz 2007.gadam”.

Visbeidzot, 2008.gada laikā birojs turpināja analizēt atsevišķu tiesību normu atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un Latvijas uzņemtajām starptautiskajām saistībām. Biroja darbinieki piedalījās darba grupās, kas izstrādāja dažādu normatīvo aktu projektus, kā arī sniedza atzinumus par jau sagatavotajiem tiesību aktu projektiem.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par makroekonomisko situāciju valstī un turpmāko tautsaimniecības attīstību

Ekonomikas ministrija 29.septembrī, informējot valdību par makroekonomisko situāciju valstī, uzsvēra, ka turpmāko tautsaimniecības attīstību noteiks ne tikai izaugsmes atjaunošanās pasaules ekonomikā, bet arī Latvijas valdības īstenotās ekonomikas atveseļošanas politikas efektivitāte, kas būs noteicošie faktori, lai ātrāk atsāktos ekonomikas atveseļošanās un stagnācijas periods būtu īsāks.

Pasaules ekonomika saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda jūlijā koriģētajām prognozēm ir sākusi atveseļoties no pēdējos gadu desmitos nepieredzēti dziļās lejupslīdes. Tomēr stabilizācija nav vienmērīga, un atveseļošanās gaidāma samērā gausa.

Finanšu nosacījumi ir uzlabojušies straujāk, nekā sākumā cerēts, galvenokārt pateicoties valstu aktīvai rīcībai, un, kā liecina jaunākie dati, ekonomisko aktivitāšu samazināšanās šobrīd palēninās. Neraugoties uz pozitīvajām pazīmēm, globālā lejupslīde nav pilnībā pārvarēta un atveseļošanās ir lēna, finanšu sistēmas joprojām nav pilnībā stabilizējušās.

Ekonomikas ministrijas galvenie pamatpieņēmumi Latvijas tautsaimniecības attīstības prognozēm 2009. un 2010.gadam ir vājais ārējais un rūkošais iekšējais pieprasījums. 2008.gadā ekonomikas lejupslīdi galvenokārt noteica iekšējā pieprasījuma kritums, papildus tam 2009.gadā liela ietekme ir arī ārējā pieprasījuma samazinājumam. Visticamāk, ka 2009.gada 3.ceturksnī IKP samazinājums tomēr būs nedaudz straujāks nekā gada pirmajos divos ceturkšņos. Tomēr sagaidāms, ka pēc tam IKP krituma tempi pakāpeniski mazināsies līdz 2010.gada vidum, kad Latvijas ekonomika sasniegs lejupslīdes zemāko punktu.

Salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu par makroekonomisko situāciju valstī, 2009.gada prognoze netiek mainīta un ir sagaidāms, ka IKP kritums 2009.gadā kopumā būs 18 procenti.

2010.gadā valdība turpinās budžeta konsolidāciju, un tiek plānots būtiski samazināt valdības izdevumus. Līdz ar to sagaidāms, ka nākamgad turpinās sarukt gan valdības, gan privātais patēriņš. Joprojām apgrūtinātā kredītu pieejamība ierobežos investīciju apjomus. Vājā iekšzemes pieprasījuma rezultātā nākamgad turpinās sarukt arī importa apjomi. Turpretim 2010.gada otrajā pusē, palielinoties ārējam pieprasījumam, kā arī uzlabojoties mūsu ražotāju konkurētspējai, sagaidāms, ka eksporta apjomi var pat nedaudz pārsniegt 2009.gada līmeni. Neraugoties uz pozitīvajām tendencēm 2010.gada otrajā pusē, kopumā tomēr IKP nākamgad būs par 4% mazāks nekā 2009.gadā.

Ekonomikas augšupeja Latvijā var atsākties 2011.gadā ar nosacījumu, ja pasaules finanšu tirgi būs pilnībā stabilizējušies un atjaunosies kreditēšana, kas dotu pozitīvu stimulu kā pašmāju uzņēmējiem, tā arī nodrošinātu ārējā pieprasījuma pakāpenisku pieaugumu mūsu preču un pakalpojumu eksporta partnervalstīs.

