I. Vispārīgie jautājumi

1. Veselības ekonomikas centrs (turpmāk – centrs) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

2. Centra mērķis ir nodrošināt racionālu un maksimāli efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī īstenot valsts politiku e-veselības ieviešanā, veselības un sabiedrības veselības datu iegūšanā un analīzē.

II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības

3. Centram ir šādas funkcijas:

3.1. izstrādāt uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus priekšlikumus veselības aprūpes un sabiedrības veselības politikas veidošanai un sniegt priekšlikumus par tās prioritātēm;

3.2. izstrādāt priekšlikumus un finanšu aprēķinus jaunu no valsts budžeta apmaksājamu veselības aprūpes pakalpojumu ieviešanai;

3.3. pamatojoties uz veselības ekonomikas principiem, izstrādāt priekšlikumus par veselības aprūpei piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu;

3.4. izstrādāt veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeļus un noteikt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumu veidus;

3.5. veidot uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu, izmaksu efektīvu konkrētu pacientu grupu ārstniecības procesu aprakstus. Aprakstos norāda ārstēšanas rezultāta sasniegšanai nepieciešamās darbības, ārstniecībā izmantojamās zāles, medicīniskās ierīces un medicīniskās tehnoloģijas;

3.6. novērtēt ārstniecībā lietojamo zāļu, medicīnisko ierīču un medicīnisko tehnoloģiju izmaksu efektivitāti;

3.7. veidot un uzturēt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo ārstniecībā lietojamo zāļu un medicīnisko ierīču sarakstus;

3.8. apstiprināt ārstniecībā izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas, veidot un uzturēt apstiprināto medicīnisko tehnoloģiju uzskaites un no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo medicīnisko tehnoloģiju datubāzi;

3.9. iegūt, apkopot, apstrādāt un analizēt sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistikas informāciju;

3.10. veikt sabiedrības veselības monitoringu;

3.11. veikt Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra nacionālā koordinācijas punkta un nacionālā references centra funkcijas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Regulai Nr.1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru;

3.12. nodrošināt agrīno brīdināšanas sistēmu par jaunām psihoaktīvām vielām atbilstoši Padomes 2005.gada 10.maija lēmumam 2005/387/TI par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām;

3.13. īstenot e-veselības politiku;

3.14. veikt Eiropas Savienības fondu sadarbības iestādes funkcijas;

3.15. nodrošināt Iedzīvotāju genoma valsts reģistra darbību;

3.16. sagatavot izstrādājamo klīnisko vadlīniju sarakstu, izvērtēt klīniskās vadlīnijas un nodrošināt to ieviešanas metodisko vadību;

3.17. izstrādāt racionālas farmakoterapijas vadlīnijas;

3.18. sadarboties ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu jautājumos, kas attiecas uz centra darbību.

4. Lai izpildītu noteiktās funkcijas, centram ir šādi uzdevumi:

4.1. atbilstoši kompetencei piedalīties normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu sagatavošanā un izvērtēšanā;

4.2. piedalīties veselības ekonomikas attīstības projektu izstrādē;

4.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādāt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un samaksas nosacījumus, ņemot vērā klīniskās vadlīnijas, veselības ekonomikas zinātniskos pētījumus un pierādījumus par medicīnisko tehnoloģiju izmaksu efektivitāti;

4.4. aprēķināt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo ārstniecībā izmantojamo (tajā skaitā kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto) zāļu un medicīnisko ierīču cenas;

4.5. papildināt un uzturēt Veselības aprūpes statistikas valsts programmas datubāzi;

4.6. papildināt un uzturēt Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi un stacionāro gultu fonda datubāzi;

4.7. veidot un uzturēt klīnisko vadlīniju datubāzi;

4.8. veidot un uzturēt ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistru;

4.9. veidot un uzturēt garīgās veselības, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu, alkohola un tabakas valsts starpnozaru informācijas un monitoringa sistēmu;

4.10. papildināt un uzturēt Datu prezentācijas sistēmu;

4.11. papildināt un uzturēt jaundzimušo reģistru;

4.12. nodrošināt fizisko personu datu aizsardzības un datu apstrādes sistēmu drošības prasības fizisko personu datu apstrādē;

4.13. izmantojot dažādus informācijas avotus, iegūt, apkopot, apstrādāt un analizēt datus par iedzīvotāju veselības stāvokli, veselības riska faktoriem, sabiedrības veselības problēmām, atkarības slimībām un garīgo veselību;

4.14. organizēt, koordinēt un veikt pētījumus veselības ekonomikas, veselības aprūpes finansēšanas un pakalpojumu samaksas jomā;

4.15. analizēt veselības ekonomikas zinātniskos pētījumus par zāļu, medicīnisko ierīču un medicīnisko tehnoloģiju terapeitisko un izmaksu efektivitāti un izvērtēt to ieviešanas iespējas veselības aprūpē;

4.16. organizēt, koordinēt un veikt pētījumus sabiedrības veselības jomā;

4.17. veidot, papildināt un uzturēt e-veselības informācijas sistēmu un
e-pakalpojumus veselības nozarē, organizēt un koordinēt datu apmaiņu starp veselības nozares valsts informācijas sistēmām;

4.18. veikt zāļu iegādes kompensācijas sistēmā un no valsts budžeta līdzekļiem zāļu iegādei ārstniecībā izlietotā finansējuma analīzi pa zāļu grupām, nosaukumiem, zāļu vispārīgajiem nosaukumiem, diagnožu grupām;

4.19. sniegt priekšlikumus par valsts budžeta apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešamā finansējuma racionālu izmantošanu;

4.20. organizēt veselības aprūpē strādājošām personām vispārējo informācijas tehnoloģiju prasmju apgūšanu, lai īstenotu e-veselības kvalitatīvu ieviešanu veselības aprūpes sistēmā;

4.21. apkopot un izvērtēt valsts institūciju, nozares profesionālo organizāciju, ārstniecības iestāžu speciālistu ieteikumus par medicīnisko tehnoloģiju ieviešanu un veselības aprūpes pakalpojumu attīstību;

4.22. piedalīties starptautiskos sadarbības projektos un citos starptautiskos pasākumos;

4.23. informēt nozares speciālistus par aktualitātēm veselības ekonomikas jautājumos;

4.24. sadarboties, organizēt tikšanās un informācijas apmaiņu ar veselības aprūpes speciālistiem, pacientu un profesionālajām organizācijām savas kompetences jautājumos;

4.25. veikt citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

5. Centram atbilstoši kompetencei ir šādas tiesības:

5.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no fiziskām un juridiskām personām funkciju izpildei nepieciešamo informāciju;

5.2. pieprasīt un saņemt no veselības nozares institūcijām informāciju, kas nepieciešama veselības aprūpes pakalpojumu struktūras un izmaksu novērtēšanai un aprēķināšanai;

5.3. iekasēt maksu par centra sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

5.4. pieaicināt ekspertus, kā arī veidot darba grupas centra funkciju un uzdevumu izpildei;

5.5. iesaistīties Eiropas Savienības institūciju un starptautisko organizāciju programmās un projektos;

5.6. atbilstoši darbības jomai rīkot konferences, seminārus, kursus, mācības un citus izglītojošus un informatīvus pasākumus.

III. Centra struktūra

6. Centru vada centra direktors. Centra direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs.

7. Centra direktors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.

8. Centra direktors centra reglamentā nosaka iestādes iekšējo organizatorisko struktūru.

IV. Centra finanšu līdzekļi un manta

9. Centra finanšu līdzekļus veido:

9.1. valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem;

9.2. pašu ieņēmumi par centra sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

9.3. ārvalstu finansiālā palīdzība;

9.4. citi pašu ieņēmumi (projektos un programmās piesaistītais fizisku un juridisku personu finansējums un ziedojumi).

V. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana

10. Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra direktors. Centra direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

11. Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Veselības ministrijā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centrā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā.

12. Centrs ne retāk kā reizi gadā sniedz veselības ministram pārskatu par centra funkciju izpildi un centram piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

VI. Noslēguma jautājums

13. Atzīt par spēku zaudējušiem:

13.1. Ministru kabineta 2004.gada 7.decembra noteikumus Nr.1007 “Zāļu cenu valsts aģentūras nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 196.nr.; 2005, 172.nr.);

13.2. Ministru kabineta 2005.gada 1.februāra noteikumus Nr.82 “Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 20.nr.; 2006, 29., 64.nr.; 2007, 205.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Veselības ministre B.Rozentāle