Par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja oficiālo vizīti

Latvijas Valsts prezidents un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs preses īssaietā:

 Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers: Labdien! Es apsveicu Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju ar pirmo vizīti Latvijā! Mēs augstu novērtējam, ka tieši Latvija ir viena no tām valstīm, ko Buzeka kungs apmeklē vispirms. Un, protams, mēs novērtējam arī to, ka Eiropas Parlaments ir sācis darbu jaunajā sastāvā. Mēs pārrunājām to, kādi procesi sagaida Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienību tuvākajā laikā, un skaidri redzējām, ka Eiropas Parlamenta loma tuvākajā laikā eiropiešu dzīvē pieaugs. Tuvākais uzdevums ir Eiropas Komisijas apstiprināšana. Es arī apsveicu Barrozu kungu ar apstiprināšanu amatā un izteicu vēlreiz atbalstu Latvijas kandidātam komisāra postenim Andrim Piebalgam.

Protams, mēs visi gaidām Īrijas referenduma rezultātu, kas ir šo dienu nozīmīgākais notikums, un ceram, ka tas būs pozitīvs. Es ceru, ka Lisabonas līgums stāsies spēkā un mums būs daudz darba un izaicinājumu, lai izvēlētos jaunos Eiropas līderus. Galvenie uzdevumi būs: formulēt Eiropas enerģētikas politiku, stratēģiju un drošību, kā arī Eiropas ārpolitika. Visu Eiropas institūciju savstarpējā sadarbība noteiks to, ka Eiropa kļūs gan stiprāka savās pozīcijās, gan elastīgāka, reaģējot uz pasaules izaicinājumiem.

Neskatoties uz to, ka mēs šobrīd vēlamies runāt par ekonomisko krīzi, kas ir galvenais izaicinājums, mums šobrīd ir jādomā par Eiropas nākotni un to, kādu lomu Eiropa spēlēs globālajos procesos pēckrīzes periodā un arī turpmāk. Vēlos vēlreiz teikt paldies Buzeka kungam par vizīti Latvijā un par ļoti konstruktīvo un interesanto sarunu ne tikai par procesiem Eiropā, bet arī par globālajiem procesiem. Novēlu viņam veiksmi jaunajā amatā!

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks: Prezidenta kungs, paldies par uzaicinājumu viesoties šodien Rīgas pilī un tikties ar jums! Mums bija ļoti interesanta diskusija par šābrīža problēmām un izaicinājumiem Eiropas Savienībā un par Īrijas referendumu. Man šādas diskusijas ir ļoti būtiskas, jo vēlos apmeklēt pēc iespējas vairāk dalībvalstu, kurās es vēlētos saskatīt solidaritāti, kas ir būtiskākā vērtība un parāda, ka varam paļauties uz Eiropas Savienību. Tieši šajā krīzes laikā mums vajadzētu redzēt un izjust solidaritāti, kā arī to, ka uz Eiropas Savienību var paļauties visas tās dalībvalstis, lai valstis saprot, ka šobrīd labāk ir atrasties Eiropas Savienības ietvaros, nevis ārpus tās.

Mēs arī diskutējām par tādām jau šobrīd spēkā esošām kopīgajām Eiropas Savienības politikām kā kohēzijas un lauksaimniecības politika. Es ceru, ka nākotnē mēs būsim spējīgi izstrādāt kopīgo enerģētikas politiku. Mēs ar Valsts prezidentu pārrunājām arī Eiropas Savienības starptautisko atbildību, tās attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm un citām pasaules valstīm ar augošām ekonomikām. Apspriedām arī klimata, enerģētikas un ar krīzi saistītos jautājumus. Mēs ceram uz pozitīvu rezultātu Īrijas referendumā! Tas radīs spēcīgākas Eiropas Savienības institūcijas un ciešāku Eiropas Parlamenta sadarbību ar nacionālajiem parlamentiem, kuri tiešāk varētu ietekmēt Eiropas Savienības lēmumus. Tātad Eiropas Savienībā valdīs ne tikai solidaritāte, bet arī funkciju decentralizācija, kas ir nozīmīgi eiropiešiem.

Jautājums: Buzeka kungs, kā jūsu noteiktās prioritātes savam pilnvaru termiņam varētu ietekmēt Latvijas iedzīvotāju dzīvi?