2011.gadā tiek prognozēts IKP pieaugums par 1,5%, salīdzinot ar 2010.gadu.

Savukārt darba tirgū, pēc Ekonomikas ministrijas ekspertu domām, atkopšanās gaidāma par gadu vēlāk nekā ekonomikas izaugsmes atjaunošanās, jo tā balstīsies uz produktivitātes, nevis nodarbināto skaita pieaugumu, un sociālās problēmas, kas saistītas ar zemo nodarbinātību, būs aktuālas nākamos trīs līdz četrus gadus. Straujākais darbaspēka pieprasījuma samazinājums ir gaidāms 2009. un 2010.gadā.

Tiek prognozēts, ka 2009.gadā nodarbināto skaits samazināsies visās nozarēs un bezdarbnieku skaits, salīdzinot ar 2008.gadu, strauji pieaugs. Tādējādi gada vidējais bezdarba līmenis (darba meklētāju skaits procentos no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita) šogad varētu būt 16–17% un tādā pat līmenī saglabāties 2010.gadā. Pakāpeniska bezdarba samazināšanās gaidāma tikai 2011.gadā, kad bezdarba līmenis saruks līdz 15–16% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Valsts makroekonomiskās situācijas būtisks raksturojošs faktors ir arī patēriņa cenu izmaiņas. Kopš 2008.gada vidus patēriņa cenu pieauguma tempi pakāpeniski ir mazinājušies, un tiek prognozēts, ka arī turpmākos mēnešos ir gaidāma deflācija, ko izraisīs ļoti vājais pieprasījums.

2009.gada janvārī–augustā patēriņa cenu līmenis Latvijā ir pieaudzis par 0,4%, salīdzinot ar 2008.gada decembri. Tas ir par vairāk nekā 8 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā. 2009.gada astoņos mēnešos 12 mēnešu inflācija ir samazinājusies līdz 1,8 procentiem, bet, turpmākos mēnešos tai samazinoties, decembrī 12 mēnešu cenu izmaiņas var būt negatīvas (-0,6%). Arī 2010.gadā ir gaidāma deflācija un gada laikā cenas var samazināties vēl par 3,5 procentiem.

 

EM: Par nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomikas stimulēšanai

Ministru kabinets 29.septembrī apstiprināja ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) vadītās darba grupas sagatavotos priekšlikumus par veicamajiem pasākumiem nodokļu politikas pārskatīšanai ekonomikas stimulēšanai, kas paredz īstenot divpadsmit grozījumus nodokļu normatīvajos aktos.

Sagatavotie priekšlikumi paredz veikt vairākus grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” – ieviest uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumus uzņēmumiem par lielajām investīcijām, kas veiktas MK apstiprinātajās prioritārajās tautsaimniecības nozarēs; pārskatīt UIN avansa maksājumu kārtību; atvieglot nosacījumus zaudēto parādu norakstīšanai, radot iespēju pie zināmiem nosacījumiem uz trīs gadiem veidot uzkrājumus nedrošiem parādiem, uzkrājumu palielināšanas brīdī nepalielinot apliekamo ienākumu. Tiek rosināts līdz 1.novembrim izvērtēt esošo pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtību tehnoloģiskajām iekārtām salīdzinājumā ar Ekonomikas ministrijas piedāvāto pamatlīdzekļu iegādes izmaksu tūlītējas norakstīšanas izdevumos kārtību.

Priekšlikumi arī paredz sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, kas saistīti ar pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem – noteikt skaidru PVN pārmaksu atmaksas sistēmu un izslēgt nepamatotus ierobežojumus; nodrošināt iespēju pagarināt PVN nomaksas termiņu pēc rēķina saņemšanas.

Lai atvieglotu nodokļu administrēšanu mazajiem uzņēmumiem, Finanšu ministrijai līdz 1.novembrim jāuzsāk sagatavošanās darbi, lai saņemtu Eiropas Komisijas saskaņojumu pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas sliekšņa paaugstināšanai līdz 35 000 latu (pašreiz tas ir 10 000 latu).

