"Solījumi ir jāpilda.Bet jāpilda ir abām pusēm"

Latvijas Pašvaldību savienības 9. kongresā Viesītē 1999. gada 28. maijā — pēc ieraksta "LV" diktofonā

Šī kongresa devīze ir "Laiks pildīt solījumus". Taču solījumi jāpilda abpusēji. Neuzskatīsim, ka dzīve Latvijā vienmēr būs tāda, ka prasītājas būs pašvaldības un izpildītāja — valdība.

Solījumi jāpilda apbpusēji. Mēģināšu jums paskaidrot, ko ar to saprotu. Tad, kad parakstījām protokolu starp valdību un pašvaldībām, kā mēs dzīvosim 1999. gadā, prasības pamatā bija no pašvaldību puses, un valdība apņēmās tās pildīt. Runas pirmajā daļā atļaujiet ziņot, kā mēs to esam izdarījuši. Cienījamais Jaunsleiņa kungs, atceraties, es Jūrmalā rudens beigās jums teicu, ka mēs sākam pārdzīvot krīzi, un to, cik dziļa tā būs, mums nepateiks priekšā neviens pasaules ekonomists. Un man tiešām vēl tagad jāizsaka pateicība par sapratni no pašvaldību puses, ka pašvaldības mums piekrita, ka mēs šo nodokli, šo protokolā fiksēto nodokļa normu, samazināsim. Mēs to samazinājām, un tomēr arī šo samazināto bāzi mēs bijām spiesti kompensēt.

Tas tikai parāda, cik šī krīze patiesībā ir dziļa. Mēs esam izpildījuši šīs saistības, precīzi esam samaksājuši visu naudu — 3,5 miljonus. Tas ir situācijā, kad no janvāra līdz aprīlim pašvaldību budžeta izpilde ir, un paldies jums par jūsu finansu disciplinētību, pamatbudžetā ar 6 miljonu pārpalikumu un specbudžetā ar 0,52 miljoniem. Tajā pašā laikā mēs valdībā, visskopākajā veidā dzīvojot, panācām to, ka valdības pamatbudžets mums beidzās ar nepilnu 4 miljonu deficītu, bet, ņemot vērā specbudžetu un pamatā — pensiju budžetu, mūsu kopējais deficīts izveidojās 25 miljonu līmenī. Mums vēl priekšā ir jūnijs, jūlijs un tā līdz galam. Tad redzat, situācijā, kad pašvaldību budžets tomēr tiek pildīts, bet valdības budžets ir ar deficītu, tomēr valdība izpilda savas saistības pret pašvaldībām, kompensējot to, ko mēs esam solījuši.

Otrs. Mēs solījām, ka garantēsim arī nekustamā īpašuma nodokli. Protams, gads nav beidzies. Es uzskatu, ka šis gads — 1999. — ir tas gads, kurš ir pēdējais, kad tiks saskaņota precīzi nodokļu bāze. Es kategoriski pastāvēšu uz to. To mēs vairs 2000. gadā nedarīsim. Tas nebūtu loģiski, nebūtu pareizi. Ja mēs skatāmies četru mēnešu izpildi, kā ir pildījies šis nodoklis, jūs kā pašvaldību vadītāji labi zināt — nav lineāras izpildes. Un tomēr — 23,9 miljoni mums bija paredzēti, 6,4 miljoni ir iekasēti. Ja matemātiski pareizināsim — būs starpība. Jūs labi zināt, ka nevar reizināt šo nodokli, bet es ceru, ka, saskaņodami centienus ar valsts institūcijām, kuru problēmu dēļ jūs varat nesaņemt šo nodokli, mēs to bāzi fiksēsim. Mēs valdībā bremzēsim, Finansu ministrijā bremzēsim. Ir iespējas, ka attiecībā uz šo nodokli pieņems atlaides. Un tad būs situācija, ka jūs rēķināties ar vieniem ienākumiem, bet, piemēram, valdība un Saeima pieņem lēmumu, ka jādod ir atlaides dažādiem objektiem, joslām, un jūs dabūsiet mazāk naudas. Uz to mēs neiesim. Es kā finansu ministrs tam nekad nepiekritīšu.

Ja runā par to, vai mēs esam izpildījuši mūsu saistības finansu izlīdzināšanas fondā. Mēs tās esam izpildījuši. Jūs varat paņemt Valsts kases pārskatu, kur rakstīts, ka mēs esam izpildījuši 100 procentu apjomā.

Tagad jautājums, kas šeit izskanēja, — par 800 000 tūkstošiem. Jā, es neatsakos no šī mūsu solījuma. Taču atcerēsimies vienu lietu — solījums ir par visu 1999. gadu, un nesāciet prasīt no valdības un Finansu ministrijas šos maksājumu izdarīt, vēl pirms gads nav beidzies. Vienu gan varu pateikt, ka ātrāk par septembri mēs šo jautājumu risināt netaisāmies. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs panāksim, ka valdība ies neordināru ceļu, pirmo reizi Latvijā spers šādu soli, ņemot vērā mūsu prognozes budžeta izpildei. Mēs zināmu daļu maksājumu iesaldēsim līdz 1. septembrim, un tad skatīsimies, vai mēs tiešām sākam iziet no krīzes.