Ministru kabineta rīkojums Nr.673

Rīgā 2009.gada 30.septembrī (prot. Nr.57 42.§)

Par Valsts civilās aizsardzības plānu

1. Apstiprināt Valsts civilās aizsardzības plānu.

2. Noteikt, ka par Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi ir atbildīgas plānā noteiktās institūcijas atbilstoši kompetencei.

3. Noteikt, ka par Valsts civilās aizsardzības plāna precizēšanu un kontroli atbildīgā institūcija ir Iekšlietu ministrija.

4. Iekšlietu ministrijai pēc Civilās aizsardzības likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktās informācijas saņemšanas izvērtēt to, un, ja nepie­ciešams, iekšlietu ministram līdz 2010.gada 15.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību akta projektu Valsts civilās aizsardzības plāna precizēšanai.

5. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2008.gada 4.septembra rīkojumu Nr.543 “Par Valsts civilās aizsardzības plānu” (Latvijas Vēstnesis, 2008, 139.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Iekšlietu ministre L.Mūrniece

(Ministru kabineta

2009.gada 30.septembra rīkojums Nr.673)

Valsts civilās aizsardzības plāna kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Valsts civilās aizsardzības plāns (turpmāk – plāns) ir attīstības plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 36.panta otrās daļas 2.punktu, ņemot vērā ministriju iesniegtos priekšlikumus. Plāns precizēts saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 4.septembra rīkojumu Nr.543 “Par Valsts civilās aizsardzības plānu”, kā arī pamatojoties uz Ministru kabineta komitejas 2009.gada 29.jūnija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.22 2.§).

Plānā paredzēta civilās aizsardzības sistēmas subjektu rīcība, nosakot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus valsts un reģionāla mēroga katastrofu, kā arī militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu civilās aizsardzības sistēmas galvenie uzdevumi ir:

1) veikt katastrofu pārvaldīšanu;

2) sniegt palīdzību katastrofās cietušajiem;

3) samazināt katastrofu radīto un iespējamo kaitējumu īpašumam un videi;

4) ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš, – atbalstīt ar resursiem Nacionālos bruņotos spēkus.

2. Piedāvātais risinājums

Plāns ir izstrādāts, lai nodrošinātu saskaņotu vadības, glābšanas dienestu un attiecīgu institūciju rīcību palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā, lai mazinātu kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi.

Plānā noteikti šādi civilās aizsardzības plānošanas un rīcības mērķi:

1) panākt civilās aizsardzības sistēmas saskaņotu rīcību iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā;

2) sniegt palīdzību iedzīvotājiem;

3) novērst vai mazināt katastrofu iespējamo apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, kaitējumu īpašumam, videi un tautsaimniecībai;

4) atbalstīt ar resursiem Nacionālos bruņotos spēkus militāra iebrukuma vai kara gadījumā;

5) noteikt juridisko personu pienākumus civilajā aizsardzībā;

6) iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus atbalsta sniegšanai civilās aizsardzības pasākumu veikšanā uz sauszemes saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumiem Nr.113 “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā”.

Lai sasniegtu noteiktos mērķus, valstī ir apzināti iespējamie apdraudējuma veidi. Atbilstoši apdraudējuma veidiem noteikta valsts institūciju, pašvaldību un glābšanas dienestu rīcība, veicot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus, kā arī noteikti pasākumu izpildes termiņi.

Reglamentēti civilās aizsardzības sistēmas vadības principi, Krīzes vadī­bas padomes iesaistīšana katastrofu pārvaldīšanā, kā arī valsts materiālo rezervju resursu izmantošana reaģēšanā.

Paredzēts, ka plāns tiks precizēts katru gadu, ja tas būs nepieciešams, ņemot vērā civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanu, valsts aizsardzības sistēmas attīstību, kā arī iespējamo draudu analīzi.

3. Nepieciešamais papildu finansējums

Lai īstenotu plāna pasākumus dabas vai tehnogēno katastrofu gadījumā, ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes iesniedz pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumiem Nr.62 “Kārtība, kādā pieprasa un izlieto Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apstiprinātos līdzekļus”. Izņēmuma kārtā jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu katastrofu vai to seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai un šo līdzekļu avotu lemj Ministru kabinets atsevišķi katrā gadījumā.

4. Plāna precizēšana

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes un ministriju iesniegtajiem datiem precizēti statistikas dati, kas iekļauti plāna informatīvās daļas otrajā sadaļā, lai raksturotu valstī iespējamos apdraudējuma veidus, kā arī sniegta informācija par gāzes regulēšanas stacijām.

Precizētas plānā objektu adreses atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, kā arī atsevišķu institūciju nosaukumi.

Plāna informatīvās daļas 3.pielikumā iekļautais saraksts ir papildināts ar reģionālas nozīmes paaugstinātas bīstamības objektiem, precizēts komersantu saraksts (plāna informatīvās daļas 14.pielikums), uz kuriem attiecas Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumi Nr.532 “Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem”.

Iekšlietu ministre L.Mūrniece