Finanšu ministrijai arī būs jāsagatavo grozījumu projekts Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.638 par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem, paredzot, ka akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecības nav ierobežotas ar derīguma termiņu.

Veicamo pasākumu starpā ir noteikts arī, ka Finanšu ministrijai līdz šā gada 2.novembrim jāizstrādā priekšlikumi nodokļu nomaksas termiņu pagarināšanai vai papildus nosacījumu piemērošanai, ja nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nespēj nomaksāt nodokļus.

Paredzēts arī sagatavot normatīvo regulējumu, lai ieviestu fiskālās pārstāvības institūtu, vienlaikus veicinot distribūcijas centru veidošanos Latvijā.

Savukārt Labklājības ministrijai 2010.gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas ietvaros būs jāizvērtē iespēja atjaunot maksimālo gada algas apjomu, no kura maksājamas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Par nodokļu darba grupu

Lai stimulētu ekonomikas attīstību ar nodokļu politikas palīdzību un sagatavotu priekšlikumus par nodokļu normatīvo aktu grozījumiem, saskaņā ar Ministru prezidenta 2009.gada 20.jūlija rīkojumu Nr.313 “Par darba grupu nodokļu politikas pārskatīšanai ekonomikas stimulēšanai” tika izveidota darba grupa.

Darba grupas sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ministru prezidenta biroja, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, AS “Swedbank”, SIA “KPMG Baltics”, AS “SAF Tehnika”, AS “Grindeks” un Latvijas Bankas.

Galvenais darba grupas uzdevums bija sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus nodokļu normatīvo aktu grozījumiem ekonomikas stimulēšanai.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par koncesijas procedūru pavadošo dokumentu saturu

29.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts par koncesijas procedūras paziņojumu saturu, to iesniegšanas kārtību un paziņojumu veidlapu paraugiem.

MK noteikumi reglamentē koncesijas procedūras paziņojumu saturu, to iesniegšanas kārtību Iepirkumu uzraudzības birojam un paziņojumu veidlapu paraugus, ja paredzamā līgumcena koncesijas līgumiem būs vienāda vai mazāka par MK noteiktajām līgumcenu robežām jeb 3 591 633 lati. Saskaņā ar noteikumiem, sākot koncesijas procedūru, tās komisijai būs jāsagatavo paziņojums par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā. Pēc tam, kad tiks pieņemts lēmums par koncesijas līguma noslēgšanu vai par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, koncesijas procedūras komisijai būs jāsagatavo paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem.

Noteikumu pielikumos iestrādāti atbilstoši veidlapu paraugi gan paziņojumam par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā, gan paziņojumam par koncesijas procedūras rezultātiem.

Paredzams, ka jaunie MK noteikumi stāsies spēkā šā gada 1.oktobrī. Visas koncesijas procedūras, kas tiks izziņotas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, tiks pabeigtas atbilstoši normatīvajiem aktiem, saskaņā ar kuriem tās tika sāktas.

Pašlaik koncesiju piešķiršanas kārtību, kā arī koncesijas līguma noslēgšanas pamatprincipus nosaka Koncesiju likums, taču tas neietver vairākas tiesību normas, kas jāpārņem no Eiropas Komisijas direktīvām, kas šobrīd ir iestrādātas Publiskās un privātās partnerības (PPP) likumā. PPP likums stāsies spēkā šā gada 1.oktobrī, līdz ar to nepieciešami atbilstoši grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.

Koncesijas līgums ir līgums, ko publiskais partneris slēdz ar privāto partneri uz noteiktu laiku, un privātais partneris līguma ietvaros uzņemas visus ar koncesijas līgumā pielīgto saistību izpildi saistītos ekonomiskos riskus vai būtiskāko daļu no tiem. Koncesijas līgumu var slēgt uz laiku līdz 30 gadiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā

Lai sakārtotu un pilnveidotu vispārējās izglītības sistēmu saistībā ar pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas normatīvo bāzi un plānoto pamatizglītības apguvi no sešu gadu vecuma, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.

