Veselības ministrija: Par Bauskas slimnīcas turpmākas attīstības iespējām

30.septembrī Veselības ministrijā turpinājās speciālistu diskusijas par Bauskas slimnīcas tālākās attīstības iespējām. Diskusijā piedalījās veselības ministre Baiba Rozentāle, Bauskas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Zeltiņš, valsts galvenais speciālists veselības aprūpes vadībā Aleksandrs Jevtušoks, galvenais speciālists ķirurģijā Jānis Gardovskis, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Renāte Pupele, kā arī Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka. Veselības ministre uzsvēra: “Es uzticos mūsu valsts galvenajiem speciālistiem, kuri ir kolēģu atzīti un lieliski sevi pierādījuši savās specialitātēs, tādēļ aicinu viņus paust savu profesionāļa redzējumu par nozares attīstību arī tajās situācijās, kurās nav panākta pilnīga izpratne. Visus nozares attīstībai būtiskos lēmumus es pieņemu, ieklausoties tieši profesionāļu viedoklī.”

Tikšanās laikā pieredzējušais veselības aprūpes vadības speciālists Aleksandrs Jevtušoks norādīja, ka slimnīcu reforma bija jāveic jau sen, tādēļ ir apsveicami, ka šobrīd Ministru kabineta noteikumos skaidri norādīts slimnīcu sadalījums līmeņos. Katrai slimnīcai noteikts savs statuss un sniedzamās aprūpes klāsts. Arī finansējuma sadalījums notiek solidāri, izejot no katras slimnīcas statusa. Lai izslēgtu nevajadzīgu konkurenci, bet nodrošinātu labāku aprūpi pacientiem, lokālajām un aprūpes slimnīcām jāsadarbojas un jākoncentrējas uz reģionālo slimnīcu. Primārajām ir jābūt pacienta interesēm un aprūpes kvalitātei, nevis vēlmei nodrošināt neatliekamās palīdzības slimnīcas statusu par jebkādu cenu.

Profesors Viesturs Boka uzsvēra, ka katru gadu liels skaits Bauskas pacientu izvēlas saņemt ārstēšanu arī abās Rīgas klīniskajās universitātes slimnīcās, ne tikai Bauskā. Arī neatliekamās palīdzības nodrošināšanas jautājums ir atrisināts, jo jau neatliekamās palīdzības mašīnā pacientam tiek sniegta palīdzība un sākta stāvokļa stabilizēšana. Ņemot vērā, ka ar līdzīgu statusu un palīdzības līmeni kā Bauskā valstī ir vismaz septiņas slimnīcas, nav izprotams, kādēļ tieši Bauska izveidojusies par šādu īpaši aktuālo jeb karsto punktu. Slimnīca turpina strādāt, tai ir piedāvātas dažādas attīstības un papildu līdzekļu piesaistīšanas iespējas, ne tikai diennakts neatliekamā palīdzība. Profesors Jānis Gardovskis kā galvenais speciālists ķirurģijā atkārtoti uzsvēra, ka pacientu interesēs ir saņemt kvalitatīvu ārstēšanu, ko var nodrošināt, ja ārstam ir regulāras iespējas intensīvi praktizēt. “Vienkāršākajos gadījumos, protams, kvalitatīvi var sniegt palīdzību visās slimnīcās, bet šajos apstākļos to valsts nevar atļauties apmaksāt. Lielās slimnīcas šobrīd ar sniedzamās palīdzības apjomu tiek galā. Iedzīvotāji visvairāk ir satraukušies tieši par palīdzību traumu gadījumos, bet to pilnībā var nodrošināt diennakts traumpunkts ar dažām stāvokļa stabilizācijas gultām.”

Beidzot diskusiju, speciālisti nolēma vēlreiz lūgt Bauskas novada pašvaldību precizēt, kādu finansējumu tā ir gatava piešķirt slimnīcai. Ja pašvaldības būtu gatavas 2009. un 2010.gadā pilnībā finansēt ķirurģisko neatliekamo palīdzību, valsts izskatīs iespēju nodrošināt Bauskā dzemdību palīdzību, jo bez ķirurģiskā bloka tas nav iespējams no kvalitātes un drošības viedokļa pacientēm.