Mums visiem ir daudz iespēju gan pašu zemē, gan ārzemēs              &n

Erlinda Basilio (Erlinda Basilio),

Filipīnu Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vispirms, vēstnieces kundze, vai šie valsts svētki šogad atšķiras no citiem gadiem?

— Jā, šī gada svinības iezīmē mūsu valstiskuma otrā gadsimta sākumu. Mēs šo nozīmīgo notikumu gribam atzīmēt , atjaunojot uzticību saviem ideāliem, visu to drosmīgo vīru un sieviešu ideāliem, kas ziedoja pat savu dzīvību, lai mēs varētu būt brīvi. Šajās dienās visiem filipīniešiem un Filipīnu draugiem ir daudz iespēju gan mājās, mūsu pašu zemē, gan ārzemēs dot savu ieguldījumu mūsu nacionālo mērķu īstenošanai. Mēs ceram šajās dienās uzsākt jaunus ceļus un pārveidot mūsu tautas dzīvi daudzās jomās. Mēs arī turpinām domāt par aizvien lielāku ieguldījumu visas pasaules attīstībā. Filipīnietim, lai arī kur viņš atrastos, ir jābūt paraugam citu acīs.

Mēs vēlamies parādīt pasaulei, ka esam visjaukākie un vērtīgākie Filipīnu Republikas un filipīniešu tautas pārstāvji.

— Raugoties pragmatiskā aspektā — kā jūs raksturotu savas valsts pašreizējo politisko un ekonomisko situāciju?

— Vispirms par ekonomiku. Filipīnu valdība, orientējoties uz brīvā tirgus principiem, pašlaik risina Āzijas finansu krīzes sekas. Kaut arī Filipīnas šī krīze skārusi vismazāk. Mēs īstenojam vienkāršu, atklātu un pastāvīgu ekonomisko politiku, lai saglabātu savai makroekonomikai fundamentālu skanējumu.

Prezidenta Estradas administrācija aizstāv nabagos, aizstāv biznesu un brīvo tirgu. Tās prioritātes ir pārtikas produktu drošība un lauksaimniecības modernizācija, mājokļu celtniecība, izglītība un veselības aizsardzība. Vairāk līdzekļu tagad tiek atvēlēts lauksaimniecības sektoram, un lauku cilvēki pirmie izjūt nacionālās attīstības augļus.

Mēs nodrošinām ekonomikas pieauguma un attīstības ciešu saistību ar drošu dabas resursu izmantošanu. Mēs koncentrējam savus centienus pastāvīgas, noteiktas attīstības nodrošināšanai, mūsu jūras un piekrastes resursu saglabāšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, attīstot un nostiprinot dabas saglabāšanas projektus, īpaši mežu aizsardzības un rehabilitācijas, ūdenskrātuvju aizsardzības un zemes uzlabošanas projektus, kā arī projektus minerālo resursu izmantošanas regulēšanai.

Vienlaikus mēs turpinām nostiprināt demokrātiskās institūcijas un mehānismus konsultāciju un dialoga padziļināšanai, sniedzot draudzīgu roku visām valstīm un tautām.

Mēs dodam lielu ieguldījumu savas nacionālās drošības nostiprināšanā un attīstībā, vienlaikus sekmējot arī starptautiskos brīvības, atklātības, uzplaukuma un tiesiskuma principus. Īpaši mēs nostiprinām divpusējo drošību un padziļinām daudzpusējos drošības pasākumus ar saviem daudzpusējās sadarbības partneriem ASEAN valstu reģiona forumā.

Filipīnas nodrošinājušas kvalitatīvas attiecības ar Dienvidaustrumāzijas, Klusā okeāna piekrastes, Eiropas, Amerikas un Āfrikas valstīm un uzsākušas ar tām jaunas sadarbības formas. Mēs padziļinām draudzības un saprašanās jūtas ar visām sadraudzības valstu loceklēm.

— Šajā kontekstā mūsu laikrakstu, protams, īpaši interesē jūsu valsts oficiālais viedoklis par Latvijas un Filipīnu attiecībām.

— Es ar lielu optimismu raugos mūsu valstu attiecību nākotnē — mūsu valstu divpusējās attiecības padziļināsies un draudzības saites starp mūsu tautām kļūs vēl ciešākas. Mūsu valsts meklē jaunas sadarbības formas politikā, ekonomikā, sociālajā sfērā, kultūrā, zinātnē un tehnikā, un es esmu pārliecināta, ka šīs mūsu iniciatīvas kalpos Latvijas un Filipīnu tautu kopīgam labumam.

Līdz ar to es mūsu valsts svētku dienas priekšvakarā novēlu draudzīgajai Latvijas tautai visu to labāko, aizvien lielākus panākumus un uzplaukumu šogad un visos nākamajos gados.

Filipīnas ar 300 000 kvadrātkilometru teritoriju ir viena no lielākajām Dienvidaustrumāzijas valstīm. Filipīnas ir viena no lielākajām reģiona valstīm arī iedzīvotāju skaita ziņā (69 miljoni). Iedzīvotāju vidējais blīvums Filipīnās ir samērā liels — 225 cilvēki vidēji uz katru kvadrātkilometru (salīdzinājumam — Latvijai vidēji tikai 40 cilvēku uz katru kvadrātkilometru).

54 procenti filipīniešu dzīvo pilsētās, un urbanizācijas process kopš 90. gadu sākuma bijis vidēji 4,2 procenti gadā. Savukārt laucinieku skaits šajā laikā samazinājies ik gadu vidēji par 0,1 procentu.

Sieviešu Filipīnās ir nedaudz mazāk nekā vīriešu — vidēji 99 sievietes uz katriem 100 vīriešiem. Pēdējos desmit gados Filipīnu sievietes aktīvāk iesaistījušās valsts ekonomiskajā dzīvē — strādā gandrīz puse Filipīnu sieviešu (48,5%), un ik gadu strādājošo sieviešu īpatsvars pieaug caurmērā par 3,1 procentu. Taču lielākais skaits filipīniešu (46,5% no ekonomiski aktīvajiem valsts iedzīvotājiem) joprojām nodarbināti lauksaimniecībā, rūpniecībā pagaidām strādā tikai ap 16 procentiem filipīniešu.

Filipīnu nacionālais kopprodukts desmit gadu laikā ir gandrīz divkāršojies, pieaugot no 30 734 miljoniem ASV dolāru līdz 63 883 miljoniem ASV dolāru — uz katru iedzīvotāju pieaugums ir caurmērā no 562 uz 965 ASV dolāriem.

Izplatītākās Filīpīnu eksportpreces ir dažādi rūpniecības izstrādājumi, kas veido 39 procentus no kopējā eksporta apjoma, metāla izstrādājumi (25%) un tekstilpreces (10%). Lielākā Filipīnu eksporta partnere ir ASV ar 39 procentiem Filipīnu eksporta kopapjoma un Japāna ar 15 procentiem. Savukārt lielākā importa partnere ir Japāna ar 25 procentiem no kopējā importa apjoma, bet tālākajās vietās ir ASV ar 18 procentiem un Singapūra ar 7 procentiem.

38,3 procenti Filipīnu iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem. Sieviešu vidējais mūža ilgums ir 68, vīriešu mūžs vidēji ilgst 65 gadus.

Valsts izglītībai atvēl 2,7 procentus no Filipīnu nacionālā kopprodukta. Filipīnas ir ANO locekle kopš 1945. gada.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Filipīnām tika nodibinātas 1991. gada 17. decembrī. Kopš pērnā gada 2. jūnija Filipīnu Republikas intereses mūsu valstī pārstāv ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Erlinda Basilio, vēstnieces rezidence ir Stokholmā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"