Ježijs Buzeks: Galvenā mūsu prioritāte ir enerģijas jautājumi. Mēs vēlētos saņemt enerģiju par zemākām cenām un tās piegādes drošību, kas mums ir svarīgākais. Un tas attiecas gan uz gāzes, gan elektrības piegādi. Tādēļ mums vajadzētu veidot pārrobežu savienojumus starp Eiropas Savienības valstīm, lai krīzes gadījumā varētu palīdzēt viena otrai. Tāpat mums jāsper soļi enerģijas piegādes Eiropas Savienībai diversifikācijas virzienā. Tā, vienojoties ar piegādātājiem kopīgi kā Eiropas Savienībai, mēs varētu panākt daudz labākus rezultātus nekā divpusējās sarunās starp atsevišķām valstīm. Darīt to visu kopā nozīmē kopīgu enerģētikas politiku, un tas mums nākotnē būtu jādara. Latvijas pārstāvis ir bijis enerģētikas komisārs, un Latvijai ir bijusi ļoti spēcīga ietekme uz Eiropas enerģētikas politiku pāris pēdējos gados.

Jautājums: Prezidenta kungs, šodien, uzrunājot Saeimu, Buzeka kungs uzsvēra, ka nav nekā demoralizējošāka sabiedrībā kā cilvēki, kas grib strādāt, bet kuriem nav darba. Vai politiķi Latvijā to pietiekami apzinās?

Valsts prezidents: Ja atceramies manis sasaukto valdības ārkārtas sēdi, tad tajā nodarbinātība, tātad darba vietu radīšana, tika izvirzīta par valdības prioritāti. Šobrīd ir svarīgi, ka pēc budžeta pieņemšanas šo prioritāti piepildītu ar konkrētiem uzdevumiem un procesiem, kas atrisinātu bezdarba jautājumu jau tuvākajā nākotnē. Es ceru, ka darba vietas Latvijā, sākoties nākamajam gadam, tas ir, nākamā gada pavasarī, sāks veidoties.

Valsts prezidenta preses dienesta preses īssaieta transkripts pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Ježiju Buzeku 2009.gada 1.oktobrī

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers 1.oktobrī Rīgas pilī, sirsnīgi sveicot Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Ježiju Buzeku Foto: Valda Kalniņa, A.F.I.	Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, iepazīstinot Eiropas Parlamenta priekšsēdētaju Jeržiju Buzeku ar plenārsēžu zāli Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Tiekoties ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju

 Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Ježija Buzeka personā Latvija ir ieguvusi uzticamu sabiedroto Eiropas Parlamenta vadībā, 1.oktobrī preses īssaietā Saeimā pēc tikšanās ar J.Buzeku teica Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka J.Buzeks labi pārzina Austrumeiropas un Centrāleiropas problēmas, ko apliecina viņa kā bijušā Polijas premjerministra lielais ieguldījums Polijas ceļā uz dalību ES un NATO.

 “Ar jauno Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju mums ir līdzīgi viedokļi ļoti daudzos Latvijai un Eiropas Savienībai aktuālos jautājumos,” atzina G.Daudze, paužot gandarījumu, ka šī ir viena no pirmajām J.Buzeka oficiālajām vizītēm pēc ievēlēšanas EP priekšsēdētāja amatā, kā arī pirmā oficiālā vizīte uz kādu no jaunajām ES dalībvalstīm.

EP priekšsēdētājs J.Buzeks preses brīfingā uzsvēra ES solidaritāti, tai sniedzot atbalstu grūtībās nonākušām dalībvalstīm. “Arī jūs Latvijā varat būt pārliecināti, ka Eiropas Savienība palīdzēs jebkurā grūtā brīdī,” atzīmēja J.Buzeks.

 “Vēlos dot skaidru signālu, ka esmu viens no jums un ļoti labi saprotu, kas notiek šajā Eiropas daļā. Tāpat es vēlētos arī dot signālu, ka mēs esam vienoti, mums ir vienota atbildība ceļā uz kopīgiem mērķiem,” pauda EP priekšsēdētājs.

 “Mums Eiropas Savienībā ir kopīga vēsture, bet vēl būtiskāk, ka mums Eiropas Savienībā ir arī kopīga nākotne. Tādēļ mums ir arī nepieciešamas reformas, jo nevaram paredzēt, ka kaut kas uzlabosies, ja paši nemainīsimies,” teica J.Buzeks.

Saeimas preses dienests

Tiekoties ar Latvijas ārlietu ministru

 1.oktobrī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāju Ježiju Buzeku.

Puses pārrunāja Lisabonas līguma ratifikācijas gaitu kontekstā ar gaidāmo tautas nobalsošanu Īrijā, tostarp līgumā paredzētās izmaiņas, kā arī Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidošanu. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka nepieciešams Eiropas Ārējās darbības dienesta funkciju lokā ietvert arī konsulāro funkciju veikšanu krīzes apstākļos, kas ES pilsoņiem sniegtu iespēju saņemt konsulāro palīdzību krīzes, konflikta vai katastrofas gadījumā.

Sarunā puses apmainījās viedokļiem par ES ietekmi uz globālajiem procesiem. M.Riekstiņš akcentēja, ka nepieciešams ES ārpolitikā noteikt prioritātes un lielāku uzmanību pievērst kopējas nostājas formulēšanai, risinot tādus jautājumus kā ES paplašināšanās un iesaldētie konflikti Eiropā. Tāpat Latvijas ārlietu ministrs uzstāja, ka skaidrāk jāformulē ES pozīcija par aktuālajiem jautājumiem, kā, piemēram, attiecībās ar Krievijas Federāciju.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks, uzrunājot Latvijas parlamentu Saeimā 2009.gada 1.oktobrī:

 Godātais Daudzes kungs! Latvijas parlamenta deputāti! Kolēģi! Draugi!

Pirms pāris minūtēm es tikos ar dažiem no jums, kas pārstāvējāt Latvijas parlamenta frakcijas, kā arī tikos ar parlamenta priekšsēdētāju, un mēs pārrunājām dažus jautājumus, kas ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm. Tas nozīmē – arī Latvijai.

Un ļaujiet man savā uzrunā Latvijas parlamentam uzsvērt, manuprāt, dažas nozīmīgas lietas.

Ļoti labi zinu, ka ir ēkas, kas bijušas vēsturisku valsts notikumu liecinieces. Šis iespaidīgais nams ir piedzīvojis... tātad šī ēka, kurā es atrodos jau kādu stundu, ir piedzīvojusi 20.gadsimta traģēdiju. Starpkaru posmā tajā atradās demokrātiskas valsts parlaments. Otrā pasaules kara laikā tajā bija izvietota SS organizācijas augstākā pārvalde, savukārt drūmajos komunisma laikos – Latvijas PSR Augstākā padome. Tagad te atkal darbojas demokrātiskas valsts parlaments.

Mēs visi esam nogājuši garu ceļu kopš 1990.gada.

Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kuru apmeklēju oficiālā vizītē kā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs. Mana vizīte Baltijas valstīs apliecina Eiropas Savienības solidaritāti ar tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras pasaules ekonomikas krīze ir skārusi vissmagāk, jo daudzus no mums ekonomikas krīze ir skārusi atšķirīgi.

Godātie kolēģi! Es vēlos pateikt dažus vārdus par ekonomikas stāvokli pasaulē, par jautājumiem, kas saistīti ar enerģētiku un energodrošību, kā arī par jauno līgumu, kurš, cerams, piektdien Īrijas referendumā tiks ratificēts.

Tātad pāris jautājumu – ekonomika, enerģētika un jaunais līgums.

Pagājušajā nedēļā G-20 sanāksmē Pitsburgā Eiropa uzņēmās līderes pienākumu un piedāvāja risinājumus, kas ļautu saglabāt ekonomikas izaugsmi un vienlaikus nosargāt mūsu ekonomisko modeli. Kopīgiem spēkiem esam sakārtojuši tiesisko bāzi un veikuši reformas, lai mazinātu finanšu pārmērību radīto risku.

Tomēr bezdarba līmenis joprojām ir augsts. Un diemžēl tas var pat paaugstināties tuvākajā nākotnē. Mums tas ir jāatceras. Būdams “Solidaritātes” sastāvā vairāk nekā desmit gadus un runājot ar citiem “Solidaritātes” kustības pārstāvjiem, vienmēr esmu uzskatījis, ka sabiedrības morāle visvairāk tiek grauta ar to, ka cilvēki, kas vēlas strādāt, nevar to darīt. Mūsu pienākums ir rast iespējas veicināt ekonomikas izaugsmi un ļaut, lai cilvēki dod savu ieguldījumu tajā. Kā Džons Ficdžeralds Kenedijs savā inaugurācijas runā reiz teica: “Ja brīva sabiedrība nevar palīdzēt daudzajiem trūkumcietējiem, tad nevar arī nosargāt nedaudzos bagātniekus.”

Uzskatu, ka mums atkārtoti jāpievēršas dažām Lisabonas stratēģijā ietvertajām idejām un jāatrod iespējas investēt jaunajās tehnoloģijās un izglītībā, lai pēc tam dotu ieguldījumu mūsu cilvēkkapitālā un inovācijās. Jo tieši tas padara Eiropu konkurētspējīgu. Tieši tas padara Eiropu spēcīgu.

Tomēr, no otras puses, mums ir jāturpina ekonomikā sāktās reformas. Tas ir ļoti smags politisks lēmums, kas mums ir jāpieņem.

Eiropas Savienība ir pierādījusi, ka tā var pasargāt savas dalībvalstis. Lai minam kaut vai Īriju un Īslandi, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts, bet otra neatrodas Eiropas Savienībā. Un mēs zinām, ka tā ir ļoti liela atšķirība šobrīd, jo no solidaritātes viedokļa gan Eiropas Centrālā banka, gan Eiropas Komisija piedāvāja iespējamos risinājumus, kas Īrijas ekonomikai palīdzēja nostāties uz atveseļošanās ceļa.

Tieši tāpēc Īslande jau ir iesniegusi dokumentus, lai iestātos Eiropas Savienībā pēc iespējas tuvākā nākotnē.

Mums tagad ir svarīgi izvairīties no dubulta kārdinājuma – renacionalizēt Eiropas Kopienas politiku un īstenot protekcionismu, jo abi no šiem kārdinājumiem ir bīstami.

Krīze mums māca, ka mūsdienu pasaulē ir nepieciešama lielāka, nevis mazāka mēroga Eiropas integrācija. Mums ne tikai jāaizsargā vienotais tirgus, kas ir Eiropas lielākais sasniegums, bet tas jāpaplašina un jānovērš tajā esošās nepilnības, jo kohēzijas politika ir Eiropas solidaritātes spilgts paraugs. Un tieši tāpēc tai ir jābūt prioritārai arī Eiropas Savienības nākamā gada budžetā, ja mēs vēlamies pilnībā integrēt mūsu atkalapvienoto kontinentu.

Tāpat novēlu jums Latvijā saglabāt vienotību, spēku un apņēmību centienos apturēt ekonomikas lejupslīdi, lai turpinātu nepieciešamās strukturālās reformas un sasniegtu nosprausto mērķi – iestātos eirozonā. Ir arī citas valstis, kuras vēlas iestāties eirozonā kopā ar jums.

Dārgie draugi! Mēs un jūs ļoti labi zinām, ka saskaramies arī ar enerģētikas krīzi, ar enerģētikas problēmām, kas vēl nav krīze, bet var būt krīze nākotnē. Jau vairākkārt esmu teicis, ka eiropieši varbūt neko nesaprot no ģeopolitikas, toties lieliski saprot, ka viņiem ir atslēgta apkure. Mums jāturpina, pirmkārt, dažādot mūsu energoresursus un, otrkārt, palielināt investīcijas attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem un fosilo kurināmo. Treškārt, ir kodolenerģija, kas mums ir pieejama, un dažas no dalībvalstīm ir apvienojušās, lai izmantotu pieejamo kodolenerģiju. Tomēr ārkārtīgi svarīgs ir ceturtais jautājums, un tas ir saistīts ar energoefektivitāti, kas arī rada mums nepieciešamību saglabāt resursus.

Manuprāt, ir pienācis laiks Eiropas Savienībai pašai veidot savu kopējo enerģētikas politiku. Mēs to jau esam darījuši agrāk – 1951.gadā, kad izveidojām Eiropas Ogļu un tērauda kopienu. Un uz tās pamata tika veidota kopējā Eiropas politika un Eiropas Kopiena, un tas bija pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem... atvainojos, tas nebija vairāk nekā sešdesmit gadus atpakaļ.

Tagad mums ir jāatceras Roberta Šūmana idejas un jāmeklē iespējas labāk regulēt ar naftu un dabasgāzi saistītos jautājumus Eiropas līmenī.

Pirmkārt, mums ir jāizvērš cauruļvadu tīkls ārpus Eiropas Savienības teritorijas, lai mēs nebūtu atkarīgi no vienas konkrētas valsts. Otrkārt, jāizveido vairāk gāzes un elektrības tīklu starpsavienojumu. Un, treškārt, būtu jāizpēta iespēja dabasgāzi iegādāties kopīgi, lai tādējādi izveidotu īstu Eiropas enerģētikas tirgu, kas balstītos uz Eiropas solidaritāti.

Un pēdējais, par ko es vēlos runāt, ir jautājums, kas saistīts ar Lisabonas līgumu. Mēs esam šobrīd dienu pirms šā referenduma, un lēmums, ko pieņems Īrija, ir ārkārtīgi svarīgs. Es ceru, ka referenduma rezultāts būs pozitīvs. Es pirms trim nedēļām apmeklēju Īriju un runāju par šā līguma nozīmi Eiropai, un atbildēju uz jautājumiem, kas man tika uzdoti. Es nerīkoju kampaņu, jo, manuprāt, tas ir Īrijas pilsoņu lēmums, kā viņi nobalso par Lisabonas līgumu, bet, ja mēs skaidrojam un novēršam nesaprašanās, tad tas ir ārkārtīgi nozīmīgi Īrijai.

Pildot Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja amata pienākumus, centīšos veidot jaunas attiecības ar Eiropas Komisiju, stiprināt parlamentāro uzraudzību pār izpildvaru, kas ir kaut kas jauns, ko ieviesīs Lisabonas līgums. Es nodrošināšu, lai būtu lielāka ietekme koplēmuma procedūrā un tādējādi arī iespēja sabalansēt mūsu attiecības ar Ministru padomi.

Tomēr, lai mēs varētu radīt īstenu Eiropas dēmosu, mums vairāk jāsadarbojas ar valstu parlamentiem. Arī ar jums, ar Latvijas parlamentu. Tāpēc esmu cieši apņēmies to darīt. Domāju, ka Lisabonas līgums palīdzēs mums rast efektīvākas informācijas apmaiņas iespējas un būt tuvāk mūsu iedzīvotājiem. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo mūsu pilsoņiem ir jāsaprot, kas notiek Eiropas Savienībā. Un, ja mēs varam viņiem palīdzēt, tad tas mums ir jādara. Nepiedaloties diskusijās un nesadarbojoties, vēlētāji neiesaistās vēlēšanās un tādējādi nepiedalās lēmumu pieņemšanā Briselē. Un es ceru, ka laika gaitā aktīvo vēlētāju skaits palielināsies un ka cilvēki būs aizvien gribošāki piedalīties Eiropas demokrātiskajos procesos.

Mani kolēģi Eiropas Parlamentā cer uz turpmāku sadarbību ar jums, cerams, jau Lisabonas līguma ietvaros.

Kolēģi! Mums ir jāatceras, ka Eiropas Savienībā mēs esam vienoti. Un varu jums apliecināt, ka ikviens no mums, ikviens no jums ļoti labi izprot mūsu kopīgo pagātni un domā arī par mūsu kopīgo nākotni – par kopīgo nākotni Latvijai, par kopīgo nākotni Eiropai, kuras pamatā ir solidaritāte.

Vēlu jums veiksmi! Paldies!

Tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu

 1.oktobrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāju Ježiju Buzeku. Šī ir EP priekšsēdētāja otrā oficiālā vizīte uz kādu no ES dalībvalstīm. Pēc stāšanās EP priekšsēdētāja amatā J.Buzeka pirmā oficiālā vizīte bija uz Zviedriju kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti. EP priekšsēdētājs uzsvēra, ka vizīte uz Latviju ir spēcīgs signāls, parādot ES solidaritātes principu – Latvija nav viena savā grūtajā ekonomiskajā situācijā un Latvija vienmēr var paļauties uz Eiropas Savienības atbalstu. EP priekšsēdētājs norādīja, ka priecājas satikt savu bijušo EP kolēģi Latvijas valdības vadītāja amatā, un pateicās par veiksmīgo sadarbību piecu gadu garumā. J.Buzeks novērtēja Ministru prezidenta darbu ļoti sarežģītā situācijā Latvijas valstij un uzsvēra, ka Latvijai ir pamats optimismam arī tāpēc, ka tā ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

Tikšanās laikā Ministru prezidents ar EP priekšsēdētāju pārrunāja iespējas mobilizēt ES finansējumu ekonomiskās krīzes pārvarēšanai un nākamās ES finanšu perspektīvas principus.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs norādīja, ka nacionālo parlamentu loma ir ļoti būtiska un tiem ir aktīvi jāiesaistās diskusijās par nākamo finanšu perspektīvu. V.Dombrovskis norādīja, ka ļoti cer uz EP priekšsēdētāja atbalstu kopējās lauksaimniecības politikas maiņai, nodrošinot platību maksājumu izlīdzināšanu visām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijas zemniekiem, kas saņem mazākos ES atbalsta maksājumus Eiropā. EP priekšsēdētājs pauda atbalstu, papildinot ar nepieciešamību vairāk atbalstīt lauku attīstības politiku ES. Svarīgi ir ne tikai nodrošināt vienlīdzību platības maksājumos, bet arī vairāk atbalstīt nodarbinātības veicināšanu, izglītības, uzņēmējdarbības un kultūras attīstību laukos. Tika pārrunātas EP iespējas mobilizēt pieejamos ES instrumentus ekonomikas atveseļošanai, kā arī ES nodarbinātības politikas aktualitātes.

Abas amatpersonas pārrunāja Eiropas Savienības kohēzijas politikas un kopīgās enerģētikas politikas nākotni. EP priekšsēdētājs ar interesi uzklausīja Latvijas enerģētikas situāciju, atbalstot nepieciešamību veicināt tos projektus, kas nodrošinātu Baltijas reģiona savienojumus ar Eiropas Savienības valstīm. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs novērtēja arī faktu, ka Latvija ir viena no līderēm atjaunojamo energoresursu izmantošanā, kā arī valsts ES ar vienu no zemākajiem emisijas gāzu izmešu līmeņiem.

Abas amatpersonas apsprieda jaunās Eiropas Komisijas (EK) aprises un uzsvēra, ka, neskatoties uz dažādiem iespējamiem scenārijiem, balsojums tiek plānots jau decembra vidū. J.Buzeks īpaši uzsvēra: nacionālām valdībām ir jāapzinās, ka jaunā EK sastāva veiksme ir ļoti atkarīga no izvirzītajām personībām komisāru amatiem. Šajā sestdienā uzzināsim Lisabonas līguma tālāko likteni, kas parādīs, kā tālāk veidosies institucionālais ietvars ES, un radīs skaidrību par EK jaunā sastāva veidošanu un par augstiem amatiem ES.

Puses pārrunāja reģionam būtiskākās ES aktualitātes. V.Dombrovskis izteica gandarījumu, ka Baltijas jūras reģiona stratēģija šobrīd jau ir realitāte, īpaši pateicoties Zviedrijas aktīvai darbībai. J.Buzeks norādīja uz Latvijas svarīgo lomu ES Austrumu partnerības veidošanā ar Krieviju, Baltkrieviju, kā arī Ukrainu.

V.Dombrovskis izteica lielu paldies par EP atbalstu totalitāro režīmu nosodīšanai un par rezolūcijas pieņemšanu. EP priekšsēdētājs atgādināja, ka ES ir būtiski paust vienotu nostāju par vēstures notikumiem, ka Molotova-Ribentropa pakts ir nenoliedzami ietekmējis visas Eiropas nācijas un ir svarīgi vēstures faktus vērtēt nākotnes kontekstā, stāstot visām pasaules valstīm par totalitāro režīmu nodarījumiem, lai akcentētu cilvēktiesības un mieru pasaulē.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments