Ministru kabineta noteikumi Nr.1102

Rīgā 2009.gada 29.septembrī (prot. Nr.63 8.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumos Nr.956 “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu”

Izdoti saskaņā ar Muzeju likuma 13.panta desmito daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumos Nr.956 “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu” (Latvijas Vēstnesis, 2006, 191.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 19.punktu šādā redakcijā:

“19. Nacionālā krājuma priekšmetus muzejā glabā vienkopus vai decentralizēti. Muzejs Nacionālā krājuma priekšmetus saskaņā ar līgumu var nodot glabāšanai citai institūcijai. Attiecīgā institūcija nodrošina muzeja priekšmetu glabāšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām.”

2. Svītrot 29.punkta ievaddaļā vārdus “vai valdījumā”.

3. Svītrot 30.punkta pirmajā teikumā vārdus “vai valdījumā”.

4. Izteikt 37.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Nacionālā krājuma uzskaite ietver muzeja priekšmeta iegūšanas dokumentus (līgumu vai līgumu un aktu kā līguma neatņemamu sastāvdaļu vai tikai aktu, ja speciālajos normatīvajos aktos paredzēts, ka līgums netiek slēgts) (turpmāk – priekšmeta iegūšanas dokumenti), pamatinformācijas par muzeja priekšmetu reģistrēšanu pamatkrājuma inventāra grāmatā, muzeja priekšmetu klasifikāciju, uzskaites kartotēku vai datubāzu un glabāšanas sistēmas (topogrāfijas) izveidošanu.”

5. Svītrot 41.punktu.

6. Svītrot 42.punkta ievaddaļā vārdus “šādi līgumi un akti”.

7. Izteikt 42.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“42.1. akts par priekšmeta pieņemšanu, lai noteiktu tā atbilstību muzeja pamatkrājuma papildināšanas nosacījumiem;”.

8. Papildināt noteikumus ar 42.1.¹ apakšpunktu šādā redakcijā:

“42.1.¹ priekšmeta iegūšanas dokumenti;”.

9. Aizstāt 42.3.apakšpunktā vārdus “ja līgums netiek slēgts” ar vārdiem “ja speciālajos normatīvajos aktos paredzēts, ka līgums netiek slēgts”.

10. Aizstāt 43.punktā vārdus “uz laiku” ar vārdiem “valdījumā uz laiku”.

11. Papildināt noteikumus ar 44.¹ punktu šādā redakcijā:

“44.¹ Ja Nacionālajam krājumam dāvina priekšmetu, par kura nodošanu objektīvu iemeslu dēļ līgumā par priekšmeta pieņemšanu muzeja īpašumā nav iespējams iegūt priekšmeta īpašnieka parakstu, priekšmeta pieņemšanu apliecina muzeja direktora apstiprināts muzeja krājuma komisijas sēdes protokola izraksts.”

12. Svītrot 45.punkta trešo teikumu.

13. Izteikt 47. un 48.punktu šādā redakcijā:

“47. Katru priekšmeta iegūšanas dokumentu un uzskaites dokumentācijas veidu reģistrē atsevišķā reģistrācijas žurnālā.

48. Pamatojoties uz priekšmeta iegūšanas dokumentiem, muzeja priekšmetu ieraksta inventāra grāmatā. Muzeja priekšmeta ieraksta kārtas numurs inventāra grāmatā ir attiecīgā priekšmeta inventāra numurs, kas ierakstāms arī priekšmeta iegūšanas dokumentos. Priekšmetu ieraksta inventāra grāmatā ne vēlāk kā mēnesi pēc tā pieņemšanas muzeja īpašumā. Pieņemot muzeja īpašumā liela apjoma priekšmetu grupu (vismaz 100 vienību), priekšmetus ieraksta inventāra grāmatā gada laikā. Ja jaunieguvumu apjoms pārsniedz 1000 vienību, bet ir mazāks par 5000 vienībām, tos ieraksta inventāra grāmatā triju gadu laikā. Ja jaunieguvumu apjoms pārsniedz 5000 vienību, bet ir mazāks par 10 000 vienībām, tos ieraksta inventāra grāmatā piecu gadu laikā.”

14. Aizstāt 53.punktā vārdus “līgumos, aktos” ar vārdiem “priekšmeta iegūšanas dokumentos”.

15. Papildināt noteikumus ar 56.¹ punktu šādā redakcijā:

“56.¹ Muzeja krājumu vai tā atsevišķu daļu (kolekciju) esību pārbauda katru gadu. Pilnu krājuma esības pārbaudi muzejs nodrošina:

56.¹ 1. reizi piecos gados, ja muzeja krājums nepārsniedz 10 000 vienību;

56.¹ 2. reizi septiņos gados, ja muzeja krājums nepārsniedz 30 000 vienību;

56.¹ 3. reizi 10 gados, ja muzeja krājums nepārsniedz 50 000 vienību;

56.¹ 4. reizi 20 gados, ja muzeja krājums ir lielāks par 50 000 vienībām, bet nepārsniedz 200 000 vienību. Ja krājuma apjoms pārsniedz 200 000 vienību, esības pārbaudi veic ne mazāk kā 15 000 vienībām gadā.”

16. Papildināt 81.punktu aiz vārda “jomā” ar vārdiem “kā arī valsts reprezentācijai”.

17. Svītrot 89.punkta ievaddaļā vārdus “apmeklētājiem un pētniekiem”.

18. Papildināt 89.2.apakšpunktu aiz vārda “institūcijām” ar vārdiem “izņemot gadījumus, kas saistīti ar valsts reprezentāciju”.

19. Izteikt 90.punktu šādā redakcijā:

“90. Nacionālā krājuma priekšmetu var uz laiku izdot (deponēt) citam muzejam vai personai, ja deponēšanas mērķi atbilst šo noteikumu 81.punktā minētajiem nosacījumiem un muzejs vai persona apliecina, ka tiks nodrošināta Nacionālā krājuma priekšmetu drošība un saglabātība. Deponētos Nacionālā krājuma priekšmetus deponējuma ņēmējs apdrošina, izņemot gadījumus, ja deponējuma ņēmējs ir akreditēts muzejs, valsts un pašvaldības zinātnes, kultūras vai izglītības institūcija vai deponējuma termiņš nepārsniedz vienu kalendāra nedēļu un krājuma komisija atzīst, ka tiek deponēts tipveida priekšmets.”

20. Papildināt noteikumus ar 90.¹ punktu šādā redakcijā:

“90.¹ Apdrošināmo Nacionālā krājuma priekšmetu vērtību naudas izteiksmē nosaka saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu.”

21. Papildināt noteikumus ar 93.punktu šādā redakcijā:

“93. Ja deponējuma laiks pārsniedz gadu, muzejs ne retāk kā reizi gadā pārbauda deponēto Nacionālā krājuma priekšmetu esību un glabāšanas apstākļus. Izdevumus, kas nepieciešami pārbaudēm Latvijā, sedz deponējuma ņēmējs. Pārbaužu veikšanai ārzemēs muzejs deponējuma līgumā nosaka deponējuma ņēmēja pienākumu rakstiski apliecināt deponēto Nacionālā krājuma priekšmetu esību un saglabātību.”

22. Papildināt noteikumus ar 6.pielikumu šādā redakcijā:

“6.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.956

Vadlīnijas Nacionālā krājuma priekšmetu vērtības noteikšanai naudas izteiksmē

1. Nacionālā krājuma priekšmetu vērtību naudas izteiksmē, kuriem ir iespējams konstatēt tirgus cenu (piemēram, antikvariātos, izsolēs), nosaka pēc to tirgus cenas.

2. Nacionālā krājuma priekšmetu (izņemot dabas objektu) vērtību naudas izteiksmē (V), kuriem nav iespējams konstatēt tirgus cenu (izņemot dabas objektus), nosaka pēc priekšmeta lietošanas jeb utilitārās vērtības un priekšmeta kultūrvēsturiskās vērtības:

2.1. priekšmeta lietošanas jeb utilitāro vērtību (U) naudas izteiksmē nosaka, salīdzinot priekšmetu ar analogu mūsdienās veidotu priekšmetu bez kultūrvēsturiskas vērtības;

2.2. priekšmeta (izņemot dabas objektu) kultūrvēsturisko vērtību nosaka atbilstoši šādiem parametriem:

2.2.1. vēsturiskā vērtība (P1) – muzeja priekšmeta saistība ar vēsturiskiem procesiem un notikumiem;

2.2.2. memoriālā vērtība (P2) – muzeja priekšmeta saistība ar izcilu personību vai īpašu vēsturisku notikumu;

2.2.3. autentiskā vērtība (P3) – muzeja priekšmeta novērtējums pēc tā izplatības;

2.2.4. senuma vērtība (P4) – muzeja priekšmeta novērtējums pēc tā rašanās laika;

2.2.5. materiāla vērtība (P5) – muzeja priekšmeta novērtējums pēc materiāla, no kā tas veidots;

2.3. priekšmetu novērtē pēc šo noteikumu 2.2.apakšpunktā minētajiem parametriem, nosakot tam atbilstošo koeficientu (K) no 1 līdz 5 (1.tabula);

2.4. priekšmeta vērtību naudas izteiksmē aprēķina, izmantojot šādu formulu:

V= U x (K P1 + K P2 + K P3 + K P4 + K P5), kur

V – vērtība naudas izteiksmē;

U – utilitārā vērtība;

P1, P2, P3, P4, P5 – parametri;

K – koeficients.

1.tabula

Nacionālā krājuma priekšmetu kultūrvēsturiskās vērtības parametri un koeficienti

3. Dabas objektu vērtību naudas izteiksmē (V), kuriem nav iespējams konstatēt tirgus cenu, nosaka pēc dabas objektu sākotnējās vērtības un dabaszinātniskās un kultūrvēsturiskās vērtības:

3.1. dabas objekta sākotnējo vērtību (S) nosaka, ņemot vērā tā sastopamību dabā, nepieciešamo kvalifikāciju un darba ieguldījumu dabas objekta apstrādei;

3.2. dabas objekta dabaszinātnisko un kultūrvēsturisko vērtību nosaka atbilstoši šādiem parametriem:

3.2.1. zinātniskā vērtība (P1) – par dabas objektu pieejamā zinātniskā informācija;

3.2.2. aizvietojamība (P2) – iespēja iegūt līdzvērtīgu dabas objektu;

3.2.3. kvalitāte (P3) – dabas objekta apstrādes līmenis, konservācijas vai restaurācijas nepieciešamība;

3.2.4. vēsturiskā un memoriālā vērtība (P4) – dabas objekta saistība ar vēsturiskiem procesiem vai notikumiem un izcilu personību;

3.2.5. aizsargājamie objekti (P5) – starptautiskajos un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktā dabas objekta aizsardzības pakāpe;

3.3. dabas objektu novērtē atbilstoši šā pielikuma 3.2.apakšpunktā minētajiem parametriem, nosakot tam atbilstošo koeficientu (K) no 1 līdz 7 (2.tabula);

3.4. dabas objekta vērtību naudas izteiksmē aprēķina, izmantojot šādu formulu:

V= S x (K P1 + K P2 + K P3 + K P4 + K P5), kur

V – vērtība naudas izteiksmē;

S – sākotnējā vērtība;

P1, P2, P3, P4, P5 – parametri;

K – koeficients.

2.tabula

Dabas objektu dabaszinātniskās un kultūrvēsturiskās vērtības parametri un koeficienti

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Kultūras ministra vietā – tieslietu ministrs M.Segliņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 3.oktobri.