Grozījumi normatīvajos aktos paredz noteikt, ka pamatizglītības apguve ar vecumposma attīstības īpatnībām atbilstošām mācību metodēm, pielāgotu saturu, kā arī attiecīgi sagatavotiem skolotājiem tiks sākta no sešu gadu vecuma, pieļaujot iespēju bērnam skolas gaitas sākt arī gadu vēlāk – no septiņu gadu vecuma saskaņā ar vecāku vēlmēm vai ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu. Pamatizglītības 1.klases programmu varēs īstenot gan skolās, gan pirmsskolas izglītības iestādēs, nosakot, ka no 1.klases līdz 2.klasei “mācību stundas” vietā kā mācību darba forma tiek noteikta “mācību nodarbība” 30 minūšu garumā.

Jau šobrīd Latvijā mācības 1.klasē sešu gadu vecumā sāk apmēram 10% bērnu. Savukārt apmēram 20 Eiropas valstīs 1.klasē mācības sāk no sešu gadu vecuma, bet no piecu gadu vecuma piecās valstīs (piemēram, Malta, Nīderlande).

Grozījumi paredz piecgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei kā obligātu, kā arī deleģē Ministru kabinetam kompetenci noteikt valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas. Plānots, ka šīs vadlīnijas noteiks pirmsskolas izglītības mērķi, uzdevumus, pedagoģiskā procesa organizācijas principus, pirmsskolas izglītības plānotos rezultātus un vērtēšanas pamatprincipus.

Saskaņā ar grozījumiem tiek precizētas izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas, – tās ir vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes, vispārējās izglītības iestāžu pirmsskolas izglītības grupas, interešu izglītības iestāžu pirmsskolas izglītības grupas, kā arī ģimenes, saņemot metodisku palīdzību pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā. Speciālās pirmsskolas izglītības programmas var apgūt speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs, vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs speciālās pirmsskolas izglītības grupās, speciālajās izglītības iestādēs, vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības grupās, vispārējās izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības grupās, interešu izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības grupās.

Grozījumi nosaka, ka pedagogu darba samaksa pašvaldības izglītības iestādēs, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas piecgadīgo bērnu sagatavošanai pamatizglītības ieguvei, tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām. Pārējo pedagogu, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas pašvaldības izglītības iestādēs, darba samaksa, ja citos likumos nav noteikts citādi, tiek nodrošināta no pašvaldības budžeta.

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā 29.septembrī tika izskatīti un konceptuāli atbalstīti MK sēdē, grozījumu galīgā versija tiks skatīta kādā no tuvākajām MK ārkārtas sēdēm. Pēc tam grozījumus virzīs apstiprināšanai Saeimā.

8.septembrī valdība apstiprināja Sociālās drošības tīkla stratēģiju, kas paredz, ka 2009./2010.mācību gadā valsts tomēr finansēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai, neskatoties uz to, ka, veidojot šā gada budžeta grozījumus un neieklausoties par izglītības nozari atbildīgā ministra un ministrijas argumentācijā, līdzekļi šajā pozīcijā pilnībā tika samazināti. Savukārt saistībā ar piecgadniekiem plānots, ka arī 2010./2011.mācību gadā tiks turpināta viņu sagatavošana skolas gaitu sākšanai.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

KM: Par grozījumiem noteikumos par Nacionālo muzeju krājumu

Valdība 29.septembrī atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) iesniegto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumos Nr.956 “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu””, kas sagatavots atbilstoši Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Rīcības ar Nacionālo muzeju krājumu atbilstība normatīvajiem aktiem” minētajiem ieteikumiem.

Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumu projekts paredz:

• Nacionālā muzeju krājuma priekšmetu apdrošināšanas kārtību un vadlīnijas apdrošināmo priekšmetu vērtības noteikšanai;

• Nacionālā muzeju krājuma esības pārbaužu regularitāti, kā arī termiņus priekšmetu ierakstīšanai inventāra grāmatā;

• Nacionālā muzeju krājuma priekšmetu izmantošanu valsts reprezentācijas mērķiem, nosakot, kā ir veicamas ilgtermiņa deponējumu pārbaudes Latvijas teritorijā un ārpus tās;

• muzeja rīcību, ja priekšmeta dāvinātājs objektīvu apstākļu dēļ nevar parakstīt dāvinājuma līgumu; precizēt terminu lietojumu.

Izmaiņas noteikumos nepieciešamas tādēļ, ka, izanalizējot darbības ar Nacionālo muzeju krājumu muzejos, kas veiktas saskaņā ar līdz šim spēkā esošajiem MK noteikumiem Nr.956 “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu”, ir konstatēts, ka šobrīd tie nereglamentē vairākas procedūras Nacionālā muzeju krājuma pārvaldībā:

• noteikumi nenosaka, kad Nacionālā muzeju krājuma priekšmeti ir apdrošināmi un kā ir nosakāma apdrošināmo priekšmetu vērtība;

• noteikumos nav reglamentēta Nacionālā muzeju krājuma esības pārbaužu regularitāte, kā arī termiņi priekšmetu ierakstīšanai inventāra grāmatā;

• noteikumi neparedz Nacionālā muzeju krājuma priekšmetu izmantošanu valsts reprezentācijas mērķiem un nenosaka, kā ir veicamas ilgtermiņa deponējumu pārbaudes Latvijas teritorijā un ārpus tās;

• noteikumos nav reglamentēta muzeja rīcība, ja priekšmeta dāvinātājs objektīvu apstākļu dēļ nevar parakstīt dāvinājuma līgumu;

• noteikumi šobrīd nosaka, ka Nacionālā muzeju krājuma priekšmetiem nav nepieciešama finanšu grāmatvedības uzskaite. Noteikumos atsevišķu terminu (piem., īpašums vai lietojums, līgums vai akts) lietojums rada dažādas interpretācijas iespējas.

Izstrādājot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, Kultūras ministrija ir veikusi konsultācijas ar Latvijas Muzeju padomi.

MK sēdes protokollēmuma projektā noteikts Finanšu ministrijai līdz 2009.gada 30.novembrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumos Nr.867 “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti”, paredzot pārejas periodu, kurā līdz šim finanšu uzskaitē neuzskaitītais muzeja īpašumā vai valdījumā esošais Nacionālais muzeju krājums jāņem finanšu uzskaitē.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

 

RAPLM: Par skolēnu pārvadājumiem izlietoto līdzekļu kompensēšanu pašvaldībām

Ministru kabinets (MK) 29.septembrī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sniegto priekšlikumu līdz 2011.gada 31.decembrim novada pašvaldībām kompensēt skolēnu pārvadājumiem izlietotos līdzekļus.

Lai pašvaldības ekonomiskās lejupslīdes laikā spētu nodrošināt tām paredzētās funkcijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotie priekšlikumi paredz pašvaldībām reorganizēto un likvidēto vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu skolēnu braukšanas izdevumu kompensēšanai no valsts budžeta piešķirt līdzekļus 90 procentu apmērā no pašvaldības budžeta faktiskajiem izdevumiem.

Kompensācijas apmēru katrai novada pašvaldībai aprēķinās ministrijas padotībā esošā Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Kompensācijas tiks aprēķinātas, ņemot vērā kompensācijas apmēru par visiem reorganizēto un likvidēto vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu izglītojamo braukšanas izdevumiem mācību gadā, kas veikti no pašvaldību budžeta līdzekļiem, aģentūrā iesniegto reorganizēto un likvidēto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo skaitu attiecīgajā mācību gadā, kam pašvaldība sniegusi braukšanas pakalpojumus vai kompensācijas biļešu iegādes izdevumus, un dienu skaitu mācību gadā.

Grozījumi noteikumos par pasažieru kategorijām, kuras tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos, izstrādāti sadarbībā ar Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda ekspertiem, lai finansiāli stiprinātu novadu pašvaldības un nodrošinātu transporta pakalpojumus izglītības sistēmā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka izglītības sistēmas reformas un skolu tīkla optimizācijas rezultātā uz šā gada 1.septembri likvidētas 59 skolas un 68 skolas reorganizētas, pārveidojot tās par pirmsskolas izglītības iestādēm, saglabājot sākumskolas izglītību vai pievienojot citai novada teritorijā esošai skolai.

 

RAPLM: Par Dienvidu tilta būvdarbu pārkāpumu novēršanu un priekšlikumiem tālākai rīcībai

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) 29.septembrī Ministru kabinetu informēja par tālāko rīcību saistībā ar atklātajiem pārkāpumiem Dienvidu tilta būvdarbu izmaksās.

Saskaņā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par Dienvidu tilta pār Daugavu Rīgā ieteikumu ieviešanas grafiku Rīgas dome izstrādāja un apstiprināja saistošos noteikumus, nosakot procedūru, ka patstāvīgās komitejas nodrošina Rīgas domes lēmumu izpildes kontroli.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija savas kompetences ietvaros izvērtēja šā gada 26.maijā izstrādātos un pieņemtos saistošos noteikumus “Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums” un atbilstoši likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā pieņēma zināšanai un atzina par tiesiskiem.

Grozījumi nolikumā nosaka, ka viens no domes komiteju uzdevumiem ir izvērtēt domes lēmumu izpildes, pašvaldības saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu īstenošanas gaitu komitejas kompetencē esošajos jautājumos, komitejas kontrolē esošajām iestādēm iesniedzot komitejā ikgadējās atskaites.

Tāpat grozījumi paredz, ka, izskatot deputātu pieprasījumus, kā arī privātpersonu sūdzības, saņemot iestāžu darbības apkopojumus par konkrētām nozarēm, komiteju uzdevums ir sniegt ar šo vērtējumu saistītus priekšlikumus domei un pašvaldības amatpersonām.

Nolikums regulē komitejām šādus uzdevumus: izskatīt projektu pieteikumus līdzekļu saņemšanai no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda un iesniegt Finanšu un administrācijas lietu komitejai priekšlikumus par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu.

Turpmāk viena no Finanšu un administrācijas lietu komitejas funkcijām ir izskatīt projektu pieteikumus līdzekļu saņemšanai no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda, sagatavot priekšlikumus par Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļu izlietojumu un virzīt izskatīšanai domes prezidijā.

Nolikums arī nosaka, ka Pilsētas attīstības komiteja izskata visu nozaru apkopotos projektu pieteikumus līdzekļu saņemšanai no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda, strukturē tos atbilstoši pilsētas attīstības prioritātēm un virza izskatīšanai Finanšu un administrācijas lietu komitejā.

RAPLM, izvērtējot Rīgas pilsētas domes apstiprinātos grozījumus saistošajos noteikumos un Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par Dienvidu tilta pār Daugavu Rīgā projektēšanas, būvniecības un finansēšanas atbilstību tiesiskajam regulējumam, secināja, ka kontroles procedūras ir pilnveidotas, lai nodrošinātu domes pieņemto lēmumu un struktūrvienībām deleģēto uzdevumu izpildes kontroli.

Savukārt par iespējamo prasības celšanu tiesā pret attiecīgajām pašvaldības amatpersonām par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu Rīgas pilsētas pašvaldībai ministrija izvērtēs pēc tam, kad būs stājies spēkā likumīgs tiesas spriedums krimināllietā, kurā būs konstatētas vainīgās amatpersonas un precīzi konstatēts katras amatpersonas radīto zaudējumu apjoms, ja Rīgas pilsētas pašvaldība pati nepieprasīs zaudējumu atlīdzību no vainīgajām amatpersonām.

