Ministru kabineta rīkojums Nr.174-r

Rīgā 1993.gada 30.decembrī (prot. nr.28 4.§)

Par valsts uzņēmuma "Latvenergo" pārveidošanu par valsts akciju sabiedrību

1. Pieņemt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu un saskaņā ar 1992. gada 7. jūlija likumu "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" pārveidot valsts uzņēmumu "Latvenergo" par valsts akciju sabiedrību "Latvenergo".

2. Apstiprināt pievienotos valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" statūtus.

3. Iecelt valsts akcionāra pienākumu un tiesību realizēšanai valsts akciju sabiedrībā "Latvenergo" šādus valsts pilnvarniekus (pārstāvjus), kuri veic arī akcionāru pilnsapulces un padomes locekļu funkcijas:

Padomes priekšsēdētājs

A.Krēsliņš - enerģētikas valsts ministrs

Padomes locekļi:

V.Bergmanis - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas galvenais speciālists

J.Cebulis - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks

B.Džeriņš - Finansu ministrijas departamenta direktors

Ē.Eisaks - Finansu ministrijas Valsts uzņēmumu departamenta Uzņēmumu pārvaldes vadītājs

J.Luns - Ministru prezidenta padomnieks enerģētikas jautājumos

Z.Tomiņš - Saeimas deputāts, Budžeta un finansu komisijas loceklis

4. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrību "Latvenergo" privatizēt, reorganizēt vai likvidēt var tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.

Ministru prezidents V.Birkavs

Ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs O.Kehris

APSTIPRINĀTI
ar Ministru kabineta
1993. gada 30. decembrī rīkojumu Nr.174

"Par valsts uzņēmuma "Latvenergo" pārveidošanu par valsts akciju sabiedrību"

VALSTS AKCIJU SABIEDRĪBAS "LATVENERGO"
STATŪTI

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" ir akciju sabiedrība (tālāk tekstā - "sabiedrība"), kurā visas akcijas pieder valstij un kura elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā un apgādē īsteno ierobežotās peļņas darbības principus.

1.2. Sabiedrība nodibināta, pārveidojot valsts uzņēmumu "Latvenergo" (tālāk tekstā - "valsts uzņēmums") saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās".

1.3. Valstij piederošo akciju turētājs ir Valsts īpašuma fonds, bet līdz tā izveidošanai - Finansu ministrijas Valsts uzņēmumu departaments.

1.4. Sabiedrības atrašanās vietas adrese un juridiskā adrese:1.Ganību dambis 12, Rīga, Latvija, LV-1230.

1.5. Sabiedrības saīsinātais nosaukums - valsts a/s "Latvenergo".

1.6. Sabiedrības dibināšana un darbība tiek veikta saskaņā ar likumiem "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās", "Par uzņēmējdarbību", "Par akciju sabiedrībām", Civillikumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī šiem statūtiem.

1.7. Sabiedrību var privatizēt, apvienot ar citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), citādi reorganizēt vai likvidēt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.

1.8. Sabiedrība atbild par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu, uz kuru saskaņā ar likumiem var vērst piedziņu.

1.9. Valsts neatbild par sabiedrības saistībām, bet sabiedrība neatbild par valsts saistībām.

1.10. Valsts kā akcionārs atbild par sabiedrības saistībām ar savu ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā.

1.11. Sabiedrība ir juridiska persona. Tai ir patstāvīga bilance un savi norēķinu konti.

1.12. Sabiedrībai ir atsevišķa manta. Tā var savā vārdā iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, var būt prasītāja un atbildētāja tiesā, saimnieciskajā tiesā vai šķīrējtiesā.

1.13. Sabiedrība var piedalīties citās uzņēmējsabiedrībās tikai uz sabiedrības padomes (tālāk tekstā - "padome") lēmuma (atļaujas) pamata.

1.14. Sabiedrība var iznomāt nekustamo mantu tikai ar padomes atļauju.

1.15. Sabiedrība var veidot savas struktūrvienības, dibināt savus uzņēmumus, filiāles un pārstāvniecības.

1.16. Uzņēmumi, filiāles un pārstāvniecības darbojas sabiedrības vārdā uz to nolikuma (statūtu) pamata.

1.17. Sabiedrībai ir emblēma un zīmogs ar sabiedrības nosaukumu un emblēmu.

1.18. Sabiedrība ir dibināta uz nenoteiktu laiku.

1.19. Pārveidojamā valsts uzņēmuma manta, tiesības, pienākumi un saistības, kas noteiktas likumdošanas aktos, līgumos, darba koplīgumā, vienošanās protokolos un citos dokumentos, pilnībā pāriet sabiedrībai ar tās reģistrācijas brīdi Uzņēmumu reģistrā.

1.20. Sabiedrības darbības mērķis ir elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana un apgāde valsts vajadzību nodrošināšanai.

1.21. Sabiedrības galvenie darbības virzieni ir:

1.21.1. elektroenerģiju un siltumenerģiju ražojošo un apgādājošo sabiedrības objektu ekspluatācija, pilnveidošana un attīstība valsts enerģētiskās neatkarības nostiprināšanai;

1.21.2. sabiedrības energosaimniecības attīstības programmu izstrāde un realizācija;

1.21.3. nepieciešamo kurināmā un materiālo rezervju nodrošināšana;

1.21.4. elektroenerģijas imports, eksports un tranzīts;

1.21.5. energoresursu racionālas izmantošanas veicināšana, kontrole un energotaupīgu tehnoloģiju ieviešana;

1.21.6. likumā "Par valsts tehnisko uzraudzību" paredzēto funkciju izpilde;

1.21.7. patērētāju energoiekārtu apkalpe un pakalpojumu sniegšana, to personāla apmācība un konsultēšana;

1.21.8. energoiekārtu, to piederumu un rezerves daļu ražošana;

1.21.9. sabiedrības personāla apmācība un drošu darba apstākļu nodrošināšana un uzlabošana;

1.21.10. sabiedrības sociālās infrastruktūras uzturēšana un attīstība.

1.22. Sabiedrība ir tiesīga veikt jebkuru saimniecisko darbību, kas nav aizliegta ar likumu.

1.23. Sabiedrības statūtus var grozīt ar Ministru kabineta lēmumu.

2. SABIEDRĪBAS PAMATKAPITĀLS

2.1. Sabiedrības reģistrētais pamatkapitāls ir Ls 92 000 000. Tas sadalās 10000 parastās akcijās ar balsstiesībām. Katras akcijas nominālvērtība ir Ls 9200.

2.2. Sabiedrības pamatkapitālu veido pārveidojamā valsts uzņēmuma manta, ieskaitot mantu, kuru tas ir ieguldījis citās uzņēmējsabiedrībās. Minētā manta ir novērtēta saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās".

2.3. Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt vai samazināt pēc akcionāru pilnsapulces ierosinājuma.

2.4. Sabiedrība var palielināt savu kapitālu, iesaistot papildu kapitālu vai pārveidojot daļu no uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu.

2.5. Ja pamatkapitālu palielina, iesaistot papildu kapitālu, sabiedrība izlaiž akcijas. Jaunām akcijām nosakāma tāda pati nominālvērtība kā iepriekšējām akcijām. Parakstīties uz jaunajām akcijām var tikai valsts (Valsts īpašuma fonda personā), ieguldot valsts līdzekļus.

2.6. Ja tiek ierosināta pamatkapitāla samazināšana, akcionāru pilnsapulcei jānorāda pamatkapitāla samazināšanas iemesli.

2.7. Samazinot pamatkapitālu, sabiedrībai jāievēro likvidācijas gadījumā paredzētie noteikumi par sabiedrības kreditoru interešu aizsardzību.

2.8. Ja palielina vai samazina pamatkapitālu, jāizdara attiecīgi grozījumi sabiedrības statūtos, kuri jāapstiprina Ministru kabinetam. Sabiedrības valdei (tālāk tekstā - "valde") tie jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā.

3. REZERVES KAPITĀLS UN CITI KAPITĀLI (FONDI)

3.1. Rezerves kapitāls:

3.1.1. sabiedrībai ir rezerves kapitāls, kas pāriet uz nākamo saimniecības gadu, to nevar izņemt vai izmaksāt dalībniekiem. Rezerves kapitāls izmantojams vienīgi bilancē norādīto zaudējumu segšanai;

3.1.2. rezerves kapitāla izmantošanas un atjaunošanas kārtību nosaka padome, kura paredz, ka rezerves kapitāls jānogulda tā, lai to katrā laikā varētu netraucēti realizēt.

3.2. Attīstības kapitāls :

3.2.1. daļu no sabiedrības peļņas pēc nodokļu nomaksas ieskaita attīstības kapitālā. Attīstības kapitāls izmantojams tikai jaunu objektu celtniecībai un esošo rekonstrukcijai, pamatlīdzekļu un citas mantas iegādei, kā arī statūtos paredzēto mērķu un darbības virzienu īstenošanai nepieciešamo kredīta procentu nomaksai;

3.2.2. attīstības kapitāls tiek veidots un izmantots atbilstoši padomes apstiprinātajai izdevumu tāmei;

3.2.3. pirmos piecus gadus sabiedrības attīstības kapitāls izlietojams esošo pamatfondu rekonstrukcijai un tikai tādu aktuālu attīstības projektu realizācijai, kuru finansēšanu nevar veikt ar ilgtermiņa kredītiem, to skaitā ārzemju kredītiem.

3.3. Sociālais kapitāls:

3.3.1. daļu no sabiedrības peļņas pēc nodokļu nomaksas ieskaita sociālajā kapitālā;

3.3.2. līdz sociālās infrastruktūras objektu nodošanai vietējām pašvaldībām sociālais kapitāls izmantojams sociālās infrastruktūras objektu ekspluatēšanai un attīstībai, kā arī izmaksām, kuras saistītas ar darba koplīgumu.

4. AKCIJAS

4.1. Sabiedrība izlaiž parastās akcijas likumā paredzētajā kārtībā, apjomā un termiņos. Visas akcijas ir vārda vērtspapīri.

4.2. Visas akcijas ir valsts īpašums, un to turētājs ir Valsts īpašuma fonds.

4.3. Visas sabiedrības akcijas tiek reģistrētas saskaņā ar likumu "Par akciju sabiedrībām".

5. OBLIGĀCIJAS

5.1. Pēc divu darbības gadu pārskata apstiprināšanas sabiedrība var izlaist obligācijas, kuru kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 20% no pamatkapitāla vērtības obligāciju izlaišanas brīdī.

5.2. Visas izlaižamās obligācijas ir vārda obligācijas. Tās reģistrējamas obligāciju turētāju žurnālā.

5.3. Sabiedrības obligācijas var realizēt fiziskām un juridiskām personām. Obligāciju realizācija nav sabiedrības privatizācija, un realizācijai nav nepieciešams privatizācijas projekts. Priekšrocība obligāciju iegādē ir sabiedrības un sabiedrības uzņēmumu darbiniekiem un to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kuru dalībniece ir sabiedrība.

5.4. Obligāciju turētājs saņem vērtspapīru - obligāciju - pēc tam, kad samaksāta visa obligācijas nominālvērtība. Obligāciju turētāji ir tiesīgi iepazīties ar sabiedrības dokumentiem padomes noteiktajā kārtībā un apjomā.

5.5. Obligāciju procentu likmi iekļauj sabiedrības izdevumos.

6. SABIEDRĪBAS PĀRVALDE

6.1. Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir akcionāru pilnsapulce, padome un valde.

6.2.Akcionāru pilnsapulces funkcijas veic Ministru kabineta iecelta padome. Tās locekļi vienlaikus ir valsts pilnvarnieki, kuri darbojas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" un likumu "Par akciju sabiedrībām".

6.3. Padomes locekļiem, pildot akcionāru pilnsapulces un padomes funkcijas, balsošanā katram ir viena balss.

6.4. Darba līgumu ar padomes locekļiem - valsts pilnvarniekiem - slēdz Valsts īpašuma fonds.

7. AKCIONĀRU PILNSAPULCE

7.1. Valde ik gadu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc saimnieciskās darbības gada beigām sasauc kārtējo akcionāru pilnsapulci.

7.2. Akcionāru ārkārtas pilnsapulci valde sasauc pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa kāds no zvērinātiem revidentiem vai valsts pilnvarniekiem.

7.3. Paziņojumu par akcionāru pilnsapulces sasaukšanu valde ierakstītā vēstulē pa telegrāfu, teleksu vai telefaksu nosūta visiem padomes locekļiem vismaz 25 dienas pirms akcionāru pilnsapulces.

7.4. Akcionāru pilnsapulce ir tiesīga, ja tajā piedalās vismaz četri padomes locekļi (valsts pilnvarnieki).

7.5. Padome, ja tajā piedalās visi tās locekļi, var ar visu padomes locekļu vienbalsīgu lēmumu turpināt padomes sēdi kā akcionāru pilnsapulci un tās darba kārtībā iekļaut jebkuru jautājumu, ja tam piekrīt visi padomes locekļi.

7.6. Akcionāru pilnsapulcei ir tiesības:

7.6.1. izskatīt valdes ziņojumu un apstiprināt sabiedrības gada pārskatu;

7.6.2. atbrīvot valdes locekļus no atbildības vai ierosināt saukt viņus pie atbildības par aizvadīto darbības gadu;

7.6.3. sadalīt aizvadītās darbības gada peļņu, apstiprināt valdes iesniegtos priekšlikumus par līdzekļu izmantošanu no rezerves kapitāla, kā arī noteikt dividendes apmēru, kas jāieskaita valsts budžetā;

7.6.4. apstiprināt valdes izstrādāto sabiedrības kārtējā gada budžetu un darbības plānu;

7.6.5. ievēlēt amatā un atcelt no amata valdes locekļus un zvērinātus revidentus, lemt par prasību vai sūdzību celšanu vai par prasību vai sūdzību izbeigšanu pret viņiem;

7.6.6. likuma ietvaros apstiprināt un grozīt valdes reglamentu un likvidatoriem paredzētās instrukcijas;

7.6.7. noteikt valdes locekļu, padomes un valdes izveidoto komisiju un zvērinātu revidentu atalgojumu;

7.6.8. ievēlēt vērtēšanas komisiju mantas vērtības pieauguma vai samazinājuma konstatēšanai, kā arī apstiprināt tās doto novērtējumu;

7.6.9. ievēlēt pastāvīgās vai pagaidu komisijas atsevišķu jautājumu noskaidrošanai vai kontrolēšanai;

7.6.10. ierosināt jautājumus par pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu;

7.6.11. lemt par obligāciju izlaišanu un to realizācijas kārtību;

7.6.12. ierosināt Ministru kabinetam grozīt sabiedrības statūtus.

7.7. Akcionāru pilnsapulces lēmumi par akciju sabiedrības darbības mērķu un galveno darbības virzienu grozīšanu ir spēkā, ja par tiem nobalso vismaz četri valsts pilnvarnieki (padomes locekļi) . Pārējos lēmumus akcionāru pilnsapulce pieņem ar klātesošo valsts pilnvarnieku (padomes locekļu) balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

7.8. Ministru kabinets var ar vienreizēju pilnvaru uzdot citai personai pārstāvēt valsts intereses sabiedrībā, ja ieceltais valsts pilnvarnieks (padomes loceklis) slimības vai cita iemesla dēļ to nevar veikt.

7.9. Valsts pilnvarnieks, piedaloties akcionāru pilnsapulcē un pildot padomes locekļa pienākumus, ir atbildīgs par savu darbību likumā paredzētajā kārtībā.

8. PADOME

8.1. Padomes sastāvā ir padomes priekšsēdētājs, kuram vienlaikus ir arī visas šajos statūtos minētās padomes locekļa tiesības un pienākumi, un seši padomes locekļi.

8.2. Par padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli nevar būt ne valdes loceklis, ne sabiedrības zvērināts revidents.

8.3. Padomes priekšsēdētāju un padomes locekļus ieceļ amatā un atbrīvo no amata ar Ministru kabineta rīkojumu.

8.4. Padomes loceklis nevar uzticēt citai personai pildīt savus pienākumus padomē. Padomes priekšsēdētājs var uzticēt kādam no padomes locekļiem pildīt savus pienākumus padomē.

8.5. Padomes uzdevumi ir:

8.5.1. pastāvīgi kontrolēt valdes darbu un raudzīties, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, sabiedrības statūtiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem;

8.5.2. pārbaudīt valdes iesniegto sabiedrības budžetu;

8.5.3.pārbaudīt sabiedrības gada pārskatu un apstiprināt valdes priekšlikumus par peļņas sadali;

8.5.4. pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes celtajās prasībās pret sabiedrību;

8.5.5. novērtēt sabiedrības darbību un valdes ziņojumu, kā arī izteikt priekšlikumus sabiedrības darbības uzlabošanai;

8.5.6. izskatīt valdes priekšlikumus un dot piekrišanu vai arī noraidījumu šādu nozīmīgu jautājumu izlemšanai:

- uzņēmumu pirkšana, pārdošana, iznomāšana vai to darbības apturēšana;

- nekustamas mantas pirkšana, pārdošana vai iznomāšana;

- uzņēmumu, filiāļu un pārstāvniecību dibināšana vai slēgšana, kā arī to nolikumu (statūtu) apstiprināšana;

- jaunu statūtos noteiktajām jomām atbilstošu darbības veidu uzsākšana un esošo darbības veidu pārtraukšana;

- vispārīgo darbības principu noteikšana;

- tādu aizņēmuma līgumu noslēgšana, kuri pārsniedz padomes noteiktās summas.

8.6. Padomei ir tiesības izskatīt un izlemt visus jautājumus, kas attiecas uz sabiedrības darbību, izņemot tos jautājumus, kuru izlemšana ir akcionāru pilnsapulces, Valsts īpašuma fonda vai Ministru kabineta kompetencē.

8.7. Padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs pēc vajadzības. Katram padomes loceklim ir tiesības pieprasīt padomes sasaukšanu, motivējot sasaukšanas vajadzību un nolūku.

8.8. Padomes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās padomes priekšsēdētājs vai tas padomes loceklis, kuram padomes priekšsēdētājs uzticējis pildīt savus pienākumus, un vēl vismaz trīs padomes locekļi.

8.9. Padomes sēdēs padomes priekšsēdētājam un padomes locekļiem katram ir viena balss.

8.10. Padome savus lēmumus pieņem ar klātesošo padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja vai tā padomes locekļa balss, kuram padomes priekšsēdētājs uzticējis pildīt savus pienākumus. Padomes sēžu protokolus paraksta visi klātesošie padomes locekļi.

9. VALDE

9.1. Sabiedrības darbību vada valde. Tā sastāv no sabiedrības prezidenta, kurš vienlaikus ir valdes priekšsēdētājs, sabiedrības viceprezidenta, kurš vienlaikus ir valdes priekšsēdētāja vietnieks, un valdes locekļiem, kuru skaitu nosaka akcionāru pilnsapulce.

9.2. Sabiedrības prezidentu ieceļ amatā un atbrīvo no amata akcionāru pilnsapulce. Akcionāru pilnsapulce apstiprina sabiedrības prezidenta izvirzītā viceprezidenta un valdes locekļu kandidātus. Sabiedrības prezidentu ieceļ amatā uz trim gadiem. Pēc šī termiņa izbeigšanās akcionāru pilnsapulce var viņu iecelt uz jaunu termiņu. Visas pārmaiņas valdes sastāvā, kā arī valdes locekļu paraksta tiesībās, ko apstiprina padome, valdei jāpaziņo Uzņēmumu reģistram.

9.3. Sabiedrības operatīvai vadīšanai valde var ievēlēt no sava vai citu personu vidus vienu vai vairākus direktorus rīkotājus.

9.4. Valde darbojas pēc akcionāru pilnsapulces apstiprināta reglamenta un pilda savas funkcijas padomes uzraudzībā.

9.5. Valde pārzina un vada visas sabiedrības lietas. Tā atbild par visu sabiedrības saimniecisko darbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību. Valde pārstāv sabiedrību un pārvalda sabiedrības mantu, kā arī rīkojas ar tās kapitālu atbilstoši likumiem, citiem normatīvajiem aktiem, šiem statūtiem, padomes un akcionāru pilnsapulces lēmumiem. Valde lemj visus jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības darbību un nav padomes, akcionāru pilnsapulces vai Ministru kabineta kompetencē.

9.6. Sabiedrības prezidentam, viceprezidentam un valdes locekļiem jāpaziņo padomei, kādos uzņēmumos vai uzņēmējsabiedrībās viņi vēl strādā, kādi uzņēmumi pieder viņiem vai viņu laulātajiem, radiniekiem vai svaiņiem, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei, kādās uzņēmējsabiedrībās viņiem vai viņu laulātajiem, radiniekiem vai svaiņiem, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei, pieder kapitāla daļas (akcijas, daļas, pajas) un kādās uzņēmējsabiedrībās viņi ir padomes, valdes vai citas pārvaldes institūcijas locekļi.

9.7. Valde kārto izdevumus sabiedrības budžeta ietvaros. To ik gadu apstiprina akcionāru pilnsapulce, kura lemj, par kādu summu valde īpašos gadījumos var pārsniegt budžeta ietvarus, turklāt valde atbild par šādu izdevumu pamatotību.

9.8. Pilnvaras, līgumus un citus dokumentus paraksta sabiedrības prezidents vai persona, kas viņu aizvieto. Bankas dokumentus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem paraksta valdes pilnvarotas personas.

9.9. Ja sabiedrības intereses ir pretrunā ar sabiedrības prezidenta, viceprezidenta vai valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei, jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētais valdes loceklis nedrīkst piedalīties, un tas atzīmējams valdes sēdes protokolā. Sabiedrības prezidents, viceprezidents un valdes locekļi, kas pārkāpj šos noteikumus, atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

9.10. Valdes sēdes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi mēnesī. Tās sasauc sabiedrības prezidents.

9.11. Valdes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās sabiedrības prezidents vai viceprezidents, kas aizvieto prezidentu, un ne mazāk kā puse no pārējiem valdes locekļiem.

9.12. Katram valdes loceklim ir viena balss. Valde pieņem lēmumus ar klātesošo valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, tad izšķirošā ir prezidenta balss, bet ja prezidents nepiedalās valdes sēdē, - viceprezidenta balss.

9.13. Valdes sēdēs bez balsstiesībām drīkst piedalīties padomes locekļi.

9.14. Valdes sēdes protokolā ir jāatzīmē, kā ir balsojis katrs valdes loceklis. Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to un ja tas tiek ierakstīts protokolā, viņš nav atbildīgs par pieņemto lēmumu.

9.15. Valdei reizi ceturksnī jāiesniedz padomei rakstveida ziņojums par savu darbību, kurā jāatspoguļo svarīgākās ieceres uzņēmējdarbībā un sabiedrības pārvaldē.

9.16. Sabiedrības prezidentam jāinformē padome par ikvienu nozīmīgu sabiedrības darba aspektu.

9.17. Padomei ir tiesības jebkurā laikā atstādināt jebkuru valdes locekli no darba valdē, ja viņš rupji pārkāpj savus darba pienākumus vai neatbilst ieņemamajam amatam vai izpildāmajam darbam. Tādā gadījumā padomei jāierosina akcionāru pilnsapulcei lemt par viņa atbrīvošanu no atbildības un amata un jauna valdes locekļa iecelšanu.

9.18. Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas. Šajā gadījumā padome lemj jautājumu par viņa atbrīvošanu no atbildības. Padomei jāierosina akcionāru pilnsapulcei izskatīt jautājumu par jauna valdes locekļa iecelšanu.

9.19. Valdes locekļiem jāpilda savi pienākumi saskaņā ar likuma prasībām, šo statūtu noteikumiem un valdes reglamentu. Ja sabiedrības prezidents, viceprezidents vai valdes locekļi rīkojas nelikumīgi vai apzināti ļaunprātīgi, pārkāpj savas pilnvaras vai neievēro likumus, šo statūtu noteikumus, padomes vai akcionāru pilnsapulces lēmumus, viņi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem valsts, sabiedrības un tās kreditoru priekšā pilnā apmērā ar visu savu īpašumu.

9.20. Valde mēneša laikā no sabiedrības reģistrēšanas brīža izstrādā valdes reglamentu, kuru apstiprina akcionāru pilnsapulce.

10. SABIEDRĪBAS PREZIDENTS

10.1. Sabiedrības prezidentu ieceļ amatā akcionāru pilnsapulce. Prezidents vada valdi un organizē sabiedrības saimniecisko un operatīvo vadību:

- iesniedz pilnsapulcei apstiprināšanai viceprezidenta un valdes locekļu kandidatūras;

- iesniedz valdei apstiprināšanai sabiedrības struktūru;

- patstāvīgi izlemj visus viņa pārziņā nodotos ar sabiedrības darbību saistītos jautājumus;

- pārstāv sabiedrības intereses valsts un pašvaldību iestādēs, visos uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās;

- rīkojas ar sabiedrības mantu un naudas līdzekļiem un atbild par tiem;

- slēdz līgumus par viņa pārziņā esošiem jautājumiem;

- pilnvaro citus sabiedrības darbiniekus;

- atver bankās norēķinu kontus un citus kontus;

- izdod pavēles un dod norādījumus, kas obligāti visiem sabiedrības darbiniekiem, turklāt norādījumi var būt arī mutiski;

- atbild par to, lai tiktu izpildīti uzņēmēja pienākumi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ugunsdrošības, eksplozijdrošības, darba, veselības un vides aizsardzības jomā;

- pieņem darbā un atbrīvo no darba sabiedrības darbiniekus vai deleģē šīs funkcijas;

- nosaka darba samaksas un materiālās stimulēšanas sistēmu, kuru apstiprina valde;

- nosaka struktūrvienību vadītāju kompetenci;

- veic citas valdes reglamentā paredzētās darbības.

10.2. Sabiedrības prezidenta pienākumus viņa ilgstošas prombūtnes laikā (slimība, atvaļinājums, komandējums) pilda sabiedrības viceprezidents. Pārējā laikā viceprezidents pilda valdes locekļa funkcijas.

11. SABIEDRĪBAS UZŅĒMĒJDARBĪBA

11.1. Sabiedrība īsteno uzņēmējdarbību elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas un apgādes jomā, veidojot un izmantojot kapitālus (fondus) atbilstoši šajos statūtos noteiktajiem mērķiem un darbības virzieniem. Sabiedrība patstāvīgi nosaka ražošanas apjomu un struktūru, veic tās plānošanu un organizēšanu, kā arī realizē produkciju.

11.2. Sabiedrība izpilda normatīvajos aktos noteiktās prasības darba aizsardzības, veselības aizsardzības, vides aizsardzības un cilvēku drošības jomā avāriju un dabas katastrofu gadījumos, kā arī citās jomās, ko nosaka likums "Par uzņēmējdarbību" un citi normatīvie akti.

11.3. Darba attiecības sabiedrībā regulē darba likumdošanas akti. Sabiedrībā nevar strādāt personas, kas ir tuvi radinieki vai laulātā radinieki, ja viņi darbā pakļauti viens otram vai tieši kontrolē viens otru.

11.4. Sabiedrībā strādājošo darbinieku interešu aizsardzībai un sociālo vajadzību nodrošināšanai likumā "Par darba koplīgumiem" noteiktajā kārtībā tiek slēgts darba koplīgums.

11.5. Sabiedrības darbinieki ir personīgi atbildīgi par viņiem uzlikto pienākumu izpildi.

11.6. Sabiedrības darbinieku darba samaksas un materiālās stimulēšanas noteikumus apstiprina valde.

11.7. Sabiedrības kreditēšanas jautājumus nosaka valdes reglaments.

11.8. Sabiedrība maksā nodokļus saskaņā ar likumdošanas aktiem.

12. GADA PĀRSKATA SASTĀDĪŠANA

12.1. Sabiedrība organizē grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda, iesniedz un publicē gada pārskatu saskaņā ar likumiem "Par grāmatvedību" un "Par uzņēmumu gada pārskatiem".

12.2. Sabiedrības grāmatvedībai ir uzskatāmi jāatspoguļo visi sabiedrības saimnieciskie darījumi un īpašuma stāvoklis. Grāmatvedība jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par sabiedrības finansiālo stāvokli, tās saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

12.3. Grāmatvedībai ir jānodrošina sabiedrības ieņēmumu un izdevumu pārskata norobežošana pa pārskata periodiem.

12.4. Sabiedrības dokumenti ir jākārto valsts valodā. Ja saimnieciskajos darījumos piedalās ārvalstu juridiskā vai fiziskā persona, pusēm vienojoties, var lietot arī citu šai personai un revidentiem pieņemamu valodu. Grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.

12.5. Sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu.

12.6. Par katru pārskata gadu sabiedrībai ir jāsastāda gada pārskats, kas kā vienots kopums sastāv no bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina.

12.7. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, tās finansiālo stāvokli un par gada ienākumiem un izdevumiem. Sabiedrības gada pārskatu paraksta prezidents.

12.8. Ziņojumā, kas iesniedzams un publicējams kopā ar gada pārskatu, jādod arī pārskats par rezerves un citu kapitālu (fondu) izlietojumu pārskata gadā, jānorāda padomes un valdes locekļu vārds, uzvārds un ieņemamais amats, kā arī ziņas, ar kādiem citiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām šīm personām ir darba attiecības, kādi uzņēmumi tām pieder un kādās uzņēmējsabiedrībās tām pieder kapitāla daļas vai kādās uzņēmējsabiedrībās tās ir padomes vai valdes locekļi. Šīs ziņas jāsniedz arī par tām personām, kuras pārskata gadā no šiem amatiem aizgājušas.

12.9. Ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pārskata gada beigām valde iesniedz zvērinātiem revidentiem pārbaudīšanai sabiedrības gada pārskatu.

12.10. Gada pārskata pārbaudei jāaptver arī sabiedrības pārbaude, lai noskaidrotu, vai uzskaite sabiedrībā atbilst grāmatvedības pamatnoteikumiem.

12.11. Ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām sabiedrībai jānosūta pēc sabiedrības atrašanās vietas valsts finansu inspekcijas iestādei, Valsts statistikas komitejas iestādei un Valsts īpašumu fondam pārbaudīta un apstiprināta gada pārskata noraksts, ziņojums un zvērinātu revidentu atzinums.

12.12. Padomes apstiprinātais gada pārskats un ziņojums divu nedēļu laikā pēc apstiprināšanas jāpublicē likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

13. SABIEDRĪBAS DARBĪBAS UZRAUDZĪBA UN REVĪZIJA

13.1. Sabiedrības darbību kontrolē pieaicināti zvērināti revidenti, pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķos jautājumos, kā arī pilnvarotas valsts institūcijas.

13.2. Akcionāru pilnsapulce ik gadu ievēl zvērinātus revidentus. Zvērināti revidenti pārbauda kārtējā gada darbību un darbojas līdz nākamajai kārtējai akcionāru pilnsapulcei.

13.3. Par zvērinātiem revidentiem var ievēlēt tikai tādas personas, kuras ieguvušas zvērināta revidenta tiesības saskaņā ar likumu "Par zvērinātiem revidentiem".

13.4. Par zvērinātiem revidentiem var ievēlēt tikai tādas personas, kam ar sabiedrību nav nekādu saimniecisku sakaru un kas nestrādā sabiedrībā vai uzņēmējsabiedrībās, kuru dalībniece ir sabiedrība, un nav sabiedrības vai uzņēmējsabiedrību, kuru dalībniece ir sabiedrība, padomes vai valdes locekļi. Bijušos padomes un valdes locekļus trīs gadu laikā pēc izstāšanās no valdes vai padomes nedrīkst iecelt par zvērinātiem revidentiem.

13.5. Sabiedrības valdei ir jāiesniedz zvērinātiem revidentiem pārbaudei gada pārskats un ziņojums tūlīt pēc to sastādīšanas.

13.6. Zvērinātiem revidentiem jādod iespēja pārbaudīt visus grāmatvedības reģistrus, ierakstus un attaisnojuma dokumentus, kā arī līdzekļu apmēru un parādus, īpaši kasi, kā arī vērtspapīru krājumus un produkcijas atlikumu.

13.7. Zvērināti revidenti drīkst pieprasīt no sabiedrības darbiniekiem visas ziņas un paskaidrojumus, kas vajadzīgi rūpīgai pārbaudei. Ja tas nepieciešams, šādu informāciju viņi var pieprasīt arī pirms gada pārskata saņemšanas.

13.8. Par izdarīto revīziju zvērināti revidenti sastāda rakstveida atzinumu, kurā viņi norāda, vai gada pārskats un ziņojums, kā arī sabiedrības grāmatvedība atbilst likuma prasībām, vai bilance sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par sabiedrības līdzekļiem, saistībām un finansiālo stāvokli pārskata gada beigās, kā arī par ienākumiem un izdevumiem pārskata gadā un vai valde sniegusi visas nepieciešamās ziņas, dokumentus un paskaidrojumus gada pārskata pārbaudīšanai.

13.9. Zvērināti revidenti veic savu darbību atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

13.10. Zvērināts revidents ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies valstij, sabiedrībai un trešajām personām, ja viņš apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījis viņam uzliktos pienākumus.

13.11. Padome un valde var izveidot pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķu jautājumu noskaidrošanai vai kontrolēšanai un noteikt šo komisiju locekļu darba samaksu. Šādas komisijas darbojas attiecīgi padomes vai valdes vadībā.

14. SABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA UN LIKVIDĀCIJA

14.1. Sabiedrību var privatizēt, sadalīt, apvienot ar citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai citādi reorganizēt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu likumos "Par uzņēmējdarbību" un "Par akciju sabiedrībām" un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

14.2. Sabiedrība izbeidz darbību pēc Ministru kabineta rīkojuma vai tiesas nolēmuma saskaņā ar likumiem "Par uzņēmējdarbību" un "Par akciju sabiedrībām" un citiem normatīvajiem aktiem.

14.3. Ja sabiedrības darbību izbeidz ar likvidāciju, Ministru kabinets ieceļ sabiedrības likvidatorus.

14.4. Likvidatoriem jāapmierina kreditoru prasības un citas pretenzijas likumā "Par uzņēmējdarbību" un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un secībā.

14.5. Sabiedrība izbeidz savu darbību ar brīdi, kad tā tiek izslēgta no Uzņēmumu reģistra.