Lai risinātu jautājumu par Rīgas pilsētas transporta kustības noslogotību, 2004.gadā tika sākta Dienvidu tilta pār Daugavu būvniecība.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par pārkāpumu uzskaites punktu reģistrēšanas jauno kārtību

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktus turpmāk plānots reģistrēt dienā, kad beidzies termiņš lēmuma par administratīvā soda piemērošanu apstrīdēšanai vai pārsūdzēšanai.

Šos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.551 “Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi” 29.septembrī atbalstījusi valdība.

Līdz šim pārkāpumu uzskaites punktus reģistrēja brīdī, kad stājas spēkā lēmums par soda piemērošanu. Daudzos gadījumos tas tika apstrīdēts, tādēļ pārkāpumu uzskaites punkti bija jāanulē un informācija atkal jāatjauno pēc sūdzības izskatīšanas.

Turpmāk plānots datus sistēmā iekļaut tikai tad, kad beigsies termiņš soda apstrīdēšanai vai pārsūdzēšanai, vai tad, kad tiks izskatīta sūdzība.

Ministru kabineta noteikumos arī precizēts to transportlīdzekļu vadītāju loks, kam tiek reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti. Plānots, ka turpmāk tos reģistrēs arī autovadītājiem, kuru dati iekļauti Iedzīvotāju reģistrā.

Tādējādi pārkāpumu uzskaites punktus varēs uzrādīt arī personām, kurām ir uzturēšanās atļauja valstī, bet nav Latvijā izdotas autovadītāja apliecības. Pašlaik pārkāpumu uzskaites punktus ieraksta transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā reģistrētajiem transportlīdzekļu vadītājiem.

Turpmāk arī paziņojumus par pārkāpumu uzskaites punktiem varēs saņemt ērtāk un ātrāk – transportlīdzekļa vadītājam reģistrējoties VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” mājaslapā www.csdd.lv. Tādējādi vairs netiks sūtītas vēstules uz personas deklarēto dzīvesvietu.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to izsludināšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

SM: Par starptautiskās lidostas “Rīga” attīstības konkursa pārtraukšanu

Valdība atbalstījusi VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” un Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu par privātā partnera atlases konkursa procedūras pārtraukšanu.

To nosaka 29.septembrī Ministru kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums “Par VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (RIX) privātā partnera piesaistes konkursu”.

Valdība uzdevusi starptautiskajai lidostai “Rīga” sadarbībā ar SM turpināt darbu pie lidostas infrastruktūras attīstības īstermiņa un ilgtermiņa risinājumu izstrādes, ņemot vērā pasažieru plūsmas pieauguma prognozes, lai nodrošinātu nepieciešamo pasažieru apkalpošanas kapacitāti. Ņemot vērā tranzīta pasažieru piesaistes būtisko nozīmi, Ministru kabinets uzdevis lidostas īstermiņa un ilgtermiņa risinājumu izstrādē iesaistīt aviosabiedrības, kuras nodrošina RIX tranzīta pasažieru apkalpošanu.

Līdz 31.decembrim Satiksmes ministrijai jāinformē Ministru kabinets par lidostas infrastruktūras turpmākās attīstības īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par Veselības ekonomikas centra nolikumu un veselības nozares pārvaldes reformu

29.septembrī Ministru kabinetā apstiprināts Veselības ekonomikas centra (VEC) nolikums.

VEC mērķis ir nodrošināt efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā un īstenot valsts politiku e-veselības ieviešanā, veselības un sabiedrības veselības datu iegūšanā un analīzē.

Uz Zāļu cenu valsts aģentūras bāzes ar šā gada 1.oktobri izveidos Veselības ekonomikas centru, kurš nodarbosies ne tikai ar kompensējamo zāļu saraksta veidošanu un zāļu cenu analīzi, bet pārņems no Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras visu veselības aprūpes pakalpojumu cenu (tarifu) aprēķinus, veselības aprūpes statistikas apkopošanu no Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras, kā arī sabiedrības veselības monitoringu, klīnisko vadlīniju izstrādes metodisko vadību un sadarbību ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām no Sabiedrības veselības aģentūras.

Veselības ministrijas sāktā nozares pārvaldes reforma paredz reorganizēt vairākas no pārvaldes iestādēm un aģentūrām, būtiski samazinot darbinieku skaitu.

No 1.oktobra līdzšinējo septiņu pārvaldes iestāžu vietā darbosies četras (ieskaitot ministriju) un darbinieku skaits būs samazināts no vairāk nekā 1300 šā gada sākumā līdz 595. Iegūtais ietaupījumus šajā gadā – 400 tūkstoši latu – tiks novirzīti endoprotezēšanas operāciju veikšanai.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

ZM: Par traktortehnikas vadītāja apliecības apmaiņas un atjaunošanas kārtību

Valdība 29.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Traktortehnikas vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas, kā arī traktortehnikas vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība”. Noteikumi izstrādāti, lai ieviestu apstiprinātos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kuri paredz, ka turpmāk Latvijā būs viena traktortehnikas vadītāja apliecība ar atbilstošām traktortehnikas kategorijām iepriekšējo divu vietā, atsakoties no speciālajām traktortehnikas vadītāju apliecībām.

Zemkopības ministrijas izstrādātie noteikumi paredz, ka personām, kuru īpašumā ir bijušas divas traktortehnikas vadītāja apliecības, to atjaunošanai pēc termiņa beigām būs jākārto eksāmeni tikai par vienu no iepriekš iegūtajām kategorijām. Tādējādi noteikumi vienkāršo esošo traktortehnikas vadītāju apliecību aprites sistēmu un samazina administratīvās un finansiālās izmaksas, kas rodas, mainot vai atjaunojot apliecības.

Tāpat noteikumi nosaka kārtību, kādā iegūst, maina vai atjauno traktortehnikas vadītāja apliecības, kā arī kārtību, kādā iepriekš piešķirtās traktortehnikas vadītāju kategorijas pielīdzina jaunām kategorijām. Noteikumi arī nosaka kārtību, kādā notiek traktortehnikas vadītāju kategorijas iegūšanas teorētiskā un vadīšanas eksāmena pieņemšana, vērtēšana un apstrīdēšana.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par dzīvnieku kapsētām un aizsargjoslu noteikšanu ap tām

Valdība 29.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām”.

Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr.632 “Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtība” un Ministru kabineta 1999.gada 22.jūnija noteikumi Nr.225 “Aizsargjoslu ap dzīvnieku kapsētu noteikšanas metodika”. Ņemot vērā, ka aizsargjoslu noteikšana ap dzīvnieku kapsētām ir cieši saistīta ar dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību, lai samazinātu administratīvo slogu un normatīvo aktu skaitu, aizsargjoslu ap dzīvnieku kapsētām noteikšanas metodika ir iekļauta jaunajā Ministru kabineta noteikumu projektā.

Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgu mājas (istabas) dzīvnieku līķu un to pelnu aprakšanu un novērst jebkuru patogēnu izkliedes risku.

Noteikumi nosaka, ka dzīvnieku kapsētā apglabājami mājas (istabas) dzīvnieki un to pelni, kā arī dzīvnieku kapsētu reģistrācijas, iekārtošanas un uzturēšanas kārtību.

Noteikumu projektā iekļauta metodika, kas nosaka aizsargjoslu ap dzīvnieku kapsētām izveidi, paredzot, ka turpmāk aizsargjoslas platumu jāsaskaņo ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”.

Tāpat noteikts, ka dzīvnieku kapsētas turpmāk varēs reģistrēt arī elektroniski, nosūtot attiecīgajai teritoriālajai Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) struktūrvienībai iesniegumu.

Līdz ar šo noteikumu pieņemšanu spēku zaudēs MK 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr.632 “Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtība” un MK 1999.gada 22.jūnija noteikumi Nr.225 “Aizsargjoslu ap dzīvnieku kapsētām noteikšanas metodika”.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa